24-TA-2996: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir veikt grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" (turpmāk – MK noteikumi Nr.241), lai ar 2025.gada 1.janvāri precizētu uzdevumu sadalījumu starp Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru kultūras un radošo industriju izglītības jomā, kā arī veiktu tehniskus precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Projektā noteikto precizēto uzdevumu sadalījumu starp Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru kultūras un radošo industriju izglītības jomā (Projekta 1.3.apakšpunkts) paredzēts ieviest ar 2025.gada 1.janvāri, izņemot Projekta 1.4.apakšpunktu, kas stāsies spēkā ar 2025./2026.mācību gadu 2025.gada 1.septembrī. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2024.gada 3.decembra rīkojums Nr.1052 “Par Rundāles pils muzeja reorganizāciju” paredz Rundāles pils muzeja reorganizāciju, ar 2025.gada 1.janvāri pārveidojot to par valsts muzeju – atvasinātu publisku personu “Rundāles pils muzejs”, Projekta 1.6. un 1.7.apakšpunkts stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kultūras un radošo industriju izglītības (kultūrizglītības) politika tiek plānota, īstenota un uzraudzīta, sadarbojoties Kultūras ministrijai un Latvijas Nacionālajam kultūras centram atbilstoši abu iestāžu nolikumos noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un kompetencēm. MK noteikumu Nr.241 4.1. un 4.2.apakšpunkts nosaka, ka Kultūras ministrijas funkcijas ir izstrādāt kultūras politiku un organizēt un koordinēt kultūras politikas īstenošanu, savukārt MK noteikumu Nr.241 1.punkts paredz, ka kultūras nozare tostarp ietver arī kultūras un radošo industriju izglītības apakšnozari. Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.931 "Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums" (turpmāk – MK noteikumi Nr.931) 2.punkts nosaka, ka Latvijas Nacionālā kultūras centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku tostarp kultūras un radošo industriju izglītības jomā. MK noteikumu Nr.931 3.1.apakšpunkts nosaka, ka Latvijas Nacionālā kultūras centra funkcija ir īstenot kultūras un radošo industriju izglītības politiku, sekmējot kultūras un radošo industriju izglītības attīstību. Lai nodrošinātu minētās funkciju izpildi, Latvijas Nacionālais kultūras centrs veic MK noteikumu Nr.931 4.10.-4.19.1 apakšpunktā noteiktos uzdevumus.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143) 5.prioritāte "Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme" ir saistīta ar kultūras un izglītības jautājumiem, proti, kultūras un radošo industriju izglītības politiku, un tostarp nosaka, ka ir jāattīsta "spēcīga kultūrizglītības sistēma, kas garantē kultūras un radošo nozaru ilgtspējīgu attīstību. Šīs prioritātes īstenošanā jāstiprina izglītības kvalitāte un pēctecība visās izglītības pakāpēs, izglītības sasaiste ar kultūras un radošo industriju darba tirgus vajadzībām un izglītības piedāvājuma starptautiskā konkurētspēja, jāatbalsta jauno talantu izaugsme un jāstimulē mākslinieciskā jaunrade un pētniecība." Savukārt Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55) ir iekļauts 9.4.pasākums, kas paredz, ka tiek: "stiprināta Latvijas kultūrizglītības sistēma, mērķtiecīgi veidojot valsts pasūtījumu profesionālās ievirzes un profesionālajai vidējai kultūrizglītībai un sekmējot bērnu un jauniešu zināšanu papildināšanu mākslas un kultūras jomās, veicinot talantu ataudzi, izcilības un inovāciju attīstību, radošumu un personības daudzpusīgu attīstību."
Lai nodrošinātu attīstības plānošanas dokumentos noteikto, tostarp veicinātu pēctecību izglītības līmeņos – profesionālajā ievirzes izglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā un augstākajā izglītībā, nepieciešams efektivizēt kultūrizglītības sistēmas pārvaldību un kultūras un radošo industriju izglītības politikas plānošanu, ieviešanu un uzraudzību. Lai sasniegtu minēto mērķi, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.241 5.punktā noteiktos Kultūras ministrijas uzdevumus, kas saistīti ar kultūras politikas funkciju izpildes nodrošināšanu kultūras un radošo industriju izglītības jomā.
Vienlaikus MK noteikumos Nr.241 paredzēts veikt tehniskus precizējumus, kas saistīti ar Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72) lietoto terminoloģiju un Kultūras ministrijas padotībā esošas iestādes – Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja – nosaukuma maiņu, kā arī veikt tehniskus precizējumus, lai uzskaitītu Kultūras ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143) 5.prioritāte "Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme" ir saistīta ar kultūras un izglītības jautājumiem, proti, kultūras un radošo industriju izglītības politiku, un tostarp nosaka, ka ir jāattīsta "spēcīga kultūrizglītības sistēma, kas garantē kultūras un radošo nozaru ilgtspējīgu attīstību. Šīs prioritātes īstenošanā jāstiprina izglītības kvalitāte un pēctecība visās izglītības pakāpēs, izglītības sasaiste ar kultūras un radošo industriju darba tirgus vajadzībām un izglītības piedāvājuma starptautiskā konkurētspēja, jāatbalsta jauno talantu izaugsme un jāstimulē mākslinieciskā jaunrade un pētniecība." Savukārt Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55) ir iekļauts 9.4.pasākums, kas paredz, ka tiek: "stiprināta Latvijas kultūrizglītības sistēma, mērķtiecīgi veidojot valsts pasūtījumu profesionālās ievirzes un profesionālajai vidējai kultūrizglītībai un sekmējot bērnu un jauniešu zināšanu papildināšanu mākslas un kultūras jomās, veicinot talantu ataudzi, izcilības un inovāciju attīstību, radošumu un personības daudzpusīgu attīstību."
Lai nodrošinātu attīstības plānošanas dokumentos noteikto, tostarp veicinātu pēctecību izglītības līmeņos – profesionālajā ievirzes izglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā un augstākajā izglītībā, nepieciešams efektivizēt kultūrizglītības sistēmas pārvaldību un kultūras un radošo industriju izglītības politikas plānošanu, ieviešanu un uzraudzību. Lai sasniegtu minēto mērķi, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.241 5.punktā noteiktos Kultūras ministrijas uzdevumus, kas saistīti ar kultūras politikas funkciju izpildes nodrošināšanu kultūras un radošo industriju izglītības jomā.
Vienlaikus MK noteikumos Nr.241 paredzēts veikt tehniskus precizējumus, kas saistīti ar Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72) lietoto terminoloģiju un Kultūras ministrijas padotībā esošas iestādes – Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja – nosaukuma maiņu, kā arī veikt tehniskus precizējumus, lai uzskaitītu Kultūras ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai efektivizētu kultūrizglītības sistēmas pārvaldību un kultūras un radošo industriju izglītības politikas plānošanu, ieviešanu un uzraudzību un precizētu uzdevumu sadalījumu starp Kultūras ministru un Latvijas Nacionālo kultūras centru, MK noteikumos Nr.241 nepieciešams precizēt Kultūras ministrijas uzdevumus, kas ir saistīti ar kultūras un radošo industriju izglītības politikas īstenošanu. Lai īstenotu Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143) noteikto, nepieciešams Kultūras ministrijas līmenī veidot vienotu kultūrizglītības politiku, stiprinot saikni starp politikas plānošanu, īstenošanu un uzraudzību, vienlaikus turpinot sadarbību ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, kas saskaņā ar MK noteikumos Nr.931 paredzēto kompetenci turpinās īstenot kultūras un radošo industriju izglītības politiku, sekmējot kultūras un radošo industriju izglītības attīstību.
Ar kultūras un radošo industriju izglītības apakšnozares nodrošināšanu saistītie aktuālie darbības virzieni Kultūras ministrijā ir kultūras un radošo industriju izglītības pārvaldības efektivizēšana, kultūras un radošo industriju izglītības politikas plānošana, ieviešana un uzraudzība, to pilnveidojot atbilstoši nozares vajadzībām un darba tirgus prasībām, kā arī nodrošinot cilvēkresursu kapacitātes un starpresoru sadarbības stiprināšanu. Tāpat nozīmīgs uzdevums ir nodrošināt pēctecību kultūrizglītībā – profesionālajā ievirzes izglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā un augstākajā izglītībā, veicinot kultūras un radošo industriju izglītības kvalitāti un pieejamību visos izglītības līmeņos. Lai īstenotu minēto, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.241, papildinot Kultūras ministrijas uzdevumus, nosakot, ka turpmāk Kultūras ministrija veicinās kultūras un radošo industriju izglītības kvalitāti un pieejamību visos izglītības līmeņos.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.931 4.18.apakšpunktā noteiktajam Latvijas Nacionālais kultūras centrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķina un sadala valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošina piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli. Savukārt Kultūras ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1035 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas" 7.punktā noteiktajam apstiprināja finansējuma sadalījumu pašvaldību un privāto dibinātāju izglītības iestādēm profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kultūras ministrija ir secinājusi, ka valsts dotācijas pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, aprēķināšanu, sadali un apstiprināšanu, kā arī valsts dotācijas izlietojuma kontroli nepieciešams nodrošināt vienas institūcijas ietvaros. Tādēļ ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.241, nosakot, ka Kultūras ministrija nodrošina šādu līdz šim Latvijas Nacionālā kultūras centra veiktu uzdevumu – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināt un sadalīt valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošināt piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli. Tomēr, ņemot vērā to, ka 2024./2025.mācību gads noslēgsies 2025.gada 31.augustā, bet saistībā ar valsts dotācijas aprēķināšanu un sadalīšanu pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, nepieciešams nodrošināt minētā procesa nepārtrauktību vienas valsts iestādes ietvaros, šo uzdevumu Kultūras ministrija pārņems ar 2025.gada 1.septembri.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.‑2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72) I nodaļā “Pamatnostādņu kopsavilkums” ir noteikts, ka saliedētas sabiedrības koncepts Latvijas politikas dienaskārtībā sāka veidoties līdz ar Satversmes preambulas pieņemšanu 2014.gadā un pēc būtības atspoguļo tos centienus, kuru īstenošana tika uzsākta līdz ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-1218.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542) ieviešanu. Satversmes preambula sniedz Latvijas valstiskuma redzējumu, definē vērtības un saliedētas sabiedrības attīstības pamatus – "Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu." [1] Vienlaikus saskaņā ar 2017.gadā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra veikto pētījumu "Vienojošas nacionālās identitātes un Latvijas kultūrtelpas nostiprināšana. Priekšlikumi sabiedrības integrācijas plānam 2019.-2025.gadam" [2] un 2019.gada oktobrī (18 pilsētās un apdzīvotās vietās, 350 dalībnieki) un 2020. gada februārī (piecos plānošanas reģionos, ap 150 dalībnieki) notikušajās konsultācijās un diskusijās ar Latvijas iedzīvotājiem paustie viedokļi norādīja uz nepieciešamību pielietot atšķirīgu pieeju nākamā perioda pamatnostādņu plānošanā, vēršot to uz iedzīvotāju iekļaujošu līdzdalību un saliedētas sabiedrības attīstību. Ņemot vērā minēto, nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr.241 4.7.1 apakšpunktā noteikto Kultūras ministrijas funkciju un MK noteikumu Nr.241 5.1.6 apakšpunktā noteikto Kultūras ministrijas uzdevumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 27.augusta rīkojumu Nr.696 "Par nacionālā muzeja statusa piešķiršanu Rakstniecības un mūzikas muzejam" Rakstniecības un mūzikas muzejam, pamatojoties uz Muzeju likuma 12.panta trešo daļu, ar 2024.gada 1.septembri piešķirts nacionālā muzeja statuss un Rakstniecības un mūzikas muzeja nosaukums ir "Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs". Ņemot vērā minēto, nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr.241 24.10.apakšpunktu, aktualizējot Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja nosaukumu.
MK noteikumos Nr.241 ir nepieciešams veikt tehniskus precizējumus, lai uzskaitītu Kultūras ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes, kā arī precizēt MK noteikumu Nr.241 6.12.apakšpunktā lietoto terminu “nevalstiskās organizācijas”, to aizstājot ar normatīvajos aktos lietoto terminu “biedrības un nodibinājumi”.
[1] Latvijas Republikas Satversme (19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2014.).
[2] I.Mieriņa, L.Ose, M.Kaprāns, A.Lāce (2017). Vienojošas nacionālās identitātes un Latvijas kultūrtelpas nostiprināšana. Priekšlikumi sabiedrības integrācijas plānam 2019.-2025.gadam. Ekspertu ziņojums.
Pieejams: https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/Petijumi/Ekspertu%20zinojums%20vienojosas%20nacionalas%20identitates%20un%20kulturtelpas%20nostiprinasanai.pdf
Ar kultūras un radošo industriju izglītības apakšnozares nodrošināšanu saistītie aktuālie darbības virzieni Kultūras ministrijā ir kultūras un radošo industriju izglītības pārvaldības efektivizēšana, kultūras un radošo industriju izglītības politikas plānošana, ieviešana un uzraudzība, to pilnveidojot atbilstoši nozares vajadzībām un darba tirgus prasībām, kā arī nodrošinot cilvēkresursu kapacitātes un starpresoru sadarbības stiprināšanu. Tāpat nozīmīgs uzdevums ir nodrošināt pēctecību kultūrizglītībā – profesionālajā ievirzes izglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā un augstākajā izglītībā, veicinot kultūras un radošo industriju izglītības kvalitāti un pieejamību visos izglītības līmeņos. Lai īstenotu minēto, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.241, papildinot Kultūras ministrijas uzdevumus, nosakot, ka turpmāk Kultūras ministrija veicinās kultūras un radošo industriju izglītības kvalitāti un pieejamību visos izglītības līmeņos.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.931 4.18.apakšpunktā noteiktajam Latvijas Nacionālais kultūras centrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķina un sadala valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošina piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli. Savukārt Kultūras ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1035 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas" 7.punktā noteiktajam apstiprināja finansējuma sadalījumu pašvaldību un privāto dibinātāju izglītības iestādēm profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kultūras ministrija ir secinājusi, ka valsts dotācijas pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, aprēķināšanu, sadali un apstiprināšanu, kā arī valsts dotācijas izlietojuma kontroli nepieciešams nodrošināt vienas institūcijas ietvaros. Tādēļ ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.241, nosakot, ka Kultūras ministrija nodrošina šādu līdz šim Latvijas Nacionālā kultūras centra veiktu uzdevumu – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināt un sadalīt valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošināt piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli. Tomēr, ņemot vērā to, ka 2024./2025.mācību gads noslēgsies 2025.gada 31.augustā, bet saistībā ar valsts dotācijas aprēķināšanu un sadalīšanu pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, nepieciešams nodrošināt minētā procesa nepārtrauktību vienas valsts iestādes ietvaros, šo uzdevumu Kultūras ministrija pārņems ar 2025.gada 1.septembri.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.‑2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72) I nodaļā “Pamatnostādņu kopsavilkums” ir noteikts, ka saliedētas sabiedrības koncepts Latvijas politikas dienaskārtībā sāka veidoties līdz ar Satversmes preambulas pieņemšanu 2014.gadā un pēc būtības atspoguļo tos centienus, kuru īstenošana tika uzsākta līdz ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-1218.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542) ieviešanu. Satversmes preambula sniedz Latvijas valstiskuma redzējumu, definē vērtības un saliedētas sabiedrības attīstības pamatus – "Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu." [1] Vienlaikus saskaņā ar 2017.gadā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra veikto pētījumu "Vienojošas nacionālās identitātes un Latvijas kultūrtelpas nostiprināšana. Priekšlikumi sabiedrības integrācijas plānam 2019.-2025.gadam" [2] un 2019.gada oktobrī (18 pilsētās un apdzīvotās vietās, 350 dalībnieki) un 2020. gada februārī (piecos plānošanas reģionos, ap 150 dalībnieki) notikušajās konsultācijās un diskusijās ar Latvijas iedzīvotājiem paustie viedokļi norādīja uz nepieciešamību pielietot atšķirīgu pieeju nākamā perioda pamatnostādņu plānošanā, vēršot to uz iedzīvotāju iekļaujošu līdzdalību un saliedētas sabiedrības attīstību. Ņemot vērā minēto, nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr.241 4.7.1 apakšpunktā noteikto Kultūras ministrijas funkciju un MK noteikumu Nr.241 5.1.6 apakšpunktā noteikto Kultūras ministrijas uzdevumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 27.augusta rīkojumu Nr.696 "Par nacionālā muzeja statusa piešķiršanu Rakstniecības un mūzikas muzejam" Rakstniecības un mūzikas muzejam, pamatojoties uz Muzeju likuma 12.panta trešo daļu, ar 2024.gada 1.septembri piešķirts nacionālā muzeja statuss un Rakstniecības un mūzikas muzeja nosaukums ir "Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs". Ņemot vērā minēto, nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr.241 24.10.apakšpunktu, aktualizējot Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja nosaukumu.
MK noteikumos Nr.241 ir nepieciešams veikt tehniskus precizējumus, lai uzskaitītu Kultūras ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes, kā arī precizēt MK noteikumu Nr.241 6.12.apakšpunktā lietoto terminu “nevalstiskās organizācijas”, to aizstājot ar normatīvajos aktos lietoto terminu “biedrības un nodibinājumi”.
[1] Latvijas Republikas Satversme (19.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2014.).
[2] I.Mieriņa, L.Ose, M.Kaprāns, A.Lāce (2017). Vienojošas nacionālās identitātes un Latvijas kultūrtelpas nostiprināšana. Priekšlikumi sabiedrības integrācijas plānam 2019.-2025.gadam. Ekspertu ziņojums.
Pieejams: https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/Petijumi/Ekspertu%20zinojums%20vienojosas%20nacionalas%20identitates%20un%20kulturtelpas%20nostiprinasanai.pdf
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt uzdevumu sadalījumu starp Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru, proti, Kultūras ministrijas uzdevumus, kas saistīti ar kultūras funkciju izpildes nodrošināšanu kultūras un radošo industriju izglītības jomā. Piedāvātais risinājums dos iespēju efektivizēt kultūras un radošo industriju izglītības pārvaldību, kultūras un radošo industriju izglītības politikas plānošanu, ieviešanu un uzraudzību, to pilnveidojot atbilstoši nozares vajadzībām un darba tirgus prasībām, nodrošinot cilvēkresursu kapacitātes un starpresoru sadarbības stiprināšanu, un pēctecību kultūrizglītībā – profesionālajā ievirzes izglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā un augstākajā izglītībā, veicinot kultūras un radošo industriju izglītības kvalitāti un pieejamību visos izglītības līmeņos. Projekta 1.3.apakšpunkts paredz veikt grozījumus MK noteikumu Nr.241 5.punktā, to papildinot ar 5.1.14 punktu, kas nosaka Kultūras ministrijas uzdevumu veicināt kultūras un radošo industriju izglītības kvalitāti un pieejamību visos izglītības līmeņos. Projekta 1.4.apakšpunkts paredz papildināt MK noteikumu Nr.241 5.punktu ar 5.1.15 punktu, kas nosaka Kultūras ministrijas uzdevumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināt un sadalīt valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošināt piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli. Ņemot vērā to, ka 2024./2025.mācību gads noslēgsies 2025.gada 31.augustā, bet saistībā ar valsts dotācijas aprēķināšanu un sadalīšanu pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, nepieciešams nodrošināt minētā procesa nepārtrauktību vienas valsts iestādes ietvaros, Projekta 3.punkts paredz, ka Projekta 1.4.apakšpunkts stāsies spēkā 2025.gada 1.septembrī.
Projekta 1.1.apakšpunkts paredz precizēt MK noteikumu Nr.241 4.7.1 apakšpunktā noteikto Kultūras ministrijas funkciju atbilstoši Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72) lietotajai terminoloģijai, nosakot, ka Kultūras ministrija izstrādā valsts politiku saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā. Projekta 1.2.apakšpunkts paredz atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr.241 5.1.6 apakšpunktā noteikto Kultūras uzdevumu, nosakot, ka Kultūras ministrija īsteno valsts politiku saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā.
Projekta 1.5.apakšpunkts paredz tehniski precizēt MK noteikumu Nr.241 6.12.apakšpunktu, lai aizstātu tajā noteikto terminu “nevalstiskās organizācijas” ar normatīvajos aktos lietoto terminu “biedrības un nodibinājumi”.
Projekta 1.6.apakšpunkts paredz precizēt MK noteikumu Nr.241 24.punktu, lai uzskaitītu Kultūras ministrijas pakļautībā esošās iestādes, tostarp precizējot MK noteikumu Nr.241 24.10.apakšpunktā noteikto Rakstniecības un mūzikas muzeja nosaukumu, ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 27.augusta rīkojumam Nr.696 "Par nacionālā muzeja statusa piešķiršanu Rakstniecības un mūzikas muzejam" ar 2024.gada 1.septembri Rakstniecības un mūzikas muzeja nosaukums ir "Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs".
Projekta 1.7.apakšpunkts paredz papildināt MK noteikumus Nr.241 ar 24.1 punktu, lai uzskaitītu Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās iestādes, kuru institucionālā padotības forma – pārraudzība ir noteikta šādos normatīvajos aktos:
1) Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde – saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumu Nr.916 "Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums" 1.punktu Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Ņemot vērā, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šobrīd un arī vēsturiski ir bijusi Kultūras ministrijas pārraudzībā, tad tuvākajos likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" grozījumos 26.panta pirmajā daļā tiks precizēta padotības forma, norādot arī nozari regulējošajā likumā, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde;
2) Latvijas Nacionālais arhīvs – Arhīvu likuma 20.panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijas Nacionālais arhīvs ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras struktūra veidota tā, lai šī iestāde darbotos pēc funkcionālā un teritoriālā principa un nodrošinātu savu administratīvo darbu;
3) Rundāles pils muzejs – Muzeju likuma 7.1 panta trešā daļa nosaka, ka valsts muzeji ir Ministru kabineta dibinātas iestādes (publiskas aģentūras), to struktūrvienības, kā arī atvasinātas publiskas personas. Saskaņā ar Muzeju likuma 8.panta pirmo daļu valsts muzejs – atvasināta publiska persona – atrodas tā ministra institucionālā pārraudzībā, kurš ir atbildīgs par attiecīgā muzeja darbības jomu. Ministru kabineta 2024.gada 3.decembra rīkojuma Nr.1052 “Par Rundāles pils muzeja reorganizāciju” 1.punkts paredz Rundāles pils muzeja reorganizāciju, ar 2025.gada 1.janvāri pārveidojot to par valsts muzeju – atvasinātu publisku personu “Rundāles pils muzejs”;
4) Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija – Augstskolu likuma 3.panta pirmā daļa nosaka, ka augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi, ir šāda tipa augstskolas: zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas, augstskolas tipu nosaka tās dibinātājs. Saskaņā ar Augstskolu likuma 3.2 panta pirmo daļu mākslu un kultūras universitāte ir augstākās izglītības, zinātnes un kultūras institūcija, kura atbilstoši valsts augstākās izglītības standartam īsteno bakalaura un maģistra studiju programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas". Augstskolu likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka nozares ministrija pārrauga augstskolas darbību stratēģiskajos un finanšu jautājumos.
Projekta 1.1.apakšpunkts paredz precizēt MK noteikumu Nr.241 4.7.1 apakšpunktā noteikto Kultūras ministrijas funkciju atbilstoši Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72) lietotajai terminoloģijai, nosakot, ka Kultūras ministrija izstrādā valsts politiku saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā. Projekta 1.2.apakšpunkts paredz atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr.241 5.1.6 apakšpunktā noteikto Kultūras uzdevumu, nosakot, ka Kultūras ministrija īsteno valsts politiku saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā.
Projekta 1.5.apakšpunkts paredz tehniski precizēt MK noteikumu Nr.241 6.12.apakšpunktu, lai aizstātu tajā noteikto terminu “nevalstiskās organizācijas” ar normatīvajos aktos lietoto terminu “biedrības un nodibinājumi”.
Projekta 1.6.apakšpunkts paredz precizēt MK noteikumu Nr.241 24.punktu, lai uzskaitītu Kultūras ministrijas pakļautībā esošās iestādes, tostarp precizējot MK noteikumu Nr.241 24.10.apakšpunktā noteikto Rakstniecības un mūzikas muzeja nosaukumu, ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 27.augusta rīkojumam Nr.696 "Par nacionālā muzeja statusa piešķiršanu Rakstniecības un mūzikas muzejam" ar 2024.gada 1.septembri Rakstniecības un mūzikas muzeja nosaukums ir "Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs".
Projekta 1.7.apakšpunkts paredz papildināt MK noteikumus Nr.241 ar 24.1 punktu, lai uzskaitītu Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās iestādes, kuru institucionālā padotības forma – pārraudzība ir noteikta šādos normatīvajos aktos:
1) Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde – saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumu Nr.916 "Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums" 1.punktu Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Ņemot vērā, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šobrīd un arī vēsturiski ir bijusi Kultūras ministrijas pārraudzībā, tad tuvākajos likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" grozījumos 26.panta pirmajā daļā tiks precizēta padotības forma, norādot arī nozari regulējošajā likumā, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde;
2) Latvijas Nacionālais arhīvs – Arhīvu likuma 20.panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijas Nacionālais arhīvs ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras struktūra veidota tā, lai šī iestāde darbotos pēc funkcionālā un teritoriālā principa un nodrošinātu savu administratīvo darbu;
3) Rundāles pils muzejs – Muzeju likuma 7.1 panta trešā daļa nosaka, ka valsts muzeji ir Ministru kabineta dibinātas iestādes (publiskas aģentūras), to struktūrvienības, kā arī atvasinātas publiskas personas. Saskaņā ar Muzeju likuma 8.panta pirmo daļu valsts muzejs – atvasināta publiska persona – atrodas tā ministra institucionālā pārraudzībā, kurš ir atbildīgs par attiecīgā muzeja darbības jomu. Ministru kabineta 2024.gada 3.decembra rīkojuma Nr.1052 “Par Rundāles pils muzeja reorganizāciju” 1.punkts paredz Rundāles pils muzeja reorganizāciju, ar 2025.gada 1.janvāri pārveidojot to par valsts muzeju – atvasinātu publisku personu “Rundāles pils muzejs”;
4) Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija – Augstskolu likuma 3.panta pirmā daļa nosaka, ka augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi, ir šāda tipa augstskolas: zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas, augstskolas tipu nosaka tās dibinātājs. Saskaņā ar Augstskolu likuma 3.2 panta pirmo daļu mākslu un kultūras universitāte ir augstākās izglītības, zinātnes un kultūras institūcija, kura atbilstoši valsts augstākās izglītības standartam īsteno bakalaura un maģistra studiju programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas". Augstskolu likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka nozares ministrija pārrauga augstskolas darbību stratēģiskajos un finanšu jautājumos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Latvijas Nacionālā kultūras centra darbinieki
- Kultūras ministrijas darbinieki
Ietekmes apraksts
Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamentā tiks izveidota nodaļa kultūras un radošo industriju izglītības jautājumos un tajā tiks iekļautas no Latvijas Nacionālā kultūras centra pārdalītās 4 (četras) amata vietas un 1 (viena) amata vieta tiks pārcelta no Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta.
Juridiskās personas
- pašvaldību un privātās profesionālās izglītības iestādes, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas
Ietekmes apraksts
Projekts paredz, ka ar 2025.gada 1.septembri Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķinās un sadalīs valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošinās piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 20.augusta sēdes protokollēmuma (Nr.32 61.§) "Informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam"" 75.punktam tika atbalstīts Kultūras ministrijas priekšlikums veikt budžeta programmā 21.00.00 "Kultūras mantojums" plānotā finansējuma 334 266 euro apmērā no 2025.gada un turpmāk ik gadu pārdali uz budžeta programmu 97.00.00 "Nozares vadība un politikas plānošana", lai Kultūras ministrija nodrošinātu no Latvijas Nacionālā kultūras centra pārņemto radošo industriju izglītības funkciju un īstenotu vienotu kultūrizglītības politiku. Minētā pārdale sākotnēji paredzēja visu 9 (deviņu) Latvijas Nacionālā kultūras centra Kultūrizglītības nodaļas amata vietu un nodarbināto pārcelšanu uz Kultūras ministriju.
Tomēr, ņemot vērā, ka funkciju un uzdevumu izvērtēšanas ietvaros tika pārskatīts sākotnēji plānotais funkciju un uzdevumu sadalījums starp Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru, likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" izskatīšanas gaitā Saeimā otrajā lasījumā Kultūras ministrija iesniedza precizētu pieprasījumu izdevumu pārdalei no budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" uz budžeta programmu 21.00.00 "Kultūras mantojums", lai nodrošinātu kultūras un radošo industriju izglītības uzdevumu īstenošanu Kultūras ministrijā 2025., 2026., 2027.gadā un turpmāk, vienlaikus pārdalot atpakaļ uz Latvijas Nacionālo kultūras centru 5 (piecas) amata vietas un to uzturēšanas izdevumus, samazinot starp programmām pārdalāmo summu Kultūras ministrijai līdz 139 692 euro. Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamentā tiks izveidota nodaļa kultūras un radošo industriju izglītības jautājumos un tajā tiks iekļautas no Latvijas Nacionālā kultūras centra pārdalītās 4 (četras) amata vietas (direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos, Kultūrizglītības nodaļas vadītājs (36.saime, VII līmenis, 13.mēnešalgas grupa) – amats tiks pārklasificēts par Kultūras ministrijas Kultūrizglītības nodaļas vadītāja amatu (37.saime, IVA līmenis, 13.mēnešalgu grupa); izglītības sistēmas eksperts (36.saime, IV līmenis, 10.mēnešalgu grupa) – amats tiks pārklasificēts uz 37.saimes IIA līmeņa 11.mēnešalgas grupu, nemainot amata nosaukumu; eksperts (36.saime, IV līmenis, 10.mēnešalgu grupa) – amats tiks pārklasificēts uz 37.saimes IIA līmeņa 11.mēnešalgas grupu, nemainot amata nosaukumu; vecākais referents (36.saime, III līmenis, 9.mēnešalgu grupa) – amata klasifikācija netiks mainīta) un 1 (viena) amata vieta tiks pārcelta no Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta. Nodarbinātajiem, kas tiek pārcelti no Latvijas Nacionālā kultūras centra, tiks noteikts attiecīgās mēnešalgas grupas skalas intervāla minimums atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47 43.§) "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024.gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026.gadam"" 15.2. un 15.3.apakšpunktā noteiktajam.
Tā kā pārdale tiek veiktas starp Kultūras ministrijas valsts budžeta programmām, tā neietekmēs kopējos Kultūras ministrijas budžetā plānotos izdevumus.
Tomēr, ņemot vērā, ka funkciju un uzdevumu izvērtēšanas ietvaros tika pārskatīts sākotnēji plānotais funkciju un uzdevumu sadalījums starp Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru, likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" izskatīšanas gaitā Saeimā otrajā lasījumā Kultūras ministrija iesniedza precizētu pieprasījumu izdevumu pārdalei no budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" uz budžeta programmu 21.00.00 "Kultūras mantojums", lai nodrošinātu kultūras un radošo industriju izglītības uzdevumu īstenošanu Kultūras ministrijā 2025., 2026., 2027.gadā un turpmāk, vienlaikus pārdalot atpakaļ uz Latvijas Nacionālo kultūras centru 5 (piecas) amata vietas un to uzturēšanas izdevumus, samazinot starp programmām pārdalāmo summu Kultūras ministrijai līdz 139 692 euro. Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamentā tiks izveidota nodaļa kultūras un radošo industriju izglītības jautājumos un tajā tiks iekļautas no Latvijas Nacionālā kultūras centra pārdalītās 4 (četras) amata vietas (direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos, Kultūrizglītības nodaļas vadītājs (36.saime, VII līmenis, 13.mēnešalgas grupa) – amats tiks pārklasificēts par Kultūras ministrijas Kultūrizglītības nodaļas vadītāja amatu (37.saime, IVA līmenis, 13.mēnešalgu grupa); izglītības sistēmas eksperts (36.saime, IV līmenis, 10.mēnešalgu grupa) – amats tiks pārklasificēts uz 37.saimes IIA līmeņa 11.mēnešalgas grupu, nemainot amata nosaukumu; eksperts (36.saime, IV līmenis, 10.mēnešalgu grupa) – amats tiks pārklasificēts uz 37.saimes IIA līmeņa 11.mēnešalgas grupu, nemainot amata nosaukumu; vecākais referents (36.saime, III līmenis, 9.mēnešalgu grupa) – amata klasifikācija netiks mainīta) un 1 (viena) amata vieta tiks pārcelta no Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta. Nodarbinātajiem, kas tiek pārcelti no Latvijas Nacionālā kultūras centra, tiks noteikts attiecīgās mēnešalgas grupas skalas intervāla minimums atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47 43.§) "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024.gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026.gadam"" 15.2. un 15.3.apakšpunktā noteiktajam.
Tā kā pārdale tiek veiktas starp Kultūras ministrijas valsts budžeta programmām, tā neietekmēs kopējos Kultūras ministrijas budžetā plānotos izdevumus.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.931 "Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums""
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.931 un svītrot MK noteikumu Nr.931 4.17., 4.18. un 4.19.apakšpunktu, ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.931 4.17. un 4.19.apakšpunktā noteiktos uzdevumus Kultūras ministrija veiks no 2025.gada 1.janvāra (Projekta 1.3.apakšpunkts un Projekta 2.punkts), bet MK noteikumu Nr.931 4.18.apakšpunktā noteikto uzdevumu Kultūras ministrija veiks no 2025.gada 1.septembra (Projekta 1.4.apakšpunkts un Projekta 3.punkts).
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1035 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas""
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1035 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas", lai salāgotu tos ar Projekta 1.4.apakšpunktā paredzēto, ka ar 2025.gada 1.septembri Kultūras ministrijas uzdevums būs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināt un sadalīt valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošināt piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka Projekta mērķis ir veikt grozījumus MK noteikumos Nr.241, lai precizētu uzdevumu sadalījumu starp Kultūras ministru un Latvijas Nacionālo kultūras centru kultūras un radošo industriju izglītības jomā, kā arī veiktu tehniskus precizējumus, kas būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, publisko apspriedi nav nepieciešams nodrošināt.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Latvijas Nacionālais kultūras centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Kultūras ministrijas uzdevumi tiks paplašināti, paredzot jaunu uzdevumu – veicināt kultūras un radošo industriju izglītības kvalitāti un pieejamību visos izglītības līmeņos, kā arī ar 2025.gada 1.septembri pārņemot no Latvijas Nacionālā kultūras centra šādu uzdevumu – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināt un sadalīt valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošināt piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Kultūras ministrijai, veicot jauno uzdevumu – veicināt kultūras un radošo industriju izglītības kvalitāti un pieejamību visos izglītības līmeņos, tiks efektivizēta kultūrizglītības sistēmas pārvaldība, kultūras un radošo industriju izglītības politikas plānošana, ieviešana un uzraudzība, atbilstoši nozares vajadzībām un darba tirgus prasībām, nodrošinot cilvēkresursu kapacitātes un starpresoru sadarbības stiprināšanu.
Savukārt, Kultūras ministrijai ar 2025.gada 1.septembri pārņemot no Latvijas Nacionālā kultūras centra uzdevumu – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināt un sadalīt valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošināt piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli – vienas institūcijas ietvaros tikts nodrošināta gan pašvaldību un privāto dibinātāju izglītības iestādēm profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām paredzētās valsts budžeta dotācijas aprēķināšana, sadale un apstiprināšana, gan dotācijas izlietojuma kontrole.
Savukārt, Kultūras ministrijai ar 2025.gada 1.septembri pārņemot no Latvijas Nacionālā kultūras centra uzdevumu – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināt un sadalīt valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošināt piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli – vienas institūcijas ietvaros tikts nodrošināta gan pašvaldību un privāto dibinātāju izglītības iestādēm profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām paredzētās valsts budžeta dotācijas aprēķināšana, sadale un apstiprināšana, gan dotācijas izlietojuma kontrole.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi