Anotācija

25-TA-476: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Zemkopības ministrija, ievērojot Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 34. punktā noteikto, ir izvērtējusi Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteiktā lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteiktā lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmes izvērtējums" (TA-25-325), kā arī sagatavojusi grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 34. un 35. punktā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikt, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punkts, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumi Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 158) ir spēkā pēc 2025. gada 1. jūlija vēl vienu gadu, t. i., līdz 2026. gada 1. jūlijam.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2025.
Pamatojums
Tā kā nav mainījušies apstākļi, kuru ietekmē tika pieņemts Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31. punkts, turklāt patlaban, kad ir uzsāktas pirmās diskusijas un viedokļu apmaiņa par jauno priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem muitas nodokļos, ko piemēro tādu preču importam, kuru izcelsme ir Krievija un Baltkrievija vai kuras tieši vai netieši eksportē no šīm valstīm, ir grūti paredzēt, kad jaunais priekšlikums tiks publicēts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Oficiālajā Vēstnesī un kāds būs diskusiju rezultāts. 
Lai saglabātu nepārtrauktību, šiem grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā jāstājas spēkā 2025. gada. 1. jūlijā. 

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
No 2024. gada 8. marta ir spēkā nacionālais importa aizliegums, kas noteikts ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33., 34. un 35. punktu, aizliedzot Latvijā ievest (importēt) lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktus no citām trešajām valstīm. Aizliegto produktu saraksts dots MK noteikumos Nr. 158, kas stājās spēkā 2024. gada 8. martā. Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumi un MK noteikumi Nr. 158 zaudēs spēku 2025. gada 1. jūlijā.

No 2024. gada 1. jūlija ir spēkā ES paaugstinātie muitas tarifi, ieviesti ar Padomes 2024. gada 30. maija Regulu (ES) 2024/1652, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk – Regula par muitas tarifu paaugstināšanu). Ar šo regulu tika palielināti muitas tarifi to graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu importam, kuri klasificēti kombinētās nomenklatūras (KN) 10. (graudaugu produkti), 12. (eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi), 14. (augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti), 15. (augu eļļas un to šķelšanās produkti) un 23. nodaļā (pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība) un kuru izcelsme ir Krievijā vai Baltkrievijā vai kurus eksportē no minētajām valstīm. Pēc Latvijas ierosinājuma, muitas tarifu palielinājums attiecas vēl uz tādiem produktiem kā zirņi un aunazirņi (KN 0713 10 un 0713 20 00) un pozīcijā 0713 minētie kaltēto pākšu dārzeņu milti, rupja maluma milti un pulveris (KN 1106 10 00).

Analizējot importa datus par 2024. gadu, var secināt, ka periodā pēc 1. jūlija (t. i., jūlijā–decembrī) salīdzinājumā ar sešu mēnešu periodu pirms paaugstināto ES ievedmuitas tarifu spēkā stāšanās (t. i., janvārī–jūnijā) vērtības izteiksmē ir ievērojami samazinājies Regulā par muitas tarifu paaugstināšanu minēto lauksaimniecības produktu imports Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas:
1) KN 23. nodaļas produktu (pārtikas rūpniecības atlieku, gatavas lopbarības) imports samazinājās par 93 %,
2) KN 10. nodaļas produktu (graudaugu produktu) imports samazinājās par 100 %,
3) KN 15. nodaļas produktu (augu eļļas un to šķelšanās produktu) imports samazinājās par 99,9 %,
4) KN 12. nodaļas produktu (eļļas augu sēklu un eļļas augu augļu) imports samazinājās par 56 %,
5) KN 14. nodaļas produktu (augu valsts produktu, kas citur nav minēti un iekļauti) imports samazinājās par 87 %.

Kopumā var secināt, ka importa samazināšanā daudz būtiskāka ietekme ir ES mēroga pasākumam (palielinātajiem ievedmuitas tarifiem). 

