Anotācija (ex-ante)

Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) saņēma AS "Riga Bay Aquaculture" 2023.gada 12.jūlija iesniegumu ar lūgumu noteikt divas teritorijas jūrā – Baltijas jūras Rīgas līcī - akvakultūras darbības veikšanai uz laika posmu līdz 30 gadiem.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.631 8.punktam, teritoriju noteikšanu jūrā var ierosināt komersants, kas vēlas izmantot jūru būvju būvniecībai (ierīkošanai) un to ekspluatācijai, izvēloties piemērotu laukumu jūrā atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.631 9.punktu, komersants iesniedz atbildīgajā ministrijā iesniegumu ar ierosinājumu noteikt laukumu jūrā. Iesniegumam jāpievieno MK noteikumu Nr.631 11.punktā norādītā informācija, kas pamato atļaujas laukuma izvēli jūrā. Ja iesniegums un tam pievienotā informācija atbilst šo noteikumu un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, atbildīgā ministrija to izvērtē, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par atļaujas laukuma noteikšanu un virza to izskatīšanai Ministru kabinetā.

AS "Riga Bay Aquaculture" 2023.gada 12.jūlija iesniegumā tika lūgts noteikt divas teritorijas jūrā – Baltijas jūras Rīgas līcī - akvakultūras darbības veikšanai uz laika posmu līdz 30 gadiem, pamatojoties uz nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem (līdz 40 milj. EUR), kā arī plānoto projekta realizācijas ilgumu (plānotais maksimālais akvakultūras ražīgums tiks sasniegts 10 gadu laikā). Plānotā darbība būs saistīta ar iekārtu ierīkošanu un ekspluatāciju jūrā (noenkuroti tīklu sprosti). Minētajam AS "Riga Bay Aquaculture" iesniegumam ir pievienota MK noteikumu Nr.631 11.punktā norādītā nepieciešamā informācija (šīs anotācijas pielikums), kas pamato laukuma izvēli iecerētajai saimnieciskajai darbībai.
Pirms minētā AS "Riga Bay Aquaculture" iesnieguma iesniegšanas, SIA "Sudrablīnis" (Latvija) un AS "Musholm" (Dānija) 2023.gada 1.februārī ZM prezentēja savu ieceri attīstīt jūras akvakultūru un iegūt licenci darbībai Baltijas jūrā Rīgas līcī. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no ZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR", Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta un Latvijas Hidroekoloģijas institūta. Projekta ideja kopumā tika uzklausīta atzinīgi, vienlaikus projekta attīstītāji tika informēti par valstī noteikto procedūru atļaujas laukuma iegūšanai jūrā. Tāpat AS "Riga Bay Aquaculture" un ZM pārstāvji 28.04.2023. piedalījās VARAM Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas sanāksmē par jautājumiem, kas skar jūras zveju, akvakultūru un citus jūras resursus un procesus. Minētās sanāksmes laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar AS "Riga Bay Aquaculture" ieceri lūgt noteikt divas jūras teritorijas Baltijas jūras Rīgas līcī akvakultūras darbību attīstībai, kā arī rosināt normatīvajā regulējumā noteikto procedūru atļaujas saņemšanai minēto teritoriju izmantošanai.

Īsa informācija par projekta attīstītājiem.
SIA "Sudrablīnis" dibināts 2000.gadā, pamatdarbība – zivju un zivju ikru apstrāde, AS "Musholm" dibināta 1979.gadā, kopš 1984.gada nodarbojas ar jūras akvakultūru (audzējot varavīksnes foreles (Oncorhynchus mykiss)) pie Rērsoe (Reersoe) Dānijā un pārvalda 3 jūras fermas un 14 sauszemes saldūdens fermas. Projekta realizēšanai SIA "Sudrablīnis" nodibināja 100% Latvijas pilsoņiem piederošu uzņēmumu SIA "SUDRABLĪNIS HOLDINGS", kura pamatdarbība ir saistīta ar investīcijām. Akvakultūras projekta praktiskās darbības nodrošināšanai SIA "SUDRABLĪNIS HOLDINGS" reģistrēja akciju sabiedrību "Riga Bay Aquaculture", kas ir dibināta ar nolūku attīstīt jūras un saldūdens akvakultūras fermu izveidi Latvijā. 2023.gada 16.maijā starp SIA "SUDRABLĪNIS HOLDINGS", AS "Riga Bay Aquaculture" un AS "Musholm" tika noslēgts sadarbības memorands ar nolūku Latvijā izveidot vertikāli integrētu akvakultūras uzņēmumu. Ierosinātajos divos atļaujas laukumos Baltijas jūras Rīgas līcī paredzēts attīstīt projektu varavīksnes foreļu (Oncorhynchus mykiss) audzēšanai. Par nepieciešamo atļauju saņemšanu būs atbildīga AS "Riga Bay Aquaculture". Līdz ar akvakultūras uzņēmējdarbībai nepieciešamo atļauju saņemšanu AS "Musholm" iegādāsies AS "Riga Bay Aquaculture" kapitāldaļas.  
AS "Musholm" akvakultūras projekta realizācijas laikā iesaistīsies ar savām tehniskajām zināšanām un tehnoloģijām, kas nepieciešamas akvakultūras ražošanas izveidei un darbībai, kā arī palīdzēs akvakultūras un pārstrādes nodaļu personāla izglītošanā. AS "Musholm" nodrošinās arī AS "Riga Bay Aquaculture" akvakultūras produktu pārdošanas kanālus. SIA "Sudrablīnis" nodos zināšanas un pieredzi akvakultūras produktu (zivju un ikru) pārstrādē un tālākā realizācijā. Pilnībā darbojoties AS "Riga Bay Aquaculture" būs pašpietiekama visos ražošanas, pārdošanas un administrēšanas posmos.

Jūras akvakultūras fermas attīstības iecere - izveidot vertikāli integrētu akvakultūras uzņēmumu aptuveni 10 gadu laikā. Kad uzņēmums pilnībā darbosies, varavīksnes foreles (svarā 2+ kg) tiks saražotas apmēram 7 000-10 000 tonnas (atbilst apmēram 6 000 – 8 000 tonnas ķidātu un iztīrītu foreļu) gadā. Projekta īstenotājs par prioritāti ir izvirzījis piemērot videi draudzīgu, labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu aprīkojumam, zivju labturībai un barībai, jūras teritorijās veicot sezonālu ražošanu. 
Jūras teritorijās pakāpeniski tiks izvietoti līdz 25 tīklu sprosti ar 160 m apkārtmēru, diametrs 52,5 m (izstrādāti kopā ar Moerenot un tiek izmantoti AS "Musholm" pašreizējās atrašanās vietās Dānijā), netālu no Mērsraga un Rojas ostām, ap 20 m dziļumā (aiz piekrastes zonas). Sprosts zem jūras virsmas atradīsies apmēram 50 cm dziļumā, zemāk apmēram 1 m augstumā atradīsies sprosta margas, bet sprosta kopējais dziļums būs 15-16 metri. Audzēšanas sezonas beigās jūrā (1 ražošanas periods jūrā - apmēram 8 mēneši no aprīļa līdz decembrim) ir plānots izaudzēt 400-500 t foreļu, veidojot 2,5% zivju biomasu uz 1m3 ūdens (atkarībā no zivju izmēra, vienā šādā sprostā var atrasties 100 000-135 000 zivju).
Pilns ražošanas cikls no ikriem līdz tirgojamai 2+ kg varavīksnes forelei aizņem apmēram 3 gadus.  AS "Riga Bay Aquaculture" varēs sākt ražošanu jūras audzētavā jau no pirmā gada, izmantojot smoltus no AS "Musholm" esošajām smoltu audzētavām Dānijā. 
AS "Musholm" Rērso (Dānija) pārvalda divas jūras fermu sistēmas: Musholm West un Musholm East. Musholm West ir ieteicamā zivju audzētavas paraugsistēma AS "Rigas Bay Aquaculture" akvakultūras projektam, lai kopētu tās darbības un dizainu.
Detalizēts jūras tīklu sprostu novietojums jūrā ir attēlots šīs anotācijas pielikumā. 

Atļaujas laukumu izvēles pamatojums (detalizēts apraksts sniegts šīs anotācijas pielikumā):
AS "Musholm" izmantoja neatkarīga hidroloģijas konsultantu uzņēmuma DHI Group pakalpojumus, lai novērtētu Latvijas teritorijas piemērotību varavīksnes foreļu audzēšanai jūrā. DHI Group ir vairākkārt konsultējusi AS "Musholm", un tai ir ekspertu zināšanas par kritērijiem, kas nepieciešami veiksmīgai varavīksnes foreļu akvakultūrai.
DHI Group pārbaudīja 3 apgabalus Latvijas teritoriālajos ūdeņos, lai izvērtētu to piemērotību varavīksnes foreļu akvakultūrai. Tika izvērtēti 6 vērtēšanas kritēriji:
1. Ūdens dziļums.
2. Ūdens temperatūra,
3. Skābekļa saturācija.
4. Ūdens sāļums.
5. Toksisko aļģu klātbūtne.
6. Attālums līdz ostai.
Pārbaudītās objektu teritorijas ir Liepājas, Rojas un Salacgrīvas piekraste. Pamatojoties uz apkopotajiem datiem, DHI Group skrīningā secināja, ka visas 3 vietas, pamatojoties uz 6 vērtēšanas kritērijiem, bija piemērotas, tomēr Baltijas jūras Rīgas līča rietumu daļā Rojas piekrastē ir akvakultūrai piemērotāki apstākļi, salīdzinot gan ar Liepāju, gan Salacgrīvu. Baltijas jūras Rīgas līča rietumu piekraste ir ieteicamākā ūdens dziļuma, ūdens temperatūras un attāluma līdz ostai ziņā no foreļu akvakultūrai piemērotajām teritorijām.
Papildus tam arī no AS "Musholm" jūras akvakultūras fermas vadītāja un rīkotājdirektora vietnieka veiktajām pārbaudēm klātienē secināms, ka teritorija pie Baltijas jūras Rīgas līča rietumu piekrastes ir vairāk aizsargāta pret laikapstākļiem nekā, piemēram, vieta pie Liepājas krastiem. Valdošais ir rietumu vējš un apgabals pie Liepājas ir pilnībā pakļauts vēja un viļņu apstākļiem Baltijas jūrā, savukārt Baltijas jūras Rīgas līča rietumu piekrasti no rietumu vējiem aizsargā sauszeme, kas samazina aprīkojuma bojājumu, negadījumu, zivju zuduma un sliktu audzēšanas rezultātu risku.
AS "Musholm" un SIA "Sudrablīnis" ir pārbaudījuši Baltijas jūras Rīgas līča rietumu piekrastes ostas, lai atrastu jūras akvakultūras darbībai piemērotas teritorijas un zivju ieguvei un apstrādei nepieciešamās telpas. Mērsraga un Rojas ostas ir piemērotas pēc šādiem kritērijiem:
- Rūpnieciskās zvejas ostas infrastruktūra,
- Kvalificēta jūras flote un darbaspēks, t.i., zvejas laivas un zvejnieki, velkoņi un darba laivas,
- Sauszemes transporta infrastruktūra,
- Telpas vai zonas, kas piemērotas jūras saimniecības ikdienas darbībai, kā arī uzturēšanai,
- Esošās zivju apstrādes iekārtas vai rūpnieciskās zivju apstrādes nesenā vēsture,
- Vietējais darbaspēks,
- Attālums līdz plaša mēroga atpūtas un tūrisma zonām piekrastē.
Precīza atrašanās vieta jūras akvakultūras fermām pie Mērsraga un Rojas krastiem tika izvēlēta, pamatojoties uz dažādu kritēriju kombināciju, piemēram:
- Dziļums apmēram 20 metri,
- Plakana jūras gultne bez akmeņiem,
- Teritorijas neatrodas kuģošanas maršrutos,
- Attālums līdz ostai,
- Nav paredzēta vēja ģeneratoru celtniecība,
- Pietiekama platība, lai izvietotu gan jūras fermas tīklu sprostus, gan barošanas baržu, gan barošanas šļūtenes, kā arī to noenkurotu.
Pēc jūras karšu apskates AS "Musholm" jūras akvakultūras fermas vadītājs apmeklēja objektus klātienē ar laivu. Tika secināts, ka 2 izvēlētās vietas ir labākās iespējamās teritorijas jūras audzētavas izvietošanai.

Ievērojot JP ievertās rekomendācijas jūras akvakultūras teritoriju izvietošanai un AS "Musholm" speciālistu sniegtās konsultācijas, pamatojums Mērsraga un Rojas laukumu jūrā izvēlei ir sekojošs:
1) izvēlētajās jūras teritorijās nenotiek un nav plānota cita saimnieciskā darbība Baltijas jūras Rīgas līcī, kas nebūtu savienojama ar jūras akvakultūru. Normatīvajā regulējumā noteiktie jūras izmantošanas veidi un iespējamās akvakultūras attīstības iespējas Baltijas jūras Rīgas līcī tika apspriestas VARAM rīkotajās Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas sanāksmēs un vizualizētas uz kartes sadarbībā ar VARAM telpiskās plānošanas speciālistiem;
2) jūras teritoriju atrašanās tuvums ostām ļauj sekmīgāk nodrošināt jūras akvakultūras fermas darbību, t.sk. loģistiku;
3) ir saņemts saskaņojums no Latvijas Jūras administrācijas par jūras teritoriju izmantošanas iespēju akvakultūras darbībai rīkojuma projekta pielikumā norādītajās koordinātās, kā arī saņemta pozitīva atbilde no Mērsraga ostas pārvaldes; 
4) AS "Musholm" jūras fermās, kas tika izveidotas attiecīgi 1979. un 2002. gadā, ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un biotopu ietekmes novērtējumi. Novērtējumos secināts, ka jūras fermas neatstāj būtisku negatīvu ietekmi uz apkārtējo jūras vidi un neatstāj negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritorijām, kā arī neliedz sasniegt labu ūdens ekoloģisko stāvokli akvakultūras darbību teritorijās;
5) jūras teritorijas atrodas Baltijas jūras Rīgas līča rietumu piekrastes zemūdens nogāzē ap 20 m dziļuma izobātu. Abās teritorijās dibennogulumus veido smiltis: dažādgraudainas, smalkgraudainas un dūņas ar smiltīm, kas ir piemērotas akvakultūras fermu izvietošanai;
6) jūras teritoriju atrašanās aiz piekrastes zonas ūdeņiem mazina eitrofikācijas ietekmi;
7) nogulsnes (organiskas vielas, kas rodas no ražošanas procesa) dabiski attīrīsies un jūras gultne atjaunosies pēc katras ražošanas sezonas beigām;
8) gliemeņu un aļģu audzēšana paralēli zivju audzēšanai pēc AS "Musholm" pieredzes nespēj sniegt ievērojamu rezultātu slāpekļa (N) un fosfora (P) emisiju mazināšanai. Baltijas jūras Rīgas līcī ir ļoti slikti gliemeņu audzēšanas apstākļi. To augšana ir ļoti lēna, un iespēja audzēt gliemenes tādā daudzumā, kam ir kāda būtiska kompensējoša ietekme uz vidi, ir apšaubāma pat tad, ja tiek izmantotas ļoti lielas gliemeņu audzēšanas platības. Jūras aļģu jēgpilna audzēšana N un P emisiju samazināšanai ir vēl mazāk efektīva kā gliemeņu audzēšana. Nevienai no Dānijas jūras fermām nav jāveic kompensācijas pasākumi, lai samazinātu N un P izplūdi. Dānijā N un P emisiju ierobežo katrā izsniegtajā licencē norādītais izlietojamais barības daudzums. N un P ūdenī nonāk caur barību, tāpēc, ja barības daudzums tiek ierobežots noteiktā līmenī, tas nozīmē, ka ir prognozējams maksimālais izvadāmais N un P daudzums. Lai iegūtu apmēram 8 000-10 000 tonnas foreļu, ir nepieciešamas 7 000 tonnas barības. Arī Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas akvakultūras fermām nav pienākuma veikt kompensācijas pasākumus N un P samazināšanai;
9) jūras fermās izmantotie tīklu sprosti būs apmēram 15-16 m dziļi, tiks ievietoti vidēji 20 m dziļos ūdeņos un to augšdaļa atradīsies apmēram 50 cm zem jūras virsmas, kā arī jūrā neatradīsies nekādas būves, kas varētu tikt ietekmētas no straumēm un sanešu plūsmām. Pēc AS "Musholm" pieredzes tiek secināts, ka straumes Baltijas jūrā vai garkrastu sanešu plūsmas neietekmē plānoto jūras akvakultūras darbību.

Ievērojot atļaujas laukuma ierosinātāja sniegto informāciju par ieceri attīstīt jūras akvakultūru un iesniegumam pievienoto papildus informāciju atbilstoši MK noteikumu Nr.631 11.punktam, kas pamato atļaujas laukumu izvēles pamatojumu, MK rīkojuma projekts paredz noteikt divus laukumus Baltijas jūras Rīgas līcī akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu izvietošanai un ekspluatācijai. Atļaujas laukumi ir pieejami konkursa kārtībā, ievērojot MK noteikumos Nr.631 noteikto. Konkursa ietvaros var pieteikties arī uz katruatļaujas laukumu atsevišķi.

Turpmākā  rīcība pēc konkursa rezultātu noskaidrošanas - konkursa uzvarētājam būs jāizpilda JVAPL 20.panta pirmās daļas 2.punktā un likuma „Par ietekmes un vidi novērtējumu” 8.1 pantā noteiktās prasības. Pēc IVN veikšanas ar pozitīvu vai paredzēto darbību pieļaujošu rezultātu, ZM noteiktā kārtībā iesniegs Ministru kabinetā rīkojuma projektu par tiesību piešķiršanu konkursa uzvarētājam izmantot konkrētos atļaujas laukumus akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai, paredzot atļaujas izmantošanas nosacījumus. Tajos tiks noteiktas prasības iekārtu uzstādīšanai, ekspluatācijai, ja nepieciešams, papildus vides aizsardzības prasības, kā arī ietverti jautājumi par sprādzienbīstamu priekšmetu konstatāciju uz jūras gultnes, akvakultūras iekārtu uzstādīšanas darbu avārijas seku likvidāciju jūrā u.c.