Anotācija

Ieguldījumi, lai uzlabotu energoefektivitāti ēkās, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija, ir būtiski nepieciešami, ņemot vērā ēku vecumu, nolietojumu, enerģijas patēriņu, vienlaicīgi ievērojot ēku vēsturisko vērtību un to atjaunošanai ir svarīga loma tautsaimniecības attīstībā un valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Ēkām, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai nepieciešama saudzīga, profesionāla un pēctecīga pieeja. Energoefektivitātes uzlabojumi ir komplekss pasākums un liels izaicinājums to īstenot praksē.

Lai nodrošinātu energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" (turpmāk - 2.1.1.8. pasākums) ietvaros paredzēts veikt energoefektivitātes uzlabojumus ēkās, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija, lai panāktu kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu. 
 
Vispārīgie nosacījumi

2.1.1.8. pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 34 800 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms – 5 448 840 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 29 580 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms –  4 665 514​​​​​​ euro) un nacionālais finansējums 5 220 000 euro (no tā elastības finansējuma apjoms –  823 326 euro).
Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma pie nosacījuma, ja vien tas nav atgūstams saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.
Atbalsta veids: grants.
Projektu īstenošanas termiņš: 2029. gada 31. decembris.
Atlases veids: ierobežota projektu iesniegumu atlase. Projektu iesniedzēju saraksts norādīts noteikumu projekta pielikumā, kurā ir iekļautas ēkas (ēku grupa), kurās tiek īstenota kultūras funkcija, un to izvērtēšanu un priekšatlasi ir veikusi Kultūras ministrija, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 „Kultūras ministrijas nolikums” 1. punktu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, dizaina, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas un kultūras un radošo industriju izglītības apakšnozares, līdz ar to nodrošinot, ka iesniedzamie projekta iesniegumi par ēku (ēku grupu) atbilst noteikumu projektā noteiktajam par kultūras funkcijas īstenošanu. Vispārējie kritēriji pēc kādiem Kultūras ministrija izvērtē, ka ēka (ēku grupa) atbilst 2.1.1.8. pasākumam, ir:
ēkā (ēku grupā) tiek veikta kultūras funkcija;
ēkai (ēku grupai) ir nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.
Projekta iesniedzējs: tiešās pārvaldes iestāde, privāto tiesību juridiska persona, atvasināta publiska persona vai biedrība, kas pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus vai ēku (ēku grupu) vai veic valsts deleģētus uzdevumus, kurā tiek nodrošināta kultūras funkcija.
Īpašumtiesības: projekta iesniedzējs, pretendējot uz finansējumu nodrošina, ka tam ir īpašuma, lietošanas tiesības, ilgtermiņa nomas tiesības vismaz 10 gadus vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā uz zemi, kurā veic investīcijas, vai arī nekustamais īpašums nodots tā pārvaldīšanā, ko apliecina attiecīgs līgums, vai nekustamais īpašums ir valdījumā. Īpašumtiesības, lietošanas tiesības vai apbūves tiesību apliecina ieraksts zemesgrāmatā.
Skaidrojam, ka ēka (ēku grupu) noteikumu projekta izpratnē ir projekta iesniedzēja īpašumā vai uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata projekta iesniedzējam lietošanā, pārvaldīšanā vai valdījumā nodotas ēkas, tai skaitā ēkas, kas atrodas vēsturisko ēku kompleksā (korpuss, ēkas piebūve, sekcija) un ir būvētas pēc 1945. gada. Ēku grupa ir vairākas ēkas ar dažādām adresēm, ja ēkām ir kopīga enerģijas uzskaite, vai ēkas ar vienu (vienādu) adresi. Atbalsts ir pieejams arī vēsturiskām ēkām, kas būvētas pirms 1945. gada un ir iekļautas kultūras pieminekļu sarakstā.

Intervences laukuma kods ir Nr. 40 un finansējums kods ir Nr. 1- 29 580 000 euro (ERAF).

Sasniedzamie rādītāji

Noteikumu projektā līdz 2029. gada 31. decembrim 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" ietvaros ir paredzēts sasniegt šādus rādītājus:
rezultāta rādītājs – vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums no attiecīgās pasākuma ietvaros atbalstītās ēkas primārās enerģijas patēriņa pirms projekta uzsākšanas;
iznākuma rādītājs - atbalstīto valsts ēku platība – vismaz 508 786 m² un primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz  49 861 028 kWh/gadā.
Lai nodrošinātu rezultāta rādītāja sasniegšanu, katram projektam ir jāuzrāda  plānotais siltumenerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas, kas ir ne mazāks kā 30% gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Atbalstāmās darbības ir:
ēkas energoefektivitātes paaugstināšana atbilstoši energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, kas noteikti ēkas energosertifikācijas dokumentācijā; 
būvprojekta izstrāde; 
ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare, attiecas tikai uz to daļu, kas tiek skarta), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli; 
ēkas konstrukciju atjaunošanas un restaurācijas darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas konstrukcija, attiecas tikai uz to daļu, kas tiek skarta); 
projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana;
informatīvie un publicitātes pasākumi.

Pasākuma ietvaros plāno tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas. Tiešās attiecināmās izmaksas ir:
energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas (periodiskās tehniskās apsekošanas atbilstoši būvnormatīvam būvju tehniskās apsekošanas jomā), būvniecības izmaksu tāmes, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta izstrādāšanas, būvprojekta minimālā sastāvā, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;
kultūrvēsturiskās, arheoloģiskās un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;
projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma, rīkojuma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām; būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
būvdarbu izmaksas ēkas energosertifikātā norādīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai;
ēkas konstrukciju atjaunošanas un restaurācijas darbi vides piekļūstamības prasību nodrošināšanai (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas konstrukcija, attiecas tikai uz to ēkas konstrukcijas daļu, kas tiek tieši skarta);
izmaksas, kas saistītas ar būves pieņemšanu ekspluatācijā;
atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un ierīkošana, kas paredzēti ēkas energosertifikātā;
ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu ierīkošana, kuras nodrošina sistēmu pareizu un efektīvu darbību un enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu, kas paredzēts ēkas energosertifikātā;
projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izpildes nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
neparedzētie izdevumi, kuri nepārsniedz 5 % no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām un kurus var izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai;
pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ja vien tie nav atgūstami saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.

Netiešās attiecināmās izmaksas ir:
projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām. Ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts projekta sadarbības partneris, netiešo attiecināmo izmaksu sadalījums starp projekta iesniedzēju un projekta sadarbības partneri tiek noteikts sadarbības līgumā.

Atsevišķām izmaksu pozīcijām ir noteikti izmaksu griesti, proti,
publicitātes izmaksas nepārsniedz 1% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām; būvprojekta izstrādes izmaksas nepārsniedz 10% projekta kopējām attiecināmajām izmaksām; 
ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare, attiecas tikai uz to ēkas daļu, kas tiek tieši skarta), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekšējās apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli, nepārsniedz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un 30 % no būvdarbu līguma summas.

Energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas (periodiskās tehniskās apsekošanas atbilstoši būvnormatīvam būvju tehniskās apsekošanas jomā), būvniecības izmaksu tāmes, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta izstrādāšanas, būvprojekta minimālā sastāvā, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas un kultūrvēsturiskās, arheoloģiskās un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas nav attiecināmas uz finansējuma saņēmēju Mākslas izglītības kultūras centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola" (projekta īstenošanas adrese - Baznīcas iela 34A, Rēzekne), tās nosaukums pirms reorganizācijas 2023. gada 1. augustā - Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola, kuram būvniecības ieceres dokumentācija tiek izstrādāta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" (turpmāk - 1.2.1.4.i. investīcija) projekta pirmā posma ietvaros. Ņemot vērā 2023. gada 8. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 443 grozījumu (24-TA-831) anotācijā noteikto, tiem finansējuma saņēmējiem, kuriem nav pieejams finansējums otrā posma - būvniecībai - īstenošanai 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros, uz finansējumu būvniecībai būs iespējams pieteikties 2.1.1.8. pasākuma ietvaros un 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros izstrādātā būvniecības ieceres dokumentācija ir lietderīga, jo to var izmantot projekta īstenošanai arī citās atbalsta programmās, tādējādi novēršot publisko finanšu līdzekļu izšķērdēšanu.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2023. gada 25. septembra dokumentā “Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros” 7. punktā minēto informāciju, tai skaitā 17 zemsvītras atsauci, vienkāršoto izmaksu obligāta piemērošana noteikta projektos, kuru kopējais finansējums ir līdz 200 000 euro. Ņemot vērā, ka 2.1.1.8. pasākuma projektiem plānotais attiecināmo izmaksu apmērs ir virs 200 000 euro, un atbalsts paredzēts dažāda apjoma, dažādu objektu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, vienkāršoto izmaksu metodikas netiks izstrādātas. Vienota prakse, tai skaitā, vienkāršoto izmaksu piemērošana objektiem, kuru stāvoklis, plānotie darbi, sasniedzamie ietaupījumi ir atšķirīgi, nebūtu praktiski iespējama. Pie tam, situācija novestu pie valsts  budžetam nelabvēlīgāka risinājuma piemērošanas. 

Projekta īstenošanas nosacījumi

Projekta izmaksu attiecināmība -  ar 2024. gada 1. janvāri. Nedrīkst attiecināt jau pabeigtas darbības (t.i., piemēram, būvdarbi nedrīkst būt nodoti ekspluatācijā).
Projekta īstenošanas termiņš - līdz 2029. gada 31. decembrim.

Finansējuma saņēmēja pienākumi:
ievērot horizontālo principu „vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un īstenot vismaz vienu vispārīgo darbību; 
ievērot horizontālo principu "klimatdrošināšana" nodrošinot, ka projektā izveidotā infrastruktūra būs noturīga pret ekstrēmiem klimatiskajiem notikumiem, tai skaitā iesniedz novērtējumu, kā projekta ietvaros tiks nodrošināta atbilstība pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem, lai uzlabotu noturības līmeni pret klimata pārmaiņu ietekmi, novēršot infrastruktūras neaizsargātību pret klimatisko apstākļu iespējamo ilgtermiņa ietekmi vai akūtiem notikumiem, kā arī uzkrāt datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa īstenošanu projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laikā;
ievērot horizontālo principu "nenodarīt būtisku kaitējumu";
ne retāk kā reizi pusgadā ievieto savā tīmekļvietnē aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu;
nodrošināt ar projekta īstenošanu saistītā finansējuma uzskaiti;
no saviem līdzekļiem segt projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma un citas papildu izmaksas;
uzkrāt datus par projektā plānotajiem un sasniegtajiem pasākuma rādītājiem;
parakstīt apliecinājumu par interešu konflikta neesību, kā arī projekta īstenošanas laikā nodrošināt interešu konflikta neesību;
nodrošināt dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
nodrošināt, ka būvkomersants, autoruzraugs, būvuzraugs un citi piegādātāji atbilst normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, un iepirkumus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, un nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu. Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs izvērtēt un piemērot apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumu. Lai finansējuma saņēmējs, slēdzot iepirkuma līgumus vai veicot iepirkumu, izslēgtu komercdarbības atbalstu konkrētam piegādātājam, jārīkojas kā tirgus ekonomikas dalībniekiem, proti, darījumam ir jāatbilst tirgus nosacījumiem. Lai izslēgtu ekonomiskās priekšrocības preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi novēršot tiem komercdarbības atbalsta piešķiršanu, tie būtu jāizraugās atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā. Procedūrai ir jābūt konkurenci nodrošinošai, lai procesā varētu piedalīties visi ieinteresētie un nosacījumiem atbilstīgie piegādātāji/pakalpojuma sniedzēji, kā arī procedūrai ir jābūt pārredzamai, lai nodrošinātu, ka visi ieinteresētie piegādātāji/pakalpojuma sniedzēji katrā konkursa procedūras posmā ir vienādi un pienācīgi informēti. Iepirkuma procedūrai jābūt pietiekami plaši publiskotai, lai par to varētu uzzināt potenciālie piedāvājumu iesniedzēji. Nepieciešamie priekšnosacījumi ir nediskriminējoša attieksme pret visiem piedāvājumu iesniedzējiem visos procedūras posmos un objektīvu atlases un līgumslēgšanas kritēriju noteikšana pirms procedūras. Lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, līgumslēgšanas kritērijiem būtu jābūt tādiem, kas dod iespēju objektīvi salīdzināt un novērtēt piedāvājumus. Projektu īstenošanā tiek veicināta zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – ZPI) prasību ievērošana, veicot iepirkumus būvniecības darbiem. Projektu īstenotāji var pēc izvēles piemērot ZPI principus, piemēram, paredzot viedo risinājumu ieviešanu apgaismojuma izveidē, kā arī izvērtēt un izmantot citu energoefektīvu un inovatīvu risinājumu ieviešanu ēku atjaunošanā un būvniecībā. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka gadījumos, kad projekta īstenošanai nepieciešams veikt iepirkumu, ja vien tas ir iespējams un attiecināms, ņemot vērā 2.1.1.8. pasākuma specifiku, tiek veikts sociāli atbildīgais publiskais iepirkums atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajai informācijai par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (informācijas pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums, vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download, ārvalstu prakses apkopojums; pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download).

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanā var iesaistīt projekta sadarbības partneri, kas ir privāto tiesību juridiska persona vai atvasināta publiska persona, kura pārvalda un apsaimnieko valsts vai pašvaldības nekustamos īpašumus, ievērojot noteikumu projekta 15. un 16. punktā minētos nosacījumus.

Demarkācija

2.1.1.8. pasākuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija ar Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās", 1.2.1.4.i. investīcijas un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1. prioritātes "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu  infrastruktūras optimizācija" (turpmāk - 2.1.1.4. pasākums) ietvaros atbalstītajiem un plānotajiem atbalstāmajiem finansējuma saņēmējiem.
2.1.1.4. pasākuma ietvaros nav plānots atbalstīt ēkas, kurās tiek nodrošināta kultūras funkcija, 4.2.1.2. pasākuma ietvaros atbalstītās ēkas nav paredzēts atbalstīt 2.1.1.8. pasākuma ietvaros, savukārt 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros demarkācija tiek nodrošināta atbalstīto ēku ietvaros pēc adresēm/ēkām un projektam, kur finansējuma saņēmējs ir Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola (pēc reorganizācijas 2023. gada 1. augustā - Mākslas izglītības kultūras centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola" (projekta īstenošanas adrese - Baznīcas iela 34A, Rēzekne)) - projekta posmu līmenī. Šim projektam 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros tiek izstrādāta būvniecības ieceres dokumentācija, bet būvniecība tiks īstenota 2.1.1.8. pasākuma ietvaros.

Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi 

Finansējumu atbalstāmo darbību īstenošanai, paredzot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ēkās, kuras paredzēts ekspluatēt atbilstoši kultūras funkcijai, finansējuma saņēmējam piešķir, ja izpildās viens no nosacījumiem:
- netiek konstatēta  saimnieciskā darbība kultūras jomā – ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā infrastruktūrā ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta;
- ēkā ne mazāk kā 85 % gadījumu ir paredzēta kultūras pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikas teritorijā esošajiem pakalpojuma lietotājiem.

Atbalstītajā objektā ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Papildpakalpojumi ir pieļaujami tikai gadījumā, kad ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā infrastruktūrā ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta. Sagaidāmā ietekme uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū ir niecīga vai neiespējama, jo kultūras pakalpojumu sniegšana ir paredzēta pārsvarā, tas ir, ne mazāk kā 85% apmērā, vietējiem (Latvijas valsts) pakalpojuma lietotājiem. Sadarbības iestāde veic uzraudzību par augstāk minēto nosacījumu izpildi.

Atbalsta piešķiršanas diena ir diena, kurā stājas spēkā sadarbības iestādes lēmums par 2.1.1.8. pasākuma ietvaros īstenotā projekta apstiprināšanu.

Dokumentācijas uzglabāšana

Projektam, uz kuru attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi, finansējuma saņēmējs un projekta sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina ar atbalsta piešķiršanu saistītās dokumentācijas glabāšanu visā projekta dzīves ciklā, bet ne mazāk kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas brīža, bet sadarbības iestāde – ne mazāk kā 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas.