Anotācija (ex-ante)

Minētā situācija rada būtiskas negatīvas sekas, tajā skaitā nesodāmības apziņu par atsevišķiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas izdarīti ar trešajā valstī reģistrētiem automobiļiem, nostāda nevienlīdzīgā situācijā Latvijā un ES dalībvalstī, EEZ dalībvalstī vai Šveicē reģistrētu automobiļu īpašniekus/turētājus/valdītājus vai vadītājus, kā arī apdraud ceļu satiksmes drošību, piemēram, klaji neievērojot noteiktos ātruma ierobežojumus vietās, kur tiek veikta ātruma kontrole ar tehniskajiem līdzekļiem. Saprotams, ka visi pārkāpēji, kas izdara pārkāpumus ar trešajā valstī reģistrētiem automobiļiem, nav negodprātīgi, vienlaikus šādām personām nav pieejams rīks, lai Latvijas valstij darītu zināmu, ka ar konkrēto trešajā valstī reģistrēto automobili ceļu satiksmē Latvijā piedalās noteikta persona, cita starpā, kas saucama pie administratīvās atbildības par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Deklarēšanas institūts sniegtu vienkāršu risinājumu problēmai, proti ļautu trešajā valstī reģistrēta automobiļa reģistrētājam īpašniekam/turētājam/valdītājam vai vadītājam identificēt sevi un būt atbilstoši sasniedzamam, tajā skaitā Paziņošanas likuma izpratnē.

Lai reglamentētu trešajā valstī reģistrēta TL reģistrētā īpašnieka/turētāja vai vadītāja deklarēšanos Ceļa satiksmes likums būtu papildināms ar jaunu pantu, kas noteiktu pienākumu dalībai ceļu satiksmē Latvijā deklarēt trešajā valstī reģistrētu TL. 

Ņemot vērā, ka nav lietderīgi paredzēt deklarēšanas pienākumu nenoteiktam personu lokam, jo TL deklarēšana saistīta ar tā izmantošanu ceļu satiksmē, kā arī par tā neievērošanu ir paredzētas krimināltiesiska rakstura sankcijas – administratīvā atbildība, tad deklarēšanas pienākums noteikts potenciālajam ceļu satiksmes dalībniekam, proti, personai, kura tieši piedalās ceļu satiksmē.

Deklarēšanu var veikt elektroniski, izmantojot CSDD nodrošinātos e-pakalpojumus. 
Trešajā valstī reģistrēta TL deklarēšana neietekmē vai neaizstāj šī likuma 10.panta 1.² daļā noteikto pienākumu attiecībā uz ārvalstīs reģistrēta TL reģistrāciju.

Attiecībā uz personu, kas deklarē 3.valstī reģistrētu transportlīdzekli, piemērojami likumprojekta "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (21-TA-183) plānotie 162.panta nosacījumi par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam).

Uzsākot faktisku dalību ceļu satiksmē Latvijā jāveic trešajā valstī reģistrēta TL deklarēšana, norādot laikposmu, kurā transportlīdzeklis tiks izmantots ceļu satiksmē Latvijā. 

Veicot deklarāciju persona manuāli ievada vai nosaka laika periodu, par kuru tiek veikta deklarācija. Deklarējamo ziņu apjoms: transportlīdzekļa marka, modelis; reģistrācijas valsts, valsts reģistrācijas numurs, transportlīdzekļa reģistrētā īpašnieka, turētāja, valdītāja, juridiskai personai nosaukums un reģistrācijas numurs vai vadītāja vārds uzvārds, kā arī transportlīdzekļa reģistrētā īpašnieka, turētāja kontaktinformācija – korespondences adrese Latvijā un e-pasta adrese. Deklarējamo ziņu apjoms noteikts, ievērojot personas datu minimizēšanas principu, nodrošinot iespēju identificēt TL un personu, kas deklarē 3.valstī reģistrētu transportlīdzekli, kā arī nodrošinot saziņas iespējas ar šo personu. Deklarējamo ziņu veidi noteikti, lai papildus būtu iespējams arī noskaidrot TL iegūšanas likumību.
Personai, kura deklarējusi transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, paziņojumus, administratīvos aktus un citus dokumentus paziņo uz oficiālās elektroniskās adreses kontu. Ja personai nav aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, paziņojumus, administratīvos aktus un citus dokumentus nosūta uz CSDD nodrošināto e-pakalpojumu sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi vai korespondences adresi Latvijā, ja nav norādīta elektroniskā pasta adrese.

Personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, un kuras ceļu satiksmē Latvijā izmanto ārvalstī, tai skaitā, trešajā valstī reģistrētu automobili, jāveic transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa nomaksa par šo TL. Veicot maksājumu e-CSDD, maksātājs norāda nodokļa aprēķinam nepieciešamos datus, tai skaitā, transportlīdzekļa vadītāja datus, kas ļauj identificēt personu, kas piedalās ceļu satiksmē Latvijā ar trešajā valstī reģistrētu automobili un cita starpā, kas saucama pie administratīvās atbildības par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Deklarēšana pats par sevi ir process, kurā persona sniedz informāciju vai paziņojumu par noteiktu tiesiski regulētu jautājumu. Deklarāciju veikšana un atbildība par deklarētās informācijas saturu ir personas pienākums. Deklarēšanas pienākuma izpilde nozīmē, ka persona apzinās savu pienākumu un sniedz precīzu un patiesu informāciju.
Lai gan Ceļu satiksmes likums ietver vairākus personu pienākumus, kuru izpilde tiek prezumēta, balstoties uz personas tiesisko apziņu un izpratni par pienākuma neveikšanas negatīvajām sekām, piemēram, Ceļu satiksmes likuma 10.panta 1.¹daļa, par deklarēšanas pienākuma nepildīšanu tiek paredzēts sods.

Neradot papildus administratīvo slogu, CSDD ir iestrādes trešajā valstī reģistrēta TL reģistrētā īpašnieka/turētāja vai vadītāja deklarēšanas sistēmai kā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra sastāvdaļai, ar lietošanai ērtu un vienkāršu funkcionalitāti CSDD e-pakalpojumos. Paredzēts, ka trešajā valstī reģistrēta TL deklarēšanu, ja to nav veikusi persona, veiks Valsts policija, īstenojot normatīvajos aktos noteiktos kontroles (uzraudzības) pasākumus. Valsts policija trešajā valstī reģistrēta TL deklarēšanu varētu veikt nepastarpināti transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, izmantojot aktuālās pieejas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram.

Lai datus iekļautu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, plānots ar atbilstošu regulējumu papildināt Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumus Nr. 185 "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi", kas noteiktu datu apstrādes mērķi, datu veidu un apjomu utt.

Deklarēšanas institūts būtiski saistīts ar Administratīvās atbildības likuma (turpmāk - AAL) 162.panta nosacījumiem par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam).
Lai varētu piemērot sodu personai, kas deklarē 3.valstī reģistrētu transportlīdzekli, ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet TL vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, vai ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, uz personu, kas deklarē 3.valstī reģistrētu transportlīdzekli, piemērojami AAL 162.panta nosacījumi par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam). Attiecīgi deklarēta kā trešajā valstī reģistrēta TL īpašnieks, turētājs, valdītājs vai vadītājs, statuss pielīdzināts TL īpašniekam (turētājam, valdītājam) AAL 162.panta izpratnē. Ja pārkāpumu izdara ar trešajā valstī reģistrētu transportlīdzekli, un pārkāpums fiksēts TL vadītājam neatrodoties pārkāpuma izdarīšanas vietā, vai ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, sodu piemēro personai, kas deklarējusi dalību ceļu satiksmē Latvijā.

Ja transportlīdzekli izmanto vairākas personas vai cits TL vadītājs, persona, kas deklarēja trešajā valstī reģistrēta TL izmantošanu, apstrīdot piemēroto sodu var norādīt personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja TL (pēc analoģijas ar AAL 163.pantu). Šādā gadījumā sūdzībā norāda attiecīgo personu identificējošos datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet par ārzemnieku papildus norāda arī dzīvesvietas adresi, vadītāja apliecības numuru, izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevēju valsti) un sūdzībai pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka šī persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli.

Trešajā valstī reģistrētu automobiļu izmantošana ceļu satiksmē ES ir būtiski pieaugusi pēc Krievijas izvērstās agresijas Ukrainā, kas sekmēja trešo valstu pilsoņu un iedzīvotāju migrācijas tendences un intensīvāku pārvietošanos uz ES dalībvalstīm, tajā skaitā ar personīgajiem automobiļiem. Vienlaikus šīs migrācijas tendences nav pastāvīgas un ir tieši atkarīgas no ģeopolitiskās situācijas un tās mainības.

CSDD, izpētot citu valstu pieredzi un uzrunājot vairāku ES dalībvalstu kompetentās iestādes, konstatēja, ka praktiski visas valstis, kas ar lielu varbūtību saskaras ar līdzīgu problēmu (Lietuva, Polija, Vācija, Čehija), šobrīd aktīvi meklē risinājumus trešajā valstī reģistrētu automobiļu reģistrēto īpašnieku/turētāju/valdītāju vai vadītāju automatizētas identificēšanas iespējai, tomēr nevienā no šīm valstīm vēl nav ieviesti praktiski risinājumi šai problēmai. Vienlaikus prakses neesamība nevar attaisnot risinājumu nemeklēšanu, attiecīgi atbilstoši šādai nenoteiktai un mainīgai situācijai Latvijas valstij ir jārod un jāspēj trešo valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem, kas uz nenoteiktu laiku uzturas Latvijā piedāvāt pietiekami vieglu, ērtu un elastīgu risinājumu kas nodrošinātu personai, kas deklarē 3.valstī reģistrētu TL, iespēju sevi identificēt un būt sasniedzamam attiecībā uz informācijas, ar pārkāpumiem ceļu satiksmē, paziņošanu, bez smagnējām administratīvajām procedūrām. Turklāt šāds risinājums, iespējams, papildus disciplinētu automobiļu vadītājus apzināti neizdarīt pārkāpumus ceļu satiksmē ar trešajā valstī reģistrētiem automobiļiem, vadoties no nesodāmības apsvērumiem, kā arī nodrošinātu visu automobiļu, kas piedalās ceļu satiksmē Latvijā, īpašnieku/turētāju/valdītāju vai vadītāju tiesisku vienlīdzību.

CSDD spēj bez papildus finansējuma uz esošo informācijas sistēmu bāzes izveidot un nodrošināt deklarēšanas institūta praktisku darbību. Tāpat CSDD ir sazinājusies ar Valsts policiju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kas konceptuāli atbalsta šāda deklarēšanas institūta ieviešanu un saredz praktiskas sadarbības iespējas.

Lai informētu sabiedrību par jauno regulējumu, CSDD plāno īstenot informatīvas aktivitātes masu saziņas līdzekļos un sociālajos medijos, īpašu uzrunājot trešo valstu piederīgos Latvijā, piemēram, dažādās sociālo mediju mērķgrupās. 

Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem noteic ka persona, sasniedzot 20 gadu vecumu un veicot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/59/EK Par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību ietverto apmācības programmu, pēc eksāmenu nokārtošanas var iegūt D vai DE kategorijas vadīšanas tiesības ar ierobežojumiem veikt pasažieru pārvadājumus Latvijas teritorijā. Savukārt, sasniedzot 21 gadu vecumu un veicot Direktīvā 2003/59/EK ietverto paātrināto apmācības programmu, pēc eksāmenu nokārtošanas var iegūt D vai DE kategorijas vadīšanas tiesības ar ierobežojumiem veikt regulāros pasažieru pārvadājumus 50 kilometrus garos maršrutos Latvijas teritorijā.

Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar darbaspēka piesaisti pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, tādā veidā nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību pasažieru pārvadājumos gan pilsētu, gan reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, tiek izmantota Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvā (ES) 2022/2561 par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību (kodifikācija) 5.panta 3.punkta a)apakšpunkta i) un ii) punktā dalībvalstij piešķirtā rīcības brīvība izmantot iespēju transportlīdzekļa vadītājiem jau pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas atļaut savas valsts teritorijā vadīt pasažieru pārvadāšanai paredzēto D un D1 kategorijas transportlīdzekļus, lai veiktu regulārus pasažieru pārvadājumus savas valsts teritorijā, ja maršruta garums nepārsniedz 50 kilometrus, kā arī vadīt minētos transportlīdzekļus bez pasažieriem visā savas valsts teritorijā.

Ņemot vērā minēto, ar grozījumiem likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktā tiks noteikts, ka transportlīdzekļa vadītāji jau pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas savas valsts teritorijā drīkstēs vadīt pasažieru pārvadāšanai paredzēto D un D1 kategorijas transportlīdzekļus. 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvas 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm un par Direktīvas 2009/40/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva) 10.pantā ir noteikts, ka tehniskās apskates stacija vai dalībvalsts kompetentā iestāde, kas veikusi tehnisko apskati tās teritorijā reģistrētam transportlīdzeklim, visiem transportlīdzekļiem, kas sekmīgi izturējuši apskati, izdod apliecinājumu, piemēram, norādi transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā, uzlīmi, sertifikātu vai jebkādu citu viegli pieejamu informāciju. Šajā apliecinājumā norāda datumu, līdz kuram veicama nākamā tehniskā apskate.
Atbilstoši minētajam regulējumam, dalībvalstis tehniskās apskates veikšanu var apliecināt dažādos veidos un Direktīva tieši neparedz obligātu uzlīmju izsniegšanu, kā apliecinājumu par veikto tehnisko apskati un tās derīguma termiņu. Līdz ar to, dalībvalstīs tiek lietotas gan uzlīmes, gan tiek izsniegti dažāda veida apliecinājuma  dokumenti (skatīt pielikumā).
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 16.panta otro daļu un 25.panta pirmo daļu šobrīd Latvijā valsts tehnisko apskati apliecina dokuments (uzlīme), kas ir izdruka no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra (turpmāk – reģistrs) un ir viens no dokumentiem, kuram vienmēr jābūt klāt pie transportlīdzekļa vai vadītāja. Ja šī prasība par dokumenta esamību nav izpildīta, tad ir piemērojams administratīvais sods.
Bez tam, par uzlīmes izsniegšanu tiek piemērota Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.1000 “Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis” noteiktā pakalpojuma maksa 2,19 EUR, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Ņemot vērā to, ka arvien vairāk ceļu satiksmes kontrolē tiek izmantoti satiksmes kontroles tehniskie līdzekļi, neapturot transportlīdzekļus, un reģistra informācijas pieejamība tiek nodrošināta visām kontroles institūcijām un amatpersonām, šādas vizuālas informācijas nepieciešamība uz transportlīdzekļa ir būtiski samazinājusies un ir iespējams no tās arī pilnībā atteikties. Turpmāk faktu, ka transportlīdzeklim ir veikta valsts tehniskā apskate un ir dota atļauja dalībai ceļu satiksmē apliecinātu ieraksts reģistrā, kā arī personai izsniegtais tehniskās apskates novērtējumu apliecinošs protokols. Bez tam, jebkurai personai, izmantojot CSDD nodrošinātos e-pakalpojumus bez maksas būtu iespējams pārliecināties par veikto valsts tehnisko apskati un tās derīguma termiņu.
Šis priekšlikums samazinātu administratīvās izmaksas, kas saistītas ar apliecinājumu (uzlīmju) par veikto tehnisko apskati izsniegšanas nodrošināšanu, kā arī samazinātu transportlīdzekļu īpašnieku izmaksas, kas saistītas ar valsts noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz transportlīdzekļa dalību ceļu satiksmē.
Ņemot vērā to, ka ar ceļu satiksmes kontroles tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekļus, nav iespējams identificēt traktortehniku un tās piekabes, tām tiek saglabāta līdzšinējā tehniskās apskates uzlīmes izsniegšanas un lietošanas kārtība.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnijā noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 159.³ punktu uz ātrgaitas ceļa aizliegts apstāties un stāvēt, apgriezties braukšanai pretējā virzienā, braukt atpakaļgaitā un to šķērsot. Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta pirmās daļas 4.punktā ir norādīti gadījumi, kuros transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja pārkāpti stāvēšanas noteikumi. Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta pirmās daļas 4.punktā nav paredzēts speciāls gadījums transportlīdzekļu pārvietošanai piespiedu kārtā no ātrgaitas ceļiem. Līdz ar to šobrīd, ja ir pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi uz ātrgaitas ceļa, transportlīdzekli drīkst evakuēt tikai, ja ir uzstādīta papildzīme “Strādā autoevakuators”.
Veicot minētos grozījumus CSL, jāveic atbilstoši grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumos Nr. 767 “Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa”.

Ņemot vērā, lai papildzīmju “Strādā autoevakuators” izvietošana nebūtu nepieciešama, turklāt stāvošus transportlīdzekļus no ātrgaitas ceļiem nepieciešams evakuēt pēc iespējas ātri, lai tas neapdraudētu satiksmes drošību, likumprojekts paredz Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta pirmās daļas 4.punktu papildināt ar jaunu i) apakšpunktu un papildināt ar jaunu 1.¹ daļu, nosakot ceļa pārvaldītājam tiesības pārvietot transportlīdzekļus piespiedu kārtā no ātrgaitas ceļa šī panta pirmās daļas 4.punkta i) apakšpunktā minētajā gadījumā, pirms transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanas, savācot datus par pārkāpumu un nosūtot tos policijai. Ja norma par pirmās daļas 4.punkta papildināšanu ar “i” apakšpunktu tiks pieņemta Saeimā likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā’” (Nr. 319/Lp14) ietvaros, tad attiecīgi tā izņemama no likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (23-TA-1389).
Ceļa pārvaldītājs šajā gadījumā neveic administratīvā pārkāpuma procesu, bet tikai fiksē ziņas par iespējamu pārkāpumu un nosūta tās iestādei, kuras amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu.
Vienlaikus redakcionāli precizēta Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta pirmās daļas 4.punkta ievaddaļa, aizstājot vārdus “novietots stāvēšanai” ar vārdu “stāv”, ņemot vērā, ka novietot stāvēšanai transportlīdzekli var tikai tam atļautās vietās. Pirms transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanas, neesot klāt transportlīdzekļa vadītājam, nav iespējams konstatēt nodomu transportlīdzekli novietot stāvēšanai, ir iespējams tikai konstatēt faktu, ka transportlīdzeklis attiecīgajā neatļautajā vietā stāv.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu, sākot ar 2024. gada 1. janvāri elektroskrejriteņu reģistrācija ir obligāta, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar reģistrētiem elektroskrejriteņiem. Prasība ceļu satiksmē izmantot reģistrētu elektroskrejriteni attiecas uz publisko tiesību jomā regulētām publiski tiesiskām attiecībām. Valsts kā publisko tiesību subjekts nosaka prasības ceļu satiksmē. Elektroskrejriteņa obligātā reģistrācija atvieglo elektroskrejriteņa lietotāju identificēšanu ceļu satiksmes pārkāpumos vai negadījumos apstāklī, kur elektroskrejritenis nav reģistrēts komersanta rīcībā, bet ir fiziskas personas transportlīdzeklis.
Šobrīd Ceļu satiksmes likumā nav noteikta administratīvā atbildība par dalību ceļu satiksmē ar nereģistrētu elektroskrejriteni. Nereģistrēta elektroskrejriteņa izmantošana ceļu satiksmē aizskar sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to, jo tas ir sabiedriski bīstams un kaitīgs pārkāpums. 2023. gadā notikuši ap 700 ceļu satiksmes negadījumu, kur iesaistīts elektroskrejritenis.
Nereti ceļu satiksmē piedalās krietni jaudīgāki skrejritenim līdzīgi transportlīdzekļi, kas var attīstīt lielāku ātrumu kā Ceļu satiksmes likumā atļautais ātrums 25 km/h, tādēļ persona ar nereģistrētu elektroskrejriteni ceļu satiksmē var apdraudēt gan savu veselību, dzīvību un mantu, gan arī citu personu veselību, dzīvību un mantu.  Administratīvā soda ieviešana preventīvi novērstu pārkāpuma iespējamību un ceļu satiksmes negadījumus, kuru cēlonis ir elektroskrejriteņa elektromotora konstrukcijas neatbilstība normatīvo aktu prasībām.
Ņemot vērā minēto un Iekšlietu ministrijas priekšlikumu paredzēt administratīvo atbildību elektroskrejriteņa vadītājam par tāda elektroskrejriteņa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā kārtībā, likumprojekts tiek papildināts ar grozījumiem 72.panta pirmajā daļā. 
Iespējamais administratīvais sods par elektroskrejriteņa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā kārtībā, ir prognozējams kā efektīvs, preventīvs līdzeklis nereģistrētu elektroskrejriteņu izmantošanā ceļu satiksmē, jo persona ar likuma normu ir informēta, ka šajā gadījumā tā tiks administratīvi sodīta, līdz ar to administratīvais sods spēs mazināt nereģistrēto elektroskrejriteņu skaitu un izplatību ceļu satiksmē. Piemērojamais naudas soda apmērs (no sešām līdz četrpadsmit naudas soda vienībām) ir noteikts divreiz mazākā apmērā kā par cita nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas. Salīdzinājumā ar citiem transportlīdzekļiem (piemēram, ar divriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem – motocikliem vai mopēdiem) elektroskrejriteņa konstrukcijā paredzētais elektromotora maksimālais ātrums ir ievērojami mazāks, tādēļ potenciālajam satiksmes negadījumam ar nereģistrētu elektroskrejriteni ir mazāk smagas sekas. Piemērojamais naudas soda apmērs ir ievērojami mazāks par naudas soda apmēru, kas piemērojams par elektroskrejriteņu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma nosacījumu pārkāpšanu. Sankcijas apmērs ir atbilstošs izdarītā administratīvā pārkāpuma bīstamības pakāpei.
Ar jaunā speciālā subjekta un sankcijas ieviešanu tiktu izveidots preventīvs mehānisms, kas novērš nereģistrētu elektroskrejriteņu dalību ceļu satiksmē.

Izteikt 72.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Par tāda ārvalstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts vai Šveice, reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav deklarēts, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no vienpadsmit līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām. "