Anotācija (ex-ante)

Likumprojekts paredz izslēgt Dzelzceļa pārvadājumu likumā noteikto regulējumu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu kvalifikāciju un darbību, kas turpmāk tiks noteikti Bīstamo kravu aprites likumā, kā arī paredz iekļaut jaunu regulējumu par kravas iekraušanu.

01.01.2023.

Likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Bīstamo kravu aprites likumā, Autopārvadājumu likumā un likumā "Par aviāciju". 
Termiņš noteikts, izvērtējot likumprojektu prognozējamo virzību, kā arī to, ka izmaiņas starptautiskajos bīstamo kravu autopārvadājumu noteikumos (ADR) un dzelzceļa pārvadājumu noteikumos (RID) stāsies spēkā ar 2023.gada 1.janvāri.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3. februāra noteikumi Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140.punktu grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma un šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu. Līdz ar to ir plānots izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumu Nr. 485 “Dzelzceļa kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskie noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 485) vietā. Ņemot vērā, ka esošajā redakcijā ir ierakstītas novecojušās tiesību normas, ir nepieciešami grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā 30.pantā, kas deleģētu ierakstīt jaunajos Ministru kabineta noteikumos tikai to, kas ir aktuāls: noteikt, kārtību kādā Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktie kravu izvietošanas un nostiprināšanas tehniskie nosacījumi piemērojami dzelzceļa pārvadājumos, un negabarīta un smagsvara kravu iekraušanas, nostiprināšanas un pārvadāšanas nosacījumus. Viens no būtiskākajiem Ministru kabineta noteikumu jaunās redakcijas punktiem ir norāde piemērot Nolīguma par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi 3.pielikumu “Kravu izvietošanas un nostiprināšanas tehniskie nosacījumi” (turpmāk – SMGS 3.pielikums). SMGS 3.pielikums pašlaik tiek izmantots starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos 1520 mm sliežu ceļu platuma tīklā, tostarp Latvijas teritorijā. Līdz ar to, ka SMGS 3.pielikumā plaši tiek izmantota standartizēta vārdiska izteiksme “izvietošanas un nostiprināšanas” un to aktuālā redakcija ir stājusies spēkā pēc pēdējo grozījumu veikšanas Dzelzceļa pārvadājumu likumā un MK noteikumos Nr. 485, ir nepieciešami grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā 30.pantā, lai savā starpā saistītie tiesību akti, kas reglamentē vienu un to pašu jautājumu starptautiskajā un iekšzemes satiksmē, nebūtu pretrunā. Termini “iekraušana” un “izvietošana un nostiprināšana” apraksta vienu un to pašu darbību – kravas iekraušanu vagonā. Atšķirība ir tāda, ka termins “iekraušana” ir izmantojams, lai aprakstītu pašu procesu vai gala rezultātu, tāpēc daudzviet Dzelzceļa pārvadājumu likumā ir izmantots šis termins. Termins “izvietošana un nostiprināšana” fokusējas uz to, kā tiek veikts iekraušanas process, un apraksta šī procesa tehnisko pusi. Jāpiebilst, ka tulkojumā jābūt precīzi atspoguļotam oriģināla saturam, tiesību normas nepaplašinot un nesašaurinot, t. i., nepieļaujot teksta brīvu interpretāciju, var rasties nesaskaņotība starp tulkojumu, Dzelzceļa pārvadājumu likuma deleģējumu un izstrādājamo Ministru kabineta noteikumu saturu. Tas var apdraudēt Ministru kabineta noteikumu saskaņošanu un negatīvi ietekmēt spēkā stāšanos termiņu. Dzelzceļa kravu pārvadājumu likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar termiņu jaunu MK noteikumu izstrādei, jo pašlaik ir tikai uzsākts Kravu izvietošanas un nostiprināšanas tehnisko nosacījumu tulkošanas process valsts valodā. 

Dzelzceļa pārvadājumu likuma sestajā daļā vairs nav iekļauts 1.un 3.punkts, jo saturiski tas iekļaujas punktos, kas ir paredzēti jaunajā pilnvarojumā. Prasības attiecībā uz kravu novietošanu un nostiprināšanu vagonos un vagonu saglabātības nodrošināšanu ir noteiktas Latvijas Republikai saistošā starptautiskā līguma pielikumā –  SMGS 3.pielikumā vai arī tajā ir izteiktas norādes atrunāt jautājumu nacionālajos tiesību aktos. Ministru kabineta noteikumos ir plānots sniegt norādi uz SMGS 3.pielikumu un tajā noteikto prasību izpildi, kā arī izteikt šīs prasības Ministru kabineta noteikumu saturā. Viss augstāk minētais ir Ministru kabineta noteikumu satura galvenie ievirzieni. Dzelzceļa pārvadājumu likuma sestās daļas ievaddaļā ir svītrots vārds “dzelzceļa”, jo tā svītrošana padara to īsāku, labskanīgāku un lakoniskāku, tajā pašā laikā nezaudējot būtību. Dzelzceļa pārvadājumu likuma sestās daļas ievaddaļā ir pievienots vārds “pārvadāšanas”, jo tas ir iekļauts arī otrajā punktā. Lai būtu nodrošināta vienveidība un iespēja iekļaut atbilstošo regulējumu Ministru kabineta noteikumus, ir papildināta ievaddaļa. Dzelzceļa pārvadājumu likuma 1.punkta jauns formulējums neparedz precizēšanu, par kāda veida kravas tehniskajiem nosacījumiem ir runa, jo jaunajā redakcijā runa ir tikai par gabarīta kravām, bet negabarīta kravas ir izveidots atsevišķs punkts.  Ņemot vērā, ka negabarīta kravām ir sarežģītāki pārvadāšanas nosacījumi un to apstrāde, tos vienmēr apzīmē atsevišķi, nodalot no citām kravām, bet gabarīta kravas atsevišķi neizdala, tāpēc to var nepieminēt.

Bīstamo kravu aprites likuma 3.pants nosaka vairāku starptautisku nolīgumu piemērošanu bīstamo kravu apritē. Bīstamo kravu aprites likuma 3.panta ceturtā daļa noteic, ka jautājumus par bīstamo kravu apriti un tās uzraudzību dzelzceļa pārvadājumu jomā reglamentē 1999.gada 3.jūnija Protokola par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) C papildinājuma “Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID)” pielikums (turpmāk - RID noteikumi).
Regulējums attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu kvalifikāciju un darbību šobrīd ir noteikts Autopārvadājumu likumā un Dzelzceļa pārvadājumu likumā dažādās redakcijās un nenodrošina vienotu pieeju faktiski vienas jomas normatīvajam regulējumam dažādās pārvadājumu jomās, jo detalizēti drošības konsultantu kvalifikāciju un darbību reglamentē arī Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) (turpmāk - ADR Nolīgums) un RID noteikumu 1.8.3.apakšpunkts. Tādējādi, lai novērstu iespējamas pretrunas, kas varētu rasties ADR Nolīguma un RID noteikumu 1.8.3.apakšpunktu grozīšanas gadījumā, pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus būtu jābalsta uz ADR Nolīguma un RID noteikumu prasību piemērošanas kārtību. Tas nodrošinās vienas jomas normatīvā regulējuma kompaktumu un pārskatāmību normatīvajā regulējumā, kuru jāizmanto ikdienas darbā, veicot bīstamo kravu apriti un tās kontroli.

Nē

Dzelzceļa pārvadājuma likumā noteiktās normas tiek pārņemtas Bīstamo kravu aprites likumā, kā rezultātā faktiski nemainās ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu.

Dzelzceļa pārvadājuma likumā noteiktās normas tiek pārņemtas Bīstamo kravu aprites likumā, kā rezultātā faktiski nemainās ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu. Tāpat, Dzelzceļa pārvadājumu likuma grozījumu rezultātā faktiski nemainās ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu.

Nē

Nē

Nē

-