22-TA-2437: Cits plānošanas dokumenta (grozījumu) projekts (Groza ar plānošanas dokumentu)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 22. oktobra rīkojumā Nr. 535 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 43.0 versija)"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Iesniegts saskaņā ar 2016. gada 10. februāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 136 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā” 4.1 punktu.
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2022. gada 21. jūnija informatīvajā ziņojumā “Par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” projektu īstenošanu un pieejamā finansējuma mērķtiecīgu izmantošanu” iekļauto informāciju par projektā iekļauto papildus aktivitāti.
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2022. gada 21. jūnija informatīvajā ziņojumā “Par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” projektu īstenošanu un pieejamā finansējuma mērķtiecīgu izmantošanu” iekļauto informāciju par projektā iekļauto papildus aktivitāti.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ar Ministru kabineta rīkojuma projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 22. oktobra rīkojumā Nr. 535 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras) 43.0 versija)” tiek pagarināts apstiprinātā projekta “Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide” īstenošanas laiks no 42 mēnešiem uz 52 mēnešiem un iekļauta papildus aktivitāte projekta īstenošanā Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas izstrādei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2018. gada 22. oktobra rīkojumu Nr. 535 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras) 43.0 versija)” (turpmāk – Rīkojums Nr. 535) apstiprināta projekta “Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide” (turpmāk – Projekts) īstenošana, nosakot Izglītības un zinātnes ministriju kā atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.
Izglītības un zinātnes ministrija īsteno Projektu sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un Valsts valodas centru, un tā virsmērķis ir veicināt darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa 2.2.1. pasākuma “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” definēto rezultātu rādītāju sasniegšanu.
Rīkojuma Nr. 535 aprakstā ir norādīts, ka Projekts tiks īstenots līdz 2023. gada februārim t.i., 42 mēnešu laikā, taču to ir nepieciešams pagarināt, paredzot īstenošanai 52 mēnešus, atbilstoši norādītajām problēmām un risinājumiem.
Papildus iepriekšminētajam par nepieciešamajiem grozījumiem attiecībā uz projekta īstenošanas termiņu, Rīkojuma Nr. 535 projekta aprakstā ir veikti šādi precizējumi:
1) Iekļauta informācija par sadarbības partneri Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēma izstrādē.
2) Iekļauts jauns Projekta mērķis “vienotas nacionālā līmeņa informācijas sistēmas izveide izglītības procesiem nepieciešamo tehnisko un citu resursu uzskaites un monitoringa nodrošināšanai” un atbilstoši mērķa sasniegšanai nepieciešamā darbība “tiks izstrādāta informācijas sistēma Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēma (turpmāk - RUMIS)” izglītības procesam nepieciešamo datoru un citu palīglīdzekļu reģistrēšanai un izsniegšanai, tādējādi veicinot sadarbības memorandā “Dators ikvienam bērnam” noteikto mērķu sasniegšanu. RUMIS tehniskais risinājums tiks izstrādāts tā, lai turpmāk nākotnē (nākamajās projektu kārtās) stratēģiski šo informācijas sistēmu var plānot kā atkalizmantojamu IKT risinājumu par jebkuru palīglīdzekļu uzskaiti un pārvaldību (ne tikai datoru uzskaitei un pārvaldībai), mazinot alternatīvu risinājumu izstrādes un uzturēšanas izdevumus valsts pārvaldē, kā arī paredzot iespēju nākotnē jau esošajiem risinājumiem iespēju migrēt uz projekta ietvaros izstrādājamo”;
3) Iekļauti jauni rezultāta rādītāji “E-pakalpojumu pieprasījumu īpatsvars tehnisko resursu izsniegšanai izglītojamajiem (vecāki kas izvēlēsies lietot e-pakalpojumu)” un “Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars, kas izmanto RUMIS”;
4) Palielinātas iznākuma rādītāju “Pilnveidoti publiskās pārvaldes pamatdarbības procesi”, “Pilnveidoti publiskās pārvaldes pakalpojumi”, “Publicētas atvērto datu kopas” vērtības, kā arī iekļauts jauns iznākuma rādītājs “Izstrādāta informācijas sistēma resursu uzskaitei un monitoringam” ar vērtību “1”, ņemot vērā jauno Projekta mērķi.
5) Sociālekonomiskās lietderības aprēķinos iekļauta pozīcija “Resursu ietaupījums, kas veidojas no RUMIS izveides”, precizējot kopējo aprēķinu;
6) Precizētas Projekta rezultāta uzturēšanai paredzētās summas, ņemot vērā RUMIS komponenti un proti – RUMIS kopējās uzturēšanas izmaksas tiek aprēķinātas 190 000 euro apmērā, kas sadalās sekojošās pozīcijās: 70 000 eiro ik gadu izstrādātās IS uzturēšanai (20% apjomā no informācijas sistēmas izstrādes izmaksām), 30 000 eiro ik gadu infrastruktūras uzturēšanai un 90 000 eiro apjomā divu cilvēku finansēšanai ik gadu.
Izglītības un zinātnes ministrija, veic valsts noteikto funkciju, un līdz ar to finansējums netiks sniegts saimnieciskās darbības veikšanai un attiecīgi nav jāpiemēro valsts atbalsta regulējums.
Plānotie grozījumi ir būtiski, jo iekļauj valstiski svarīgas aktivitātes īstenošanu - sadarbības memorandā “Dators ikvienam bērnam” noteikto mērķu sasniegšanu.
Ar projekta grozījumiem tiek panākta papildus projekta rezultatīvā rādītāja sasniegšana - izstrādāta informācijas sistēma resursu uzskaitei un monitoringam.
Projekta īstenošana pēc grozījumiem sekmēs papildus mērķa sasniegšanu projektā - vienotas nacionālā līmeņa informācijas sistēmas izveide izglītības procesiem nepieciešamo tehnisko un citu resursu uzskaites un monitoringa nodrošināšanai.
Pēc grozījumu apstiprināšanas tiks veikti vienošanās par Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanu grozījumi, precizējot projekta aprakstu, papildinot informāciju par projekta partneriem, papildinot informāciju par projekta darbībām,īstenošanas rādītājiem,precizēts īstenošanas apraksts, precizēta informācija par publicitātes pasākumiem, veiktas izmaiņas projekta īstenošanas grafikā, finansēšanas plānā un budžeta kopsavilkumā.
Izglītības un zinātnes ministrija īsteno Projektu sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un Valsts valodas centru, un tā virsmērķis ir veicināt darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa 2.2.1. pasākuma “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” definēto rezultātu rādītāju sasniegšanu.
Rīkojuma Nr. 535 aprakstā ir norādīts, ka Projekts tiks īstenots līdz 2023. gada februārim t.i., 42 mēnešu laikā, taču to ir nepieciešams pagarināt, paredzot īstenošanai 52 mēnešus, atbilstoši norādītajām problēmām un risinājumiem.
Papildus iepriekšminētajam par nepieciešamajiem grozījumiem attiecībā uz projekta īstenošanas termiņu, Rīkojuma Nr. 535 projekta aprakstā ir veikti šādi precizējumi:
1) Iekļauta informācija par sadarbības partneri Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēma izstrādē.
2) Iekļauts jauns Projekta mērķis “vienotas nacionālā līmeņa informācijas sistēmas izveide izglītības procesiem nepieciešamo tehnisko un citu resursu uzskaites un monitoringa nodrošināšanai” un atbilstoši mērķa sasniegšanai nepieciešamā darbība “tiks izstrādāta informācijas sistēma Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēma (turpmāk - RUMIS)” izglītības procesam nepieciešamo datoru un citu palīglīdzekļu reģistrēšanai un izsniegšanai, tādējādi veicinot sadarbības memorandā “Dators ikvienam bērnam” noteikto mērķu sasniegšanu. RUMIS tehniskais risinājums tiks izstrādāts tā, lai turpmāk nākotnē (nākamajās projektu kārtās) stratēģiski šo informācijas sistēmu var plānot kā atkalizmantojamu IKT risinājumu par jebkuru palīglīdzekļu uzskaiti un pārvaldību (ne tikai datoru uzskaitei un pārvaldībai), mazinot alternatīvu risinājumu izstrādes un uzturēšanas izdevumus valsts pārvaldē, kā arī paredzot iespēju nākotnē jau esošajiem risinājumiem iespēju migrēt uz projekta ietvaros izstrādājamo”;
3) Iekļauti jauni rezultāta rādītāji “E-pakalpojumu pieprasījumu īpatsvars tehnisko resursu izsniegšanai izglītojamajiem (vecāki kas izvēlēsies lietot e-pakalpojumu)” un “Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars, kas izmanto RUMIS”;
4) Palielinātas iznākuma rādītāju “Pilnveidoti publiskās pārvaldes pamatdarbības procesi”, “Pilnveidoti publiskās pārvaldes pakalpojumi”, “Publicētas atvērto datu kopas” vērtības, kā arī iekļauts jauns iznākuma rādītājs “Izstrādāta informācijas sistēma resursu uzskaitei un monitoringam” ar vērtību “1”, ņemot vērā jauno Projekta mērķi.
5) Sociālekonomiskās lietderības aprēķinos iekļauta pozīcija “Resursu ietaupījums, kas veidojas no RUMIS izveides”, precizējot kopējo aprēķinu;
6) Precizētas Projekta rezultāta uzturēšanai paredzētās summas, ņemot vērā RUMIS komponenti un proti – RUMIS kopējās uzturēšanas izmaksas tiek aprēķinātas 190 000 euro apmērā, kas sadalās sekojošās pozīcijās: 70 000 eiro ik gadu izstrādātās IS uzturēšanai (20% apjomā no informācijas sistēmas izstrādes izmaksām), 30 000 eiro ik gadu infrastruktūras uzturēšanai un 90 000 eiro apjomā divu cilvēku finansēšanai ik gadu.
Izglītības un zinātnes ministrija, veic valsts noteikto funkciju, un līdz ar to finansējums netiks sniegts saimnieciskās darbības veikšanai un attiecīgi nav jāpiemēro valsts atbalsta regulējums.
Plānotie grozījumi ir būtiski, jo iekļauj valstiski svarīgas aktivitātes īstenošanu - sadarbības memorandā “Dators ikvienam bērnam” noteikto mērķu sasniegšanu.
Ar projekta grozījumiem tiek panākta papildus projekta rezultatīvā rādītāja sasniegšana - izstrādāta informācijas sistēma resursu uzskaitei un monitoringam.
Projekta īstenošana pēc grozījumiem sekmēs papildus mērķa sasniegšanu projektā - vienotas nacionālā līmeņa informācijas sistēmas izveide izglītības procesiem nepieciešamo tehnisko un citu resursu uzskaites un monitoringa nodrošināšanai.
Pēc grozījumu apstiprināšanas tiks veikti vienošanās par Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanu grozījumi, precizējot projekta aprakstu, papildinot informāciju par projekta partneriem, papildinot informāciju par projekta darbībām,īstenošanas rādītājiem,precizēts īstenošanas apraksts, precizēta informācija par publicitātes pasākumiem, veiktas izmaiņas projekta īstenošanas grafikā, finansēšanas plānā un budžeta kopsavilkumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Projekta ietvaros tiek veikta centralizēto eksāmenu un necentralizēto valsts pārbaudījumu, profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un valsts valodas pārbaudījumu (turpmāk visi kopā – valsts pārbaudījumi) organizēšanas procesu pilnveide, uzsākot virzību uz valsts pārbaudījumu kārtošanu elektroniski. Lai nodrošinātu valsts pārbaudījumu sistēmas ieviešanu, kā vienotu valsts pārbaudījumu organizēšanas un norises sistēmu, ir nepieciešams Projekta pagarinājums par desmit mēnešiem, jo rezultāts, ko ir iespējams sasniegt pagarinātajā termiņā būtu daudz pilnvērtīgāks, tādēļ, ka ne tikai tiktu nodrošināta risinājuma ieviešanai nepieciešamā aprobācija un saturiskais atbalsts nozares lietotājiem, bet arī īstenota papildus aktivitāte, izstrādājot vienotu nacionālā līmeņa informācijas sistēmu izglītības procesiem nepieciešamo tehnisko un citu resursu uzskaites un monitoringa nodrošināšanai. Tas ļaus pārvaldīt un attīstīt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru izglītības iestādēs, kas ir svarīgs priekšnosacījums veiksmīgai valsts pārbaudījumu norisei elektroniskā formātā.
Pamatojoties uz 2021. gada 14. maijā parakstīto sadarbības memorandu “Dators ikvienam bērnam”, ko savā starpā parakstīja Valsts prezidents, Izglītības un zinātnes ministre, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Finanšu ministrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, augstāk minētais risinājums ir daļa no memorandā noteiktās apņemšanās īstenot valstiski nozīmīgu iniciatīvu visas sabiedrības interesēs, izveidot ilgtspējīgu sistēmu, kas nodrošinās pieeju tehnoloģijām skolēniem un skolotājiem Latvijā, izstrādāt un nodrošināt atbalsta sistēmu katrā pašvaldībā jēgpilnai un efektīvai datoru izmantošanai mācību procesā.
Pamatojoties uz 2021. gada 14. maijā parakstīto sadarbības memorandu “Dators ikvienam bērnam”, ko savā starpā parakstīja Valsts prezidents, Izglītības un zinātnes ministre, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Finanšu ministrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, augstāk minētais risinājums ir daļa no memorandā noteiktās apņemšanās īstenot valstiski nozīmīgu iniciatīvu visas sabiedrības interesēs, izveidot ilgtspējīgu sistēmu, kas nodrošinās pieeju tehnoloģijām skolēniem un skolotājiem Latvijā, izstrādāt un nodrošināt atbalsta sistēmu katrā pašvaldībā jēgpilnai un efektīvai datoru izmantošanai mācību procesā.
Risinājuma apraksts
Sadarbības memoranda “Dators ikvienam bērnam” ietvaros izglītojamos plānots nodrošināt ar portatīvajiem datoriem, kas tiks izsniegti individuālai lietošanai gan mājās, gan skolā, kā arī risinājums tiks veidots tā, lai nepieciešamības gadījumā risinājumā būs iespējams reģistrēt un monitorēt arī citus izglītībai nepieciešamos resursus. Pagarinot Projekta īstenošanas termiņu, tiks nodrošināta iespēja izstrādāt skolēnu datoru pārvaldības un monitoringa rīku, kas nodrošinātu pieteikšanās procesa caurspīdīgumu, datoru izmantošanas monitoringu, problēmu pieteikšanu un risināšanu, līgumu, pieņemšanas – nodošanas aktu, personas datu apstrādes noteikumu u.c. dokumentu elektronisko apriti, atskaites ministrijai, pašvaldībām un skolām.
Šāda centralizēta izglītības resursu izdale vairākos līmeņos (ministrija – pašvaldība – izglītības iestāde – skolēns) ir jauna funkcija un jauns pakalpojums, kas tiks sniegts 43 pašvaldībām, vairāk kā 600 izglītības iestādēm un vairāk kā 200 000 skolēniem un viņu vecākiem.
Šī pakalpojuma ieviešanai un darbināšanai nepieciešams pastāvīgs resurss – gan šī mērķa nodrošināšanai veidojamās informācijas sistēmas uzturēšana, kā arī cilvēkresurss, kas nodrošinās problēmjautājumu risināšanu, kas saistīta ar resursu izdali, reģistrēšanu, pieteikšanos resursam, resursa nomaiņu, informācijas sistēmas lietošanu, infrastruktūras darbināšanu, informācijas sistēmas uzturēšanu un attīstību atbilstoši lietotāju identificētajām vajadzībām.
Šāda centralizēta izglītības resursu izdale vairākos līmeņos (ministrija – pašvaldība – izglītības iestāde – skolēns) ir jauna funkcija un jauns pakalpojums, kas tiks sniegts 43 pašvaldībām, vairāk kā 600 izglītības iestādēm un vairāk kā 200 000 skolēniem un viņu vecākiem.
Šī pakalpojuma ieviešanai un darbināšanai nepieciešams pastāvīgs resurss – gan šī mērķa nodrošināšanai veidojamās informācijas sistēmas uzturēšana, kā arī cilvēkresurss, kas nodrošinās problēmjautājumu risināšanu, kas saistīta ar resursu izdali, reģistrēšanu, pieteikšanos resursam, resursa nomaiņu, informācijas sistēmas lietošanu, infrastruktūras darbināšanu, informācijas sistēmas uzturēšanu un attīstību atbilstoši lietotāju identificētajām vajadzībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izmaiņas, pagarinot Projekta īstenošanas termiņu, nepalielina Projekta kopējo finansējumu, taču nes lielāku funkcionālo pienesumu no Projekta īstenošanas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- Skolēnu vecāki
Ietekmes apraksts
Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēma un izveidotais e-pakalpojums "Pieteikums skolēna datoram” bērnu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem samazinās administratīvo slogu resursu pieteikšanas procesā, ņemot vērā, ka to būs iespējas izdarīt atāliniāti nedodoties uz izglītības iestādi.
Juridiskās personas
- Iestādēs strādājošo darbinieku administratīvā sloga mazināšana.
Ietekmes apraksts
Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēma un izveidotais e-pakalpojums "Pieteikums skolēna datoram” prasīs mazāku darbinieka resursu pakalpojuma sniegšanai un pārvaldības procesa izpildei (datu apkopošanai par pieteikumiem, jo tie būs elektroniski; resursu ietaupījumi datortehnikas pieņemšanas - nodošanas procesam; kā arī resursu ietaupījumi datortehnikas lietošanas monitoringa nodrošināšanai).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
80 000
80 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
80 000
80 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
310 000
310 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
310 000
310 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
-230 000
-230 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
-230 000
-230 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
-230 000
-230 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas izstrādes izmaksas tiks segtas no Projekta finanšu līdzekļiem.
Lai nodrošinātu projekta ietvaros izstrādāto un ieviesto IKT risinājumu ilgtspēju, pēc projekta īstenošanas ir plānojamas to uzturēšanas izmaksas.
Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 310 000 euro gadā, tai skaitā:
1. Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmai uzturēšanai nosakot 120 000 euro gadā, tai skaitā:
1.1. 80 000 euro segt no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmā 07.00.00 "Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšana un attīstība" pieejamiem līdzekļiem;
1.2. 40 000 euro Izglītības un zinātnes ministrijai pieprasīt papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
2. Iveidotajai Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmai uzturēšanai nosakot ne vairāk kā
190 000 euro gadā Izglītības un zinātnes ministrijai tās pieprasot papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."
Aprēķinātās Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas (RUMIS) uzturēšanas izmaksas ietver:
70 000 euro ik gadu izstrādātās informācijas sistēmas uzturēšanai, kas ir 20% apjomā no informācijas sistēmas izstrādes izmaksām.
RUMIS izstrādes, infrastruktūras un cilvēkresursu izmaksas sastāda 550 000 EUR projekta laikā, tai skaitā:
350 000 euro informācijas sistēmas izstrāde;
150 000 euro infrastruktūra, izmaksas par infrastruktūras pakalpojumiem valsts federētajā mākonī (projekta īstenošanas laikā izstrādājot infrastruktūras pakalpojumu ietvaru un tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes nepieciešamās skaitļošanas jaudas ekvivalenta pakalpojuma izmaksas);
50 000 euro cilvēkresursi projekta īstenošanas laikā varētu nodrošināt sistēmas RUMIS fizisko, loģisko aizsardzību, sistēmas darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 98%) un integritāti definētajos rādītājos.
Pēc projekta noslēguma paredzētās uzturēšanas izmaksas līdz 190 000 euro, tajā skaitā:
30 000 euro ik gadu RDA infrastruktūras uzturēšanai (turpmākajai uzturēšanai un attīstībai tiek rēķināti 20% apmērs no infrastruktūras izmaksām, kas kopā veido 30 000 euro/gadā (150 000*20%=30 000);
70 000 euro ik gadu – izmaksas par infrastruktūras pakalpojumiem valsts federētajā mākonī, lai pēc projekta īstenošanas varētu nodrošināt sistēmas RUMIS fizisko, loģisko aizsardzību, sistēmas darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 98%) un integritāti definētajos rādītājos, kā arī turpinātu pēc projekta īstenošanas tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras un nepieciešamās skaitļošanas jaudas ekvivalenta pakalpojuma segšanas izmaksas;
90 000 euro ik gadu cilvēkresursi pēc Projekta noslēguma:
ņemot vērā, ka tiek izveidota jauna IS, kura izmantošana tiks organizēta visām Latvijas pašvaldības un visas Latvijā esošās izglītības iestādes (RDA jauna funkcija un jauns pakalpojums, kas tiks sniegts 43 pašvaldībām, vairāk kā 600 izglītības iestādēm un vairāk kā 200 000 skolēniem un viņu vecākiem), kur nepieciešams nodrošināt cilvēkresursu, lai uzturētu un attīstītu IS un nodrošinātu lietotāju atbalstu. Resursu pārvaldības procesa vadītājs (22 amatu saime, III amata līmenis, 13.mēnešalgu grupa)
Resursu pārvaldības procesa vadītājs (22 amatu saime, III amata līmenis, 13.mēnešalgu grupa) :
Mēnešalga: 2200x12=26 400 euro gadā;
Prēmijas un naudas balva (10% apmērā):
264x12=3168 euro gadā;
Vispārējās piemaksas (10% apmērā):
264x12=3168 euro gadā;
Sociālās garantijas (5%): 132x12=1584 euro gadā;
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: ((2200+264+264+132)x0,2359)*12=8096,08 euro gadā;
Uzturēšanas izdevumi: 4509 euro gadā
Izmaksas darba vietas iekārtošanai: 2895 euro.
Kopā: 49 820
1.1.2. Sistēmanalītiķis (21.5 amatu saime, IV amatu līmenis, 11.mēnešalgu grupa):
Mēnešalga: 1700x12=20400 euro gadā;
Prēmijas un naudas balva (10%):
204x12=2448 euro gadā;
Vispārējās piemaksas (10% apmērā):
204x12=2448 euro gadā;
Sociālās garantijas (5%): 102x12=1224 euro gadā;
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: ((1700+204+204+102)x0,2359)x12=6 256,07 euro gadā;
Uzturēšanas izdevumi: 4509 euro gadā
Izmaksas darba vietas iekārtošanai: 2895 euro.
Kopā: 40 180
RUMIS Resursu pārvaldības procesa vadītāja pienākumos ietilps:
Nodrošināt RUMIS darbības īstenošanu un koordinēšanu nacionālajā līmenī, ieviešot valstī vienotu pieeju un principus Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas pārvaldības procesā;
Koordinēt centralizētu piešķirto resursu uzskaiti un administrēšanu, nodrošinot arī resursu tehniskās apkalpošanas un apkopes monitoringu un integrēšanu sistēmā RUMIS;
Sadarbība un komunikācija ar resursu uzskaites un monitoringa pārvaldības procesā iesaistītajām pusēm – IZM, resursu piegādātājiem, resursu administratoriem (pašvaldībām un izglītības iestādēm), resursu lietotājiem, RUMIS integrāciju uzturētājiem un citām personām, kuras plāno minēto risinājumu izmantošanu;
Nodrošināt lietotāju atbalsta koordinēšanu un lietotāju gan front end (vecāki), gan back end (pašvaldību, skolu, IZM administratori) atbalsta nodrošināšanas koordinēšanu;
Īstenot sistēmas RUMIS tālāku attīstību un pilnveidošanu, uzlabojot resursu pieejamību lietotājiem.
Sistēmanalītiķa pienākumos ietilps:
Nodrošināt sistēmas RUMIS fizisko, loģisko aizsardzību, sistēmas darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību un integritāti definētajos rādītājos;
Veikt nepārtrauktu resursu uzskaites pārvaldības procesu analīzi no valsts IKT arhitektūras un IKT risinājumu sadarbspējas viedokļa;
Definēt, apkopot un saskaņot nepieciešamās prasības sistēmas RUMIS pilnveidošanai un tālākai attīstībai un to sadarbspējai ar citām informācijas sistēmām un reģistriem, lai nodrošinātu sistēmu RUMIS kā centralizētu koplietošanas platformu izglītības resursu uzskaites un monitoringa risinājumu;
Sniegt viedokli un nodrošināt tehnisku un metodisko atbalstu sistēmas RUMIS lietotājiem, resursu iegādes, izdales, saņemšanas un lietošanas pārvaldības procesā iesaistītajām pusēm un citām personām, kuras plāno minēto risinājumu izmantošanu;
Darbs ar sistēmas RUMIS datubāzi.
Lai nodrošinātu projekta ietvaros izstrādāto un ieviesto IKT risinājumu ilgtspēju, pēc projekta īstenošanas ir plānojamas to uzturēšanas izmaksas.
Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 310 000 euro gadā, tai skaitā:
1. Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmai uzturēšanai nosakot 120 000 euro gadā, tai skaitā:
1.1. 80 000 euro segt no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmā 07.00.00 "Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšana un attīstība" pieejamiem līdzekļiem;
1.2. 40 000 euro Izglītības un zinātnes ministrijai pieprasīt papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
2. Iveidotajai Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmai uzturēšanai nosakot ne vairāk kā
190 000 euro gadā Izglītības un zinātnes ministrijai tās pieprasot papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."
Aprēķinātās Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas (RUMIS) uzturēšanas izmaksas ietver:
70 000 euro ik gadu izstrādātās informācijas sistēmas uzturēšanai, kas ir 20% apjomā no informācijas sistēmas izstrādes izmaksām.
RUMIS izstrādes, infrastruktūras un cilvēkresursu izmaksas sastāda 550 000 EUR projekta laikā, tai skaitā:
350 000 euro informācijas sistēmas izstrāde;
150 000 euro infrastruktūra, izmaksas par infrastruktūras pakalpojumiem valsts federētajā mākonī (projekta īstenošanas laikā izstrādājot infrastruktūras pakalpojumu ietvaru un tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes nepieciešamās skaitļošanas jaudas ekvivalenta pakalpojuma izmaksas);
50 000 euro cilvēkresursi projekta īstenošanas laikā varētu nodrošināt sistēmas RUMIS fizisko, loģisko aizsardzību, sistēmas darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 98%) un integritāti definētajos rādītājos.
Pēc projekta noslēguma paredzētās uzturēšanas izmaksas līdz 190 000 euro, tajā skaitā:
30 000 euro ik gadu RDA infrastruktūras uzturēšanai (turpmākajai uzturēšanai un attīstībai tiek rēķināti 20% apmērs no infrastruktūras izmaksām, kas kopā veido 30 000 euro/gadā (150 000*20%=30 000);
70 000 euro ik gadu – izmaksas par infrastruktūras pakalpojumiem valsts federētajā mākonī, lai pēc projekta īstenošanas varētu nodrošināt sistēmas RUMIS fizisko, loģisko aizsardzību, sistēmas darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 98%) un integritāti definētajos rādītājos, kā arī turpinātu pēc projekta īstenošanas tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras un nepieciešamās skaitļošanas jaudas ekvivalenta pakalpojuma segšanas izmaksas;
90 000 euro ik gadu cilvēkresursi pēc Projekta noslēguma:
ņemot vērā, ka tiek izveidota jauna IS, kura izmantošana tiks organizēta visām Latvijas pašvaldības un visas Latvijā esošās izglītības iestādes (RDA jauna funkcija un jauns pakalpojums, kas tiks sniegts 43 pašvaldībām, vairāk kā 600 izglītības iestādēm un vairāk kā 200 000 skolēniem un viņu vecākiem), kur nepieciešams nodrošināt cilvēkresursu, lai uzturētu un attīstītu IS un nodrošinātu lietotāju atbalstu. Resursu pārvaldības procesa vadītājs (22 amatu saime, III amata līmenis, 13.mēnešalgu grupa)
Resursu pārvaldības procesa vadītājs (22 amatu saime, III amata līmenis, 13.mēnešalgu grupa) :
Mēnešalga: 2200x12=26 400 euro gadā;
Prēmijas un naudas balva (10% apmērā):
264x12=3168 euro gadā;
Vispārējās piemaksas (10% apmērā):
264x12=3168 euro gadā;
Sociālās garantijas (5%): 132x12=1584 euro gadā;
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: ((2200+264+264+132)x0,2359)*12=8096,08 euro gadā;
Uzturēšanas izdevumi: 4509 euro gadā
Izmaksas darba vietas iekārtošanai: 2895 euro.
Kopā: 49 820
1.1.2. Sistēmanalītiķis (21.5 amatu saime, IV amatu līmenis, 11.mēnešalgu grupa):
Mēnešalga: 1700x12=20400 euro gadā;
Prēmijas un naudas balva (10%):
204x12=2448 euro gadā;
Vispārējās piemaksas (10% apmērā):
204x12=2448 euro gadā;
Sociālās garantijas (5%): 102x12=1224 euro gadā;
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: ((1700+204+204+102)x0,2359)x12=6 256,07 euro gadā;
Uzturēšanas izdevumi: 4509 euro gadā
Izmaksas darba vietas iekārtošanai: 2895 euro.
Kopā: 40 180
RUMIS Resursu pārvaldības procesa vadītāja pienākumos ietilps:
Nodrošināt RUMIS darbības īstenošanu un koordinēšanu nacionālajā līmenī, ieviešot valstī vienotu pieeju un principus Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas pārvaldības procesā;
Koordinēt centralizētu piešķirto resursu uzskaiti un administrēšanu, nodrošinot arī resursu tehniskās apkalpošanas un apkopes monitoringu un integrēšanu sistēmā RUMIS;
Sadarbība un komunikācija ar resursu uzskaites un monitoringa pārvaldības procesā iesaistītajām pusēm – IZM, resursu piegādātājiem, resursu administratoriem (pašvaldībām un izglītības iestādēm), resursu lietotājiem, RUMIS integrāciju uzturētājiem un citām personām, kuras plāno minēto risinājumu izmantošanu;
Nodrošināt lietotāju atbalsta koordinēšanu un lietotāju gan front end (vecāki), gan back end (pašvaldību, skolu, IZM administratori) atbalsta nodrošināšanas koordinēšanu;
Īstenot sistēmas RUMIS tālāku attīstību un pilnveidošanu, uzlabojot resursu pieejamību lietotājiem.
Sistēmanalītiķa pienākumos ietilps:
Nodrošināt sistēmas RUMIS fizisko, loģisko aizsardzību, sistēmas darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību un integritāti definētajos rādītājos;
Veikt nepārtrauktu resursu uzskaites pārvaldības procesu analīzi no valsts IKT arhitektūras un IKT risinājumu sadarbspējas viedokļa;
Definēt, apkopot un saskaņot nepieciešamās prasības sistēmas RUMIS pilnveidošanai un tālākai attīstībai un to sadarbspējai ar citām informācijas sistēmām un reģistriem, lai nodrošinātu sistēmu RUMIS kā centralizētu koplietošanas platformu izglītības resursu uzskaites un monitoringa risinājumu;
Sniegt viedokli un nodrošināt tehnisku un metodisko atbalstu sistēmas RUMIS lietotājiem, resursu iegādes, izdales, saņemšanas un lietošanas pārvaldības procesā iesaistītajām pusēm un citām personām, kuras plāno minēto risinājumu izmantošanu;
Darbs ar sistēmas RUMIS datubāzi.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas izstrādes izmaksas tiks segtas no projekta "Valsts pārbaudījumu organizēšanas procesa pilnveide" finanšu līdzekļiem.
Nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi projekta ietvaros izstrādātās informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksām 2024.gadā, pēc projekta pabeigšanas un galīgā norēķina maksājuma veikšanas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attiecīgi precizēti bāzes izdevumi turpmākajiem gadiem.
Nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi projekta ietvaros izstrādātās informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksām 2024.gadā, pēc projekta pabeigšanas un galīgā norēķina maksājuma veikšanas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attiecīgi precizēti bāzes izdevumi turpmākajiem gadiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas noteikumi
Pamatojums un apraksts
Līdz Projekta īstenošanas termiņa beigām tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē RUMIS izveidi un darbību atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma prasībām.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Rīgas domes digitālā aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts izglītības satura centrs
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Rīgas valstspilsētas aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra”
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta ietvaros tiek pilnveidoti esošie IKT risinājumi - Valsts pārbaudījumu informācijas sistāma, kā arī paredzēts izstrādāt Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmu.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izglītojamajiem būs iespēja saņemt datortehniku no izglītības iestādēm un bērna likumiskie paŗstāvji šo nepieciešamību varēs pieteikt elektroniski.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi