25-TA-1254: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā tiek saskaņoti valsts nozīmes lidojumi Latvijas Republikas gaisa telpā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 84.panta otro daļu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saskaņoti valsts nozīmes lidojumi Latvijas Republikas gaisa telpā. Līdz 2025.gada 1.decembrim ir spēkā esoši Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 47 "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļaujas piešķiršanas kārtība starptautisko publisko tiesību subjektiem" (prot. Nr. 5 65. §) kas izdoti saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 40.panta ceturto daļu, kas izslēgta ar 14.11.2024. likumu. Pēc 2025.gada 1.decembra ir nepieciešams jauns normatīvs regulējums attiecīgās jomas tiesiskā regulējuma nodrošināšanai.
Izstrādājot jauno noteikumu projektu, tika ņemts vērā, ka nepieciešams nodrošināt Latvijas gaisa telpas drošu izmantošanu, turpinot īstenot jau izveidoto efektīvo koordināciju starp iesaistītajām institūcijām, vienlaikus mazinot administratīvo un birokrātisko slogu.
Ar noteikumu projektu tiek svītrota prasība par Ārlietu ministrijas un Civilās aviācijas aģentūras iesaisti valsts (militāro) lidaparātu kravu un valsts nozīmes lidojumu ar militārajām kravām atļauju saskaņošanā.
Izstrādājot jauno noteikumu projektu, tika ņemts vērā, ka nepieciešams nodrošināt Latvijas gaisa telpas drošu izmantošanu, turpinot īstenot jau izveidoto efektīvo koordināciju starp iesaistītajām institūcijām, vienlaikus mazinot administratīvo un birokrātisko slogu.
Ar noteikumu projektu tiek svītrota prasība par Ārlietu ministrijas un Civilās aviācijas aģentūras iesaisti valsts (militāro) lidaparātu kravu un valsts nozīmes lidojumu ar militārajām kravām atļauju saskaņošanā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļauju pieprasīšanas un izsniegšanas kārtībai valsts nozīmes lidojumiem, nodrošinot atbilstību aktuālajām starptautiskajām un nacionālajām normatīvajām prasībām.
Spēkā stāšanās termiņš
01.12.2025.
Pamatojums
Noteikumu spēkā stāšanās datums noteikts, ievērojot to, ka Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 47 "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļaujas piešķiršanas kārtība starptautisko publisko tiesību subjektiem" zaudēs spēku 2025. gada 1. decembrī. Jaunais regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu tiesisko nepārtrauktību attiecīgajā jomā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nosaukums - tvērums
Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 47 "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļaujas piešķiršanas kārtība starptautisko publisko tiesību subjektiem" nosaukums pēc būtības ir balstīts uz tiesību subjektu statusu. Ministru kabineta noteikumu projekta nosaukums "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļauju piešķiršanas kārtība valsts nozīmes lidojumiem" balstīts uz lidojuma publisko funkciju: lidojuma nolūku, lidojuma veidu.
Iepriekšējā redakcijā lietotais vispārīgais termins “starptautisko publisko tiesību subjekti” starptautisko tiesību teorijā ietver gan ārvalstis, gan starptautiskas starpvaldību organizācijas, gan citus atsevišķos gadījumos atzītus subjektus, tomēr praksē šī termina lietojums radīja neskaidrības un plašas interpretācijas iespējas, jo nebija pietiekami skaidrs, uz kādām subjekta kategorijām noteikumi attiecināmi. Nosaukuma precizēšana veikta lai padarītu noteikumu piemērošanas tvērumu saprotamāku lietotājiem un adresātiem, lai novērstu iespējamās interpretācijas neskaidrības, nemainot noteikumu faktiskās piemērošanas jomu un saglabājot esošo tiesisko regulējumu pēc būtības. Tādējādi jaunais nosaukums nav domāts kā regulējuma tvēruma sašaurinājums, bet gan kā terminoloģiska konkretizācija, kas precīzāk atspoguļo noteikumu piemērošanas praksi.
Noteikumos lietotie termini
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts pamatojoties uz lidaparāta lidojuma funkciju un piederību valsts lidaparātu reģistram atbilstoši likumā "Par aviāciju" noteiktajai definīcijai, kas ir saderīga ar 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk – Konvencija) ar ko reglamentē starptautisko gaisa transportu, 3. panta izpratni. Konvencijas 3. panta c) apakšpunktā ir noteikts, ka neviens valsts gaisa kuģis no kādas līgumslēdzējas valsts nedrīkst pārlidot citas valsts teritoriju vai nosēsties tās teritorijā bez īpašas atļaujas vai vienošanās, un tikai atbilstoši šīs atļaujas vai vienošanās noteikumiem.
Saskaņā ar Konvencijas 5. pantu katrai līgumslēdzējai valstij ir pienākums piekrist tam, ka citu līgumslēdzēju valstu lidaparāti, kas neveic regulāros starptautiskos gaisa satiksmes pakalpojumus, drīkst veikt pārlidojumus vai bez nosēšanās šķērsot tās teritoriju, kā arī veikt pieturas, kas nav saistītas ar pasažieru, kravas vai pasta iekraušanu vai izkraušanu, bez iepriekšējas atļaujas. Tomēr šī tiesību norma paredz, ka šādu lidojumu veikšana ir pakļauta pārlidojamās valsts suverēnajām tiesībām noteikt gaisa telpas izmantošanas kārtību, tostarp prasīt nosēšanos. Tādējādi Konvencija tieši nepiešķir gaisa kuģiem absolūtas tiesības izmantot konkrētas valsts gaisa telpu, bet gan nostiprina valsts kompetenci piešķirt vai atteikt atļauju šādu lidojumu veikšanai atbilstoši saviem nacionālajiem tiesību aktiem.
Likums “Par aviāciju” sniedz definīcijas:
Valsts nozīmes lidojums — lidojums, kas tiek veikts valsts interesēs, to apliecinot ar attiecīgās valsts notu, ar valsts gaisa kuģi vai civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi.
Valsts gaisa kuģis — 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3. panta "b" punktā minētais gaisa kuģis, kā arī civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts Valsts robežsardzes gaisa kuģis.
Likuma "Par aviāciju" sistēmiskā interpretācija ļauj secināt, ka civilās aviācijas gaisa kuģis ir tāds lidaparāts, kas ir reģistrēts civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā un netiek izmantots militāro, muitas vai Valsts robežsardzes funkciju veikšanai. Attiecīgi valsts gaisa kuģis kvalificējams kā lidaparāts, kas nav reģistrēts civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā un tiek ekspluatēts valsts institūciju funkciju nodrošināšanai, izņēmums ir Valsts robežsardzes gaisa kuģis (kas ir reģistrēts civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā).
Valsts bezpilota gaisa kuģis — bezpilota gaisa kuģis (izņemot militāro bezpilota gaisa kuģi), kuru attiecīgā lidojuma laikā valsts institūcija izmanto dienesta (darba) uzdevumu izpildei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem muitas, policijas, valsts drošības, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības, apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanas, sabiedriskās kārtības pārkāpumu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas, robežkontroles un krasta apsardzes jomā.
Saskaņā ar normatīvo aktu sistēmiskās interpretācijas principu jēdzieni “valsts gaisa kuģis” un “valsts lidaparāts” šajos noteikumos lietojami kā sinonīmi. Proti, šajos noteikumos lietotais termins “valsts lidaparāts” atbilst citos normatīvajos aktos (tai skaitā likumā “Par aviāciju”) lietotajam jēdzienam “valsts gaisa kuģis”.
Šo noteikumu izpratnē lidojums ir lidaparāta pārvietošanās Latvijas gaisa telpā, tai skaitā pārlidojumi bez nosēšanās un lidojumi ar nosēšanos Latvijas teritorijā.
Šo noteikumu izpratnē par valsts nozīmes lidojumu uzskatāms arī lidojums, kas veikts ar valsts bezpilota lidaparātu (likumā – bezpilota gaisa kuģis) likuma “Par aviāciju” izpratnē. Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 8. pantu, šādu bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai virs dalībvalsts teritorijas nepieciešama attiecīgās valsts īpaša atļauja, un tie jāveic atbilstoši šajā atļaujā noteiktajiem nosacījumiem.
Šo noteikumu izpratnē valsts nozīmes lidojums ir arī bīstamo kravu pārvadāšana atbilstoši 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 18.pielikumam, saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) “Tehniskās instrukcijas bīstamo preču drošai pārvadāšanai pa gaisu” (Doc 9284) sarakstam.
Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 47 "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļaujas piešķiršanas kārtība starptautisko publisko tiesību subjektiem" nosaukums pēc būtības ir balstīts uz tiesību subjektu statusu. Ministru kabineta noteikumu projekta nosaukums "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļauju piešķiršanas kārtība valsts nozīmes lidojumiem" balstīts uz lidojuma publisko funkciju: lidojuma nolūku, lidojuma veidu.
Iepriekšējā redakcijā lietotais vispārīgais termins “starptautisko publisko tiesību subjekti” starptautisko tiesību teorijā ietver gan ārvalstis, gan starptautiskas starpvaldību organizācijas, gan citus atsevišķos gadījumos atzītus subjektus, tomēr praksē šī termina lietojums radīja neskaidrības un plašas interpretācijas iespējas, jo nebija pietiekami skaidrs, uz kādām subjekta kategorijām noteikumi attiecināmi. Nosaukuma precizēšana veikta lai padarītu noteikumu piemērošanas tvērumu saprotamāku lietotājiem un adresātiem, lai novērstu iespējamās interpretācijas neskaidrības, nemainot noteikumu faktiskās piemērošanas jomu un saglabājot esošo tiesisko regulējumu pēc būtības. Tādējādi jaunais nosaukums nav domāts kā regulējuma tvēruma sašaurinājums, bet gan kā terminoloģiska konkretizācija, kas precīzāk atspoguļo noteikumu piemērošanas praksi.
Noteikumos lietotie termini
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts pamatojoties uz lidaparāta lidojuma funkciju un piederību valsts lidaparātu reģistram atbilstoši likumā "Par aviāciju" noteiktajai definīcijai, kas ir saderīga ar 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk – Konvencija) ar ko reglamentē starptautisko gaisa transportu, 3. panta izpratni. Konvencijas 3. panta c) apakšpunktā ir noteikts, ka neviens valsts gaisa kuģis no kādas līgumslēdzējas valsts nedrīkst pārlidot citas valsts teritoriju vai nosēsties tās teritorijā bez īpašas atļaujas vai vienošanās, un tikai atbilstoši šīs atļaujas vai vienošanās noteikumiem.
Saskaņā ar Konvencijas 5. pantu katrai līgumslēdzējai valstij ir pienākums piekrist tam, ka citu līgumslēdzēju valstu lidaparāti, kas neveic regulāros starptautiskos gaisa satiksmes pakalpojumus, drīkst veikt pārlidojumus vai bez nosēšanās šķērsot tās teritoriju, kā arī veikt pieturas, kas nav saistītas ar pasažieru, kravas vai pasta iekraušanu vai izkraušanu, bez iepriekšējas atļaujas. Tomēr šī tiesību norma paredz, ka šādu lidojumu veikšana ir pakļauta pārlidojamās valsts suverēnajām tiesībām noteikt gaisa telpas izmantošanas kārtību, tostarp prasīt nosēšanos. Tādējādi Konvencija tieši nepiešķir gaisa kuģiem absolūtas tiesības izmantot konkrētas valsts gaisa telpu, bet gan nostiprina valsts kompetenci piešķirt vai atteikt atļauju šādu lidojumu veikšanai atbilstoši saviem nacionālajiem tiesību aktiem.
Likums “Par aviāciju” sniedz definīcijas:
Valsts nozīmes lidojums — lidojums, kas tiek veikts valsts interesēs, to apliecinot ar attiecīgās valsts notu, ar valsts gaisa kuģi vai civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi.
Valsts gaisa kuģis — 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3. panta "b" punktā minētais gaisa kuģis, kā arī civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts Valsts robežsardzes gaisa kuģis.
Likuma "Par aviāciju" sistēmiskā interpretācija ļauj secināt, ka civilās aviācijas gaisa kuģis ir tāds lidaparāts, kas ir reģistrēts civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā un netiek izmantots militāro, muitas vai Valsts robežsardzes funkciju veikšanai. Attiecīgi valsts gaisa kuģis kvalificējams kā lidaparāts, kas nav reģistrēts civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā un tiek ekspluatēts valsts institūciju funkciju nodrošināšanai, izņēmums ir Valsts robežsardzes gaisa kuģis (kas ir reģistrēts civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā).
Valsts bezpilota gaisa kuģis — bezpilota gaisa kuģis (izņemot militāro bezpilota gaisa kuģi), kuru attiecīgā lidojuma laikā valsts institūcija izmanto dienesta (darba) uzdevumu izpildei atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem muitas, policijas, valsts drošības, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības, apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanas, sabiedriskās kārtības pārkāpumu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas, robežkontroles un krasta apsardzes jomā.
Saskaņā ar normatīvo aktu sistēmiskās interpretācijas principu jēdzieni “valsts gaisa kuģis” un “valsts lidaparāts” šajos noteikumos lietojami kā sinonīmi. Proti, šajos noteikumos lietotais termins “valsts lidaparāts” atbilst citos normatīvajos aktos (tai skaitā likumā “Par aviāciju”) lietotajam jēdzienam “valsts gaisa kuģis”.
Šo noteikumu izpratnē lidojums ir lidaparāta pārvietošanās Latvijas gaisa telpā, tai skaitā pārlidojumi bez nosēšanās un lidojumi ar nosēšanos Latvijas teritorijā.
Šo noteikumu izpratnē par valsts nozīmes lidojumu uzskatāms arī lidojums, kas veikts ar valsts bezpilota lidaparātu (likumā – bezpilota gaisa kuģis) likuma “Par aviāciju” izpratnē. Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 8. pantu, šādu bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai virs dalībvalsts teritorijas nepieciešama attiecīgās valsts īpaša atļauja, un tie jāveic atbilstoši šajā atļaujā noteiktajiem nosacījumiem.
Šo noteikumu izpratnē valsts nozīmes lidojums ir arī bīstamo kravu pārvadāšana atbilstoši 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 18.pielikumam, saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) “Tehniskās instrukcijas bīstamo preču drošai pārvadāšanai pa gaisu” (Doc 9284) sarakstam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējais regulējums (MKN Nr. 47 7. punkts) paredz tikai gadījumus, kad NATO un ES dalībvalstu lidaparātiem nav nepieciešama Ārlietu ministrijas izsniegta atļauja. Noteikumos ir uzskaitītas vienīgi izņēmumu kategorijas, nevis visaptveroša sistēma. Tāpat arī esošo noteikumu redakcijā valsts nozīmes lidojumu funkciju uzskaitījums saturiski pārklājas, jo vairākos gadījumos vienas kategorijas lidojumi tiek izteikti dažādos punktos.
Risinājuma apraksts
Ar MKN projektu (2.2.apakšpunkts) tiek klasificēti valsts nozīmes lidojumi, kas ietver diplomātiskos, militāros, ārkārtas situāciju, humānās palīdzības u.c. lidojumus, un ir attiecināmi gan uz NATO un ES dalībvalstu lidaparātiem, gan trešo valstu valsts lidaparātiem. Vienotās kategorijas nodrošina terminoloģisko skaidrību, vienādas prasības visiem adresātiem, precīzāku drošības risku vadību un labāku starptautisko sadarbību. Lai nodrošinātu skaidrību un vienveidīgu piemērošanu praksē, mērķi pārgrupēti tematiskās kategorijās, saglabājot visu sākotnējā uzskaitījuma (MKN Nr. 47 7. punkts) saturu.
Problēmas apraksts
Pašreizējais regulējums (MKN Nr. 47) lieto jēdzienu "starptautisko publisko tiesību subjekta gaisa kuģis", kas praksē radīja terminoloģiskas neskaidrības un neatbilda mūsdienu starptautiskajai praksei valsts lidaparātu un valsts nozīmes lidojumu klasifikācijā.
Risinājuma apraksts
Jēdziens "starptautisko publisko tiesību subjekta gaisa kuģis" aptver gan NATO un ES dalībvalstu, gan trešo valstu valsts lidaparātus, tādējādi radot neskaidrības, jo atšķiras šo kategoriju atļauju piešķiršanas kārtība un tiesiskais pamats. Jauna termina ieviešana precīzi nošķir trešo valstu valsts lidaparātus, kas neietilpst NATO vai ES dalībvalstu kategorijā, tādējādi izvairoties no dubultas vai pretrunīgas interpretācijas.
Problēmas apraksts
Lidojumu atļauju izsniegšanas autoritātes noteikšana valsts nozīmes lidojumam izpildot funkciju: (2.2.2.apakšpunkts) Militārie lidojumi (militārās aviācijas lidaparātu lidojumi; bīstamo izstrādājumu (Konvencijas 18. pielikuma 4.2. punktā minēto) pārvadāšana ar militāro lidaparātu).
Pašreizējā regulējuma ietvaros militārās aviācijas lidojumu pārstāvjiem, kas veic Ministru kabineta noteikumu projekta V nodaļā minēto bīstamo izstrādājumu pārvadāšanu, lidojumu atļaujas izsniedz Ārlietu ministrija, savukārt Civilās aviācijas aģentūra un Aizsardzības ministrija sniedz atzinumus. Ņemot vērā, ka militārā aviācija ir Aizsardzības ministrijas kompetences joma, apsverama regulējuma pilnveide, paredzot, ka visas ar šādu atļauju izsniegšanu saistītās funkcijas koncentrētas Aizsardzības ministrijā.
Pašreizējā regulējuma ietvaros militārās aviācijas lidojumu pārstāvjiem, kas veic Ministru kabineta noteikumu projekta V nodaļā minēto bīstamo izstrādājumu pārvadāšanu, lidojumu atļaujas izsniedz Ārlietu ministrija, savukārt Civilās aviācijas aģentūra un Aizsardzības ministrija sniedz atzinumus. Ņemot vērā, ka militārā aviācija ir Aizsardzības ministrijas kompetences joma, apsverama regulējuma pilnveide, paredzot, ka visas ar šādu atļauju izsniegšanu saistītās funkcijas koncentrētas Aizsardzības ministrijā.
Risinājuma apraksts
Militārie lidojumi ietver militārās aviācijas lidaparātu veiktos lidojumus neatkarīgi no to mērķa, ja tie saistīti ar valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanu. Šajā kategorijā ietilpst arī bīstamo izstrādājumu pārvadāšana ar militāro lidaparātu, ja attiecīgie izstrādājumi atbilstoši 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 18. pielikuma 4.2. punktam kvalificējami kā tādi, kuru pārvadāšana pa gaisu pieļaujama tikai ar izņēmuma atļauju. Minētie lidojumi ir klasificējami kā valsts nozīmes lidojumi un tiem piemērojama īpaša atļaujas piešķiršanas un drošības kontroles kārtība, kas ir noteikta noteikumu projekta V nodaļā.
Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt savlaicīgu militāro operāciju un pārvadājumu norisi, kā arī lai mazinātu procedūru dublēšanos, noteikumu projektā ir optimizēta kārtība, kādā izsniedzamas lidojumu atļaujas militārajiem lidojumiem ar bīstamajām kravām, paredzot, ka šīs atļaujas izsniedz tieši kompetentā centrālās valsts pārvaldes iestāde: Aizsardzības ministrija.
Noteikumu projekta izstrādes darba grupas ietvaros tika apspriesta Aizsardzības ministrijas kā kompetentās iestādes atbildība militārās aviācijas lidojumu atļauju izsniegšanā un Civilās aviācijas aģentūras iesaiste militāro bīstamo kravu atļauju atzinumu sagatavošanā. Tika panākta vienošanās, ka birokrātiskā sloga mazināšanai no noteikumiem svītrojama Civilās aviācijas aģentūras atzinuma prasība attiecībā uz militāro lidaparātu kravām un lidojumiem ar militāru kravu.
Noteikumu projektā ir ņemta vērā Ārlietu ministrijas nostāja: trešo valstu valsts (militāro) gaisa kuģu pārlidojumi, kuros netiek pārvadāti Ministru kabineta noteikumu projekta V nodaļā minētie bīstamie izstrādājumi, pamatojoties uz attiecīgās valsts iesniegto notu, tiek saskaņoti ar Civilās aviācijas aģentūru, lai pārliecinātos, ka attiecīgais (militārais) gaisa kuģis atbilst civilās aviācijas drošības prasībām un ir reģistrēts atbilstošā gaisa kuģu reģistrā.
Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt savlaicīgu militāro operāciju un pārvadājumu norisi, kā arī lai mazinātu procedūru dublēšanos, noteikumu projektā ir optimizēta kārtība, kādā izsniedzamas lidojumu atļaujas militārajiem lidojumiem ar bīstamajām kravām, paredzot, ka šīs atļaujas izsniedz tieši kompetentā centrālās valsts pārvaldes iestāde: Aizsardzības ministrija.
Noteikumu projekta izstrādes darba grupas ietvaros tika apspriesta Aizsardzības ministrijas kā kompetentās iestādes atbildība militārās aviācijas lidojumu atļauju izsniegšanā un Civilās aviācijas aģentūras iesaiste militāro bīstamo kravu atļauju atzinumu sagatavošanā. Tika panākta vienošanās, ka birokrātiskā sloga mazināšanai no noteikumiem svītrojama Civilās aviācijas aģentūras atzinuma prasība attiecībā uz militāro lidaparātu kravām un lidojumiem ar militāru kravu.
Noteikumu projektā ir ņemta vērā Ārlietu ministrijas nostāja: trešo valstu valsts (militāro) gaisa kuģu pārlidojumi, kuros netiek pārvadāti Ministru kabineta noteikumu projekta V nodaļā minētie bīstamie izstrādājumi, pamatojoties uz attiecīgās valsts iesniegto notu, tiek saskaņoti ar Civilās aviācijas aģentūru, lai pārliecinātos, ka attiecīgais (militārais) gaisa kuģis atbilst civilās aviācijas drošības prasībām un ir reģistrēts atbilstošā gaisa kuģu reģistrā.
Problēmas apraksts
Normatīvajā regulējumā par diplomātisko pārlidojumu atļaušanu nav tieši noteikta lidojuma atļaujas atsaukšanas procedūra.
Risinājuma apraksts
Latvijas Republikai kā suverēnai valstij ir pilnas tiesības jebkurā brīdī liegt piekļuvi savas valsts gaisa telpai, tajā skaitā atsaukt jau izsniegtu diplomātisko atļauju, ja tam ir objektīvs pamats, piemēram, ja: tiek sniegta maldinoša vai nepilnīga informācija par lidojuma mērķi, kravu vai pasažieriem; notiek būtiskas izmaiņas starptautiskajā drošības situācijā; tiek konstatēts apdraudējums valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, putnu migrācijas dēļ, u.c.
Šādas rīcības iespēja izriet no Konvencijas 1. panta, kas nostiprina valsts ekskluzīvu suverenitāti pār tās gaisa telpu, kā arī no vispārējiem administratīvā procesa principiem, kuri pieļauj atļauju atsaukšanu mainījušos apstākļu vai būtisku pārkāpumu gadījumā.
Šādas rīcības iespēja izriet no Konvencijas 1. panta, kas nostiprina valsts ekskluzīvu suverenitāti pār tās gaisa telpu, kā arī no vispārējiem administratīvā procesa principiem, kuri pieļauj atļauju atsaukšanu mainījušos apstākļu vai būtisku pārkāpumu gadījumā.
Problēmas apraksts
Lidojuma mērķa strauja un nepatiesa nomaiņa (piemēram, uz "general aviation") var tikt izmantota, lai apietu diplomātisko atļauju prasības.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu apzinātu normatīvā regulējuma apiešanu, mainot lidojuma mērķi pēc atļaujas atteikuma, ministru kabineta noteikumu projektā tiek paredzēta norma, ka atļaujas izsniegšana tiek vērtēta, pamatojoties uz sākotnēji deklarēto lidojuma mērķi, kā arī atbildīgajām institūcijām tiek piešķirtas tiesības noteikt lidojuma faktisko būtību.
Problēmas apraksts
Ja valsts lidaparāts piedalās katastrofu novēršanas mācību lidojumos, meklēšanas darbu mācībās, un šo lidojumu atļaujas pieprasītājs ir NATO vai ES dalībvalstu valsts lidaparātu pārstāvis, šobrīd spēkā esošo noteikumu redakcijā ir nepieciešama lidojumu atļaujas pieprasīšana, lai gan lidojumi ir iepriekš saskaņoti.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu racionālāku resursu izmantošanu publiskajā pārvaldē, un ievērojot to, ka valsts lidaparāti, kas piedalās katastrofu novēršanas, pārvarēšanas vai to radīto seku likvidācijas, vai to mācību darbos, vienmēr ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, tās dalībvalstu vai Eiropas Savienības dalībvalstu valsts operatori, noteikumu projektā paredzēts, ka tam nav nepieciešama Ārlietu ministrijas izsniegtā lidojumu atļauja. Šādos gadījumos pietiek ar lidojuma plāna apstiprinājumu.
Problēmas apraksts
Lai veiksmīgi organizētu drošības izmeklēšanu un novērstu papildus riskus pēc nelaimes gadījuma, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 996/2010 20. pantu, drošības izmeklēšanas iestādei (TNGIIB) nepieciešama operatīva piekļuve informācijai par personām lidaparātā un bīstamajām kravām lidaparātā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu ātru un efektīvu reakciju avārijas situācijās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 996/2010 20. pantu “Informācija par personām un bīstamām kravām gaisa kuģī”, Ministru kabineta noteikumu projektā ir iekļauta norma, kas paredz drošības izmeklēšanas iestādes (TNGIIB) operatīvu piekļuvi informācijai par visām personām lidaparātā un sarakstam ar bīstamām kravām lidaparātā, ar kuru ir noticis nelaimes gadījums. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus, bet militārās aviācijas lidojumu nelaimes gadījumus izmeklē satiksmes ministrs un aizsardzības ministrs pēc savstarpējas vienošanās, vai pieaicinot nepieciešamos ekspertus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra", Valsts drošības dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"
- Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs
- Valsts drošības dienests
- Iekšlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
