Anotācija

Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai 2026. gadam paredzētais finansējums ir 21 550 000 euro, tas ir jāsadala pa nozarēm.

Valsts atbalsts 2026. gadam paredzēts 21 550 000 euro apmērā, un noteikumu Nr. 166 2. punktā ir plānots finansējums pa nozarēm turpmākminētajā apmērā.
1. Vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā, to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, produktivitātes datu izvērtēšanai  un novērtēšanai pēc pēcnācējiem – 21 192 208 euro:
a) par sivēnmātēm – 7 702 515 euro;
b) par piena šķirņu slaucamajām govīm, tostarp pirmpienēm, – 8 074 132 euro;
c) par gaļas šķirņu zīdītājgovīm un telēm, kas vecākas par 12 mēnešiem, – 4 131 261 euro;
d) par piena šķirņu slaucamajām kazām, tostarp pirmpienēm, – 62 218 euro;
e) par vaislas aitu mātēm un ne vairāk kā 18 mēnešus vecām audzējamām aitām – 804 212 euro;
f) par vaislas staltbriežiem un dambriežiem – 220 000 euro;
g)par  tīršķirnes vaislas ķēvēm – 197 870 euro.
2. Lauksaimniecības dzīvnieku vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai – 357 792 euro.
Salīdzinājumā ar 2025. gadu finansējums noteikumos Nr. 166 minētajiem pasākumiem 2026. gadā ir par  135 000 euro lielāks. Divām nozarēm - cūkkopības un gaļas liellopu audzēšanas nozarei finansējums 2026. gadā ir palielināts: cūkkopībai – par 158 640 euro, bet gaļas liellopu nozarei – par 129 177 euro, lai nodrošinātu, ka atbalstu piešķir par visiem dzīvniekiem pilnā apmērā.  Tāpat 2026. gadā  finansējums par 135 307 euro palielināts vietējo apdraudēto šķirņu lauksaimniecības dzīvniekiem. Kazkopības, aitkopības, briežkopības un zirgkopības nozarei finansējums saglabāts 2025. gada apmērā, bet piensaimniecības nozarei samazināts par 288 124 euro, jo ir samazinājies dzīvnieku skaits un tāpat jāņem vērā, ka par slaucamajām govīm ir samērā liels saistītā ienākuma atbalsts.

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pilotprojektu par atteikšanos no atsevišķu Ministru kabineta noteikumu projektu izskatīšanas Ministru kabineta sēdē, paredzot vienkāršotu saskaņošanas un attiecīgās jomas ministra apstiprināšanas kārtību, Zemkopības ministrija ir izvērtējusi iespēju paredzēt vienkāršotu saskaņošanas procesu atsevišķiem noteikumu Nr. 166 grozījumiem. Zemkopības ministrijas ieskatā nav lietderīgi virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē noteikumu grozījumus, kas paredz finansējuma pārdali tajos gadījumos, kad vienā pasākumā ir finansējuma atlikums, bet citā pasākumā finansējums ir nepietiekams. Šādos gadījumos pietiktu ar Zemkopības ministrijas iekšējo normatīvo aktu, ar kuru nosaka finansējuma pārdali. Šādi grozījumi nerada nelabvēlīgu ietekmi uz atbalsta saņēmējiem.

Noteikumi Nr. 166 papildināti ar 2.¹ punktu paredzot, ka finansējuma pārdali var veikt ar Zemkopības ministrijas iekšējo normatīvo aktu.

Tā kā Latvijas kazu šķirne pašlaik ir sadalīta divās dažādās šķirnēs - Latvijas kazu šķirnē un Latvijas vietējo kazu šķirnē, nepieciešami atbilstoši precizējumi noteikumu Nr. 166 23.2.1. apakšpunktā.

Precizēts noteikumu 23.2.1. apakšpunkts nosakot, ka abām vietējām kazu šķirnēm (Latvijas šķirnes slaucamajai kazai un Latvijas vietējās šķirnes vecā tipa slaucamajai kazai) izslaukuma prasības ir 300 kg, kā tas bija arī periodā līdz šim attiecībā uz tām kazām, kas pieder pie Latvijā izveidotas šķirnes.

Ņemot vērā nelielo vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku nelielo skaitu, ir nepieciešams motivēt ganāmpulku īpašniekus audzēt šo šķirņu dzīvniekus. Lai ganāmpulku īpašniekiem būtu motivācija to darīt ir jānodrošina, ka dzīvnieka īpašnieks saņem atbalstu tādā apmērā, kas kompensē neiegūtos ienākums, jo konvencionālo šķirņu dzīvniekiem produktivitāte ir augstāka, nekā vietējo šķirņu dzīvniekiem, un līdz ar to būtiski augstāki ir arī  ienākumi no konvencionālo šķirņu dzīvniekiem. 

2026. gadā ir rasta iespēja piešķirt atbalstu par vietējo apdraudēto šķirņu dzīvniekiem tādā apmērā, kas dzīvnieka īpašniekam kompensē no šī dzīvnieka neiegūtos ieņēmumus. Tādēļ visu šķirņu dzīvniekiem palielinātas atbalsta likmes, nosakot tās noteikumu Nr. 166 punktā šādā apmērā:
- par Latvijas brūnās vecā tipa govju šķirnes dzīvnieku, kas vecāks par diviem gadiem, – 441 euro;
- par Latvijas brūnās vecā tipa govju šķirnes dzīvnieku, kas ir vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, – 264 euro;
- par Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieku, kas vecāks par diviem gadiem, – 470 euro;
- par Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieku, kas ir vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, – 282 euro;
- par Latvijas baltās cūku šķirnes sivēnmāti, kuras dzīvmasa ir lielāka par 50 kilogramiem, un kuili – 605 euro;
- par Latvijas tumšgalves vecā tipa aitu šķirnes dzīvnieku – 91 euro;
- par Latvijas vietējās kazu šķirnes vecā tipa dzīvnieku – 98 euro;
- par Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem, – 425 euro;
- par Latvijas ardeņa zirgu šķirnes dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem, – 383 euro;
- par Latgales rikšotāju zirgu šķirnes dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem, – 383 euro.

Mazākais finansējuma pieaugums salīdzinot ar 2025. gadu paredzēts par Latvijas tumšgalves vecā tipa aitu šķirnes dzīvnieku - 6 euro un par Latvijas vietējās kazu šķirnes vecā tipa dzīvnieku - 13 euro, jo atbalsta likme par šīem dzīvniekiem jau 2025. gadā bija tuvu neiegūto ienākumu apmēram. Savukārt lielākais finansējuma pieaugums - 350 euro paredzēts par Latvijas baltās cūku šķirnes sivēnmātēm, jo šīs šķirnes dzīvnieku skaits ir kritiski mazs (zem 10 sivēnmātēm), un steidzami nepieņemot veicinošus pasākumus, šī šķirne izzudīs. Papildus jāņem vērā, ka tik maza dzīvnieku skaita gadījumā ir jāveic papildu rūpīgi pasākumi, lai novērstu pēcnācēju tuvradniecību.