Anotācija (ex-ante)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko  lietu komisijas 2025. gada 18. jūnijā sēdē tika izskatīts jautājums par Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 890/Lp14) un valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" (turpmāk - programma) apliecības saņemšanas ilguma pagarināšana līdz jaunākā bērna pilngadības sasniegšanai vai 24 gadu vecumam.
Sēdes laikā Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka: [..likumdevējs tiesības paplašināt programmas mērķa grupu ir deleģējis Ministru kabinetam un piedāvātie grozījumi, kas ir pietiekami tehniski, ir izdarāmi Ministru kabineta noteikuma līmenī, nevis likumā.].

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2025.gada 1.jūlijā nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam (Nr.142.1.9/4-16-14/25), kurā rosināts noteikt, ka Apliecību un tās piešķirtos atvieglojumus varētu izmantot līdz brīdim, kamēr daudzbērnu ģimenes jaunākais bērns sasniedz 18 gadu vecumu vai 24 gadu vecumu, ja ģimene kvalificējas  MK noteikumu Nr. 598 noteiktajiem kritērijiem. 

Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2026.gada 7.maija vēstulē  (Nr.142.1.9/9-10-14/26) Ministru kabinetam aicināja nodrošināt vienlīdzīgu pieeju visām daudzbērnu ĝimenēm, paredzot, ka Apliecība tiek saglabāta vai izsniegta arī tām ģimenēm, kuras saskaņā ar līdzšinējo regulējumu ir zaudējušas vai nav ieguvušas Goda ģimenes statusu, bet atbilstoši jaunajam regulējumam kvalificējas tā saņemšanai. 

Patlaban saskaņā ar MK noteikumu Nr. 598  regulējumu (4.1.1. apakšpunkts), Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF) Apliecību piešķir, ja personas aprūpē vai ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu,  tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esoši bērni un pilngadīgas personas, kuras:
-nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību;
-nav sasniegušas 21 gada vecumu vai, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, – 24 gadu vecumu un kuras, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, uzturas pie aizbildņa vai audžuģimenē; 
- nav sasniegušas 24 gadu vecumu un pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā vai pilda valsts aizsardzības civilo dienestu, kas ilgst 11 mēnešus.

 

Pašreizējais regulējums paredz, ka tiesības saņemt Apliecību ir ģimenēm, kuras atbilst MK noteikumu Nr. 598 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, tostarp attiecībā uz bērnu skaitu un to vecumu vai statusu (piemēram, izglītības iegūšanu, atrašanos aizbildnībā vai audžuģimenē u. tml.). Atbilstoši šobrīd spēkā esošajai kārtībai ģimene var zaudēt Goda ģimenes statusu gadījumos, kad bērni pakāpeniski sasniedz noteikto vecuma slieksni un vairs neatbilst noteiktajiem kritērijiem, pat ja ģimenē joprojām ir citi bērni.
Praksē tas nozīmē, ka ģimenes, kurās ir trīs vai vairāk bērni, var zaudēt tiesības uz Apliecību tikai tādēļ, ka viens vai vairāki bērni sasniedz vecumu, pēc kura tie vairs netiek ieskaitīti apgādībā esošo bērnu skaitā, lai gan ģimenē joprojām apgādībā ir bērni, kuri atbilst noteiktajiem kritērijiem.
Lai novērstu šādas situācijas un nodrošinātu taisnīgāku un mērķētāku atbalsta piešķiršanu, ar noteikumu grozījumiem paredzēts mainīt pieeju Goda ģimenes statusa noteikšanā. Turpmāk tiks noteikts, ka tiesības saņemt Apliecību būs ikvienai ģimenei, kurā ir trīs vai vairāk bērni un kurā vismaz viens bērns atbilst MK noteikumu Nr. 598 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.
Šāda pieeja nozīmē, ka:
ģimene nezaudēs Goda ģimenes statusu tikai tādēļ, ka kāds no bērniem sasniedz noteikto vecuma slieksni;
Apliecību varēs saņemt arī tās ģimenes, kuras iepriekš ir zaudējušas statusu minēto iemeslu dēļ vai nav ieguvušas Goda ģimenes statusu;
tiks nodrošināta lielāka atbalsta nepārtrauktība ģimenēm, kurās joprojām aug bērni, kuri atbilst programmas mērķgrupai.
Plānotās izmaiņas ir vērstas uz to, lai Goda ģimenes statuss labāk atspoguļotu ģimenes kopējo situāciju un nenonāktu pretrunā ar programmas mērķi – sniegt atbalstu ģimenēm bērnu audzināšanas periodā.

Turpmākā bērnu vecuma dinamika (piemēram, ja viens no bērniem pēc Apliecības izsniegšanas sasniedz 18, 21 vai 24 gadu vecumu) neietekmēs ģimenes tiesības saglabāt Apliecību līdz noteiktā termiņa beigām. Vienlaikus jānorāda, ka tiesības uz Apliecības derīguma termiņa pagarinājumu attiecas tikai uz tiem bērniem, kuri termiņa pagarinājuma piemērošanas brīdī atrodas vecuma grupā līdz 18, 21 vai 24 gadiem (atkarībā no izglītības ieguves vai dienēšanas valsts aizsardzības dienestā).
Bērniem, kuri vairs neatbilst 4.1.1 apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, tiesības uz Apliecības termiņa pagarinājumu nesaglabājas, tādējādi novēršot risku, ka termiņa pagarinājuma regulējums tiktu interpretēts kā attiecināms uz visiem bērniem neatkarīgi no vecuma, un nodrošina tiesību normas skaidru piemērošanu praktiski un administratīvi.

Tā, piemēram:
1) Ģimenē ir 3 nepilngadīgi bērni – 17, 14 un 10 gadi.
Apliecības izsniegšanas brīdī ģimene atbilst MK noteikumu Nr. 598 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem daudzbērnu ģimenes statusa kritērijiem.
Apliecība tiek izsniegta un attiecīgi vecāks saglabā tiesības izmantot izsniegto Apliecību un saņemt jaunu Apliecību, kā arī pieprasīt jaunu Apliecību visiem nepilngadīgajiem bērniem, kamēr ģimenē vismaz viens bērns atbilst šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem.

2) Ģimenē ir 3 pilngadību sasniegušas personas – 19, 21 un 23 gadi.
Apliecības izsniegšanas brīdī ģimene atbilst MK noteikumu Nr. 598 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Brīdī, kad kāda no minētajām personām pārsniedz 24 gadu vecumu, šī persona vairs nevar turpināt izmantot Apliecību, tomēr vecāks (aizbildnis, audžuvecāks) var turpināt izmantot izsniegto Apliecību un pretendēt uz tās pagarinājumu, kamēr ģimenē saglabājas pārējie kvalificējošie nosacījumi.

3) Ģimenē ir 3 pilngadīgas personas – 18, 21 un 27 gadi.
Apliecības izsniegšanas brīdī ģimene atbilst MK noteikumu Nr. 598 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, ja vismaz viens no jaunākajiem bērniem iegūst izglītību vai dienē valsts aizsardzības dienestā. Tā kā viens no bērniem jau ir pārsniedzis 24 gadu vecumu, tad Apliecība tiek izsniegta tikai vecākiem un jaunākajiem bērniem, kuri atbilst noteiktajiem kritērijiem. Proti, jaunietis, kurš Apliecības izsniegšanas brīdī ir sasniedzis 27 gadu vecumu, Apliecību nesaņem.

4) Ģimenē ir 1 nepilngadīgs bērns – 13 gadi, 1 pilngadīga persona 22 gadi, savukārt trešais bērns ir miris.
Apliecības izsniegšanas vai saglabāšanas brīdī ģimene tiek vērtēta, ņemot vērā faktu, ka ģimenē ir bijuši vismaz trīs bērni. Ja ģimenē joprojām ir vismaz viens bērns, kas atbilst MK noteikumu Nr. 598 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem (piemēram, nav sasniedzis pilngadību vai iegūst izglītību, vai pilda valsts aizsardzības dienestu), ģimene saglabā tiesības uz Goda ģimenes Apliecību.
Tādējādi bērna nāves gadījumā ģimene nezaudē Goda ģimenes statusu, ja vien saglabājas atbilstība noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz vismaz vienu no bērniem.

Vienlaikus jānorāda, ka arī turpmāk tiek saglabāts SIF noteiktais pienākums ne retāk kā reizi gadā pārbaudīt Apliecības saņēmēju atbilstību attiecīgajiem kritērijiem (tostarp, vai personai nav pārtrauktas vai atņemtas bērnu aizgādības tiesības; vai persona nav reģistrēta parādnieka statusā Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā; par to, vai pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību).

Papildus jānorāda, ka daudzbērnu ģimenes statuss un goda ģimenes statuss nav identiski jēdzieni. Daudzbērnu ģimenes statuss ir šaurāks jēdziens, jo Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē tas paredz, ka personai ir vismaz trīs bērni, ievērojot likumā noteiktos vecuma un izglītības kritērijus.
Savukārt Goda ģimenes statuss ir uzlūkojams plašāk. Goda ģimenes statusa piešķiršanā tiek vērtēta ģimene kā kopums, un tajā bērni var tikt skaitīti kopā laulātajiem, neatkarīgi no tā, vai visiem bērniem ir viens bioloģiskais vecāks. Līdz ar to Goda ģimenes statusam var kvalificēties arī tādas ģimenes, kurās katram no laulātajiem individuāli nav vismaz trīs bērnu, bet ģimene kopumā atbilst noteiktajiem kritērijiem.
Tādējādi Goda ģimenes statuss aptver plašāku ģimeņu loku nekā daudzbērnu ģimeņu statuss un nav reducējams tikai uz daudzbērnu ģimenes definīciju. Šis jēdzienu nošķīrums ir būtisks, lemjot par valsts atbalsta pasākumu subjektu loku. Goda ģimenes statuss ir veidots kā plašāks atbalsta un atzinības mehānisms, kas aptver lielāku ģimeņu loku nekā daudzbērnu ģimenes statuss, un tā piemērošana nedrīkst nepamatoti tikt sašaurināta, pielīdzinot to tikai daudzbērnu ģimenes definīcijai.

Paredzēts, ka grozījumi stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu pietiekamu pārejas periodu SIF informācijas sistēmu pielāgošanai. Šobrīd SIF ne manuāli, ne automatizēti nav iespējams identificēt tās Goda ģimenes, kurām ir tiesības uz Goda ģimenes statusu saskaņā ar jauno regulējumu. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam ģimene šādās situācijās zaudē Goda ģimenes statusu, un attiecīgi informācijas sistēmā par šīm ģimenēm dati netiek uzkrāti. Lai nodrošinātu korektu un vienlīdzīgu jauno tiesību normu piemērošanu, ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas datu uzkrāšanas un apstrādes risinājumos, tādēļ grozījumu spēkā stāšanās ar 2027. gada 1. janvāri ir uzskatāma par samērīgu un pamatotu.