Anotācija

PBG Attīstības komitejā tiks izskatīts ziņojums pilnvarniekiem par izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu (“Foundations for Growth and Jobs”). PBG Attīstības komitejā Ziemeļvalstis un Baltijas valstis pārstāvēs Norvēģijas attīstības ministrs Åsmund Grøver Aukrust. SVF Starptautiskajā Monetārajā un finanšu komitejā tiks pārrunāta makroekonomiskās un finanšu stabilitātes nodrošināšana un izaugsmes veicināšana, kā arī SVF mērķtiecīga darbības pielāgošana dalībvalstu mainīgajām vajadzībām. SVF Starptautiskajā Monetārajā un finanšu komitejā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pārstāvniecību nodrošinās Dānija.

I. Izaugsmes un nodarbinātības pamati

PBG Attīstības komitejas ziņojuma mērķis ir sniegt pilnvarniekiem aktuālo informāciju par PBG jauno stratēģiju par darbavietu radīšanu, kas izstrādāta, lai veicinātu privātā sektora izaugsmes un labāk apmaksātu darbavietu radīšanas iespējas. Ziņojumā skaidrots PBG mērķis veidot visaptverošu pieeju darbavietām (“darbavietu ekosistēmu”), uzsverot tās kā pamatu investīciju strukturēšanai un prioritizēšanai.

PBG stratēģija balstās uz trim pīlāriem: 1) pamatinfrastruktūra, kas ir nepieciešama privātā sektora darbavietu radīšanai; 2) uzņēmējdarbībai draudzīga vide; 3) plaša mēroga privāto investīciju mobilizēšana. PBG Attīstības komitejas ziņojums fokusējas uz pirmo pīlāru, kamēr pārējos pīlārus plānots detalizētāk aprakstīt turpmākos ziņojumos.

Pirmais pīlārs paredz fundamentālu investīciju finansēšanu plašā mērogā, aicinot valstis prioritizēt publiskos izdevumus un investīcijas, kas veicina darbavietu radīšanu, tādējādi palielinot investīciju produktivitāti. Darbavietu ekosistēmas pamatā ir stabila fiziskā infrastruktūra, veseli cilvēki ar atbilstošām prasmēm un noturīgi dabas resursi ražošanas nodrošināšanai:
(1) Fiziskās infrastruktūras, tostarp elektroenerģijas, ceļu, ostu, ūdens, sanitārijas, digitālo tehnoloģiju pieejamība ir būtiska uzņēmumu produktivitātes un efektivitātes palielināšanai, izmaksu samazināšanai un konkurētspējas uzlabošanai. Sagaidāms, ka pieprasījums pēc elektroenerģijas attīstības valstīs divkāršosies līdz 2035.gadam. Šobrīd vairāk nekā 600 miljoniem cilvēku Āfrikā joprojām nav piekļuves elektrībai. Tādēļ PBG sadarbība ar Āfrikas Attīstības banku ir uzsākusi “Mission 300”, kas paredz līdz 2030.gadam nodrošināt piekļuvi elektrībai 300 miljoniem cilvēkiem. Savukārt investīcijas  transporta jomā samazina preču un cilvēku kustības izmaksas, atbalstot mazāku uzņēmumu izaugsmi, uzņēmējdarbības uzsākšanu un nodrošinot nepieciešamo loģistiku darbiniekiem. Tāpat būtiska loma ir digitālo tehnoloģiju izmantošanai, vienlaikus nodrošinot digitālās plaisas pārvarēšanu. Tādējādi tiek veicināta pakalpojumu pieejamība un piekļuve plašākiem tirgiem.
(2) Vesels un prasmīgs darbaspēks ir katras valsts svarīgākā priekšrocība. Lai palielinātu produktivitāti un veicinātu nodarbinātību privātajā sektorā, būtiski ir veikt investīcijas izglītības, prasmju un veselības jomā. Būtiski, lai apmācības sniegtu reālajā darbā nepieciešamās prasmes. Tāpat PBG ir uzstādījusi mērķi nodrošināt 1,5 miljardiem cilvēku kvalitatīvus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus līdz 2030.gadam, tādējādi veicinot produktivitāti un vienlaikus arī darbavietas veselības aprūpes jomā.
(3) Dabas resursu saglabāšana un atjaunošana ir būtiska darbavietu radīšanai un noturībai. Šajā jomā plānots koncentrēties uz jomām, kurās ir lielākais potenciāls darbavietu radīšanai: (i) ekosistēmu atjaunošana un pārvaldīšana; (ii) dabai draudzīgu vērtības ķēžu nodrošināšana; (iii) dabas kapitāla integrācija plašākā nodarbinātības ekosistēmā.
Ņemot vērā, ka darbavietu pamatinfrastruktūras izveidei ir nepieciešamas apjomīgas investīcijas, valstīm jāprioritizē investīcijas, kas veicina nodarbinātību un mobilizētu resursus, izmantojot vienotu pieeju:
(1) Izmaksu pārskatīšana un prioritizēšana, novirzot līdzekļus, kas paredzēti neefektīvām subsīdijām, uz produktīvākām investīcijām.
(2) Iekšējo resursu mobilizēšana – ja valstis palielinātu ieņēmumus līdz vismaz 15% no IKP, tās varētu piesaistīt papildu attīstības finansējumu aptuveni 400 miljardu ASV dolāru apmērā.
(3) Privātā sektora mobilizēšana un investīciju veicināšana, palīdzot valstu valdībām stiprināt uzraudzības ietvarus, institucionālo kapacitāti un izmantot kombinētā finansējuma risinājumus, kas samazinātu investīciju riskus un padarītu tirgus pievilcīgākus investoriem.

Būtiska loma darbavietu pamatinfrastruktūras finansēšanā ir IDA un to donorvalstu sniegtajam atbalstam nabadzīgākajām valstīm. Tās nodrošinātais koncesijas finansējums (ar atvieglotiem noteikumiem) un spēja piesaistīt privāto kapitālu ļauj IDA palīdzēt valstīm turpināt investīcijas enerģētikas, transporta, izglītības un veselības jomās pat ierobežota valsts budžeta apstākļos, vienlaikus mazinot parāda ievainojamību.

Lai panāktu ietekmi, būtiski balstīties zināšanās. PBG analītiskais darbs tiek stiprināts Knowledge Bank ietvaros, izstrādājot ziņojumus par valstu izaugsmi un nodarbinātību (Country Growth and Jobs Reports) un nacionāla līmeņa privātā sektora diagnostikas ziņojumus (Country Private Sector Diagnostic), kas ļauj identificēt valstī pastāvošos ierobežojumus un parādīt iespējas konkrētos sektoros, kas var veicināt spēcīgas darbavietu ekosistēmas izveidi. Paralēli PBG veic arī uzņēmējdarbības vides un regulējuma reformu izvērtējumu (B-READY).

II. Stabilitātes nodrošināšana un izaugsmes veicināšana

Pasaules ekonomikā šobrīd vērojamas straujas pārmaiņas. ASV noteiktie tarifi un reakcijas uz tiem ir palielinājušas tirdzniecības spriedzi, veicinot nenoteiktību un tirgus svārstīgumu, tādējādi radot riskus makroekonomiskai un finanšu stabilitātei un starptautiskās monetārās sistēmas noturībai. Papildus izaicinājumus rada pastāvošās globālās ārējās nelīdzsvarotības. Vienlaikus saglabājas zema izaugsme, ko rada vāja produktivitāte, investīciju un darbaspēka trūkums, kas var ierobežot jaunu darbavietu radīšanu, veicināt nabadzību un nevienlīdzību. Vienlaikus valstu parāda līmenis un parāda apkalpošanas izmaksas turpina augt, tādējādi vēl vairāk vājinot globālās izaugsmes prognozes un palielinot finanšu stabilitātes riskus. Šādos apstākļos nepieciešams stiprināt ekonomikas noturību un veidot rezerves, pielāgot politikas satricinājumu mazināšanai, kā arī nodrošināt parāda ilgtspēju un īstenot izaugsmi veicinošas reformas.

Ekonomikas izaugsmes veicināšanā nozīmīga loma ir digitālo tehnoloģiju attīstības, demogrāfisko un klimata pārmaiņu radīto transformāciju potenciāla izmantošanai, kas var būtiski stimulēt produktivitāti un inovācijas, vienlaikus risinot ar šīm jomām saistītos izaicinājumus.

Lai nodrošinātu stabilitāti un veicinātu izaugsmi, SVF izvirza šādas politikas prioritātes: (1) saglabāt fokusu uz makroekonomiskās un finanšu stabilitātes veicināšanu; (2) atbalstīt noturīgu izaugsmi un reformas, kas vērstas uz investīciju, produktivitātes, darbavietu un ienākumu palielināšanu; (3) nodrošināt platformu, lai rastu kopīgus risinājumus, tostarp tādiem izaicinājumiem kā starptautiskās tirdzniecības spriedze un parāda slogs.

Lai īstenotu noteiktās prioritātes, SVF plāno izmantot savā rīcībā esošos galvenos instrumentus:
(1) stiprināt uzraudzības fokusu, pilnveidojot analītisko kapacitāti un sniedzot valstīm pielāgotas rekomendācijas monetārās, fiskālās, valūtas kursa un finanšu sektora politikas veidošanai. Gaidāmais Visaptverošais uzraudzības ietvara pārskats (Comprehensive Surveillance Review, CSR) noteiks uzraudzības prioritātes un darbības virzienus nākamajiem pieciem līdz desmit gadiem. Savukārt finanšu sektora novērtējuma programmas (Financial Sector Assessment Program, FSAP) pārskats veicinās padziļinātu makrofinansiālās analīzes iekļaušanu divpusējā uzraudzībā un pilnveidos finanšu sistēmas izmaiņu radītu risku analīzi.
(2) risināt ar augsto parāda līmeni saistītos izaicinājumus, analizējot parāda ievainojamības faktorus un atbalstot starptautiskas iniciatīvas to risināšanā, t.sk. Vienoto ietvaru (Common Framework, CF) un Globālā valsts parāda apaļā galda diskusiju (Global Sovereign Debt Roundtable, GSDR). SVF turpinās darbu pie SVF un Pasaules Bankas trīs pīlāru pieejas īstenošanas, sniedzot atbalstu finansiāli neaizsargātākajām valstīm likviditātes problēmu risināšanā. Tāpat SVF turpinās pilnveidot parāda politikas, tostarp noslēdzot pārskatu par parāda ilgtspējas ietvaru valstīm ar zemiem ienākumiem (Review of the Debt Sustainability Framework for Low-Income Countries).
(3) uzlabot aizdošanas instrumentus un SVF kā Globālā finanšu drošības tīkla centrālā elementa lomu, nodrošinot atbilstību pastāvīgi mainīgajām dalībvalstu  vajadzībām. Neseno reformu rezultātā samazinātas dalībvalstu aizņemšanās izmaksas, savukārt Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fonda (PRGT) reformas īstenošana ļaus stiprināt atbalstu valstīm ar zemiem ienākumiem. Gaidāmais pārskats par programmu dizainu un nosacījumiem (Review of Program Design and Conditionality) palīdzēs pilnveidot SVF programmas makroekonomisko nelīdzsvarotību risināšanai, vienlaikus veicinot izaugsmi. Tāpat nepieciešams stiprināt piesardzības pasākumus krīžu novēršanai, kā arī pilnveidot savstarpējo koordināciju  un informācijas apmaiņu.
(4) stiprināt SVF kapacitātes attīstības (capacity development) piedāvājumu, labāk to pielāgojot SVF politikas rekomendācijām un aizdevumu programmu pasākumiem.
(5) nodrošināt spēcīgu un pielāgoties spējīgu institūcijas darbību. Šobrīd turpinās darbs pie SVF 16. vispārējā kvotu pārskata ieviešanas, kura ietvaros 2023.gada decembrī tika panākta SVF kvotas resursu palielināšanu par 50%, tādējādi stiprinot finanšu stabilitāti un SVF spēju reaģēt uz dalībvalstu mainīgajām vajadzībām.

Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Latvijas Republikas delegāciju dalības nodrošināšanai SVF un PBG pilnvarnieku gada sanāksmēs, kas notiks 2025.gada 13.-18. oktobrī Vašingtonā, ASV, un informēt par tajās izskatāmajiem jautājumiem. Delegācijas vadītājs būs finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas pārstāvību atbilstoši sanāksmju darba kārtībai, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu izlūkošanas dienesta, Valsts kases un Ārlietu ministrijas.