Anotācija (ex-ante)

Situācija, kad nodokļu administrācijas rīcībā nav informācijas par nodokļu maksātāju ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas, rada būtiskus nodokļu nemaksāšanas riskus. Tāpat digitālajām platformām nākas nodrošināt savu atbilstību dažādu valstu regulējumiem ar atšķirīgu pieeju attiecībā uz ziņošanas pienākumiem nodokļu administrācijām. Regulējumu atšķirības apgrūtina regulējuma ievērošanu arī tirgotājiem. Ievērojot minēto, nepieciešams ieviest regulējumu, kas būtu harmonizēts globālajā līmenī un uzlabotu tiesisko vidi visām iesaistītajām personām.

Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, ES Padome 2021.gada 22.martā pieņēma DAC7. Minētās direktīvas ietvaros tika noteikta automātiskā informācija apmaiņa par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju par ienākumiem, ko gūst pārdevēji, kuri, izmantojot digitālās platformas, sniedz noteikta veida pakalpojumus vai pārdot preces. Tādējādi nodokļu administrāciju rīcībā būtu informācija, kas nepieciešama nodokļu kontroles funkciju īstenošanai attiecībā uz personām, kas sniedz pakalpojumus vai pārdod preces, izmantojot digitālās platformas. Tiktu arī nodrošināts regulējums, kas ir harmonizēts daudzās valstīs, tādējādi vienkāršāks un vieglāk izpildāms.
Ievērojot minēto, tika veikti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", to papildinot ar 15. panta vienpadsmito daļu, proti, deleģējot Ministru kabinetam izdot noteikumus. Ievērojot deleģējumu, Noteikumu projektā ietverts šāds regulējums:

1) Nosacījumi, kuriem iestājoties, ir sniedzama informācija. Nodokļu maksātāja definīcija, ņemot vērā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14.pantu, ir ļoti plaša, un sevī ietver praktiski visas personas. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka nodokļu maksātājam jāsniedz VID informācija gadījumā, ja tas atbilst ziņojoša platformas operatora definīcijai. Nodokļu maksātājs tiks parasti uzskatīts par ziņojošu platformas operatoru, ja izpildīsies šādi nosacījumi:
- tas ir vienība (piemēram, komercsabiedrība), kas slēdz līgumus ar pārdevējiem par digitālās platformas pieejamību (t.i., palīdz pārdevējiem īstenot pārdevēja darbību, t.sk., platformā pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus pircējiem);
- tam ir saikne ar Latviju (piemēram, nodokļu rezidence, nodibināšana, vadības atrašanās vieta, pastāvīgā pārstāvniecība), vai tam nav saiknes ne ar vienu valsti, kas apmainās ar Latviju ar informāciju, bet tas slēdz līgumus ar Latvijas pārdevējiem par piekļuvi platformai. Attiecībā uz normā norādīto saikni uz Latviju jāņem vērā, ka noteikumu projektā minētajiem tās veidiem (nodokļu rezidence, inkorporācija, vadības atrašanās vieta, pastāvīgā pārstāvniecība) ir nozīme nodokļu tiesībās gan nosakot, kurā valstī attiecīgajam nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt nodokļus, gan vērtējot nodokļu aplikšanai svarīgu notikumu (arī darījumu) ekonomisko būtību. Tā, piemēram, pēc vispārējā principa tiešos nodokļus nodokļu maksātāji maksā savā rezidences valstī, bet ārvalstu uzņēmumu pastāvīgās pārstāvniecības (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14.panta un, kad attiecināms, attiecīgo nodokļu konvenciju izpratnē) maksā uzņēmumu ienākuma nodokli valstī, kur tiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Līdz ar to minētie saiknes ar valsti kritēriji kalpo arī kā kritēriji, lai noteiktu valsti, kurā attiecīgais ziņojošais platformas operators sniedz ziņas par pārdevējiem: šajā ziņā noteikumu projektā ietverts princips, ka ziņas tiek sniegtas tai nodokļu administrācijai, ar kuras valsti attiecīgajam ziņojošajam platformas operatoram ir visciešākā saite, pieņemot, ka attiecīgā nodokļu administrācija vislabāk pārzina attiecīgo ziņojošo platformas operatoru, līdz ar ko var efektīvi nodrošināt attiecīgā ziņošanas pienākuma izpildes uzraudzību.
- tas nav izslēgtais platformas operators - tāds platformas operators, kurš pierādījis VID, ka tā biznesa modelis ir tāds, ka tam nav pārdevēju, par kuriem būtu jāsniedz ziņas, piemēram, ja cenu politika platformā veidota tā, ka pārdevējs nevar gūt ienākumus, bet var vien kompensēt daļu no izdevumiem, kas tam radušies (atsevišķos gadījumos tas iespējams dalīšanās ekonomikas gadījumā (piemēram, degvielas izdevumi kopbraukšanas gadījumā)), vai arī, platformā savus pakalpojumus piedāvā tikai izslēgtie pārdevēji (piemēram, lielas viesnīcas, ja attiecīgā nekustamā īpašuma objekta izīrēšanas gadījumu skaits pārskata gadā pārsniedz noteikumos noteikto slieksni). Noteikumu projekts paredz platformas operatoram pierādīt, ka tas kvalificējas šiem izņēmumiem, katru gadu pirms ziņošanas pienākuma iestāšanās (t.i. līdz 31.janvārim, kas seko pārskata periodam, par kuru jāsniedz ziņas), taču sagaidāms, ka situācijā, kad tam nemainīsies biznesa modelis, tas varēs iesniegt attiecīgu apliecinājumu. Pierādīt, ka tas ir izslēgtais platformas operators, platformas operators var vispārējā kārtībā, tajā skaitā, ievērojot Administratīvā procesa likuma 59. pantu. Piemēram, lai pierādītu savu atbilstību izslēgtā platformas operatora kritērijiem, platformas operators iesniegumā VID var aprakstīt savu saimnieciskās darbības modeli, pamatojot to, ka tam nav pārdevēju, par kuriem jāsniedz ziņojums. Minētajam iesniegumam var tikt pievienoti līgumi, kādus platformas operators slēdz ar pārdevējiem par piekļuvi platformai, kā arī platformas lietošanas noteikumi, kuriem jāpiekrīt pārdevējam, lai piekļūtu platformai. Ar minētajiem dokumentiem būtu jāpamato, ka tiek nodrošināts, ka platformā var piedāvāt pārdevēja darbību tikai pārdevēji, kas ir izslēgtie pārdevēji (piemēram, lielas viesnīcas, kas atbilst noteikumu projekta 2.16.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem), vai ka tiek nodrošināts, ka pārdevējs no pārdevēja darbības nevar gūt ienākumu, bet gan tikai kompensēt daļu no izdevumiem, kas radās, veicot pārdevēja darbību. Tāpat VID var tikt iesniegti dokumenti, kuros aprakstīta iekšējā procedūra attiecībā uz to, lai nodrošinātu, ka šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētās prasības tiek faktiski izpildītas. Gadījumā, ja platformas operatoram uz iesnieguma iesniegšanas brīdi jau ir platformas operatora darbības vēsture, kā pierādījums noteikumu projekta 2.3. apakšpunkta ievērošanai var kalpot arī pārskats, kas sagatavots, ņemot vērā datus par pārdevēja darbībām, kas attiecīgajā platformā jau ir veiktas uz iesnieguma iesniegšanas brīdi.

Platformas definīcija. Tāpat, lai iestātos pienākums sniegt informāciju, ir jāizpildās nosacījumam, ka platforma atbilst noteikumu projektā ietvertajai platformas definīcijai, t.sk., ka tā ir jebkāda programmatūra, tostarp tīmekļa vietne vai tās daļa, un lietotnes, tostarp mobilās lietotnes, kam var piekļūt lietotāji un kas ļauj pārdevējiem pieslēgties citiem lietotājiem, lai šādiem lietotājiem tieši vai netieši veiktu pārdevēja darbību. No minētās definīcijas izriet, ka platformā ir divu veidu lietotāji - (1) tādi lietotāji, kas atbilst pārdevēja definīcijai (veic vismaz vienu no četrām noteikumu projektā minētajām pārdevēja darbībām (preču pārdošana, individuālo pakalpojumu sniegšana, nekustamā īpašuma iznomāšana un transportlīdzekļu iznomāšana) un (2) tādi lietotāji, kuri caur attiecīgo platformu iegādājas no pārdevējiem ((1) veida lietotājiem) attiecīgās preces vai pakalpojumus. Noteikumu projektā ietvertajā definīcijā ar vārdiem "ļauj pārdevējiem pieslēgties citiem lietotājiem, lai šādiem lietotājiem tieši vai netieši veiktu pārdevēja darbību" būtu jāsaprot, ka platforma būtībā ļauj pārdevējiem atrast pircējus, bet pircējiem - padevējus, lai caur šo platformu vienotos par attiecīgā pakalpojuma saņemšanu vai preces pirkumu.


2) Iesniedzamās informācijas apjoms. Informācija attiecas uz ienākumiem, ko pārdevējs gūst no nekustamā īpašuma iznomāšanas, individuālu pakalpojumu sniegšanas, preču pārdošanas vai jebkura transporta veida iznomāšanas. Informācija sevī ietver gan pārdevēju identificējošo informāciju, gan kopējo ienākuma apjomu pārskata periodā, sadalījumā pa ceturkšņiem, kā arī, noteiktajos gadījumos pārdevēja darbību (darījumu) skaitu un dienu skaitu, cik pārskata periodā nekustamais īpašums bija iznomāts. Tāpat, ja šāda informācija ir ziņojošā platformas operatora rīcībā, tam būs jāsniedz informācija par pārdevēja finanšu konta identifikatoru un pievienotās vērtības nodokļa maksātāja statusu.


3) Kārtība, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID. Atkarībā no informācijas veida un situācijas, informācija tiek iegūta no dažādiem avotiem. Tajā skaitā, ziņojošais platformu operators iegūst informāciju par pārdevējiem no pašiem pārdevējiem. Minēto informāciju noteiktajos gadījumos ir jāpārbauda, salīdzinot ar publiski pieejamu informāciju vai ziņojoša platformas operatora rīcībā esošu informāciju. Noteikumu projektā, atkarībā no pārbaudāmās informācijas veida, norādīts, kā tieši attiecīgā informācija ir pārbaudāma. Minētie veidi izvēlēti, ņemot vērā pārbaudāmās informācijas raksturu. Tā piemēram, to, vai pārdevējs ir valdības vienība vai arī tā akcijas tiek regulāri tirgotas vērtspapīru biržā, pārbaudīt var, izmantojot publiski pieejamu informāciju, ņemot vērā, ka šāda informācija parasti ir publiski pieejama un tā ir pietiekami ticama. Savukārt to, vai attiecīgais pārdevējs veic attiecīgajā gadā vairāk par 2000 pārdevēja darbību saistībā ar nekustamā īpašuma objekta iznomāšanu, ziņojošais platformas operators var pārbaudīt, ņemot vērā tā ierakstos pieejamo informāciju, jo šī ir informācija, kuru uzskaita un apkopo pats ziņojošais platformas operators. Veicot informācijas par pārdevēju pārbaudi, ziņojošais platformas operators var paļauties uz informāciju un procedūrām, kas aprakstītas Noteikumu projektā.  Daļu informācijas ziņojošais platformu operators apkopo pats, ņemot vērā pārdevēju darbību platformā (piemēram, ienākumu apjoms, darījumu skaits u.c.). Informāciju par pārdevēju rezidenci regulējuma mērķim, ziņojošais platformu operators balsta uz pārdevēju sniegto informāciju, to salīdzinot ar ziņojoša platformas operatora rīcībā esošu informāciju. Viens no galvenajiem kritērijiem pārdevēja rezidences noteikumu projekta mērķiem noteikšanai ir pārdevēja galvenā adrese, ar ko būtu jāsaprot juridisko adresi vienībām vai galveno dzīvesvietu fiziskām personām. Galvenā dzīvesvieta noteikumos nav definēta, taču, ņemot vērā regulējuma mērķi (noteikt pārdevēja nodokļu rezidenci noteikumu mērķiem, kas ir maksimāli tuva tā patiesajai nodokļu rezidencei), parasti par galveno dzīvesvietu varētu uzskatīt vietu, kur persona parasti pamatā uzturas vai deklarēto dzīvesvietu (kā tas, piemēram, ir Latvijā). Informācijas pārbaudi jāveic arī atkārtoti ik pēc 36 mēnešiem, vai arī agrāk, ja ir pamats uzskatīt, ka uz iepriekšēju informāciju vairs nav pamata paļauties. Noteiktajos gadījumos, ziņojošam platformas operatoram ir jāpieprasa pārdevējam pamatot ziņas ar dokumentiem, datiem un informāciju, kas iegūta no neatkarīga avota, piemēram, iesniedzot nesen izdotu rezidences apliecību. To, vai attiecīgajā gadījumā rezidences apliecība ir uzskatāma par nesen izdotu, būs jānosaka, ņemot vērā visus lietas faktus un apstākļus. Jāņem vērā, ka pārdevēju nodokļu rezidence laiku pa laikam var mainīties, savukārt rezidences apliecība var būt dokuments, ar kuru tā tiek pamatota. Taču, ņemot vērā rezidences iespējamo mainīgumu, "sen" izdota rezidences apliecība var nemazināt ziņojošā platformas operatora bažas par tajā ietvertās informācijas aktualitāti. Tāpat jāņem vērā, ka dažādās valstīs atšķiras kritēriji nodokļu rezidences noteikšanai, tāpat dažādu ziņojošo platformas operatoru rīcībā, atkarībā no tā darbības veida, ir atšķirīga informācija par pārdevēju (piemēram, taksometru pakalpojumu platformas gadījumā - tam zināma pakalpojumu sniegšanas vieta, preču pārdošanas gadījumā, var būt zināma IP adrese utt.), un viss minētais var ietekmēt ziņojošā platformas operatora iespēju paļauties uz dokumentiem (un prasībām attiecībā uz to izdošanas datumu), kādus tam iesniedz pārdevējs. Ņemot vērā, ka daudzās valstīs kā viens no kritērijiem nodokļu rezidences noteikšanai kalpo arī uzturēšanās ilgums attiecīgajā valstī vismaz 183 dienas 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā (piemēram, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta otrās daļas 2. punkts), visbiežāk rezidences apliecība, kas atbilst minētajam kritērijam, tiks uzskatīta par nesen izdotu. Vienlaikus jāņem vērā, ka šī informācija būs jāsalīdzina ar citu ziņojoša platformas operatora rīcībā esošu informāciju (t.sk. par pārdevēja darbības veikšanas vietu).
Noteikumu projekts arī paredz iespēju, ka ziņojošais platformas operators pienācīgas pārbaudes pienākumu izpildē var paļauties uz trešo personu – pakalpojumu sniedzēju, taču par šā pienākuma izpildi atbildīgs ir ziņojošais platformas operators. Tiesiskās attiecības starp ziņojošo platformas operatoru un trešo personu - pakalpojumu sniedzēju šajā gadījumā tiks noteiktas divpusējā līgumā, tajā skaitā, ja nepieciešams atrunājot, vai trešā persona tiek pilnvarota rīkoties ziņojošā platformas operatora vārdā un vietā. Taču šāds divpusējs līgums nevar grozīt no noteikumu projekta izrietošās ziņojošā platformas operatora tiesības un pienākumus.
Ziņojošais platformas operators sniedz VID ziņas reizi gadā - līdz 31.janvārim par iepriekšēju pārskata gadu.
Bez DAC7 tieši paredzētajām normām, noteikumu projektā paredzētas arī normas, kas nosaka veidu, kādā ziņojošais platformas operators iesniedz informāciju VID, paredzot, ka pamatā informācija tiek sniegta, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, taču īpašajā gadījumā ar digitālo platformu, kas atrodas trešajā valstī - noteiktajā veidā sagatavojot dokumentu XML formātā. Tāpat tiek detalizēti atrunāts informācijas saņemšanas un labošanas process, tajā skaitā, atrunājot tam noteiktus termiņus.


4) Pasākumi, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai. Lai automātiskā informācijas apmaiņa darbotos efektīvi, noteikumu projektā paredzēti noteikti pasākumi. Tajā skaitā, pienākums glabāt informāciju noteiktu laika periodu, pienākums ieviest efektīvu mehānismu, lai pārdevēji sniegtu patiesu informāciju, pienākums noteiktajos gadījumos reģistrēt ziņojošo platformas operatoru u.c.
Konta slēgšana. Kā viens no šādiem pasākumiem paredzēts arī pienākums ziņojošam platformas operatoram slēgt pārdevēja kontu un neļaut tam atkārtoti reģistrēties, ja pārdevējs pēc diviem atgādinājumiem noteiktajā termiņā nesniedz ziņojošajam platformas operatoram informāciju, kas ir būtiska šā noteikumu projekta darbības nodrošināšanai. Šāds pasākums ir nepieciešams un samērīgs, jo noteiktas informācijas nesniegšana var būtiski apdraudēt nodokļu nomaksu, kā arī informācijas apmaiņas procesu. Turklāt nepastāv cits mazāk ierobežojošs līdzeklis, ar kuru varētu sasniegt vismaz tādu pašu rezultātu. Jāņem arī vērā, ka noteikumu projektā ietverto prasību ievērošana pamatā attiecas uz pārdevējiem, kas veic saimniecisko darbību, līdz ar to ir pamats sagaidīt, ka tie izpildīs šos ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītos pienākumus, t.sk., lai nodrošinātu nodokļu nomaksas caurskatāmību.
Informācijas glabāšanas termiņš. Noteikumu projektā paredzēts informācijas glabāšanas termiņš, kāds ir saistošs ziņojošam platformas operatoram saistībā ar noteikumu projektu - ne mazāk kā 5 gadi, bet ne vairāk kā 10 gadi. Šāds glabāšanas termiņš atstāj noteiktu elastību ziņojošam platformas operatoram attiecībā uz informācijas glabāšanu. Tas, savukārt ļauj labāk nodrošināt informācijas glabāšanu tik, cik nepieciešams regulējuma mērķa sasniegšanai. Noteikumu projekts attiecas uz pārdevējiem, kas var būt dažādu valstu rezidenti. Savukārt dažādās valstīs atšķiras regulējums attiecībā uz nodokļu kontroles darbību veikšanas noilgumu (Latvijas gadījumā, parasti 3 gadi, daudzās valstīs - pamatā 5 gadi, savukārt vairākās valstīs šis termiņš ir būtiski lielāks (t.sk. 10 un 15 gadi)). Nodokļu kontroles veikšanas noilguma termiņš varētu būt viens no kritērijiem, kādu ziņojošais platformas operators izvēlēsies par pamatu, nosakot informācijas glabāšanas termiņu, ņemot vērā attiecīgā platformas operatora pārdevēju rezidences īpatsvaru un attiecīgajās valstīs piemērojamo noilguma termiņu. Turklāt pārdevējam vienmēr būs iespēja saņemt informāciju no attiecīgā ziņojošā platformas operatora par konkrētajā gadījumā piemērojamo informācijas glabāšanas termiņu.
Trešo valstu ziņojošo platformas operatoru reģistrācija. Tiem platformu operatoriem, kuri veic komercdarbību ES, bet kuri nav nedz kādas ES dalībvalsts rezidenti nodokļu vajadzībām, nedz tur ir inkorporēti vai tiek pārvaldīti, nedz arī kuriem ir pastāvīga pārstāvniecība kādā no ES dalībvalstīm (“ārvalstu platformu operatori”) ir uzlikts pienākums reģistrēties Eiropas Komisijas izveidotajā centrālajā reģistrā, izvēloties jebkuru ES dalībvalsti (t.sk. Latviju), kur iesniegt attiecīgus dokumentus. Šāda reģistrācija nodrošinās iespēju kontrolēt, kurā valstī attiecīgais platformas operators sniegs ziņas par pārdevējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt minētajam platformas operatoram atbalstu attiecībā ar pareizu regulējuma izpildi. Tāpat paredzēti gadījumi, kad attiecīgais platformas operators tiek izslēgts no reģistra, tajā skaitā, kad tas pārstāj sniegt platformas operatora pakalpojumus ES dalībvalstīs (t.sk., piemēram, kad VID konstatē, ka šāds platformas operators vairs nav sasniedzams un tā pakalpojumi nav pieejami). Savukārt pēc tam, kad platformas operators ir izslēgts no reģistra, to atkārtoti var reģistrēt tikai tad, ja tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu ar apliecinājumu par savu apņemšanos izpildīt ziņošanas prasības visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp visas vēl neizpildītās ziņošanas prasības, vienlaikus pamatojot savas spējas izpildīt minētās saistības. Par spēju izpildīt ziņošanas prasības var liecināt, piemēram, ziņojošā platformas operatora materiāltehniskie resursi un iekšējās procedūras.


5) Kārtība, kādā VID veic automātisko informācijas apmaiņu. VID apmainās ar informāciju ar citu valstu kompetentām iestādēm reizi gadā (divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada). Informācija tiek nosūtīta tām valstīm (ar kurām ir tiesisks pamats informācijas apmaiņai), par kuru rezidentiem VID saņēma informāciju no platformas, kas sniedza informāciju VID. Tāpat VID saņems informāciju no citām valstīm par Latvijas rezidentu gūtajiem ienākumiem platformās, par kurām informācija tika sniegta citās valstīs.
No Noteikumu projekta izriet, ka tiesiskais pamats automātiskai informācijas apmaiņai ir ar visām ES dalībvalstīm, kā arī ar valstīm, ar kurām ir noslēgts atbilstīgs kompetento iestāžu līgums. Kompetento iestāžu līgumu paredzēts slēgt, pamatojoties uz kompetenci, kas finanšu ministram ir piešķirta starptautiskajos līgumos. Tā piemēram, Konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā 6.pants nosaka, ka divas vai vairākas puses veic automātisku 4.pantā minētās informācijas apmaiņu attiecībā uz savstarpējas vienošanās ceļā noteiktiem gadījumiem un saskaņā ar savstarpējas vienošanās ceļā noteiktām procedūrām. Ņemot vērā minēto normu, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir izstrādājusi daudzpusēju kompetento iestāžu līgumu, kuram var pievienoties valstis, kuras vēlas apmainīties ar informāciju par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju. 2022. gada 4.novembrī šādam kompetento iestāžu līgumam pievienojās arī Latvijas kompetentā iestāde (parakstīja finanšu ministrs). Lai kompetento iestāžu līgums stātos spēkā, jāizpilda vairāki tā nosacījumi, kā arī, lai kompetento iestāžu līgums tiktu uzskatīts par "atbilstīgu" noteikumu projekta izpratnē, Eiropas Komisijai jāveic attiecīgs izvērtējums un jāizdod īstenošanas regula par kompetento iestāžu līguma atbilstību. Kompetento iestāžu līgums ļaus nodrošināt informācijas apmaiņu ar kvalificētām ārpus ES esošām valstīm, kas būtiski uzlabos noteikumu projekta mērķa sasniegšanu, jo, jo vairāk valstis būs iesaistītas informācijas apmaiņā, jo labāk varēs nodrošināt, lai platformu operatori pienācīgi izpildītu ziņošanas pienākumu, ņemot vērā, ka valstis, kas iesaistās informācijas apmaiņā, apņemas nodrošināt ziņošanas pienākuma izpildi attiecībā uz platformu operatoriem, kuri atrodas attiecīgajās valstīs. 
Kompetento iestāžu līgumu ir tiesīga noslēgt kompetentā iestāde, kas par tādu noteikta attiecīgajā starptautiskajā līgumā. Konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā B pielikumā ir norādīts, ka kompetentā iestāde ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija vai tās pilnvarots pārstāvis, un ņemot vērā to, ka paredzams, ka minētā konvencija parasti būs tiesiskais pamats attiecīgā kompetento iestāžu līguma slēgšanai, noteikumu projekta  izpratnē par Latvijas kompetento iestādi parasti būs uzskatāma Finanšu ministrija vai tās pilnvarots pārstāvis. Vienlaikus jāņem vērā, ka kompetento iestāžu līguma slēgšana ir iespējama arī, pamatojoties uz divpusēju nodokļu konvenciju. Ievērojot minēto, Noteikumu projekts būs tulkojams kopsakarībā ar attiecīgo starptautisko tiesību instrumentu.


Iesaistītās valsts jēdziens. Noteikumu projektā ieviests iesaistītās valsts jēdziens, lai vienlaikus aptvertu gan ES dalībvalstis, gan kvalificētas ārpus ES esošas valsts (valstis, ar kurām ir spēkā atbilstīga kompetento iestāžu vienošanās par informācijas apmaiņu). Minētais bija nepieciešams, ņemot vērā, ka daudzos gadījumos noteikumu projektā ir paredzētas tiesiskas sekas atkarībā no notikuma kādā no minētajām valstīm (piemēram, ja ziņojošais platformas operators ir rezidents kādā no minētajām valstīm, bet nav rezidents Latvijā, tad tam neiestājas ziņošanas pienākums Latvijā). DAC7 vairākos gadījumos tiek lietots termins ES dalībvalsts, taču, pārņemot to Noteikumu projektā, ņemot vērā regulējuma būtību, jālieto termins "iesaistītā valsts". Atsevišķos gadījumos regulējums gan ir atkarīgs tikai no notikumiem ES dalībvalstīs, bet ne no notikumiem valstī, ar kuru ir spēkā atbilstīgs kompetento iestāžu līgums (piemēram, reģistrācijas pienākums kādā no ES dalībvalstīm, ja ziņojošais platformas operators nesniedz ziņas nevienā no valstīm, ar kuru Latvija apmainās ar informāciju). Šādos gadījumos noteikumu projektā saglabāta atsauce uz ES dalībvalstīm.

Kvalificēta ārpussavienības platformas operatora institūts. Noteikumu projektā ir ieviesti savstarpēji saistīti termini "kvalificēts ārpussavienības platformas operators", "kvalificēta ārpus Eiropas Savienības esoša valsts", "kvalificētas pārdevēja darbības" un "spēkā esošs atbilstīgs kompetento iestāžu līgums". Šā regulējuma būtība ir atbrīvot ziņojošo platformas operatoru no informācijas sniegšanas kādā no ES dalībvalstīm, ja valsts, kurā tas ir rezidents, vai kur tas ir nodibināts vai no kurienes tiek vadīts, apmainās ar noteikumu projektā noteikto informāciju ar visām ES dalībvalstīm, un, ja šīs valsts regulējums ir līdzvērtīgs noteikumu projektā esošajam regulējumam. To, vai attiecīgie nosacījumi par atbilstību izpildās, nosaka Eiropas Komisija, atbilstoši noteikumu projekta 2.7. apakšpunktā minētajam, izdodot attiecīgu īstenošanas regulu. Ņemot vērā, ka īstenošanas regulas tiek publicētas Oficiālajā Vēstnesī, visa informācija, kura nepieciešama, lai noteiktu, kurā valstī ir izpildāms ziņošanas pienākums, ziņojošajam platformas operatoram būs pieejama.

Izslēgtā pārdevēja jēdziens. Lai, ievērojot datu minimizēšanu, ņemot vērā arī DAC7, ziņošanas pienākumu noteiktu tikai attiecībā uz minimāli nepieciešamo datu apjomu, noteikumos ir noteikts izņēmums, paredzot, ka informācijas apkopošana, ziņošana un apmaiņa neattiecas uz noteikta veida pārdevējiem, saistībā ar kuriem parasti ir zemāks būtisks nodokļu nenomaksas risks. Šāds izņēmums paredzēts attiecībā uz:
- valdības vienību, ņemot vērā, ka valdības vienības bieži vien nav ienākuma nodokļa subjekti, bet kad ir (piemēram, valsts kapitālsabiedrības), tās ir saistītas ar zemu nodokļu nemaksāšanas risku;
- vienību, kuras akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū, vai tādas vienības saistītā vienība, kuras akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū, ņemot vērā, ka stingras vērtspapīru tirgus regulējuma prasības mazina iespēju, ka attiecīgais pārdevējs nedeklarēs ienākumus, ko tas gūst no pārdevēja darbības digitālajā platformā;
- vienību, kurai platformas operators pārskata periodā ir palīdzējis īstenot vairāk nekā 2 000 pārdevēja darbību veikšanu, iznomājot ar nekustamo īpašumu objektu saistītu nekustamo īpašumu, ņemot vērā, ka šādam kritērijam parasti var kvalificēties tikai salīdzinoši lielas viesnīcas, kuru risks no nedeklarētajiem ienākumiem par platformu veicināto viesnīcas numuru iznomāšanu ir salīdzinoši zemāks;
- personu, kurai platformas operators, pārdodot preces, ir palīdzējis īstenot ne vairāk kā 30 pārdevēja darbību veikšanu un par kuru pārskata periodā samaksātā vai kreditētā atlīdzības kopējā summa nepārsniedz 2 000 euro, ņemot vērā būtiskuma kritēriju, kā arī lai pamatā izslēgtu no regulējuma ienākumu no sava īpašuma pārdošanas, kas bieži vien ir uzskatāms par ar nodokli neapliekamu ienākumu.

Noteikumu projekta piemērošanas uzsākšana
Noteikumu projekts stājas spēkā vispārējā kārtībā. Pirmais Noteikumu projektā noteiktais jebkādas veicamas darbības gala termiņš ir 2023. gada 31.decembris, līdz kuram ir jāpabeidz pienācīgās pārbaudes procedūras par 2023. gadu. Pirmā informācijas ziņošana jāveic līdz 2024. gada 31. janvārim. Pirmais pārskata periods, par kuru jāsniedz ziņas, ir 2023. gads. Līdz ar to, Noteikumu projektā noteiktais ziņošanas pienākums, lai gan rodas nākotnē, tas daļēji attiecas uz apstākļiem, kas radās pirms Noteikumu projekta spēkā stāšanās. Taču jāņem vērā, ka noteikumu projekts paredz apmainīties ar informāciju, kuru, ņemot vērā tiesisko regulējumu pamatā ziņojošajam platformas operatoram ir pienākums uzglabāt arī pirms Noteikumu projekta spēkā stāšanās. Minētais izriet gan no grāmatvedības regulējuma, gan no noteiktu subjektu pienākuma glabāt maksājumu datus, kā arī no tā, ka VID ir tiesības pieprasīt informāciju no interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējiem (daļa no kuriem ir arī uzskatāmi par ziņojošiem platformu operatoriem Noteikumu projekta izpratnē) un to izvietotajiem sludinājumiem (šis pastāv kopš 2018. gada 28. novembra, kad stājās spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta sestā daļa). Taču situācijā, ja saistībā ar 2023. pārskata perioda daļu pirms Noteikumu projekta spēkā stāšanās ziņojošais platformas operators spēs pamatot, ka tas nevar apkopot attiecīgo informāciju, jo tā nav viņa rīcībā, attiecīgā informācija saistībā ar pārskata perioda daļu pirms šo noteikumu spēkā stāšanās netiks pieprasīta.

Ziņošanas atvieglojums saistībā ar iepriekšpastāvējušajiem pārdevējiem. Noteikumu projekts paredz iespēju par gadu vēlāk pabeigt pienācīgas pārbaudes procedūru (līdz ar to, arī sniegt nodokļu administrācijai ziņas) saistībā ar pārdevējiem, kas platformas operatoram jau bija 2023.gada 1.janvārī, kā arī saistībā ar pārdevējiem, kas vienībai jau bija laikā, kad tā kļuva par ziņojošu platformas operatoru. Šajā gadījumā pienācīgas pārbaudes procedūras ir jāizpilda līdz ziņojošā platformas operatora otrā pārskata perioda 31. decembrim (t.i., pirmajā pārskata periodā izpilda pienācīgas pārbaudes procedūras tikai par pārdevējiem, kas radās attiecīgajā pārskata periodā, bet par tiem, kas pastāvēja uz 2023.gada 1.janvāri vai dienā, kad vienība kļuva par ziņojošu platformas operatoru - par gadu vēlāk (līdz otrā pārskata perioda pēdējai dienai)).

Informācija par finanšu konta identifikatoru. Noteikumu projekts nosaka arī pienākumu apkopot un ziņot informāciju par finanšu konta identifikatoru. Minētā informācija var būt noderīga nodokļu riska analīzei, un, nepieciešamības gadījumā, nodokļu kontroles pasākumiem (piemēram, pieprasot ziņas no attiecīgās finanšu iestādes). Tāpat noteikts, ka gadījumos, kad atlīdzība par pārdevēja darbību tiek izmaksāta citai personai, ja šāda informācija ir ziņojošā platformas operatora rīcībā, nepieciešams norādīt arī informāciju, kas ļauj identificēt attiecīgo personu. Minētā informācija kopsakarā ar citu VID rīcībā esošu informāciju palīdzēs izvērtēt nodokļu nenomaksas riskus.