Anotācija

Likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) tika norādīts, ka, lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes "Drošība" izdevumus, kā arī vērtējot atlīdzības izdevumu pieauguma tempu publiskajā un privātajā sektorā, tai skaitā arī attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām, ir nepieciešama izdevumu konsolidācija, kas ietver arī atlīdzības elementu apmēru pārskatīšanu.

Saskaņā ar atlīdzības uzskaites datiem (uz 31.08.2025.) liela daļa valsts budžeta līdzekļu vēl joprojām tiek novirzīta piemaksām (dažādu veidu piemaksas tiek piemērotas aptuveni 50 procentiem nodarbināto, kuriem atlīdzību nosaka saskaņā ar Atlīdzības likuma 3. pielikumā ietverto mēnešalgu skalu), lai gan 2022. gada 1. jūlijā stājās spēkā atlīdzības reforma, kuras mērķis bija noteikt mēnešalgu mērķa līmeni valsts pārvaldē atbilstoši 80 procentiem (vidēji) no darba samaksas līmeņa privātajā sektorā, kā arī mainīt proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu, tādējādi primāri nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu, bet papildu atlīdzības elementus piešķirot tikai izņēmuma gadījumos, nevis pastāvīgi.

Par piemaksu apmēriem:
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes "Drošība" izdevumus, kā arī veicot atlīdzības izdevumu konsolidāciju, tiek noteikts, ka 2026. gadā valsts un pašvaldību institūcijās piešķiramās piemaksas apmērs tiek samazināts par 10 procentiem, t. i., maksimālo 30 procentu vietā varēs piešķirt tikai 20 procentus. Proti, piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas varēs piešķir šādos gadījumos:
1) ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvietos prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku);
2) ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem pildīs vēl citus pienākumus;
3) ja sniegs nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā.

Arī prokuroram varēs piešķirt piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem, aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu, pilda vēl citus pienākumus, kā arī, ja stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā, kurā ieceltais prokurors ir prombūtnē vai kurš ir vakants.

Ievērojot minēto, arī piemaksu kopsumma (ja ir piešķirtas vairākas) 2026. gadā nevarēs pārsniegt 20 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.

Vienlaikus noteikumu projektā tiek atstāti izņēmumi, kad piemaksu apmērs tomēr varēs būt lielāks par 20 procentiem (t. i., paliekot spēkā iepriekš noteiktajā apmērā):
1) ārstniecības personai, kura aizvieto prombūtnē esošu ārstniecības personu vai pilda vakantas ārstniecības personas amata pienākumus. Šādā gadījumā ārstniecības persona saņem piemaksu, kas nav lielāka par 50 procentiem no tai noteiktās mēnešalgas. Pamatojums izņēmuma atstāšanai ir tas, ārstniecības personai savas darba dienas ietvaros jānodrošina veselības aprūpes pakalpojuma pieejamība visiem pacientiem pilnā apjomā, nevis daļēji, tādējādi pēc būtības izpildot lielāku slodzes daļu, nekā institūcijā nodarbinātais var veikt sava darba laika ietvaros. Ņemams vērā arī tas, ka kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšana veicina darbaspēka ātrāku atgriešanos darba tirgū pie savu pienākumu izpildes, tostarp valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto atgriešanos darbā, kā arī veicina iedzīvotāju dzīvildzes palielināšanos;
2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura saņem piemaksu par papildu pedagoģisko darbu izglītības iestādē, kurā attiecīgā amatpersona ieņem amatu, ja šīs amatpersonas amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana. Šādā gadījumā piemaksa nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās mēnešalgas, ievērojot to, ka pedagoģiskā darba apjoms gadā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no normatīvajos aktos par pedagogu darba samaksu attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās vienai darba likmei atbilstošās darba slodzes (stundās). Pamatojums izņēmuma atstāšanai ir tas, ka minētais ir saistīts arī ar valsts budžeta prioritāti "Drošība";
3) karavīram, kurš saņem piemaksu par pedagoģisko darbu militārajā izglītības iestādē vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kuras uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana, ja viņa amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana. Šādā gadījumā piemaksa nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no karavīram noteiktās mēnešalgas. Pamatojums izņēmuma atstāšanai ir tas, ka minētais ir saistīts arī ar valsts budžeta prioritāti "Drošība";
4) valsts drošības iestādes amatpersonai (darbiniekam). Šādā gadījumā piemaksas apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Šāds izņēmums ietverts noteikumos, ņemot vērā, ka likumdevējs, pieņemot likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" jau ir lēmis, ka atšķirībā no citām amatpersonām (darbiniekiem), uz valsts drošības iestādēs strādājošajiem 2026. gadā neattiecas ierobežojums par naudas balvas samazināšanu un virsstundu apmēra samazināšanu.

Attiecībā uz piemaksu par aizvietošanu vai papildu pienākumu pildīšanu:
Tiesu praksē ir atzīts, ka "papildu pienākumu pildīšana ir reāls, pierādāms un novērtējams fakts, un tas jāpierāda tieši personai, kura to apgalvo. Teorētiski modelēta situācija faktiski veiktu darbu nepierāda. Ja kāds ierēdnis ir prombūtnē, tas nebūt pats par sevi nepierāda, ka kāda cita persona veic kādus pienākumus prombūtnē esošas personas vietā, īpaši, ja prombūtne bijusi neilga" (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 30. maija sprieduma lietā Nr. AA43-0505-13/14 11. punktu).

Noteikumu projektā tiek noteikts, ka noteiktās piemaksas individuālo apmēru un laikposmu, uz kuru tā nosakāma, nosaka iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, iestādes vadītājam – augstāka amatpersona vai viņas pilnvarota amatpersona, pašvaldības amatpersonai (darbiniekam) un pašvaldības iestādes vadītājam – izpilddirektors vai atbildīgā iestāde pašvaldībā noteiktajā kārtībā. Nosakot piemaksu, tostarp ņem vērā amatpersonas (darbinieka) darba apjoma pieaugumu, intensitāti, ieguldījumu, izpildes termiņus, nozīmīgumu.

Attiecībā uz piemaksu par institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu:
Piemaksa par stratēģisko mērķu sasniegšanu tika ieviesta ar 2021. gada 16. novembra likumu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Šā likuma sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) tika norādīts: "likumprojekts paredz, ka turpmāk amatpersonai (darbiniekam) varēs noteikt piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkstēs pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu būs regulāri jāpārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā. Norādāms, ka piemaksas mērķis ir atalgot nodarbinātos par īpaši nozīmīgu darbu veikšanu un palielinātu darba apjomu un intensitāti noteiktā periodā (izmantojot projektu veida pieeju). Ņemot vērā palielināto mēnešalgu skalu, šī piemaksa nebūtu piemērojama pastāvīgi, bet tikai īpašos gadījumos uz noteiktu laiku."

Noteikumu projektā tiek noteikts, ka piemaksas individuālo apmēru, pamatojumu un laikposmu, uz kuru tā nosakāma, nosaka iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, iestādes vadītājam (tostarp padotības iestādes) – iestādes vadītājam – augstāka amatpersona vai viņas pilnvarota amatpersona, pašvaldības amatpersonai (darbiniekam) un pašvaldības iestādes vadītājam – izpilddirektors vai atbildīgā iestāde pašvaldībā noteiktajā kārtībā.