Eiropas Komisija (turpmāk – EK) šāgada 28. janvārī klajā nāca ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem muitas nodokļos, ko piemēro dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Krievija un Baltkrievija vai kuras tieši vai netieši eksportē no šīm valstīm (turpmāk – jaunais priekšlikums). 
Jaunais priekšlikums paredz palielināt muitas nodokļus
1) visām lauksaimniecības un pārtikas precēm (ietver dzīvus dzīvniekus, gaļas izstrādājumus, cukura konditoreju, etilspirtu, visas augu eļļas, miltrūpniecības izstrādājumus, dārzeņus, augļus un pārējos lauksaimniecības un pārtikas produktus, kuri nav minēti Padomes 2024. gada 30. maija Regulā (ES) 2024/1652, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu);
2) dažiem minerālmēslošanas līdzekļiem (slāpekļa un kompleksajiem minerālmēslošanas līdzekļiem);
3) ēteriskajām eļļām, kazeīnam, kazeinātiem, jēlādām, kokvilnai, zīdam u. c. produktiem.

Jaunais priekšlikums neskar zivis un atsevišķus zivju izstrādājumus, kā arī konservus.

Ar šo regulas priekšlikumu tiek palielināti muitas nodokļi lauksaimniecības, pārtikas un dažām rūpniecības precēm (+ 50 % papildus pašlaik piemērojamam muitas nodoklim), savukārt mēslošanas līdzekļiem muitas nodokļi tiks palielināti pakāpeniski trīs gadu pārejas periodā.

Tā kā, pirmkārt, nav mainījušies apstākļi, kuru ietekmē tika pieņemts Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31. punkts un, otrkārt, šobrīd, kad ir uzsāktas pirmās diskusijas un viedokļu apmaiņa par jauno priekšlikumu, ir grūti paredzēt, kad jaunais priekšlikums tiks publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī un kāds būs diskusiju rezultāts, MK noteikumos Nr. 158 paredzētais lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) Latvijā no citām trešajām valstīm aizliegums ir jāturpina piemērot arī pēc 2025. gada 1. jūlija.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada 24. februārī, kā arī vairāku Ukrainas reģionu nelikumīgo aneksiju, ES 15. sankciju kārtās ir noteikusi apjomīgas sankcijas pret Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju. Tā kā Krievijas agresija Ukrainā turpinās, tiek turpināts arī darbs pie tālākiem sankciju un cita veida ierobežojumu priekšlikumiem. Tiek meklētas iespējas stiprināt esošās sankcijas, kā arī noteikt jaunas sankcijas un ierobežojumus, kas mazinātu Krievijas ienākumus un spēju īstenot karadarbību Ukrainā.

Latvija, būdama Krievijas robežvalsts, tiecas pēc iespējas ātrāk saraut ekonomiskās saites ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Šī Latvijas iniciatīva – nacionālais importa aizliegums – ir papildelements kopējā ES sankciju politikā.

2023. gada 28. septembrī pieņemtā Nacionālās drošības koncepcija (turpmāk – Koncepcija) ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, sagatavojot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā (Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojums par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu; https://likumi.lv/ta/id/345911). Koncepcijā ir aplūkoti draudi, kas tieši un netieši ietekmē Latvijas nacionālo drošību. Draudi nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas izvērsto karu Ukrainā, hibrīdo apdraudējumu, ļaunprātīgām kiberdarbībām un starptautiskā terorisma tendencēm. Lai gan objektīvu apstākļu ietekmē tie ir mazinājušies, draudus joprojām rada dažu valstu ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti. Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju. Tādējādi nedrīkst pieļaut, ka tiek apdraudēta Latvijas valsts drošība un sabiedrības morāle.
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija, uzsākot neizprovocētu kara darbību Ukrainas teritorijā, ir pārkāpusi virkni starptautisko tiesību līgumu, degradējusi izpratni par starptautisku konfliktu risināšanu, īstenojusi ļoti daudz darbību, kas kvalificējamas kā kara noziegums un noziegums pret cilvēci. Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 21. aprīlī Krievijas agresiju pret Ukrainu atzina par mērķtiecīgi īstenotu genocīdu pret ukraiņu tautu, savukārt 2022. gada 11. augustā Krievijas darbības Ukrainā atzina par teroristiskām, bet Krieviju – par valsti, kas atbalsta terorismu. Minētajās darbībās Krieviju ir atbalstījusi Baltkrievija. Latvijai jāīsteno pasākumi, kas mazinātu agresorvalsts tirdzniecības politikas ietekmi, tādā veidā novēršot arī Latvijas valsts drošības apdraudējumus.
Saskaņā ar informāciju Koncepcijā Krievijas bruņotie spēki, lai gan ir cietuši ievērojamus zaudējumus Ukrainā, saglabā lielu militāro potenciālu. Krievijai ir pietiekami finanšu līdzekļi un militāras rezerves, lai turpinātu karu, tādēļ tā joprojām apdraud un turpinās apdraudēt savas kaimiņvalstis. Tas nozīmē, ka Latvija nedrīkst pieļaut, lai agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, veicinot kara turpināšanas iespējas Ukrainā. Ir jādara viss, lai apturētu tās kara mašinērijas finansēšanu. Turklāt agresorvalstu rīcību var uzskatīt arī par tiešiem draudiem Latvijas kā Krievijas robežvalsts turpmākai pastāvēšanai, jo, kā jau iepriekš minēts, ar eksporta ienākumiem tā var ne tikai turpināt karu Ukrainā, bet, iespējams, nākotnē to izvērst citās valstīs. Turklāt Latvijas ārējā drošība ir arī ES ārējā drošība.

Kaut gan lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecība ar Krieviju nav aizliegta, to ieguldījums Krievijas budžetā un kropļojošā ietekme uz ES vienoto tirgu kļūst aizvien acīmredzamāka. ES, tostarp Latvijas, uzņēmumi importē produktus, kas ES pēc būtības nav nepieciešami, jo ES ir pašpietiekama ar lauksaimniecības produktiem.

Valsts drošība neaprobežojas tikai ar ārējo militāro drošību, bet arī ekonomiskā drošība ir būtisks nacionālās drošības aspekts. Jāpiebilst, ka ekonomika ir viena no tām jomām, kas visvairāk spēj ietekmēt valsts drošību. 2023. gada 20. jūnijā publicētajā Eiropas Komisijas un Augstā pārstāvja paziņojumā par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju norādīts, ka pastāv ekonomiskās drošības risks, kad ekonomiskā atkarība tiks izmantots par ieroci, vai ekonomiskās piespiešanas risks. Ekonomiskie draudi ir cieši saistīti pat ar militārajiem draudiem: jo ekonomiski vājāka valsts, jo mazāk tai ir līdzekļu militārās drošības garantēšanai; jo valsts ekonomiski vairāk atkarīga no kādas citas valsts ekonomikas, jo vairāk šī spēcīgākā valsts var manipulēt ar savu stāvokli (https://www.vestnesis.lv/ta/id/100943). Tādējādi ir svarīgi stiprināt Latvijas neatkarību no Krievijas lauksaimniecības produktiem. Atkarība no kādas valsts rodas brīdī, kad nepieciešami noteikti resursi, kuru nav pašai valstij.
Koncepcija noteic, ka atkarības mazināšana no Krievijas un Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem ir viena no vispārējām prioritātēm, lai novērstu Latvijas ekonomikai radīto apdraudējumu.

Divas nedēļas pēc tam, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu, ES valstu vadītāji pieņēma stratēģisku lēmumu "pēc iespējas drīzāk pakāpeniskā veidā izbeigt atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa" (2022. gada 10.–11. marta Versaļas deklarācija). Šajā lēmumā arī pārtikas nozare ir noteikta par vienu no stratēģiski nozīmīgākajām nozarēm, kurā ir jāizbeidz ES stratēģiskā atkarība. Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu ir radījis būtiskus sarežģījumus Latvijas ekonomiskajai drošībai, ietekmējot daudzas svarīgas tautsaimniecības nozares. 

Lauksaimniecībai vēsturiski ir bijusi stratēģiska nozīme, jo spēja pabarot savus iedzīvotājus ir valsts drošības garants. Norvēģijas Nobela komiteja ir norādījusi, ka piekļuve pārtikai un valsts drošība ir cieši saistītas, akcentējot saikni starp badu, karu un mieru. Tas nozīmē, ka Latvijai, kuras ekonomika nav liela un kura turklāt robežojas ar agresorvalstīm, ir svarīgi nemazināt spēju sevi veiksmīgi nodrošināt ar svarīgākajiem lauksaimniecības produktiem. Pašlaik Latvija spēj sevi veiksmīgi nodrošināt ar svarīgākajiem lauksaimniecības produktiem: 2023. gadā pašnodrošinājuma līmenis virs 100 % tika sasniegts graudaugiem (265 %), liellopu gaļai un tās produktiem (248 %), olām un olu produktiem (182 %), pienam un piena produktiem (131 %), kā arī aitu un kazu gaļai (114 %).

Nedrīkst pieļaut, lai Latvijā, kas robežojas ar Krieviju, ienāk lauksaimniecības un lopbarības produkti, radot atkarību no šīs agresorvalsts. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:12012E/TXT) (turpmāk – LESD) 39. pantu, viens no Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem ir panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, jo īpaši palielinot lauksaimniecībā nodarbināto personu individuālos ienākumus, taču Krievijas un Ukrainas karš un tā ietekme uz lauksaimnieku ienākumiem apdraud lauksaimnieku dzīves līmeni laukos un labklājību.
Statistikas dati liecina, ka lauku reģioni paliek tukši un neapdzīvoti, galvenokārt darbavietu un ienākumu mazināšanās dēļ. Lauksaimniecība ir viena no galvenajām darbības jomām lauku reģionos, un ienākumu samazināšanai no lauksaimniecības ir tieša ietekme uz iedzīvotāju skaitu lauku teritorijās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iedzīvotāju skaits lauku teritorijās samazinās: 2024. gadā lauku teritorijās iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 565 tūkst. iedzīvotājiem, t. i., par 7 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Arī šādā veidā tiek apdraudēta valsts drošība, jo laukos nav iedzīvotāju. Reģionu apdzīvotība, īpaši Krievijas robežas tuvumā, arī ir valsts drošības jautājums. Proti, cilvēki, kas ikdienā dzīvo teritorijā, to uzrauga daudz labāk nekā robežsargi, muita vai policija.

Svarīgs aspekts ir sabiedrības uztvere un morāle: Krievijas un Ukrainais karš lielākajā sabiedrības daļā radīja ne tikai nedrošības izjūtu un nosodījumu, bet arī pieprasījumu pēc straujākas atteikšanās no padomju mantojuma un Krievijas ietekmes visās jomās, tostarp no lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas nākuši no agresorvalsts. ES, tostarp Latvijas, uzņēmumi legāli importē produktus, kas ES pēc būtības nav nepieciešami, jo ES ir pašpietiekama ar pārtikas produktiem. Vienlaikus pamatots ir jautājums, cik morāli pieņemami ir uzturā lietot pārtikas produktus, kas audzēti un ražoti agresorvalstī. Jau patlaban lauksaimniecības jomā daudzi uzņēmumi ir atteikušies no Krievijas kā agresorvalsts ražošanas resursiem un tādā veidā izrādījuši savu attieksmi par sadarbību ar Krieviju. Latvija ir publiski paudusi savu atbalstu Ukrainai, izsakot nosodījumu Krievijas agresijai un atbalstot Ukrainas teritoriālo integritāti, bet tajā pašā laikā turpina ekonomiskos sakarus ar Krieviju. Nav morāli un ētiski pieņemams, ka Latvija atbalsta Krieviju ekonomiski, importējot tās lauksaimniecības produktus, jo tas ir viens no valsts drošības aspektiem.

Tādējādi ir jāturpina attiecīgi rīkoties un jāpieņem lēmumi, kas atspoguļo Latvijas valsts kopējās vērtības.

Likumprojekts atbilst šādām starptautiskajām saistībām: 1) LESD 36. pantam; 2) uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015R0478) (turpmāk – Regula) 24. panta otrās daļas "a" apakšpunktam.

Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, pievienojoties Pasaules tirdzniecības organizācijai attiecībā uz preču tirdzniecību, kā arī ES. Turklāt ārējā tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetence. Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv Regulas 24. panta 2.punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi. Tāpat situācijās, kad konkrētie valsts pasākumi ir piemērojami bez atšķirībām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas pastāvīgo judikatūru brīvu preču apriti var ierobežot, ņemot vērā t. s. primāros vispārējo interešu apsvērumus (sk. arī spriedumu lietā C-120/78 Rewe-Zentral ("Cassis de Dijon"), ja tie ir piemēroti izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.

Likumprojektā noteiktā aizlieguma pagarināšana pamatota ar:
1) valsts drošības apsvērumiem, kas aptver gan dalībvalstu ārējo, gan iekšējo, tostarp ekonomisko, drošību. Dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība šajā jomā, ja vien tās var pierādīt, kuras tieši valsts drošības intereses ir skartas un ciktāl konkrētu ES tiesībās noteikto saistību ievērošana būtu pretrunā tieši šīm drošības interesēm, kā arī to, ka valsts īstenotie pasākumi ir vajadzīgi (proporcionāli), lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses (piem., spriedumi lietās C-414/97 Komisija/Spānija, 22. un 24.p., C-284/05 Komisija/Somija, 47.p.; C-474/12 Schiebel Aircraft 34.p.; C-615/10 Insinööritoimisto InsTiimi 45.p.);
2) sabiedrības morāles apsvērumiem (kopsakarā ar valsts drošības apsvērumiem). Starptautisku noziegumu nesodīta pastrādāšana un labuma gūšana no tā ir pretēja sabiedrības morāles un ētikas standartiem un vērtību sistēmai. Noziedzīga un negodprātīga režīma valsts izcelsmes produktu patērēšana, tā tieši vai netieši atbalstot šo noziedzīgo režīmu, nav savienojama ar sabiedrības morāli. Tātad iespējams argumentēt, ka valstij ir pienākums veidot tādu tiesisku regulējumu, kas nepieļauj šādu sabiedrības morāles apdraudējumu, un ka šāda sabiedrības interese uzskatāma par primāru vispārējo interešu apsvērumu.
Risinājuma apraksts
Lai ievērotu un garantētu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tostarp tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu), ir jāturpina aizliegt MK noteikumos Nr. 158 minēto lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importēšanu) Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas vai to produktu produktu ievešanu (importēšanu), kuri Latvijā tiek ievesti no trešajām valstīm, bet kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Zemkopības ministrija, ievērojot Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 34. punktā noteikto, ir izvērtējusi Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31. punktā ietvertā lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteiktā lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmes izvērtējums" (TA-25-325). Tā kā kopš nacionālā importa aizlieguma spēkā stāšanās 2024. gada 8. martā arī ES mērogā tika pieņemti pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot importu no Krievijas un Baltkrievijas un kuri ir spēkā kopš 2024. gada 1. jūlija, šajā informatīvajā ziņojumā tiek analizēti abi šie pasākumi un sniegts to ietekmes izvērtējums un salīdzinājums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
Informatīvais ziņojums "Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteiktā lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmes izvērtējums" (TA-25-325).
Apraksts
Detalizētu informāciju skatīt anotācijas 1.3. apakšsadaļā.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Skaidrojums
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. martam izvērtē Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteiktā lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un iesniedz Saeimai ziņojumu par izvērtējumu.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Zemkopības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.03.2026.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
No Krievijas un Baltkrievijas ievesto lauksaimniecības un pārtikas produktu importa samazinājums. 
Rādītājs
Lauksaimniecības un pārtikas produktu imports no Krievijas un Baltkrievijas turpina ievērojami samazināties. 

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Lauksaimnieki, kuri savām ražošanas vajadzībām izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā ievesti (importēti) no Krievijas un Baltkrievijas vai no citām trešajām valstīm, bet ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes.
Fiziskās personas, tostarp ceļotāji, kas attiecīgos produktus ieved personiskajam patēriņam.
Ieviešot lauksaimniecības un lopbarības produktu aizliegumu, potenciāli varētu sadārdzināties lopbarība. Saskaņā ar nozares sniegto informāciju, izmantojot lopbarībā Krievijas un Baltkrievijas izejvielas, barību var saražot (samazināt pašizmaksu) vidēji par 15–50 eiro/t lētāk.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumi, kuri savām ražošanas vajadzībām izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus, kas Latvijā ievesti (importēti) no Krievijas  un Baltkrievijas vai no citām trešajām valstīm, bet ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Ietekme ir jāskata kopsakarā ar kopējām ES sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, tostarp ar atsevišķiem lauksaimniecības produktiem piemērojamajiem ES paaugstinātajiem muitas tarifiem, kas ir spēkā no 2024. gada 1. jūlija, un 2025. gada 28. janvāra jauno EK priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem muitas nodokļos, ko piemēro dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Krievija un Baltkrievija vai kuras tieši vai netieši eksportē no šīm valstīm.
Importa aizliegums no Krievijas un Baltkrievijas sekmēs ekonomikas transformāciju uz darbībām ar lielāku pievienoto vērtību un tādējādi atbalstīs Latvijas ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Tā kā nacionālais importa aizliegums ir spēkā no 2024. gada 8. marta, savukārt no 2024. gada 1. jūlija spēkā ir ES paaugstinātie muitas tarifi, var secināt, ka periodā pēc 1. jūlija (t. i., jūlijā–decembrī) salīdzinājumā ar sešu mēnešu periodu pirms paaugstināto ES ievedmuitas tarifu spēkā stāšanās (t. i., janvārī–jūnijā) vērtības izteiksmē ir ievērojami samazinājies Regulā par muitas tarifu paaugstināšanu minēto lauksaimniecības produktu imports Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas:
1) KN 23. nodaļas produktu (pārtikas rūpniecības atlieku, gatavas lopbarības) imports samazinājās par 93 %,
2) KN 10. nodaļas produktu (graudaugu produktu) imports samazinājās par 100 %,
3) KN 15. nodaļas produktu (augu eļļas un to šķelšanās produktu) imports samazinājās par 99,9 %,
4) KN 12. nodaļas produktu (eļļas augu sēklu un eļļas augu augļu) imports samazinājās par 56 %,
5) KN 14. nodaļas produktu (augu valsts produktu, kas citur nav minēti un iekļauti) imports samazinājās par 87 %.
Tādējādi nacionālā importa aizlieguma pagarināšanai vēl uz vienu gadu nevajadzētu radīt slogu valsts un pašvaldību budžetiem. 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Likumprojekts atbilst šādām starptautiskajām saistībām: 1) LESD 36. pantam; 2) uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015R0478) (turpmāk – Regula) 24. panta otrās daļas "a" apakšpunktam.

Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, pievienojoties Pasaules tirdzniecības organizācijai attiecībā uz preču tirdzniecību, kā arī ES. Turklāt ārējā tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetence. Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv Regulas 24. panta 2.punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi. Tāpat situācijās, kad konkrētie valsts pasākumi ir piemērojami bez atšķirībām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas pastāvīgo judikatūru brīvu preču apriti var ierobežot, ņemot vērā t. s. primāros vispārējo interešu apsvērumus (sk. arī spriedumu lietā C-120/78 Rewe-Zentral ("Cassis de Dijon"), ja tie ir piemēroti izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.
Skaidrojums
2025. gada 5. februāra sanāksmē ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, piedalījās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas u. c. pārstāvjiem, Zemkopības ministrija informēja par sagatavotā informatīvā ziņojuma "Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteiktā lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmes izvērtējums" (TA-25-325) projektu. 
Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji regulāri norāda uz nepieciešamību piemērot ES mēroga pasākumus agresorvalstu produkcijas importam ES, tostarp Latvijā. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojektā noteiktā aizlieguma pagarināšana pamatota ar
1) valsts drošības apsvērumiem, kas aptver gan dalībvalstu ārējo, gan iekšējo, tostarp ekonomisko, drošību. Dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība šajā jomā, ja vien tās var pierādīt, kuras tieši valsts drošības intereses ir skartas un ciktāl konkrētu ES tiesībās noteikto saistību ievērošana būtu pretrunā tieši šīm drošības interesēm, kā arī to, ka valsts īstenotie pasākumi ir vajadzīgi (proporcionāli), lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses (piem., spriedumi lietās C-414/97 Komisija/Spānija, 22. un 24.p., C-284/05 Komisija/Somija, 47.p.; C-474/12 Schiebel Aircraft 34.p.; C-615/10 Insinööritoimisto InsTiimi 45.p.);
2) sabiedrības morāles apsvērumiem (kopsakarā ar valsts drošības apsvērumiem). Starptautisku noziegumu nesodīta pastrādāšana un labuma gūšana no tā ir pretēja sabiedrības morāles un ētikas standartiem un vērtību sistēmai. Noziedzīga un negodprātīga režīma valsts izcelsmes produktu patērēšana, tā tieši vai netieši atbalstot šo noziedzīgo režīmu, nav savienojama ar sabiedrības morāli. Tātad iespējams argumentēt, ka valstij ir pienākums veidot tādu tiesisku regulējumu, kas nepieļauj šādu sabiedrības morāles apdraudējumu, un ka šāda sabiedrības interese uzskatāma par primāru vispārējo interešu apsvērumu.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk