25-TA-2568: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2023. gada 12. jūlijā tika pieņemta e-pierādījumu pakotne, kura sastāv no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (turpmāk – E-pierādījumu regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) Nr. 2023/1544, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (turpmāk – E-pierādījumu direktīva).
2022. gada 12. maijā tika pieņemts un parakstīšanai tika atvērts Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem (turpmāk – Konvencija par kibernoziegumiem) otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (turpmāk – Otrais papildprotokols). Otro papildprotokolu Latvija ir parakstījusi 2025. gada 27. martā. Patlaban Otrais papildprotokols vēl nav stājies spēkā. Šobrīd Otrā papildprotokola ratifikācijas likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” (23-TA-2853) ir pieņemts Ministru kabinetā, bet vēl nav iesniegts Saeimā.
2022. gada 12. maijā tika pieņemts un parakstīšanai tika atvērts Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem (turpmāk – Konvencija par kibernoziegumiem) otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (turpmāk – Otrais papildprotokols). Otro papildprotokolu Latvija ir parakstījusi 2025. gada 27. martā. Patlaban Otrais papildprotokols vēl nav stājies spēkā. Šobrīd Otrā papildprotokola ratifikācijas likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” (23-TA-2853) ir pieņemts Ministru kabinetā, bet vēl nav iesniegts Saeimā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts ir daļa no anotācijā norādīto saistīto TA likumprojektu pakotnes, kas ir izstrādāta, lai ieviestu e-pierādījumu regulu un Otro papildprotokolu, kā arī lai veiktu citus nepieciešamos tehniska rakstura grozījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās” 5.pantā noteikts, ka Konvencijas par kibernoziegumiem 27.panta izpratnē atbildīgā institūcija ir Tieslietu ministrija. Minētais pants nosaka pienākumu nozīmēt galveno institūciju vai institūcijas, kas būs atbildīgas par savstarpējās palīdzības lūgumu nosūtīšanu un atbildēšanu uz tiem, par šādu lūgumu izpildi vai pārsūtīšanu institūcijām, kas kompetentas to izpildīšanā. Galvenajām institūcijām tieši jāsazinās vienai ar otru.
Otrais papildprotokols ievieš jaunus sadarbības instrumentus, kuru mērķis ir nodrošināt kopīgus noteikumus starptautiskā līmenī, lai uzlabotu sadarbību cīņā pret kibernoziedzību un elektronisko pierādījumu vākšanu izmeklēšanas vai tiesvedības vajadzībām. Otrais papildu protokols regulē tādu sadarbību kā: 1) Pieprasījumus sniegt domēna nosaukuma reģistrācijas informāciju; 2) Abonenta informācijas izpaušanu; 2) Paātrinātu apmaiņu ar abonenta informācijas un datu plūsmas datiem; 3) Saglabātu datorizētu datu paātrinātu izpaušanu ārkārtas situācijās;
4 Ārkārtas savstarpējo palīdzību; 5) Videokonferenču izmantošanu;
6) Kopējo izmeklēšanas grupu izveidošanu un kopīgu izmeklēšanu veikšanu.
Otrais papildprotokols ievieš jaunus sadarbības instrumentus, kuru mērķis ir nodrošināt kopīgus noteikumus starptautiskā līmenī, lai uzlabotu sadarbību cīņā pret kibernoziedzību un elektronisko pierādījumu vākšanu izmeklēšanas vai tiesvedības vajadzībām. Otrais papildu protokols regulē tādu sadarbību kā: 1) Pieprasījumus sniegt domēna nosaukuma reģistrācijas informāciju; 2) Abonenta informācijas izpaušanu; 2) Paātrinātu apmaiņu ar abonenta informācijas un datu plūsmas datiem; 3) Saglabātu datorizētu datu paātrinātu izpaušanu ārkārtas situācijās;
4 Ārkārtas savstarpējo palīdzību; 5) Videokonferenču izmantošanu;
6) Kopējo izmeklēšanas grupu izveidošanu un kopīgu izmeklēšanu veikšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Otrā papildprotokola 2.panta “a” apakšpunktā noteikts, ka šajā protokolā ar centrālo iestādi saprot iestādi vai iestādes, kas nozīmētas saskaņā ar savstarpējās palīdzības līgumu vai režīmu, pamatojoties uz vienotiem vai savstarpējiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā starp attiecīgajām Pusēm, vai, ja tādu nav, iestāde vai iestādes, ko Puse nozīmējusi saskaņā ar Konvencijas 27. panta 2.a punktu.
Ņemot vērā Otrā papildprotokola mērķi – uzlabot starptautisko sadarbību un paātrināt elektronisko pierādījumu iegūšanu – pastāv risks, ka viena institūcija, īpaši reaģēšanas ātruma ziņā, var apgrūtināt pieprasījumu savlaicīgu izpildi. Tas var negatīvi ietekmēt sadarbības efektivitāti, īpaši gadījumos, kad nepieciešama operatīva rīcība vai sadarbība ar ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem.
Tādēļ ir nepieciešams nozīmēt papildus centrālās iestādes, lai nodrošinātu efektīvu Otrā papildprotokola īstenošanu.
Ņemot vērā Otrā papildprotokola mērķi – uzlabot starptautisko sadarbību un paātrināt elektronisko pierādījumu iegūšanu – pastāv risks, ka viena institūcija, īpaši reaģēšanas ātruma ziņā, var apgrūtināt pieprasījumu savlaicīgu izpildi. Tas var negatīvi ietekmēt sadarbības efektivitāti, īpaši gadījumos, kad nepieciešama operatīva rīcība vai sadarbība ar ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem.
Tādēļ ir nepieciešams nozīmēt papildus centrālās iestādes, lai nodrošinātu efektīvu Otrā papildprotokola īstenošanu.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”” likuma “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās” 5.pants tiek grozīts, papildinot to ar divām papildu centrālām iestādēm Konvencijas par kibernoziegumiem 27.panta izpratnē, proti, Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Tiks īstenots esošā budžeta ietvarā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”
Pamatojums un apraksts
E-pierādījumu regulas ieviešanas nolūkā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 7.pants paredz papildināt Kriminālprocesa likumu (turpmāk – KPL) ar jaunu 87.nodaļu (915.-919.pants), kas noteiks Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izdošanas un izpildes kārtību. Kā arī izdarīti grozījumi Otrā papildprotokola par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu ieviešanas nolūkā KPL.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.2. Likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu”
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” izstrādāts, lai nodrošinātu Otrā papildu protokola parakstīšanu un ratifikāciju.
Likumprojekts noteic, ka Otrais papildu protokols stājas spēkā tā 16. pantā noteiktajā laikā un kārtībā.
Likumprojekts noteic, ka Otrais papildu protokols stājas spēkā tā 16. pantā noteiktajā laikā un kārtībā.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Konvencijas par kibernoziegumiem Otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Konvencijas par kibernoziegumiem Otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nē
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Ģenerālprokuratūra, tiesneši no Rīgas apgabaltiesas, Kurzemes apgabaltiesas, Latgales apgabaltiesas, Ekonomisko lietu tiesas, Rīgas pilsētas tiesas, Kurzemes rajona tiesas, Zemgales rajona tiesas, Vidzemes rajona tiesas, Rēzeknes tiesas.Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība tiks nodrošināta TAP portālā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tieslietu ministrija
- Latvijas Republikas prokuratūra
- Valsts policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi