25-TA-2406: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija direktīva (ES) 2023/1544, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (turpmāk - e-pierādījumu direktīva).
E-pierādījumu direktīva ir e-pierādījumu pakotnes sastāvdaļa, kas ir pieņemta, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (turpmāk – E-pierādījumu regula).
E-pierādījumu direktīva ir e-pierādījumu pakotnes sastāvdaļa, kas ir pieņemta, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (turpmāk – E-pierādījumu regula).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt:
1) pienākumu (e-pierādījumu direktīvas 2. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem) pakalpojumu sniedzējiem izraudzīties kontaktpersonu (esošu iedibinājumu Eiropas Savienībā vai juridisko pārstāvi);
2) Centrālo iestādi (atbilstoši e-pierādījumu direktīvas 6. pantam), kurai pakalpojumu sniedzēji iesniedz kontaktinformāciju;
Attiecībā uz "c" apakšpunktu e-pierādījumu direktīvas prasības tiek pārņemtas ar likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" 25-TA-1535.
1) pienākumu (e-pierādījumu direktīvas 2. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem) pakalpojumu sniedzējiem izraudzīties kontaktpersonu (esošu iedibinājumu Eiropas Savienībā vai juridisko pārstāvi);
2) Centrālo iestādi (atbilstoši e-pierādījumu direktīvas 6. pantam), kurai pakalpojumu sniedzēji iesniedz kontaktinformāciju;
Attiecībā uz "c" apakšpunktu e-pierādījumu direktīvas prasības tiek pārņemtas ar likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" 25-TA-1535.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar e-pierādījumu direktīvas 3. pantu dalībvalstīm jānodrošina, ka:
1) elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs;
2) domēna vārda reģistrācijas pakalpojumu sniedzējs;
3) interneta protokola (turpmāk - IP) adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējs;
4) informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs;
izraugās Eiropas Savienībā jau esošu iedibinājumu (turpmāk - komersants) vai ieceļ vismaz vienu juridisko pārstāvi (turpmāk - pilnvarotais pārstāvis), kas tiesīgs saņemt un izpildīt citu valstu izdotās prasības datu ieguvei kriminālprocesos.
"Izraudzīto komersantu" izraugās pakalpojumu sniedzējs, kas ir iedibināts dalībvalstī, kura piedalās e-pierādījumu direktīvas 1. panta 2. punktā minētā juridiskā instrumenta (Regulas (ES) 2023/1543, Direktīvas 2014/41/ES un Konvencijas par ES dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās) īstenošanā.
Savukārt "pilnvaroto pārstāvi" ieceļ pakalpojumu sniedzējs, kas nav iedibināts ES ar juridiskas personas statusu, vai kas nav iedibināts dalībvalstī, kura piedalās e-pierādījumu direktīvas 1. panta 2. punktā minētā juridiskā instrumenta īstenošanā.
Pienākumi neattiecas, ja komersants sniedz pakalpojumus tikai Latvijas Republikas teritorijā (ciktāl to skaidri iespējams noteikt, piemēram, infrastruktūras esamība konkrētā teritorijā, pakalpojuma piedāvāšana konkrētas teritorijas iedzīvotājiem, u.tml., kā skaidrots direktīvas preambulā).
Dalībvalstīm jānosaka viena vai vairākas Centrālās iestādes, kas koordinē e-pierādījumu direktīvas piemērošanu, sadarbojas savā starpā ar Eiropas Komisiju un nodrošina atbalstu un informācijas apmaiņu, lai e-pierādījumu direktīva tiktu īstenota konsekventi un samērīgi. Atbilstoši e-pierādījumu direktīvas 5. pantam jāparedz noteikumus par sodiem, ko Centrālā iestāde (tikai e-pierādījumu direktīvas ietvaros) piemēro par prasību (izraudzīties komersantu vai pilnvaroto pārstāvi un attiecīgās kontaktinformācijas neiesniegšanu Centrālajai iestādei) neievērošanu un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu.
1) elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs;
2) domēna vārda reģistrācijas pakalpojumu sniedzējs;
3) interneta protokola (turpmāk - IP) adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējs;
4) informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs;
izraugās Eiropas Savienībā jau esošu iedibinājumu (turpmāk - komersants) vai ieceļ vismaz vienu juridisko pārstāvi (turpmāk - pilnvarotais pārstāvis), kas tiesīgs saņemt un izpildīt citu valstu izdotās prasības datu ieguvei kriminālprocesos.
"Izraudzīto komersantu" izraugās pakalpojumu sniedzējs, kas ir iedibināts dalībvalstī, kura piedalās e-pierādījumu direktīvas 1. panta 2. punktā minētā juridiskā instrumenta (Regulas (ES) 2023/1543, Direktīvas 2014/41/ES un Konvencijas par ES dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās) īstenošanā.
Savukārt "pilnvaroto pārstāvi" ieceļ pakalpojumu sniedzējs, kas nav iedibināts ES ar juridiskas personas statusu, vai kas nav iedibināts dalībvalstī, kura piedalās e-pierādījumu direktīvas 1. panta 2. punktā minētā juridiskā instrumenta īstenošanā.
Pienākumi neattiecas, ja komersants sniedz pakalpojumus tikai Latvijas Republikas teritorijā (ciktāl to skaidri iespējams noteikt, piemēram, infrastruktūras esamība konkrētā teritorijā, pakalpojuma piedāvāšana konkrētas teritorijas iedzīvotājiem, u.tml., kā skaidrots direktīvas preambulā).
Dalībvalstīm jānosaka viena vai vairākas Centrālās iestādes, kas koordinē e-pierādījumu direktīvas piemērošanu, sadarbojas savā starpā ar Eiropas Komisiju un nodrošina atbalstu un informācijas apmaiņu, lai e-pierādījumu direktīva tiktu īstenota konsekventi un samērīgi. Atbilstoši e-pierādījumu direktīvas 5. pantam jāparedz noteikumus par sodiem, ko Centrālā iestāde (tikai e-pierādījumu direktīvas ietvaros) piemēro par prasību (izraudzīties komersantu vai pilnvaroto pārstāvi un attiecīgās kontaktinformācijas neiesniegšanu Centrālajai iestādei) neievērošanu un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Latvijas normatīvajos aktos elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, domēna vārda reģistrācijas pakalpojumu sniedzējiem un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumi sniedzējiem (turpmāk - pakalpojumu sniedzēji)(tajā skaitā sašaurinātam pakalpojumu sniedzēju lokam, kuri aptverti ar e-pierādījumu direktīvas tvērumu, proti tādiem, kuri sniedz pakalpojumu vismaz divās valstīs, no kurām viena ir Latvija) nav noteikts pienākums izraudzīties esošu komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi, kas var saņemt un izpildīt citu valstu izdotās prasības datu ieguvei kriminālprocesos.
Nav noteikta Centrālā iestāde e-pierādījumu direktīvas prasību uzraudzībai attiecībā uz pienākuma (izraudzīties esošu komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi) izpildi; saņemamās kontaktinformācijas apstrādi; un iespējamu sodu piemērošanu iepriekšminēto pienākumu neizpildes gadījumā.
Nepieciešams:
- noteikt attiecīgu pienākumu (e-pierādījumu direktīvā mērķētiem pakalpojumu sniedzējiem) izraudzīties Eiropas Savienībā esošu komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi; un kontaktinformāciju nosūtīt Centrālajai iestādei;
- definēt terminus "izraudzītais komersants", "pilnvarotais pārstāvis" un "interneta protokola adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējs", jo spēkā esošajā Elektronisko sakaru likumā vai citā likumā termini netiek lietoti;
- izraudzīties Centrālo iestādi atbilstoši e-pierādījumu direktīvas 6. panta 1. punktam, lai nodrošinātu, ka e-pierādījumu direktīvas tvērumā paredzētie pakalpojumu sniedzēji nodrošina kontaktinformācijas sniegšanu Centrālajai iestādei.
Nav noteikta Centrālā iestāde e-pierādījumu direktīvas prasību uzraudzībai attiecībā uz pienākuma (izraudzīties esošu komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi) izpildi; saņemamās kontaktinformācijas apstrādi; un iespējamu sodu piemērošanu iepriekšminēto pienākumu neizpildes gadījumā.
Nepieciešams:
- noteikt attiecīgu pienākumu (e-pierādījumu direktīvā mērķētiem pakalpojumu sniedzējiem) izraudzīties Eiropas Savienībā esošu komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi; un kontaktinformāciju nosūtīt Centrālajai iestādei;
- definēt terminus "izraudzītais komersants", "pilnvarotais pārstāvis" un "interneta protokola adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējs", jo spēkā esošajā Elektronisko sakaru likumā vai citā likumā termini netiek lietoti;
- izraudzīties Centrālo iestādi atbilstoši e-pierādījumu direktīvas 6. panta 1. punktam, lai nodrošinātu, ka e-pierādījumu direktīvas tvērumā paredzētie pakalpojumu sniedzēji nodrošina kontaktinformācijas sniegšanu Centrālajai iestādei.
Risinājuma apraksts
Centrālās iestādes funkciju iespējams uzticēt kādai no "Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla mājaslapā" jau norādītajai Centrālajai iestādei (Iekšlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra vai Tieslietu ministrija), kuras, neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēju darbības jomas, veic saziņu pierādījumu vākšanas nolūkā.
Likumprojekts paredz, ka Elektronisko sakaru likums tiek papildināts ar terminiem "izraudzītais komersants", "pilnvarotais pārstāvis" un "interneta protokola adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējs" un ar XVI1 nodaļu "Izraudzīto komersantu un pilnvaroto pārstāvju iecelšana elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā", kas nosaka pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā arī nosaka Valsts policijas kā Centrālās iestādes tiesības saņemt kontaktinformāciju no e-pierādījumu direktīvā aptvertajiem pakalpojumu sniedzējiem un veikt komersanta izraudzīšanās vai pilnvarotā pārstāvja iecelšanas pienākuma izpildes uzraudzību.
Likumprojektā plānots aptvert domēnu vārda reģistrācijas pakalpojumu sniedzējus un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējus, jo domēna vārdi un IP adreses ir ierobežots resurss, kura administrēšana ir cieši saistīta ar elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanu un sniegšanu. Tāpat ņemts vērā, ka domēnu vārda reģistrācijas pakalpojums un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojums ir attiecināms uz signāla pārraides kanāla nodibināšanas stadiju, bet ir nodalāms no satura pārraides vai satura glabāšanas pakalpojumiem.
Likumprojekta izstrādes laikā konstatētas domstarpības starp ministrijām jautājumā par to, kurai iestādei uzticēt "Centrālās iestādes" lomu atbilstoši e-pierādījumu direktīvai, jo starp ministrijām un uzrunātajām iestādēm ilgstoši nav iespējams panākt vienošanos.
Ieteicamais risinājuma variants centrālās iestādes izvēlei:
1.variants. Centrālās iestādes izvēle pamatojoties uz regulējuma kopējo mērķi - kriminālprocesa veicināšana.
Šī varianta ieguvums ir tāds, ka tas paredz iesaistīt vismazāko iestāžu skaitu, proti netiek iesaistītas iestādes ārpus kriminālprocesu nodrošinošajām iestādēm, kā arī ļautu centralizēt visas e-pierādījumu regulējumā paredzētās funkcijas vienuviet.
Ņemot vērā, ka uzraudzības būtība e-pierādījumu direktīvā nav vispārēja komercdarbības kontrole, bet gan pārbaude, vai pakalpojumu sniedzējs ir iecēlis juridisko pārstāvi, kurš spēj fiziski un tiesiski saņemt kriminālprocesuālos rīkojumus, Valsts policijai kā primārajai rīkojumu sūtītājai ir tūlītēja un tieša redzamība par to, kuri uzņēmumi nepilda šo pienākumu, jo Valsts policija ir galvenais kriminālprocesuālo darbību veicējs Latvijā, kas visbiežāk saskaras ar nepieciešamību pieprasīt datus no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, Meta, Google, Telegram). E-pierādījumu direktīva prasa noteikt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas par tās pārkāpumiem. Valsts policijai ir valsts varas pilnvaras un esoša administratīvo sodu piemērošanas sistēma, kas ļauj tai tiesiski un efektīvi vērsties pret pārkāpējiem (pakalpojumu sniedzējiem vai to pārstāvjiem Latvijā).
Informācija, kuru pakalpojumu sniedzēji tām paziņojuši saskaņā ar e-pierādījumu direktīvu, tiek darīta publiski pieejama tam īpaši paredzētā "Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkla tīmekļa lapā". Balstoties uz esošo statusu un kompetenci starptautiskajā krimināltiesiskajā sadarbībā - Iekšlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija - "Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkla tīmekļa lapā" - jau ir norādītas kā centrālās iestādes atbilstoši kriminālprocesa stadijai. Šāds variants ļauj centralizēt visas e-pierādījumu regulējumā paredzētās funkcijas tiesībsargājošo iestāžu kontrolē. Minētajā tīmekļa lapā esošo informāciju jau šobrīd apstrādā esošās centrālās iestādes - Iekšlietu ministrija (Valsts policija), Ģenerālprokuratūra vai Tieslietu ministrija. Šīs centrālās iestādes ir tās, kuras potenciāli pieprasīs pierādījumus no citās ES dalībvalstīs reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 673. panta trešo daļu ziņas par starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu saņemšanu, nosūtīšanu, izpildes gaitu un personām, kuras skar starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgums, reģistrē informācijas sistēmā. Ministru kabinets nosaka informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, tajā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, un šīm institūcijām pieejamo ziņu apjomu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 8. oktobra noteikumu Nr. 1045 "Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēmas noteikumi" 2. punktu Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma un tās pārzinis un turētājs ir Tieslietu ministrija.
Juridiskā pamata izvēli (LESD 53. un 62. pants) noteica nepieciešamība harmonizēt prasības ES līmenī un attiecināt tās uz trešo valstu uzņēmumiem, kas darbojas ES tirgū. Tas neierobežo dalībvalsti uzticēt izpildi specializētai tiesībsargājošajai iestādei, ja direktīvas saturs pēc būtības kalpo krimināltiesību mērķiem. Valsts policijas noteikšana par uzraugošo iestādi nodrošina, ka kontroles funkcija atrodas turpat, kur rodas praktiskā vajadzība pēc tās. Tas garantē visātrāko reakciju uz pārkāpumiem, novērš birokrātisku iestāžu dublēšanos un pilnībā atbilst e-pierādījumu pakotnes garam — paātrināt krimināllietu izmeklēšanu digitālajā vidē.
Skat. aprakstu arī sadaļā "Vai ir izvērtēti alternatīvi risinājumi?".
Likumprojekts paredz, ka Elektronisko sakaru likums tiek papildināts ar terminiem "izraudzītais komersants", "pilnvarotais pārstāvis" un "interneta protokola adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējs" un ar XVI1 nodaļu "Izraudzīto komersantu un pilnvaroto pārstāvju iecelšana elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā", kas nosaka pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā arī nosaka Valsts policijas kā Centrālās iestādes tiesības saņemt kontaktinformāciju no e-pierādījumu direktīvā aptvertajiem pakalpojumu sniedzējiem un veikt komersanta izraudzīšanās vai pilnvarotā pārstāvja iecelšanas pienākuma izpildes uzraudzību.
Likumprojektā plānots aptvert domēnu vārda reģistrācijas pakalpojumu sniedzējus un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējus, jo domēna vārdi un IP adreses ir ierobežots resurss, kura administrēšana ir cieši saistīta ar elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanu un sniegšanu. Tāpat ņemts vērā, ka domēnu vārda reģistrācijas pakalpojums un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojums ir attiecināms uz signāla pārraides kanāla nodibināšanas stadiju, bet ir nodalāms no satura pārraides vai satura glabāšanas pakalpojumiem.
Likumprojekta izstrādes laikā konstatētas domstarpības starp ministrijām jautājumā par to, kurai iestādei uzticēt "Centrālās iestādes" lomu atbilstoši e-pierādījumu direktīvai, jo starp ministrijām un uzrunātajām iestādēm ilgstoši nav iespējams panākt vienošanos.
Ieteicamais risinājuma variants centrālās iestādes izvēlei:
1.variants. Centrālās iestādes izvēle pamatojoties uz regulējuma kopējo mērķi - kriminālprocesa veicināšana.
Šī varianta ieguvums ir tāds, ka tas paredz iesaistīt vismazāko iestāžu skaitu, proti netiek iesaistītas iestādes ārpus kriminālprocesu nodrošinošajām iestādēm, kā arī ļautu centralizēt visas e-pierādījumu regulējumā paredzētās funkcijas vienuviet.
Ņemot vērā, ka uzraudzības būtība e-pierādījumu direktīvā nav vispārēja komercdarbības kontrole, bet gan pārbaude, vai pakalpojumu sniedzējs ir iecēlis juridisko pārstāvi, kurš spēj fiziski un tiesiski saņemt kriminālprocesuālos rīkojumus, Valsts policijai kā primārajai rīkojumu sūtītājai ir tūlītēja un tieša redzamība par to, kuri uzņēmumi nepilda šo pienākumu, jo Valsts policija ir galvenais kriminālprocesuālo darbību veicējs Latvijā, kas visbiežāk saskaras ar nepieciešamību pieprasīt datus no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, Meta, Google, Telegram). E-pierādījumu direktīva prasa noteikt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas par tās pārkāpumiem. Valsts policijai ir valsts varas pilnvaras un esoša administratīvo sodu piemērošanas sistēma, kas ļauj tai tiesiski un efektīvi vērsties pret pārkāpējiem (pakalpojumu sniedzējiem vai to pārstāvjiem Latvijā).
Informācija, kuru pakalpojumu sniedzēji tām paziņojuši saskaņā ar e-pierādījumu direktīvu, tiek darīta publiski pieejama tam īpaši paredzētā "Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkla tīmekļa lapā". Balstoties uz esošo statusu un kompetenci starptautiskajā krimināltiesiskajā sadarbībā - Iekšlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija - "Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkla tīmekļa lapā" - jau ir norādītas kā centrālās iestādes atbilstoši kriminālprocesa stadijai. Šāds variants ļauj centralizēt visas e-pierādījumu regulējumā paredzētās funkcijas tiesībsargājošo iestāžu kontrolē. Minētajā tīmekļa lapā esošo informāciju jau šobrīd apstrādā esošās centrālās iestādes - Iekšlietu ministrija (Valsts policija), Ģenerālprokuratūra vai Tieslietu ministrija. Šīs centrālās iestādes ir tās, kuras potenciāli pieprasīs pierādījumus no citās ES dalībvalstīs reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 673. panta trešo daļu ziņas par starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu saņemšanu, nosūtīšanu, izpildes gaitu un personām, kuras skar starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgums, reģistrē informācijas sistēmā. Ministru kabinets nosaka informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, tajā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, un šīm institūcijām pieejamo ziņu apjomu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 8. oktobra noteikumu Nr. 1045 "Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēmas noteikumi" 2. punktu Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma un tās pārzinis un turētājs ir Tieslietu ministrija.
Juridiskā pamata izvēli (LESD 53. un 62. pants) noteica nepieciešamība harmonizēt prasības ES līmenī un attiecināt tās uz trešo valstu uzņēmumiem, kas darbojas ES tirgū. Tas neierobežo dalībvalsti uzticēt izpildi specializētai tiesībsargājošajai iestādei, ja direktīvas saturs pēc būtības kalpo krimināltiesību mērķiem. Valsts policijas noteikšana par uzraugošo iestādi nodrošina, ka kontroles funkcija atrodas turpat, kur rodas praktiskā vajadzība pēc tās. Tas garantē visātrāko reakciju uz pārkāpumiem, novērš birokrātisku iestāžu dublēšanos un pilnībā atbilst e-pierādījumu pakotnes garam — paātrināt krimināllietu izmeklēšanu digitālajā vidē.
Skat. aprakstu arī sadaļā "Vai ir izvērtēti alternatīvi risinājumi?".
Problēmas apraksts
Nacionālās kiberdrošības likuma 1. panta 3. punktā (kopsakarā ar likumprojektu "Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā" (25-TA-1597)) definēts termins "domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējs", līdz ar to nav nepieciešams skaidrot šo terminu.
Risinājuma apraksts
Termina "domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējs" izmantošanai lietojama atsauce uz Nacionālās kiberdrošības likumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Neviena no esošajām iestādēm nav uzskatāma par pilnībā piemērotu izpildīt e-pierādījumu direktīvā noteikto Centrālās iestādes funkciju bez esošās kompetences izmaiņām vai papildināšanas, tādēļ vispiemērotākais (1.variants) tiek piedāvāts tāds, kas paredz iesaistīt vismazāk jaunas iestādes esošo kompetenču izpildei - pierādījumu nodrošināšanas process esošo iestāžu kompetenču ietvaros.
"Centrālo iestāžu" alternatīvie risinājumi:
2.variants. Centrālo iestāžu izvēle pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēju kategorijām (kopā 4 kategorijas: 1) elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, 2) domēna vārda reģistrēšanas pakalpojumu sniedzēji, 3) IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzēji un Ekonomikas ministrijas virzītajā likumprojektā "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" 25-TA-1535 aptvertie - 4) informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji).
Šāda risinājuma nepilnības:
1) no e-pierādījumu direktīvā minētajām 4 pakalpojumu sniedzēju kategorijām esošo kompetenču ietvaros tikai vienu kategoriju un tikai Latvijas teritorijā sniegto pakalpojumu kontekstā pārrauga esoša iestāde - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), kas uztur Latvijā darbību uzsākušo komersantu sarakstu, bet Regulatoram netiek sniegta kontaktinformācija atbilstoši e-pierādījumu direktīvai.
Tas, kuri no pirmās kategorijas komersantiem veic darbību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas (un tādējādi ietilpst e-pierādījumu direktīvas tvērumā) ir izsecināms no Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) mājaslapā esošā komersantu saraksta, jo šādā sarakstā apkopoti visās ES dalībvalstīs esošo Regulatoru saraksti. Informācijas sabiedrības pakalpojumi (kā arī domēnu vārda reģistrācijas pakalpojumi un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumi) ir ārpus Regulatora kompetences.
2) 2.varianta nepilnība attiecībā uz pārējo pakalpojumu sniedzēju kategorijām - uzraudzība un reģistrēšana netiek veikta, jo regulēšana norit starptautiskā regulējuma ietvaros. Līdz ar to īstermiņā apsverams, ka par pārējām 3 pakalpojumu sniedzēju kategorijām būtu nosakāmas atšķirīgas "Centrālās iestādes", piemēram,:
- par domēna vārda reģistrācijas pakalpojumu sniedzējiem, un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējiem, īstermiņā "Centrālās iestādes" funkciju varētu veikt Satiksmes ministrija, ņemot vērā, ka daļā par augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju atbildīgo iestādi Latvijā apstiprina starptautiskā organizācija — ICANN (Interneta vārdu un numuru piešķires korporācija) — un kuru atzinusi Satiksmes ministrija;
1.3) attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem izvēle par "Centrālo iestādi" jāveic atbilstoši Ekonomikas ministrijas virzītajam likumprojektam "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" 25-TA-1535.
3) Uzticot uzraudzību iestādēm, kuru pamatfunkcijas ir saistītas ar tirgus uzraudzību (piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Regulatoram), tiktu radīts lieks administratīvais slogs un fragmentācija.Turpretī Valsts policijai jau ir izveidotas struktūrvienības (piemēram, Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde), kurām ir specifiskas zināšanas par digitālo pierādījumu struktūru, datu kategorijām (satura dati vai plūsmas dati) un sadarbību ar tehnoloģiju uzņēmumiem. Ja uzraudzību veiktu cita iestāde, Valsts policijai katru reizi, kad ārvalstu uzņēmums atsakās sadarboties pārstāvja trūkuma dēļ, būtu jāraksta ziņojums šai citai iestādei, lai tā uzsāktu administratīvo pārkāpumu procesu. Valsts policijas noteikšana par uzraugu izslēdz šo starpnieka posmu, nodrošinot efektivitātes un ātruma principu.
3.variants. Centrālās iestādes izvēle pamatojoties uz principu par vienas centrālās iestādes izvēli attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu šobrīd nav viennozīmīga bez būtiskām izmaiņām.
Par informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju kategoriju, ņemot vērā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nolikuma 1.6. punktu VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tajā skaitā par "informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošanu, koordināciju un pārvaldību". Šāds risinājuma variants "Centrālās iestādes" funkciju izpildei varētu paredzēt vienu iestādi, tomēr sākotnēji īstermiņā varētu paredzēt vairāku iestāžu iesaisti vai iespējamu savstarpēju konsultēšanos, lai nosegtu nepieviešamās kompetences:
a) Latvijas teritorijā darbojošos attiecīgās jomas komersantu darbību pārraugošajām iestādēm (kur tādas ir, piemēram Regulators par elektronisko sakaru komersantiem) vai;
b) attiecīgās nozares pārraugošajām ministrijām un to padotības iestādēm, ja nav pārraugošās iestādes vai pakalpojumu sniedzēji netiek reģistrēti (piemēram, EM, PTAC, SM, LU MII NIC);
c) tiesībaizsardzības iestādēm, kuras "Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkla tīmekļa lapā" jau ir norādīta kā centrālās iestādes (Iekšlietu ministrija; Ģenerālprokuratūra; Tieslietu ministrija).
Šāda risinājuma nepilnība ir tāda, ka VARAM nolikums nav viennozīmīgs attiecībā uz e‑pierādījumu direktīvā aptvertajām pakalpojumu sniedzēju kategorijām, jo tas primāri attiecas uz informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas politikas jomu un līdz ar to pēc būtības aptver tikai vienu no direktīvas tvērumā esošajām pakalpojumu sniedzēju kategorijām – informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem –(kuri saskaņā ar ISPL 12.pantu var tikt uzraudzīta no dažādu iestāžu skatupunkta). VARAM nolikums neaptver citas kategorijas - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus, domēna vārda reģistrācijas un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējus. Tāpat VARAM kompetence nav saistīta ar kriminālpierādījumu nodrošināšanu un "Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkla tīmekļa lapas" izmantošanu.
Attiecībā uz domēnu vārda reģistrēšanas pakalpojumiem un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumiem nav pārraugošas iestādes Latvijā, jo domēnu vārdu un IP adrešu politika tiek veidota starptautiskā līmenī. Pamatojoties uz ministriju nolikumiem vadošā valsts pārvaldes iestāde sakaru politikas jomā ir Satiksmes ministrija, tādējādi pamatojoties uz ministriju nolikumiem par elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu nosakāma Satiksmes ministrija. Tādējādi 3. risinājuma variants par vienas iestādes noteikšanu šobrīd ir nepilnīgs.
Par augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju (ar ICANN un SM iesaisti) izvēlēts un apstiprināts Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (LU MII NIC). LU MII NIC nodrošina Latvijas valsts koda augstākā līmeņa domēna ".lv" darbību globālajā sistēmā, uztur reģistru un garantē tā nepārtrauktu publisku pieejamību, kā arī uz civiltiesisku līgumu pamata pilnvaro citas reģistratūras. Veicot šīs funkcijas, LU MII NIC atbilstoši e-pierādījumu direktīvai ir kvalificējams kā pakalpojumu sniedzējs, kam pašam ir pienākums sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm. Elektronisko sakaru likuma 4. panta trešajā daļā minētā augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra uzturētājs uzskatāms par vienu no e-pierādījum. Līdz ar to, lai novērstu interešu konfliktu un nodrošinātu funkciju nodalīšanu, LU MII NIC nevar veikt Centrālās iestādes uzdevumus, kas paredz citu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un to kontaktinformācijas saraksta administrēšanu. LU MII NIC var veikt eksperta lomu Centrālās iestādes konsultēšanai.
Savukārt attiecībā uz IP adrešu piešķiršanu norādāms, ka globālā līmenī ICANN/IANA piešķir IP adrešu apgabalus pieciem reģionālajiem interneta reģistriem jeb RIR: ARIN, AFRNIC, LACNIC, APNIC un RIPE. Eiropas RIR ir RIPE. Noslēdzot līgumu ar RIPE, var kļūt par lokālo interneta reģistru jeb LIR un saņemt savu IP adrešu apgabalu, no kura tālāk LIR piešķir IP adreses / mazākus IP adrešu apgabalus saviem klientiem. Pilnu un aktuālu aktīvo LIR (kuri piedāvā IP numerācijas piešķiršanu Latvijā) sarakstu uztur RIPE NCC. Tādējādi pārraugošās iestādes Latvijas līmenī attiecībā uz IP adrešu piešķiršanu nav.
Otra nepilnība 3. variantam ir tāda, ka atbilstoši Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 12.panta pirmajai daļai "informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Datu valsts inspekcija, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes".
Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 12. panta 1. daļa ar "citas uzraudzības un kontroles iestādes" aptver:
nozaru regulatorus (piem., SPRK, CERT.lv)
tiesībaizsardzības iestādes (VP, KNAB, VID, prokuratūra)
citu tiesību jomu uzraugus (Konkurences padome, NEPLP, PTAC, u.c.)
jebkuru iestādi, kurai ar speciālo regulējumu piešķirta uzraudzība attiecīgajā jomā (Zāļu valsts aģentūra, PVD, u.c.).
Tādējādi kriminālprocesa ietvaros uzraudzības un kontroles iestādes - attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju kategoriju ir - tiesībaizsardzības iestādes.
Līdz ar to 3.variants var aptvert potenciāli 3 un vairāk iestāžu iesaisti, lai izpildītu "Centrālās iestādes" funkcijas.
Tāpat ilgtermiņā apsverama iespēja izstrādāt atsevišķu likumprojektu (ar savu konkrētu tvērumu), kas uzlabotu pārskatāmību par kompetencēm un būtu nošķirts tvērums no esošo likumu, piemēram, Elektronisko sakaru likuma tvēruma, kas ir vērsts uz elektronisko sakaru pakalpojumu regulēšanu un komersantiem, kuri veic komercdarbību Latvijas teritorijā.
"Centrālo iestāžu" alternatīvie risinājumi:
2.variants. Centrālo iestāžu izvēle pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēju kategorijām (kopā 4 kategorijas: 1) elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, 2) domēna vārda reģistrēšanas pakalpojumu sniedzēji, 3) IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzēji un Ekonomikas ministrijas virzītajā likumprojektā "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" 25-TA-1535 aptvertie - 4) informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji).
Šāda risinājuma nepilnības:
1) no e-pierādījumu direktīvā minētajām 4 pakalpojumu sniedzēju kategorijām esošo kompetenču ietvaros tikai vienu kategoriju un tikai Latvijas teritorijā sniegto pakalpojumu kontekstā pārrauga esoša iestāde - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), kas uztur Latvijā darbību uzsākušo komersantu sarakstu, bet Regulatoram netiek sniegta kontaktinformācija atbilstoši e-pierādījumu direktīvai.
Tas, kuri no pirmās kategorijas komersantiem veic darbību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas (un tādējādi ietilpst e-pierādījumu direktīvas tvērumā) ir izsecināms no Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) mājaslapā esošā komersantu saraksta, jo šādā sarakstā apkopoti visās ES dalībvalstīs esošo Regulatoru saraksti. Informācijas sabiedrības pakalpojumi (kā arī domēnu vārda reģistrācijas pakalpojumi un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumi) ir ārpus Regulatora kompetences.
2) 2.varianta nepilnība attiecībā uz pārējo pakalpojumu sniedzēju kategorijām - uzraudzība un reģistrēšana netiek veikta, jo regulēšana norit starptautiskā regulējuma ietvaros. Līdz ar to īstermiņā apsverams, ka par pārējām 3 pakalpojumu sniedzēju kategorijām būtu nosakāmas atšķirīgas "Centrālās iestādes", piemēram,:
- par domēna vārda reģistrācijas pakalpojumu sniedzējiem, un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējiem, īstermiņā "Centrālās iestādes" funkciju varētu veikt Satiksmes ministrija, ņemot vērā, ka daļā par augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju atbildīgo iestādi Latvijā apstiprina starptautiskā organizācija — ICANN (Interneta vārdu un numuru piešķires korporācija) — un kuru atzinusi Satiksmes ministrija;
1.3) attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem izvēle par "Centrālo iestādi" jāveic atbilstoši Ekonomikas ministrijas virzītajam likumprojektam "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" 25-TA-1535.
3) Uzticot uzraudzību iestādēm, kuru pamatfunkcijas ir saistītas ar tirgus uzraudzību (piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Regulatoram), tiktu radīts lieks administratīvais slogs un fragmentācija.Turpretī Valsts policijai jau ir izveidotas struktūrvienības (piemēram, Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde), kurām ir specifiskas zināšanas par digitālo pierādījumu struktūru, datu kategorijām (satura dati vai plūsmas dati) un sadarbību ar tehnoloģiju uzņēmumiem. Ja uzraudzību veiktu cita iestāde, Valsts policijai katru reizi, kad ārvalstu uzņēmums atsakās sadarboties pārstāvja trūkuma dēļ, būtu jāraksta ziņojums šai citai iestādei, lai tā uzsāktu administratīvo pārkāpumu procesu. Valsts policijas noteikšana par uzraugu izslēdz šo starpnieka posmu, nodrošinot efektivitātes un ātruma principu.
3.variants. Centrālās iestādes izvēle pamatojoties uz principu par vienas centrālās iestādes izvēli attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu šobrīd nav viennozīmīga bez būtiskām izmaiņām.
Par informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju kategoriju, ņemot vērā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nolikuma 1.6. punktu VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tajā skaitā par "informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošanu, koordināciju un pārvaldību". Šāds risinājuma variants "Centrālās iestādes" funkciju izpildei varētu paredzēt vienu iestādi, tomēr sākotnēji īstermiņā varētu paredzēt vairāku iestāžu iesaisti vai iespējamu savstarpēju konsultēšanos, lai nosegtu nepieviešamās kompetences:
a) Latvijas teritorijā darbojošos attiecīgās jomas komersantu darbību pārraugošajām iestādēm (kur tādas ir, piemēram Regulators par elektronisko sakaru komersantiem) vai;
b) attiecīgās nozares pārraugošajām ministrijām un to padotības iestādēm, ja nav pārraugošās iestādes vai pakalpojumu sniedzēji netiek reģistrēti (piemēram, EM, PTAC, SM, LU MII NIC);
c) tiesībaizsardzības iestādēm, kuras "Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkla tīmekļa lapā" jau ir norādīta kā centrālās iestādes (Iekšlietu ministrija; Ģenerālprokuratūra; Tieslietu ministrija).
Šāda risinājuma nepilnība ir tāda, ka VARAM nolikums nav viennozīmīgs attiecībā uz e‑pierādījumu direktīvā aptvertajām pakalpojumu sniedzēju kategorijām, jo tas primāri attiecas uz informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas politikas jomu un līdz ar to pēc būtības aptver tikai vienu no direktīvas tvērumā esošajām pakalpojumu sniedzēju kategorijām – informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem –(kuri saskaņā ar ISPL 12.pantu var tikt uzraudzīta no dažādu iestāžu skatupunkta). VARAM nolikums neaptver citas kategorijas - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus, domēna vārda reģistrācijas un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējus. Tāpat VARAM kompetence nav saistīta ar kriminālpierādījumu nodrošināšanu un "Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkla tīmekļa lapas" izmantošanu.
Attiecībā uz domēnu vārda reģistrēšanas pakalpojumiem un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumiem nav pārraugošas iestādes Latvijā, jo domēnu vārdu un IP adrešu politika tiek veidota starptautiskā līmenī. Pamatojoties uz ministriju nolikumiem vadošā valsts pārvaldes iestāde sakaru politikas jomā ir Satiksmes ministrija, tādējādi pamatojoties uz ministriju nolikumiem par elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem būtu nosakāma Satiksmes ministrija. Tādējādi 3. risinājuma variants par vienas iestādes noteikšanu šobrīd ir nepilnīgs.
Par augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju (ar ICANN un SM iesaisti) izvēlēts un apstiprināts Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (LU MII NIC). LU MII NIC nodrošina Latvijas valsts koda augstākā līmeņa domēna ".lv" darbību globālajā sistēmā, uztur reģistru un garantē tā nepārtrauktu publisku pieejamību, kā arī uz civiltiesisku līgumu pamata pilnvaro citas reģistratūras. Veicot šīs funkcijas, LU MII NIC atbilstoši e-pierādījumu direktīvai ir kvalificējams kā pakalpojumu sniedzējs, kam pašam ir pienākums sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm. Elektronisko sakaru likuma 4. panta trešajā daļā minētā augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra uzturētājs uzskatāms par vienu no e-pierādījum. Līdz ar to, lai novērstu interešu konfliktu un nodrošinātu funkciju nodalīšanu, LU MII NIC nevar veikt Centrālās iestādes uzdevumus, kas paredz citu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un to kontaktinformācijas saraksta administrēšanu. LU MII NIC var veikt eksperta lomu Centrālās iestādes konsultēšanai.
Savukārt attiecībā uz IP adrešu piešķiršanu norādāms, ka globālā līmenī ICANN/IANA piešķir IP adrešu apgabalus pieciem reģionālajiem interneta reģistriem jeb RIR: ARIN, AFRNIC, LACNIC, APNIC un RIPE. Eiropas RIR ir RIPE. Noslēdzot līgumu ar RIPE, var kļūt par lokālo interneta reģistru jeb LIR un saņemt savu IP adrešu apgabalu, no kura tālāk LIR piešķir IP adreses / mazākus IP adrešu apgabalus saviem klientiem. Pilnu un aktuālu aktīvo LIR (kuri piedāvā IP numerācijas piešķiršanu Latvijā) sarakstu uztur RIPE NCC. Tādējādi pārraugošās iestādes Latvijas līmenī attiecībā uz IP adrešu piešķiršanu nav.
Otra nepilnība 3. variantam ir tāda, ka atbilstoši Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 12.panta pirmajai daļai "informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Datu valsts inspekcija, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes".
Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 12. panta 1. daļa ar "citas uzraudzības un kontroles iestādes" aptver:
nozaru regulatorus (piem., SPRK, CERT.lv)
tiesībaizsardzības iestādes (VP, KNAB, VID, prokuratūra)
citu tiesību jomu uzraugus (Konkurences padome, NEPLP, PTAC, u.c.)
jebkuru iestādi, kurai ar speciālo regulējumu piešķirta uzraudzība attiecīgajā jomā (Zāļu valsts aģentūra, PVD, u.c.).
Tādējādi kriminālprocesa ietvaros uzraudzības un kontroles iestādes - attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju kategoriju ir - tiesībaizsardzības iestādes.
Līdz ar to 3.variants var aptvert potenciāli 3 un vairāk iestāžu iesaisti, lai izpildītu "Centrālās iestādes" funkcijas.
Tāpat ilgtermiņā apsverama iespēja izstrādāt atsevišķu likumprojektu (ar savu konkrētu tvērumu), kas uzlabotu pārskatāmību par kompetencēm un būtu nošķirts tvērums no esošo likumu, piemēram, Elektronisko sakaru likuma tvēruma, kas ir vērsts uz elektronisko sakaru pakalpojumu regulēšanu un komersantiem, kuri veic komercdarbību Latvijas teritorijā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
1.Provizoriskais pakalpojumu sniedzēju skaits
Pamatojoties uz e-pierādījumu direktīvas tvērumu un izslēdzot vietējos komersantus bez mērķtiecīgas pārrobežu darbības, potenciālo pakalpojumu sniedzēju skaits teorētiski varētu būt salīdzinoši neliels: elektronisko sakaru pakalpojumu kategorijā tie varētu būt līdz 40 uzņēmumi (galvenokārt specifiski VoIP vai virtuālo sakaru pakalpojumu sniedzēji), interneta domēna vārdu un IP numerācijas kategorijā – aptuveni 5 līdz 10 aktīvākās reģistratūras ar starptautisku klientu loku, savukārt visplašākajā, informācijas sabiedrības pakalpojumu kategorijā, varētu būt aptuveni 15 līdz 25 uzņēmumi, kas nodrošina mākoņpakalpojumus vai datu apmaiņas platformas. Tādējādi kopējais Latvijā bāzēto subjektu skaits, kuriem būtu jāieceļ pilnvarotais pārstāvis e-pierādījumu saņemšanai, teorētiski varētu būt robežās no 25 līdz 75 komersanti.
2. Par izvēlēto sankciju.
E-pierādījumu direktīvas 5. pants noteic, ka dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot 3. un 4. pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu.
Minētais tiesību akts tieši nenoteic, kāda veida sankcijas dalībvalstij ir jāparedz. Tādējādi ir iespējams noteikt tostarp administratīvi tiesiskus pasākumus.
Uzskatāms, ka pienākuma īstenošanu var panākt, izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, līdz ar to administratīvā atbildība pamatā nav piemērojama. Direktīvas noteikumu ievērošanas kontekstā efektīvāk būtu piemērot administratīvā procesa regulējumu.
Tā kā ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības (izraudzīties komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi), prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Tāpat iestādes pieprasītās informācijas nesniegšanas sekas risināmas ar administratīvā procesa likumā paredzētiem piespiedu izpildes līdzekļiem, piemēram, piespiedu naudu.
3. Centrālās iestādes funkcija
Likumprojekts paredz, ka Valsts policija īsteno reaktīvu uzraudzību, primāri balstoties uz iestādes noteiktajām uzraudzības prioritātēm un saņemto informāciju. Likumprojekts paredz, ka uzraudzība tiek veikta administratīvā procesa ietvaros. Attiecīgi likumprojekts paredz, ka Valsts policija var ierosināt, lai pakalpojumu sniedzējs brīvprātīgi izpilda noteiktās prasības.
Ja pakalpojuma sniedzējs izpilda likumprojekta 3. pantā ietvertajā Likuma 112.3 panta trešajā daļā minēto ierosinājumu, Valsts policija pārliecinās, ka pienākums ir izpildīts un noslēdz lietu, to attiecīgi reģistrējot un informējot pakalpojuma sniedzēju.
Komersanta izraudzīšanās vai pilnvarotā pārstāvja noteikšana ir uzņēmuma iekšējo priekšdarbu stadija, lai varētu izpildīt pienākumu par likumprojektā paredzētās kontaktinformācijas paziņošanu.
Nosakot esošu iestādi par Centrālo iestādi attiecībā uz e-pierādījumu direktīvas 2. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, paredzams, ka būs jāveic grozījumi tās darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.
4. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju tvērums
Direktīvas (ES) 2023/1544 tvērumā ietilpst informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji. Atbilstoši Direktīvas 2000/31/EK un Direktīvas (ES) 2015/1535 regulējumam informācijas sabiedrības pakalpojums ir pakalpojums, kuru parasti sniedz par atlīdzību no attāluma, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma. Minētās prasības Latvijas tiesību sistēmā pārņemtas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā.
Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums aptver arī pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu, kā arī tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumus.
5. Domēnu vārdu un IP adresācijas pakalpojumi
Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts) 3. panta "g" punktu starpniecības pakalpojumi ir informācijas sabiedrības pakalpojumi. Digitālo pakalpojumu akta 29. apsvērumā ir precizēts, ka šādu pakalpojumu piemēri ir arī domēnu nosaukumu sistēmas (DNS) pakalpojumi, augstākā līmeņa domēnu reģistri un reģistratori.
Domēna vārdu reģistrācijas un IP adrešu numerācijas piešķiršanas pakalpojumi ir funkcionāli saistīti ar interneta adresācijas infrastruktūru un nodrošina elektronisko sakaru tīklu darbībai nepieciešamo resursu administrēšanu. Šie pakalpojumi nav elektronisko sakaru pakalpojumi Elektronisko sakaru likuma izpratnē, taču tie ir uzskatāmi par informācijas sabiedrības pakalpojumiem līdzīgi kā elektronisko sakaru pakalpojumi, kas arī ir uzskatāmi par informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
6. IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojuma sniedzēja definīcija
Likumprojektā lietotais termins "interneta protokola adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojuma sniedzējs" attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri piešķir IP adrešu resursus saskaņā ar globālās interneta adresācijas sistēmas noteikumiem. Šie noteikumi veido starptautiski atzītu politiku un tehnisko specifikāciju kopumu, kuru izstrādē un piemērošanā piedalās Interneta numurpiešķires institūcija (IANA), reģionālie interneta reģistri (RIR) un citas interneta pārvaldības organizācijas.
7.Domēna vārdi un IP adreses kā ierobežota resursa veids
Domēna vārdu un IP adrešu administrēšana ir cieši saistīta ar elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanu un sniegšanu, jo ir attiecināms uz signāla pārraides kanāla nodibināšanas stadiju, bet ir nodalāms no satura pārsūtīšanas vai satura glabāšanas pakalpojumiem. Domēna vārda reģistrācija ir administratīvs pakalpojums (piešķiršana un pārvaldīšana datu bāzē), kas neietver "signālu pārraidi", "piekļuvi internetam" vai "tīmekļa vietnes satura glabāšanu vai pārraidi". Domēnu vārda reģistrācijas pakalpojumi un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumi nav elektronisko sakaru pakalpojuma tvērumā. Pakalpojumi ir funkcionāli saistīti vienotā resursu ķēdē: elektronisko sakaru pakalpojums (piemēram, interneta piekļuve) nodrošina tehnisko kanālu datu pārraidei, IP adrese identificē konkrēto galiekārtu šajā tīklā, savukārt domēna vārda reģistrēšanas pakalpojums piešķir cilvēkiem uztveramu vārdisku apzīmējumu skaitliskajai IP adresei, kas ļauj lietotājiem ērti piekļūt resursam.
Pamatojoties uz e-pierādījumu direktīvas tvērumu un izslēdzot vietējos komersantus bez mērķtiecīgas pārrobežu darbības, potenciālo pakalpojumu sniedzēju skaits teorētiski varētu būt salīdzinoši neliels: elektronisko sakaru pakalpojumu kategorijā tie varētu būt līdz 40 uzņēmumi (galvenokārt specifiski VoIP vai virtuālo sakaru pakalpojumu sniedzēji), interneta domēna vārdu un IP numerācijas kategorijā – aptuveni 5 līdz 10 aktīvākās reģistratūras ar starptautisku klientu loku, savukārt visplašākajā, informācijas sabiedrības pakalpojumu kategorijā, varētu būt aptuveni 15 līdz 25 uzņēmumi, kas nodrošina mākoņpakalpojumus vai datu apmaiņas platformas. Tādējādi kopējais Latvijā bāzēto subjektu skaits, kuriem būtu jāieceļ pilnvarotais pārstāvis e-pierādījumu saņemšanai, teorētiski varētu būt robežās no 25 līdz 75 komersanti.
2. Par izvēlēto sankciju.
E-pierādījumu direktīvas 5. pants noteic, ka dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot 3. un 4. pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu.
Minētais tiesību akts tieši nenoteic, kāda veida sankcijas dalībvalstij ir jāparedz. Tādējādi ir iespējams noteikt tostarp administratīvi tiesiskus pasākumus.
Uzskatāms, ka pienākuma īstenošanu var panākt, izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, līdz ar to administratīvā atbildība pamatā nav piemērojama. Direktīvas noteikumu ievērošanas kontekstā efektīvāk būtu piemērot administratīvā procesa regulējumu.
Tā kā ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības (izraudzīties komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi), prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Tāpat iestādes pieprasītās informācijas nesniegšanas sekas risināmas ar administratīvā procesa likumā paredzētiem piespiedu izpildes līdzekļiem, piemēram, piespiedu naudu.
3. Centrālās iestādes funkcija
Likumprojekts paredz, ka Valsts policija īsteno reaktīvu uzraudzību, primāri balstoties uz iestādes noteiktajām uzraudzības prioritātēm un saņemto informāciju. Likumprojekts paredz, ka uzraudzība tiek veikta administratīvā procesa ietvaros. Attiecīgi likumprojekts paredz, ka Valsts policija var ierosināt, lai pakalpojumu sniedzējs brīvprātīgi izpilda noteiktās prasības.
Ja pakalpojuma sniedzējs izpilda likumprojekta 3. pantā ietvertajā Likuma 112.3 panta trešajā daļā minēto ierosinājumu, Valsts policija pārliecinās, ka pienākums ir izpildīts un noslēdz lietu, to attiecīgi reģistrējot un informējot pakalpojuma sniedzēju.
Komersanta izraudzīšanās vai pilnvarotā pārstāvja noteikšana ir uzņēmuma iekšējo priekšdarbu stadija, lai varētu izpildīt pienākumu par likumprojektā paredzētās kontaktinformācijas paziņošanu.
Nosakot esošu iestādi par Centrālo iestādi attiecībā uz e-pierādījumu direktīvas 2. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, paredzams, ka būs jāveic grozījumi tās darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.
4. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju tvērums
Direktīvas (ES) 2023/1544 tvērumā ietilpst informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji. Atbilstoši Direktīvas 2000/31/EK un Direktīvas (ES) 2015/1535 regulējumam informācijas sabiedrības pakalpojums ir pakalpojums, kuru parasti sniedz par atlīdzību no attāluma, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma. Minētās prasības Latvijas tiesību sistēmā pārņemtas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā.
Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums aptver arī pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu, kā arī tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumus.
5. Domēnu vārdu un IP adresācijas pakalpojumi
Saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts) 3. panta "g" punktu starpniecības pakalpojumi ir informācijas sabiedrības pakalpojumi. Digitālo pakalpojumu akta 29. apsvērumā ir precizēts, ka šādu pakalpojumu piemēri ir arī domēnu nosaukumu sistēmas (DNS) pakalpojumi, augstākā līmeņa domēnu reģistri un reģistratori.
Domēna vārdu reģistrācijas un IP adrešu numerācijas piešķiršanas pakalpojumi ir funkcionāli saistīti ar interneta adresācijas infrastruktūru un nodrošina elektronisko sakaru tīklu darbībai nepieciešamo resursu administrēšanu. Šie pakalpojumi nav elektronisko sakaru pakalpojumi Elektronisko sakaru likuma izpratnē, taču tie ir uzskatāmi par informācijas sabiedrības pakalpojumiem līdzīgi kā elektronisko sakaru pakalpojumi, kas arī ir uzskatāmi par informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
6. IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojuma sniedzēja definīcija
Likumprojektā lietotais termins "interneta protokola adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojuma sniedzējs" attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri piešķir IP adrešu resursus saskaņā ar globālās interneta adresācijas sistēmas noteikumiem. Šie noteikumi veido starptautiski atzītu politiku un tehnisko specifikāciju kopumu, kuru izstrādē un piemērošanā piedalās Interneta numurpiešķires institūcija (IANA), reģionālie interneta reģistri (RIR) un citas interneta pārvaldības organizācijas.
7.Domēna vārdi un IP adreses kā ierobežota resursa veids
Domēna vārdu un IP adrešu administrēšana ir cieši saistīta ar elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanu un sniegšanu, jo ir attiecināms uz signāla pārraides kanāla nodibināšanas stadiju, bet ir nodalāms no satura pārsūtīšanas vai satura glabāšanas pakalpojumiem. Domēna vārda reģistrācija ir administratīvs pakalpojums (piešķiršana un pārvaldīšana datu bāzē), kas neietver "signālu pārraidi", "piekļuvi internetam" vai "tīmekļa vietnes satura glabāšanu vai pārraidi". Domēnu vārda reģistrācijas pakalpojumi un IP adreses numerācijas piešķiršanas pakalpojumi nav elektronisko sakaru pakalpojuma tvērumā. Pakalpojumi ir funkcionāli saistīti vienotā resursu ķēdē: elektronisko sakaru pakalpojums (piemēram, interneta piekļuve) nodrošina tehnisko kanālu datu pārraidei, IP adrese identificē konkrēto galiekārtu šajā tīklā, savukārt domēna vārda reģistrēšanas pakalpojums piešķir cilvēkiem uztveramu vārdisku apzīmējumu skaitliskajai IP adresei, kas ļauj lietotājiem ērti piekļūt resursam.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ietekmē vai var ietekmēt tās juridiskās personas, kas mērķēti piedāvā elektronisko sakaru pakalpojumus vai domēna vārda nosaukuma reģistrēšanas un IP numerācijas pakalpojumus galalietotājiem vismaz divās valstīs, no kurām vismaz viena ir ES dalībvalsts. Šis tiesiskais regulējums attiecināms uz tiem gadījumiem, kad viena no ES dalībvalstīm, kurā minētie pakalpojumi tiek piedāvāti, ir Latvijas Republika. Šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties sniegt kontaktinformāciju vai nu Latvijas Republikas centrālajai iestādei vai citas ES dalībvalsts centrālajai iestādei.
Ja uzņēmumam ir nepieciešams izraudzīties komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi, tas var izvēlēties jebkuru vienu no ES dalībvalstīm, kurā tas piedāvā minētos pakalpojumus.
Šis tiesiskais regulējums neattiecas uz uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti Latvijas Republikā un minētos pakalpojumus piedāvā tikai Latvijas Republikā (uzņēmuma darbības ir vērstas uz Latvijas Republikas galalietotājiem).
Tiesiskais regulējums nosaka pienākumu izraudzīties komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi (likumprojekta 3. pantā ietvertais 112.1 pants), sniegt kontaktinformāciju (par izraudzīto komersantu vai pilnvaroto pārstāvi) centrālajai iestādei (likumprojekta 3. pantā ietvertais 112.2 pants).
Administratīvo slogu uzņēmumam nav iespējams prognozēt, jo to var ietekmēt dažādi apstākļi, piemēram, uzņēmuma izvēlētais - likumprojekta 3. pantā ietvertajam 112.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētajam pienākumam - atbilstības panākšanas risinājums un nepieciešamība izvēlēties vienu no esošiem komersantiem vai iecelt pilnvaroto pārstāvi, vai nozīmēt jau esošu pilnvaroto pārstāvi, kurš jau šobrīd ir pilnvarots sniegt informāciju uz līdzvērtīgiem pieprasījumiem no tiesībaizsardzības iestādēm.
Nav prognozējams, cik uzņēmumi, kas atbilst e-pierādījumu direktīvas norādītajiem kritērijiem, kontaktinformācijas sniegšanas nolūkā varētu izvēlēties centrālo iestādi Latvijas Republikā.
Ja uzņēmumam ir nepieciešams izraudzīties komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi, tas var izvēlēties jebkuru vienu no ES dalībvalstīm, kurā tas piedāvā minētos pakalpojumus.
Šis tiesiskais regulējums neattiecas uz uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti Latvijas Republikā un minētos pakalpojumus piedāvā tikai Latvijas Republikā (uzņēmuma darbības ir vērstas uz Latvijas Republikas galalietotājiem).
Tiesiskais regulējums nosaka pienākumu izraudzīties komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi (likumprojekta 3. pantā ietvertais 112.1 pants), sniegt kontaktinformāciju (par izraudzīto komersantu vai pilnvaroto pārstāvi) centrālajai iestādei (likumprojekta 3. pantā ietvertais 112.2 pants).
Administratīvo slogu uzņēmumam nav iespējams prognozēt, jo to var ietekmēt dažādi apstākļi, piemēram, uzņēmuma izvēlētais - likumprojekta 3. pantā ietvertajam 112.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētajam pienākumam - atbilstības panākšanas risinājums un nepieciešamība izvēlēties vienu no esošiem komersantiem vai iecelt pilnvaroto pārstāvi, vai nozīmēt jau esošu pilnvaroto pārstāvi, kurš jau šobrīd ir pilnvarots sniegt informāciju uz līdzvērtīgiem pieprasījumiem no tiesībaizsardzības iestādēm.
Nav prognozējams, cik uzņēmumi, kas atbilst e-pierādījumu direktīvas norādītajiem kritērijiem, kontaktinformācijas sniegšanas nolūkā varētu izvēlēties centrālo iestādi Latvijas Republikā.
Nozare
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
Likumprojekta 3. pants paredz atbilstoši Direktīvas prasībām pienākumu - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam, domēna vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējam, interneta protokola adrešu numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējam, kuri savus pakalpojumus mērķtiecīgi sniedz starptautiski (neattiecas uz viesabonēšanu, kas ir īpašs sadarbības režīms):
1) saskaņā ar Direktīvas 3. pantu (likumprojekta 3. pantā ietverto 112.1 pantu) izraudzīties komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi, piešķirot tam nepieciešamās pilnvaras un līdzekļus, kas nepieciešami, lai varētu izpildīt Direktīvas 1. panta 2. punktā minētos lēmumus un rīkojumus par e-pierādījumiem, kas saņemti no kādas dalībvalsts;
2) saskaņā ar Direktīvas 4.panta 1., 2. un 3. punktu (likumprojekta 3. pantā ietverto 112.2 pantu) sniegt rakstisku paziņojumu par izvēlētā komersanta vai pilnvarotā pārstāvja kontaktinformāciju atbilstoši Direktīvas 6. panta 1. punktam izvēlētajai centrālajai iestādei Latvijas Republikā.
1) saskaņā ar Direktīvas 3. pantu (likumprojekta 3. pantā ietverto 112.1 pantu) izraudzīties komersantu vai iecelt pilnvaroto pārstāvi, piešķirot tam nepieciešamās pilnvaras un līdzekļus, kas nepieciešami, lai varētu izpildīt Direktīvas 1. panta 2. punktā minētos lēmumus un rīkojumus par e-pierādījumiem, kas saņemti no kādas dalībvalsts;
2) saskaņā ar Direktīvas 4.panta 1., 2. un 3. punktu (likumprojekta 3. pantā ietverto 112.2 pantu) sniegt rakstisku paziņojumu par izvēlētā komersanta vai pilnvarotā pārstāvja kontaktinformāciju atbilstoši Direktīvas 6. panta 1. punktam izvēlētajai centrālajai iestādei Latvijas Republikā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
visi uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
Nav zināms
Nav zināms
nav zināms
Informācijas sniegšanas pienākums noteikts likuma 112.2 panta pirmajā un otrajā daļā.
Subjektu skaitu nav iespējams noteikt, jo regulējuma tvērums attiecas lielākoties uz starptautiski darbojošamies komersantiem, kuri var izvēlēties sniegt kontaktinformāciju citā ES dalībvalstī, norādot pārstāvja kompetenci - visu ES dalībvalstu teritorijas, ieskaitot, piemēram, Latvijas Republikas, un tādējādi pienākums var tikt izpildīts bez kontaktinformācijas sniegšanas Latvijas Republikas centrālajai iestādei. Informācijas sniegšanas pienākums ir vienreizējs pēc noteiktās aktivitātes izpildes, un atkārtojams tikai gadījumos, kad tiek veiktas izmaiņas, vai arī retākos gadījumos, kad jauns komersants uzsāk darbību pēc šī regulējuma spēkā stāšanās. Līdz ar to objektīvi nepastāv iespējas noteikt komersantu skaitu, nav iespējas paredzēt informācijas sniegšanas un informācijas atjaunināšanas biežumu. Tā pat, nav nosakāms laika patēriņš, jo komersants var izmantot esošu pilnvarotu personu, kura jau šobrīd tiesīga saņemt līdzvērtīgus datu pieprasījumus no tiesu iestādēm un var būt nepieciešamība tika papildināt esošu pilnvarojumu, vai arī pretstatā var būt situācija, kurā jaunam komersantam ir jāizveido iekšējā kārtība un jāpilnvaro kāds darbinieks veikt šo pienākumu bez esošām iestrādnēm. Ņemot vērā visu augstāk minēto objektīvu iemeslu dēļ aprēķinu veikt nav iespējams. Papildus skaidrojums anotācijas 2.1. apakšsadaļā.
Kopā
0,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
visi uzņēmumi
Atbilstības prasība noteikta likuma 112.1 panta pirmajā un otrajā daļā. Atbilstības prasību izpiles izdevumus nav iespējams aprēķināt, jo nav nosakāms laika patēriņš, kas komersantam jāvelta, lai uzņēmuma iekšējā struktūrā noteiktu vai nu esošu pilnvarotu personu, kura jau šobrīd tiesīga saņemt līdzvērtīgus datu pieprasījumus no tiesu iestādēm, vai arī pretstatā var būt situācija, kurā jaunam komersantam jāizveido iekšējā kārtība un jāpilnvaro darbinieks veikt šo pienākumu bez esošām iestrādnēm. Atkarībā no uzņēmuma lieluma var atšķirties nepieciešamo pilnvaru un līdzekļu apjoms. Papildus skaidrojums anotācijas 2.1. apakšsadaļā.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojektā paredzēto normu īstenošana tiks nodrošināta to izpildē iesaistīto institūciju esošo līdzekļu ietvaros.
Likumprojekta 3.pantā ietvertajā 112.1 panta otrā daļa attiecas uz komersanta iekšēju kompetenču sadali un komersanta personīgo (privāto) līdzekļu piešķiršanu pilnvarotajam pārstāvim vai izraudzītajam komersantam (filiālei). Likumprojekts neskar publiska finansējuma piešķiršanu komercdarbībai.
Likumprojekta 3.pantā ietvertajā 112.1 panta otrā daļa attiecas uz komersanta iekšēju kompetenču sadali un komersanta personīgo (privāto) līdzekļu piešķiršanu pilnvarotajam pārstāvim vai izraudzītajam komersantam (filiālei). Likumprojekts neskar publiska finansējuma piešķiršanu komercdarbībai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Tiesību akta projekts "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" (25-TA-1535).
Pamatojums un apraksts
Paredzēts noteikt pienākumus e-pierādījumu direktīvas 2. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajiem pakalpojumu sniedzējiem (informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem) un noteikt centrālo iestādi saskaņā ar e-pierādījumu direktīvas 6. panta 1. punktu attiecībā uz e-pierādījumu direktīvas 2. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajiem pakalpojumu sniedzējiem (informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem).
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Tiesību akta projekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (25-TA-2555)
Pamatojums un apraksts
2023. gada 12. jūlijā tika pieņemta e-pierādījumu pakotne, kura sastāv no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) Nr. 2023/1544, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā.
Likumprojekts ir daļa no saistīto TA likumprojektu pakotnes, kas ir izstrādāta, lai ieviestu tajā skaitā e-pierādījumu regulu.
Likumprojekts ir daļa no saistīto TA likumprojektu pakotnes, kas ir izstrādāta, lai ieviestu tajā skaitā e-pierādījumu regulu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L1544
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija direktīva (ES) 2023/1544, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (turpmāk - e-pierādījumu direktīva).
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija direktīva (ES) 2023/1544, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (turpmāk - e-pierādījumu direktīva).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta 1.punkta b) apakšpunkts
Nacionālās kiberdrošības likuma 1. panta 3. punkts (Nacionālās kiberdrošības likumā ietvertā (un kopsakarā ar likumprojektu "Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā" (25-TA-1597) precizētā) definīcija "domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējs" pilnībā atbilst Direktīvas (EU) 2022/2555 (NIS2) 6. panta 22. punktam);
Projekta 1.pants;
Projekta 1.pants;
Pārņemtas pilnībā
-
2.panta 5.punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
-
2.panta 6.punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
-
3.panta 1.punkts
2.pants (112.1 panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
-
3.panta 2.punkts
2.pants (112.2 panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
-
3.panta 3.punkts
2.pants (cik attiecas uz pakalpojumu sniedzēju kontaktinformāciju 112.1 panta pirmā daļa, izņemot daļā par adresātu izvēli un norādīšanu lēmumos un rīkojumos)
Pārņemtas daļēji
Direktīvas 3.panta 3.punktā prasība attiecināma uz kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, kurām lēmumi un rīkojumi ir jāadresē atbilstoši direktīvai izveidotajā pakalpojumu sniedzēju sarakstā esošai kontaktinformācijai. Nepieciešams papildināt ar atsauci uz tiesībaizsardzības iestādes reglamentējošu normatīvo aktu, kurā ir pienākums lēmumus un rīkojumus adresēt, izmantojot kontaktinformāciju, kura izveidota saskaņā ar šo e-pierādījumu direktīvu.
-
3.panta 4.punkts
2.pants (112.1 panta otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
-
3.panta 5.punkts
2.pants (112.2 panta ceturtā daļa)
Pārņemtas pilnībā
-
3.panta 6.punkts
3.pants
Pārņemtas pilnībā
-
4.panta 1.punkts
2.pants (112.2 panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
-
4.panta 2.punkts
2.pants (112.2 panta pirmās daļas 2.apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
-
4.panta 3.punkts
2.pants (112.2 panta pirmās daļas 4.apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
-
4.panta 4.punkts
2.pants (112.2 panta trešā daļa)
Pārņemtas pilnībā
-
5.pants
2.pants (112.3 pants), Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
-
6.panta 1.punkts
2.pants (112.2 , 112.3 pants)
Pārņemtas daļēji
Prasība daļā par centrālo iestādi attiecībā uz e-pierādījumu direktīvas 2. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajiem pakalpojumu sniedzējiem tiek pārņemta ar likumprojektu "Grozījumi informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" (25-TA-1535)
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Nacionālās kiberdrošības likumā ietvertā (un kopsakarā ar likumprojektu "Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā" (25-TA-1597) precizētā) definīcija "domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējs" pilnībā atbilst Direktīvas (EU) 2022/2555 (NIS2) 6. panta 22. punktam.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts policijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/62ad6fa2-1553-4e3b-9352-dc0365761624
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saņemts biedrības "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija" priekšlikums precizēt likumprojektu. Likumprojekts precizēts, ņemot vērā izteikto priekšlikumu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts policija
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Likumprojekts paredz noteikt jaunas funkcijas un uzdevumus Valsts policijai:
1) saņemt informāciju, ko pakalpojumu sniedzēji sniegs atbilstoši likumprojekta 3. pantā ietvertajai 112.2 panta pirmajai un otrajai daļai;
2) saskaņā ar likumprojekta 3. pantā ietvertajai 112.2 panta trešajai daļai saņemto informāciju darīt publiski pieejamu tam īpaši paredzētā Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkla tīmekļa lapā.
3) likumprojekta 3. pantā ietvertajā 112.2 panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktā pienākuma neizpildes konstatēšanas gadījumā atbilstoši likumprojekta 3. pantā ietvertajam 112.3 pantam veikt nepieciešamās uzraudzības darbības.
1) saņemt informāciju, ko pakalpojumu sniedzēji sniegs atbilstoši likumprojekta 3. pantā ietvertajai 112.2 panta pirmajai un otrajai daļai;
2) saskaņā ar likumprojekta 3. pantā ietvertajai 112.2 panta trešajai daļai saņemto informāciju darīt publiski pieejamu tam īpaši paredzētā Eiropas Tiesiskās sadarbības krimināllietās tīkla tīmekļa lapā.
3) likumprojekta 3. pantā ietvertajā 112.2 panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktā pienākuma neizpildes konstatēšanas gadījumā atbilstoši likumprojekta 3. pantā ietvertajam 112.3 pantam veikt nepieciešamās uzraudzības darbības.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi