25-TA-498: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumos Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumos Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību"" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, lai precizētu Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumos Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 560) iekļautās normas:
1) attiecībā uz elektroenerģijas tirdzniecības intervālu;
2) harmonizētu termina "atjaunīgie energoresursi" lietošanu, ņemot vērā, ka Elektroenerģijas tirgus likumā tiek lietots termins "atjaunīgie energoresursi";
3) noteikt, ka atbildīgā iestāde par MK noteikumu Nr. 560 ieviešanu ir Valsts vides dienests, pamatojoties uz Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 533 "Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam" (turpmāk - MK rīkojums Nr. 533).
1) attiecībā uz elektroenerģijas tirdzniecības intervālu;
2) harmonizētu termina "atjaunīgie energoresursi" lietošanu, ņemot vērā, ka Elektroenerģijas tirgus likumā tiek lietots termins "atjaunīgie energoresursi";
3) noteikt, ka atbildīgā iestāde par MK noteikumu Nr. 560 ieviešanu ir Valsts vides dienests, pamatojoties uz Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 533 "Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam" (turpmāk - MK rīkojums Nr. 533).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt MK noteikumos Nr. 560 iekļautās normas saistībā ar elektroenerģijas tirdzniecības intervāla maiņu, harmonizēt termina "atjaunīgie energoresursi" lietošanu enerģētikas nozares tiesību aktos un, pamatojoties uz MK rīkojumu Nr. 533, noteikt Valsts vides dienestu kā atbildīgo institūciju par MK noteikumu Nr. 560 īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Līdz 2024. gada 31. decembrim Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr. 635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 635) 2.30. apakšpunkts paredzēja, ka tirdzniecības intervāls ir vienu stundu ilgs periods, kas sākas pilnā stundā. Kopš 2025. gada 1. janvāra MK noteikumu Nr. 635 2.30. apakšpunkts paredz, ka tirdzniecības intervāls ir nākamās dienas elektroenerģijas tirgus intervāla vienība.
Vēsturiski tirdzniecības intervāla vienība stundas griezumā ir iekļauta arī normatīvajos aktos, kas attiecas uz elektroenerģijas obligāto iepirkumu. Pašreiz spēkā esošo MK noteikumu Nr. 560 32. punkts paredz, ka saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, elektrostacijas vairāku pieslēgumu sistēmas operatora elektrotīklam gadījumā aprēķina katrā stundā. Tāpat MK noteikumu Nr. 560 35.1 1. apakšpunkts paredz, ka elektroenerģijas daudzumu, kas elektrostacijā saražots un nodots sistēmas operatora tīklā periodā, par kuru apturēts valsts atbalsts, komersants pārdod publiskajam tirgotājam par cenu, kuru no elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Latvijas tirdzniecības apgabala (Elspot) ikstundas cenas atņemot publiskā tirgotāja noteiktu maksu, kas ietver pārdošanas un balansēšanas izmaksas un kuru publiskais tirgotājs publicē savā tīmekļvietnē.
Publiskais tirgotājs visu no elektroenerģijas ražotājiem, kam ir tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, iepirkto elektroenerģiju pārdod elektroenerģijas biržā Nord Pool AS par nākamās dienas (Day ahead) cenu. Šobrīd elektroenerģijas biržas Nord Pool AS Latvijas tirdzniecības apgabala nākamās dienas elektroenerģijas tirgus intervāla vienība ir stunda.
Vēsturiski tirdzniecības intervāla vienība stundas griezumā ir iekļauta arī normatīvajos aktos, kas attiecas uz elektroenerģijas obligāto iepirkumu. Pašreiz spēkā esošo MK noteikumu Nr. 560 32. punkts paredz, ka saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, elektrostacijas vairāku pieslēgumu sistēmas operatora elektrotīklam gadījumā aprēķina katrā stundā. Tāpat MK noteikumu Nr. 560 35.1 1. apakšpunkts paredz, ka elektroenerģijas daudzumu, kas elektrostacijā saražots un nodots sistēmas operatora tīklā periodā, par kuru apturēts valsts atbalsts, komersants pārdod publiskajam tirgotājam par cenu, kuru no elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Latvijas tirdzniecības apgabala (Elspot) ikstundas cenas atņemot publiskā tirgotāja noteiktu maksu, kas ietver pārdošanas un balansēšanas izmaksas un kuru publiskais tirgotājs publicē savā tīmekļvietnē.
Publiskais tirgotājs visu no elektroenerģijas ražotājiem, kam ir tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, iepirkto elektroenerģiju pārdod elektroenerģijas biržā Nord Pool AS par nākamās dienas (Day ahead) cenu. Šobrīd elektroenerģijas biržas Nord Pool AS Latvijas tirdzniecības apgabala nākamās dienas elektroenerģijas tirgus intervāla vienība ir stunda.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai aprēķinātu obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamo elektroenerģijas daudzumu un atsevišķos gadījumos elektroenerģijas iepirkuma cenu, MK noteikumi Nr. 560 paredz, ka tiek izmantots stundas intervāls un ikstundas cena, kas saskan ar šobrīd spēkā esošo elektroenerģijas biržas Nord Pool AS Latvijas tirdzniecības apgabala nākamās dienas elektroenerģijas tirgus intervāla vienību. Ņemot vērā, ka 2025. gadā elektroenerģijas biržas Nord Pool AS Latvijas tirdzniecības apgabala nākamās dienas elektroenerģijas tirgus intervāla vienībā ir plānotas izmaiņas, pārejot no stundas intervāla uz 15 minūšu intervālu, nepieciešams nodrošināt, ka aprēķinos, kas saistīti ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu, tiek izmantots tāds pats tirdzniecības intervāls, kāds tiek izmantots no šiem ražotājiem iepirkto elektroenerģiju pārdodot elektroenerģijas biržā Nord Pool AS par nākamās dienas (Day ahead) cenu. Pašreiz Nord Pool AS paziņotais plānotais nākamās dienas cenas tirdzniecības intervāla izmaiņu datums ir plānots 2025. gada 30. septembrī:
https://www.nordpoolgroup.com/en/trading/transition-to-15-minute-market-time-unit-mtu/
https://www.nordpoolgroup.com/en/message-center-container/newsroom/exchange-message-list/2025/q2/market-coupling-steering-committee-aligns-on-revised-go-live-date-for-15-minute--mtu-in-sdac/
https://www.nordpoolgroup.com/en/trading/transition-to-15-minute-market-time-unit-mtu/
https://www.nordpoolgroup.com/en/message-center-container/newsroom/exchange-message-list/2025/q2/market-coupling-steering-committee-aligns-on-revised-go-live-date-for-15-minute--mtu-in-sdac/
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā tiek piedāvāts risinājums, kas paredz šobrīd spēkā esošajā MK noteikumu Nr. 560 redakcijā iekļauto tirdzniecības intervāla vienību - stundu aizstāt ar universālu jēdzienu "tirdzniecības intervāls", kas būtu atbilstošs gan stundas, gan 15 minūšu tirdzniecības intervāla vienībai, atkarībā no tajā brīdī esošās un piemērojamās elektroenerģijas biržas Nord Pool AS Latvijas tirdzniecības apgabala nākamās dienas elektroenerģijas tirgus intervāla vienības.
Problēmas apraksts
Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā ir precizēts termina "atjaunīgie energoresursi" nosaukums un tvērums. Savukārt, MK noteikumos Nr. 560 tiek lietots termins "atjaunojamie energoresursi". Līdz ar to normu harmonizēšanas nolūkā nepieciešams tehniski veikt termina "atjaunīgie energoresursi" harmonizēšanu arī MK noteikumos Nr. 560.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā tehniski nomainīts termins "atjaunojamie energoresursi" ar terminu "atjaunīgie energoresursi", lai nodrošinātu terminoloģijas harmonizāciju enerģētikas politikas tiesību normās.
Problēmas apraksts
Ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojumu Nr. 1191 "Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju" enerģētikas politikas uzraudzības jautājumi no Būvniecības valsts kontroles biroja tika nodoti Enerģētikas un vides aģentūrai, kas tika izveidota Vides pārraudzības valsts biroja reorganizācijas rezultātā. Līdz ar to Enerģētikas un vides aģentūra pēc būtības īstenoja MK noteikumu Nr. 560 noteiktās funkcijas, neskatoties uz faktu, ka MK noteikumi Nr. 560 nebija tehniski grozīti, mainot atbildīgās iestādes nosaukumu.
Saskaņā ar MK rīkojumu Nr. 533 tiek likvidēta Enerģētikas un vides aģentūra, un tās funkcijas, sākot ar 2025. gada 1. oktobri, tiek nodotas Valsts vides dienestam. Līdz ar to tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr. 560 atbildīgās iestādes nosaukumu, bet ne funkcijas pēc būtības.
Saskaņā ar MK rīkojumu Nr. 533 tiek likvidēta Enerģētikas un vides aģentūra, un tās funkcijas, sākot ar 2025. gada 1. oktobri, tiek nodotas Valsts vides dienestam. Līdz ar to tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr. 560 atbildīgās iestādes nosaukumu, bet ne funkcijas pēc būtības.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā Būvniecības valsts kontroles birojs tiek aizstāts ar Valsts vides dienestu, ņemot vērā MK rīkojuma Nr. 533 1. punktā noteikto, ka ar 2025. gada 1. oktobri tiek likvidēta Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošā Enerģētikas un vides aģentūra, pievienojot to Valsts vides dienestam.
Ņemot vērā, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas un apjoma aprēķinā, kā arī kumulatīvajā brīdinājumu uzskaitē ir svarīgi ņemt vērā arī iepriekš izdotos lēmumus, kas var ietekmēt gan elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenu un obligātā iepirkuma apjomu, gan arī obligātā iepirkuma tiesību saglabāšanu, MK noteikumu Nr. 560 10.19., 12.1. un 12.2. apakšpunktā, 35. un 58. punktā tiek saglabāta atsauce arī uz to iestāžu, kuras īstenoja elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības kārtību pirms Valsts vides dienesta, izdotajiem lēmumiem.
Ņemot vērā, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas un apjoma aprēķinā, kā arī kumulatīvajā brīdinājumu uzskaitē ir svarīgi ņemt vērā arī iepriekš izdotos lēmumus, kas var ietekmēt gan elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenu un obligātā iepirkuma apjomu, gan arī obligātā iepirkuma tiesību saglabāšanu, MK noteikumu Nr. 560 10.19., 12.1. un 12.2. apakšpunktā, 35. un 58. punktā tiek saglabāta atsauce arī uz to iestāžu, kuras īstenoja elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības kārtību pirms Valsts vides dienesta, izdotajiem lēmumiem.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr. 560 43. punktā ir noteikts pienākums Valsts vides dienestam reizi ceturksnī pārliecināties, vai komersantam ir nodokļu un nodevu parāds, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta informāciju.
Risinājuma apraksts
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 8.punktā noteikts, ka nodokļu administrācijas pienākumi ir nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus.
Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē ir pieejama informācija par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un nodevu parādu, kas pārsniedz 150 euro, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 8.punktā noteikto. Līdz ar to precizēta MK noteikumu Nr. 560 43. punkta redakcija.
Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē ir pieejama informācija par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un nodevu parādu, kas pārsniedz 150 euro, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 8.punktā noteikto. Līdz ar to precizēta MK noteikumu Nr. 560 43. punkta redakcija.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projekta īstenošana notiks piešķirtā budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"
Pamatojums un apraksts
Abi noteikumu projekti ir saistīti ar obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamo elektroenerģiju no komersantiem, kam piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības, un obligātā iepirkuma sistēmas darbības nosacījumiem. Abos noteikumu projektos tiek mainīts tirdzniecības intervāls, tehniski precizēts atbildīgās iestādes nosaukums un harmonizēts termina "atjaunīgie energoresursi" nosaukums.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Kā izriet no Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punkta, institūcija var neīstenot sabiedrības līdzdalību, ja projekts neskar sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvas un procesus, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā.
Konkrētajā gadījumā Noteikumu projektā veiktie grozījumi ir saistīti ar obligātā iepirkuma sistēmas nosacījumiem, kas skar publisko tirgotāju, un tehniski tiek precizēta atbildīgā iestāde.
Konkrētajā gadījumā Noteikumu projektā veiktie grozījumi ir saistīti ar obligātā iepirkuma sistēmas nosacījumiem, kas skar publisko tirgotāju, un tehniski tiek precizēta atbildīgā iestāde.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta īstenošanai netiek veidota jauna iestāde, tiek precizēts tikai atbildīgās iestādes nosaukums, pamatojoties uz MK rīkojumu Nr. 533, un precizētas publiskā tirgotāja darbības.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi