Anotācija (ex-ante)

2021. gada 3. septembrī stājās spēkā grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (turpmāk – grozījumi). Ar grozījumiem tika veiktas izmaiņas Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. pantā, tostarp, paredzot, ka vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu dēļ, var noteikt patrulēšanas joslu. Tā kā atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 14.¹ pantam personu uzturēšanās patrulēšanas joslā ir aizliegta, izņemot Latvijas Republikas valsts robežas likuma 14. panta 1., 3., 4. un 5. punktā noteiktajos gadījumos, kā arī gadījumos, ja personu uzturēšanās ir saistīta ar valsts sauszemes robežas, tās nostiprinājuma būvju un elementu un patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas uzturēšanas un atjaunošanas darbiem, kas ir saskaņoti ar Valsts robežsardzi, vai ja ir saņemta Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. pantā minētā terminētā caurlaide ar norādi, ka personai ir tiesības uzturēties patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā. Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka personas tiktu informētas par patrulēšanas joslas sākšanos un nepieciešamību saņemt caurlaidi, lai uzturētos patrulēšanas joslā, nepieciešams normatīvajā aktā nostiprināt informatīvo norāžu paraugus, kā arī to uzstādīšanas kārtību.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka ar grozījumiem tika izdarīti grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likuma 21. pantā ietvertajā pilnvarojumā Ministru kabinetā, papildinot to ar pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt arī patrulēšanas joslas norādījuma zīmes un informatīvās norādes, nepieciešams attiecīgi Ministru kabineta noteikumos noteikt patrulēšanas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugus un uzstādīšanas kārtību.
Atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 20. panta pirmajai daļai personai, uzturoties pierobežā, ir pienākums glabāt pie sevis un pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dokumentu (dokumentus), kas apliecina personas identitāti un tiesības uzturēties Latvijas Republikā. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 19. panta pirmo daļu Ministru kabinets gar ārējo robežu nosaka pierobežu, ne šaurāku par 30 kilometriem, sākot no valsts robežas. Savukārt atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 19. panta otrajai daļai pierobežas sastāvdaļa ir pierobežas josla, valsts robežas josla, kā arī patrulēšanas josla un robežzīmju uzraudzības josla. Līdz ar to, ņemot vērā Latvijas Republikas valsts robežas likuma 20. panta pirmajā daļā noteikto personai, uzturoties arī pierobežas joslā, valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā ir pienākums glabāt pie sevis dokumentu (dokumentus), kas apliecina personas identitāti un tiesības uzturēties Latvijas Republikā. Atbilstoši pašreiz spēkā esošo Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumu Nr. 550 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību" 6.2. apakšpunktam un 1. pielikumam informatīvajās norādēs "Pierobežas josla" ir ietverta norāde, ka pierobežas joslā ir aizliegts uzturēties bez pases un caurlaides, taču pašreiz ir nepieciešams precizēt attiecīgās informatīvās norādes saturu, ņemot vērā Latvijas Republikas valsts robežas likuma 19. un 20. pantā noteikto.

Projekta 2. punkts paredz noteikt noteiktu Latvijas Republikas valsts robežas joslas platumu, atbilstoši kuram Latvijas Republikas valsts robežas joslas platums ar Baltkrievijas Republiku un Krievijas Federāciju ir 12 metri, savukārt ar Igaunijas Republiku – 6 metri, bet Lietuvas Republiku – 5 metri.

Projekta 3. punkts paredz noteikt, kādās administratīvajās teritorijās un teritoriālā iedalījuma vienībās gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu ir noteikta pierobežas josla. Savukārt projekta 4. punkts paredz noteikt, kādās administratīvajās teritorijās un teritoriālā iedalījuma vienībās gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu ir noteikta pierobeža. Ņemot vērā, ka atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 15. panta pirmajai daļai pierobežas josla ir ne platāka par diviem kilometriem, sākot no valsts robežas, savukārt atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 19. panta pirmajai daļai pierobeža ir ne šaurāka par 30 kilometriem, sākot no valsts robežas, tad projektā nav nepieciešams noteikt pierobežas joslas un pierobežas platumu, kā tas ir valsts robežas joslas gadījumā.

Projekta 5. punkts paredz noteikt, ar kādām zīmēm nosaka pierobežas sākumu un beigas uz ceļiem. Projekta 5. punktā minētās zīmes ir noteiktas Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi".

Projekta 6. punkts paredz noteikt, ar kādām zīmēm nosaka pierobežas joslas sākumu un beigas, proti, uz ceļiem ar Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" noteiktajām zīmēm, bet apvidū ar projekta 1. pielikumā ietvertajām informatīvajām norādēm. Vienlaikus projekta 1. pielikumā ietvertās informatīvās norādes "Pierobežas josla" paraugs atšķirībā no pašreiz spēkā esošo Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumu Nr. 550 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību" 1. pielikumā ietvertā informatīvās norādes "Pierobežas josla" parauga nesatur vairāk norādi par to, ka pierobežas joslā aizliegts uzturēties bez pases. Atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 20. panta pirmajai daļai personai, uzturoties pierobežā, ir pienākums glabāt pie sevis un pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dokumentu (dokumentus), kas apliecina personas identitāti un tiesības uzturēties Latvijas Republikā. Līdz ar to atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 20. panta pirmajai daļai personai ir pienākums glabāt pie sevis ne tikai dokumentu (dokumentus), kas apliecina personas identitāti, bet arī, kas apliecina tiesības uzturēties Latvijas Republikā. Līdz ar to pastāv arī situācijas, kad personai ir jāglabā pie sevis ne tikai dokuments, kas apliecina personas identitāti, bet arī tiesības uzturēties Latvijas Republikā, piemēram, termiņuzturēšanās atļauja. Tādējādi arī informatīvajā norādē "Pierobežas josla" ietverta norāde par to, ka pierobežas joslā aizliegts uzturēties bez pases vai arī bez personu apliecinoša dokumenta, var būt maldinoša, ņemot vērā, ka atsevišķām personām atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 20. panta pirmajai daļai ir pie sevis jāglabā arī vēl citi dokumenti.
Tāpat Latvijas Republikas valsts robežas likuma 20. panta pirmajā daļā ir norādīts, ka personai ir pienākums glabāt pie sevis nevis personu apliecinošu dokumentu, bet dokumentus, kas apliecina tās identitāti. Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes amatpersonas, izvērtējot konkrēto situāciju, ja personai nav līdz personu apliecinošs dokuments, bet, piemēram, autovadītāja apliecība, personas identitāti var pārbaudīt arī, izmantojot tās uzrādītu autovadītāja apliecību.
Tāpat, ņemot vērā, ka atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 19. panta otrajai daļai pierobežas sastāvdaļa ir pierobežas josla, valsts robežas josla, kā arī patrulēšanas josla un robežzīmju uzraudzības josla, personai ir pienākums glabāt pie sevis dokumentu (dokumentus), kas apliecina personas identitāti un tiesības uzturēties Latvijas Republikā, arī visās pierobežas sastāvdaļā ietilpstošajās joslās. Ņemot vērā, ka atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 15. panta pirmajai daļai pierobežas josla ir teritorija ne platāka par diviem kilometriem, sākot no valsts robežas, savukārt atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 19. panta pirmajai daļai pierobeža ir teritorija ne šaurāka par 30 kilometriem, sākot no valsts robežas, tad personai pienākums glabāt pie sevis dokumentu (dokumentus), kas apliecina personas identitāti un tiesības uzturēties Latvijas Republikā, iestājas jau pierobežas sākumā, nevis tikai pierobežas joslā. Līdz ar to informatīvajā norādē "Pierobežas josla" ietverta norāde par to, ka pierobežas joslā aizliegts uzturēties bez pases vai bez personu apliecinoša dokumenta, var būt maldinoša, ņemot vērā, ka personai pienākums glabāt pie sevis dokumentus, kas apliecina tās identitāti,  iestājas jau pierobežas sākumā (vismaz 30 kilometrus no valsts robežas), nevis tikai tās sastāvā ietilpstošajā pierobežas joslā (divus kilometrus no valsts robežas), turklāt personai ir pie sevis jāglabā arī dokuments, kas apliecina tās tiesības uzturēties Latvijas Republikā. Ņemot vērā minēto, projekta 1. pielikumā ietvertās informatīvās norādes "Pierobežas josla" paraugs nesatur norādi par to, ka pierobežas joslā aizliegts uzturēties bez personu apliecinoša dokumenta.

Projekta 7. punkts paredz noteikt, kādi faktori ir jāņem vērā, norādot pierobežas joslu apvidū. Savukārt projekta 8. punkts paredz noteikt, ka informatīvās norādes, kas apzīmē pierobežas joslu, uzstāda Valsts robežsardze, ņemot vērā dažādus faktiskos apstākļus dabā.

Projekta 9. punkts paredz noteikt, ar kādām informatīvām norādēm apzīmē patrulēšanas joslu, proti, ar projekta 2. pielikumā ietvertajām informatīvajām norādēm. Savukārt projekta 10. punkts paredz noteikt, ka arī informatīvās norādes, kas apzīmē patrulēšanas joslu, uzstāda Valsts robežsardze, ņemot vērā dažādus faktiskos apstākļus dabā.

Projekta 11. punkts paredz noteikt, ar kādām informatīvām norādēm apzīmē valsts robežas joslu, proti, ar projekta 3. pielikumā ietvertajām informatīvajām norādēm. Savukārt projekta 12. punkts paredz noteikt, ka valsts robežas joslas informatīvās norādes uzstāda tieši pie valsts robežas joslas tajās vietās, kur ir noteikta valsts sauszemes robeža, vai pie upju, strautu un kanālu krastiem, pa kuriem noteikta valsts robeža, ņemot vērā Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto.

Projekta 13. punkts paredz noteikt, ka ar projekta stāšanos spēkā spēku zaudēs Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumi Nr. 550 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību".

Projekta īstenošana tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijai (Valsts robežsardzei) piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.