22-TA-1856: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība" paredz noteikt ar pērtiķu baku inficētās personas kontaktpersonai specifiskus ierobežojumus darba pienākumu veikšanā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Papildināt noteikumus ar noteiktiem ierobežojumiem, kuri specifiski attiecas tieši uz pērtiķu baku inficētās personas vai inficēta dzīvnieka kontaktpersonas darba pienākumu veikšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Eiropā un citās pasaules valstīs strauji izplatās pērtiķu baku uzliesmojums. Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) informē, ka līdz 2022.gada 3. jūnijam tika ziņots par 759 gadījumiem 27 valstīs, t. sk. 464 gadījumiem 17 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Latvijā ir pašlaik reģistrēti divi gadījumi ar pērtiķu baku vīrusa infekciju, bet pirms tam Latvijā šādi gadījumi nav bijuši. Pērtiķu bakas (monkeypox) ir vīrusu izraisīta zoonozes slimība, tā ir reta, bakām līdzīga slimība, kas galvenokārt sastopama tropu mežu valstīs Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā. 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Pērtiķu baku inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) ir no 5 līdz 21 dienai. Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu ādu (pat ja tas nav redzams), elpceļiem vai gļotādām, t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.
Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanas cilvēks vairs nav infekciozs.
Nepieciešams papildināt noteikumus ar konkrētiem ierobežojumiem, kuri skar ar pērtiķu baku inficētas personas vai dzīvnieka kontaktpersonu attiecībā uz darba veikšanas pienākumiem, tādējādi ierobežojot tālāko pērtiķu baku izplatību un nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasības.
Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanas cilvēks vairs nav infekciozs.
Nepieciešams papildināt noteikumus ar konkrētiem ierobežojumiem, kuri skar ar pērtiķu baku inficētas personas vai dzīvnieka kontaktpersonu attiecībā uz darba veikšanas pienākumiem, tādējādi ierobežojot tālāko pērtiķu baku izplatību un nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pērtiķu bakas ir noteiktas kā bīstama infekcijas slimība, attiecīgi ar pērtiķu bakām inficēta persona nedrīkst turpināt veikt savus darba pienākumus, bet ievēro pašizolāciju līdz novērojama veselības stāvokļa uzlabošanās. Noteikumi paredz, ka bīstamas infekcijas slimības gadījumā darbinieks neveic darba pienākumus un informē par to darba devēju, ja Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs ir atzinis viņu par kontaktpersonu. Tā kā pērtiķu baku norise raksturota kā lēna un tā nav īpaši kontagioza, tad ar pērtiķu baku inficētās personas vai dzīvnieka kontaktpersonām jānosaka ierobežojumi, kuri jāievēro konkrētu darba pienākumu veikšanā. Pērtiķu baku gadījumā kontaktpersonas var turpināt ierastās ikdienas darbības un aktivitātes, piemēram, doties uz darbu un apmeklēt izglītības iestādi (t.i., mājas karantīna nav nepieciešama), bet tām ir nepieciešams izvairīties no kontakta ar zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu. Līdz ar to kontaktpersonas nevar veikt darba pienākumus, kuros notiek kontakts ar zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu. Ja kontaktpersonas darba pienākumos ietilpst kontaktēšanās ar zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm vai personām ar novājinātu imūnsistēmu (piem., sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus vai ir nodarbinātas pirmsskolas izglītības iestādē, sociālo pakalpojumu institūcijā, ārstniecības iestādē), tad kontaktpersonai jādodas karantīnā un tai ir tiesības uz karantīnas periodu - 21 dienu no pēdējā kontakta ar inficēto personu vai dzīvnieku, noformē darbnespējas lapu. Darba devējs var piedāvāt kontaktpersonai citus darba pienākumus, kur nav kontakts ar minētajām riska grupām, bet, ja tas nav iespējams, tad kontaktpersona var noformēt darba nespējas lapu. Ja kontaktpersona ir pirmsskolas vecuma bērns, viņam ieteicams neapmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, citus mazu bērnu kolektīvus, dienas aprūpes centru.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt noteikumus ar nosacījumu, ka ar pērtiķu baku saslimušās personas vai dzīvnieka kontaktpersonai ir aizliegts veikt darba pienākumus, ja ir tuvs kontakts ar zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu(pie imūnkomprimitēto personu grupas pieder personas, kuru imūnsistēmas darbība un aktivitāte ir nomākta gan iedzimtu, gan arī dzīves laikā iegūtu slimību gadījumā, kā arī šo slimību ārstēšanā lietotās terapijas dēļ vai iegūtu sekundāru imūndeficītu gadījumā).
Kontaktpersonas nevar veikt darbus, kur tās tieši sniedz pakalpojumus maziem bērniem (tai skaitā sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus, sociālos pakalpojumus, vai ir nodarbinātas pirmsskolas izglītības iestādē), grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu; sociālo pakalpojumu institūcijās (piemēram, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, patversmēs, naktspatversmēs, krīzes centros, aprūpes mājās pakalpojumā, dienas aprūpes centrā - ja tur ir saskarsme ar zīdaiņiem, pirmsskolas vecuma bērniem, grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu );ārstniecības iestādēs.
Ja kontaktpersonas darba pienākumos ietilpst kontakts ar zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm vai personām ar novājinātu imūnsistēmu, tad darba devējs var piedāvāt kontaktpersonai citus darba pienākumus, ja tas nav iespējams, tad kontaktpersonai jādodas karantīnā. Uz karantīnas noteikto laika periodu darbiniekam ir tiesības noformēt darbnespējas lapu. Darba pienākumu veikšanas pārtraukuma laiks ir 21 diena no pēdējā kontakta ar inficēto personu vai dzīvnieku.
Kontaktpersonas nevar veikt darbus, kur tās tieši sniedz pakalpojumus maziem bērniem (tai skaitā sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus, sociālos pakalpojumus, vai ir nodarbinātas pirmsskolas izglītības iestādē), grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu; sociālo pakalpojumu institūcijās (piemēram, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, patversmēs, naktspatversmēs, krīzes centros, aprūpes mājās pakalpojumā, dienas aprūpes centrā - ja tur ir saskarsme ar zīdaiņiem, pirmsskolas vecuma bērniem, grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu );ārstniecības iestādēs.
Ja kontaktpersonas darba pienākumos ietilpst kontakts ar zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm vai personām ar novājinātu imūnsistēmu, tad darba devējs var piedāvāt kontaktpersonai citus darba pienākumus, ja tas nav iespējams, tad kontaktpersonai jādodas karantīnā. Uz karantīnas noteikto laika periodu darbiniekam ir tiesības noformēt darbnespējas lapu. Darba pienākumu veikšanas pārtraukuma laiks ir 21 diena no pēdējā kontakta ar inficēto personu vai dzīvnieku.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība" tiek izmantots darbavietas nosaukums: "speciālās izglītības iestāde (tai skaitā internātskola)", bet 2019. gada 1. augustā stājās spēkā grozījumi Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1., 2., 12. un 13. punktā attiecībā uz vārda “internātskolas” izslēgšanu. Saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā internātskolas vairs nepastāv kā atsevišķs izglītības iestāžu tips, taču tā vietā pastāv izglītības iestādes, kas nodrošina internāta pakalpojumus.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 447 aizstāt vārdus "speciālās izglītības iestādē (tai skaitā internātskolā)" ar vārdiem "speciālās izglītības iestādē (tai skaitā tajā, kas nodrošina internāta pakalpojumus)".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- iespējamās inficētās personas un kontakpersonas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, tiek aizstāvētas sabiedrības veselības intereses kopumā, ierobežojot pērtiķu baku izplatību.
Juridiskās personas
- darba devējus personām, kurām ir noteikta infekcija ar pērtiķu bakām vai kuras ir noteiktas kā kontaktpersonas.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, tiek aizstāvētas sabiedrības veselības intereses kopumā
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts tiek virzīts steidzamības kārtā, izstrādāts saskaņā ar SPKC ekspertu ieteikumiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pērtiķu baku izplatības ierobežošana Latvijā.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi