Anotācija

2022. gada 1. janvāra grozījumiem Krimināllikumā (https://likumi.lv/ta/id/319860-grozijumi-kriminallikuma) tika veikta nepilngadīgo kriminālsodu reforma. Proti, tika izstrādāta tāda nepilngadīgo kriminālatbildības sistēma, kuras mērķis ir attālināt bērnu no saskarsmes ar tradicionālās kriminālās justīcijas principiem, nodrošinot, ka pēc nozieguma izdarīšanas bērnam visos gadījumos nav jādodas uz tiesu un jāsaņem sods tradicionālā izpratnē. Līdz ar to atjaunojošās justīcijas intervence (kuru par pamatu ņēma, lai īstenotu iepriekš minētos grozījumus Krimināllikumā) jāīsteno ar mērķi reintegrēt bērnu sabiedrībā un dot bērnam konstruktīvu iespēju atgriezties tajā. Attiecībā uz nepilngadīgajiem galvenais mērķis ir viņu resocializācija. Būtiska nozīme ir darbam ar nepilngadīgā domāšanas procesa maiņu un uzvedības korekciju, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu atkārtošanos. Svarīgi ir akcentēt, ka katrai rīcībai ir sekas, un par katru pieņemto lēmumu un izdarīto izvēli personai ir jāuzņemas atbildība.

Izvērtējot Latvijas situācijai atbilstošāko risinājumu, 2023. gada 24. maija Narkotiku padomes sēdē tika atbalstīti Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) un Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) priekšlikumi par personu, kas sniedz vai organizē palīdzību narkotiku lietotājiem pārdozēšanas gadījumā, atbrīvošanu no kriminālatbildības, kā arī par nepilngadīgo personu atbrīvošanu no kriminālatbildības par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu.  Ņemot vērā 2023. gada 24. maija Narkotiku padomes sēdē nolemto, LM priekšlikums par iespēju atbrīvot no kriminālatbildības nepilngadīgu personu par Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu – tika apspriests TM Pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā (turpmāk – Darba grupa). Tiesību nozares speciālisti šajā sēdē secināja, ka nepieciešams virzīt normatīvā regulējuma grozījumus, kas paredzētu nepilngadīgo personu atbrīvošanu no kriminālatbildības par narkotiko vielu lietošanu.

2024. gada 10. aprīļa Narkotiku padomes sēdē TM sniedza ziņojumu par 2023. gada 24. maija Narkotiku padomes sēdē uzdotā uzdevuma izpildi, izklāstot sagatavotos priekšlikumus. Minētajā sēdē priekšlikumi tika konceptuāli atbalstīti, un VM sadarbībā ar TM tika uzdots virzīt attiecīgos grozījumus Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā (turpmāk – Narkotiku likums). TM sagatavotie priekšlikumi paredzēja veikt grozījumus Narkotiku likuma 48. pantā, nosakot, ka nepilngadīgas personas netiktu sauktas pie kriminālatbildības par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, savukārt šo vielu iegāde vai glabāšana joprojām tiktu pakļauta Krimināllikuma regulējumam. Tādējādi tiks nodrošināts, ka nepilngadīgās personas netiks pakļautas kriminālatbildībai par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, savukārt iegāde vai glabāšana atbilstoši Narkotiku likuma 48. panta 3. daļai joprojām tiks pakļauta Krimināllikuma regulējumam.

Tāpat jāatzīmē, ka ar TM piedāvātajiem grozījumiem Narkotiku likumā administratīvā pārkāpuma procesā pilngadīgas personas arī turpmāk tiks brīdinātas par iespējamu kriminālatbildības iestāšanos, ja tās gada laikā atkārtoti lietos narkotiskās vielas. Savukārt nepilngadīgas personas par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu netiks sauktas pie kriminālatbildības, bet tiks pakļautas vienīgi administratīvai atbildībai. Kā norādīja TM, šādi grozījumi nodrošinās to, ka nepilngadīgām personām netiek radīta nesodāmības un visatļautības sajūta, kā arī tiks novērsti potenciāli riski nepilngadīgo iesaistei narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā izplatīšanā, jo kriminālatbildība par šo vielu iegādi vai glabāšanu joprojām tiek saglabāta.  Šāda pieeja saskan arī ar TM jau agrāk izvirzītajiem mērķiem, proti, bērnus nepakļaut kriminālatbildībai, bet pamatā novirzīt uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem un atbalsta pasākumiem, tādējādi veicinot bērnu resocializāciju.
Ņemot vērā iepriekšējās Narkotiku padomes sēdēs izskatīto, 2024.gada 12.decembra apvienotajā Narkotiku un Bērnu lietu sadarbības padomes sēdē, VM tika atkārtoti uzdots sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Narkotiku likumā, paredzot nepilngadīgu personu atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja tā gada laikā atkārtoti lieto narkotiskās vielas.
Saskaņā ar starptautiskos politikas plānošanas dokumentos un narkotisko vielu lietošanas dekriminalizēšanas politikas izvērtējumos  pieejamo informāciju, dekriminalizācija kā kaitējuma mazināšanas instruments ir efektīva tikai tad, ja narkotiku lietošanas mazināšanas politika tiek īstenota kompleksā veidā, nodrošinot gan sociāla atbalsta pakalpojumus, gan veselības aprūpes pakalpojumus atkarību ārstēšanai.

Nesenie pētījumi liecina, ka dekriminalizācija tiešā veidā neietekmē narkotiku lietošanas un glabāšanas izplatību un tendences. Tajā pašā laikā tā var uzlabot piekļuvi veselības aprūpei, jo personas, kuras agrāk, iespējams, baidījās meklēt medicīnisko palīdzību juridisku seku dēļ, var justies drošāk, vēršoties pēc nepieciešamās palīdzības[1]. Vienlaikus pētījumi parāda, ka citas intervences, kā plaši pieejami kaitējuma mazināšanas pakalpojumi, kopienā balstīti atbalsta pakalpojumi un arī plaši pieejami ārstēšanas pakalpojumi, uzlabo atkarīgo personu veselības stāvokli un mazina nāves gadījumu skaitu no narkotisko vielu pārdozēšanas[2].

Veselības ministrija ir analizējusi ārvalstu praksi narkotisko vielu dekriminalizācijas jomā. Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Itālijā, Polijā, Horvātijā, Portugālē, Spānijā un citās valstīs nepilngadīgo narkotisko vai psihotropo vielu lietošana ir dekriminalizēta. Šajās valstīs sodu vietā tiek piedāvātas ārstniecības un rehabilitācijas programmas, lai jauniešiem nodrošinātu iespēju atgūties un reintegrēties sabiedrībā. Papildus šobrīd saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju par administratīvo pārkāpumu un kriminālprocesu statistiku attiecībā uz nepilngadīgajām personām saistībā ar narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu iegādi, glabāšanu vai lietošanu, grozījumi Narkotiku likumā skartu salīdzoši šauru personu loku.  Saskaņā ar tiesībsargājoši iestāžu sniegto informāciju 2024. gadā uzsākti 427 administratīvo pārkāpumu procesi; 2023.gadā – 353 administratīvo pārkāpumu procesi, savukārt 2022.gadā – 398 administratīvo pārkāpumu procesi. Attiecībā uz  uzsāktajiem kriminālprocesiem (Krimināllikuma 253.2 panta pirmā daļa) - 2022. gadā apsūdzība celta 24 nepilngadīgām personām; 2023.gadā – 12 nepilngadīgām personām; 2024.gadā – 10 nepilngadīgām personām.

Nepilngadīgas personas ir īpaši aizsargājama sabiedrības grupa. Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam bērni ir jāsargā no narkotisko vielu lietošanas kaitīgās ietekmes un sekām. Valstij ir pienākums nodrošināt atbilstošu atbalstu un palīdzību nepilngadīgām personām, īpaši ņemot vērā, ka lielākoties narkotiku lietošana bērnu vidū ir cieši saistīta ar viņu sociālo un ekonomisko situāciju, apkārtējo vidi un ģimenes apstākļiem. Šādus gadījumus bieži vien var uzskatīt par sekām dziļākām sociālām un psiholoģiskām problēmām, nevis tikai par atsevišķiem likumpārkāpumiem.

Vienlaikus dekriminalizācija, kā kaitējuma mazināšanas instruments nevar tikt īstenota bez atbilstošiem sociāla atbalsta pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumiem atkarību ārstēšanai, kā arī sakārtotu tiesisku ietvaru obligātas atkarību ārstēšanas nodrošināšanai arī tādiem nepilngadīgiem, kuriem narkotiku lietošana jau ir radījusi būtisku apdraudējumu veselībai un dzīvībai, bet minētās personas šādai ārstēšanai nepiekrīt. 2025.gada 19.jūnijā tika pieņemti grozījumi Ārstniecības likumā[3], kas nosaka obligātās narkoloģiskās ārstēšanās mehānismu nepilngadīgām personām, kuras pārmērīgi kaitējoši lieto atkarību izraisošās viela. Grozījumi paredz tiesības ārstniecības personām vērtēt iespēju virzīt nepilgadīgo obligātai narkoloģiskai ārstēšanai, savukārt ārstēšanas procesa īstenošana notiek ar tiesas iesaisti. Papildus 2025.gada 15.jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Par pilotprojekta integrētai pieejai - pakalpojumu pieejamības uzlabošanai Rīgā nepilngadīgajiem, kuri pārmērīgi lieto atkarību izraisošas vielas, īstenošanu” (TAP Nr.25-TA-856). Šī informatīvā ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju Ministru kabinetam ar izvērtējumu par valstī esošo bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas pastāvošo ārstniecības un atbalsta sistēmu un pastāvošiem izaicinājumiem, vienlaikus risinājumu nepārtrauktas narkoloģiskās palīdzības sniegšanai nepilngadīgām personām ar pārmērīgu, kaitējošu vielu lietošanu, sākot no akūtā perioda stacionārā līdz nepilngadīgā atgriešanai sabiedrībā, un tā ieviešanai nepieciešamo papildus finansējumu, lai nekavējoties tiktu nodrošināta palīdzība nepilngadīgajiem. informatīvajā ziņojumā tiek sniegta arī informācija par jauna valsts apmaksāta integrētā pakalpojuma nodrošināšanas un organizēšanas kārtību, sākotnēji minēto izveidoto jauno pakalpojumu un mehānismus pilotējot Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, veidojot uz nepilngadīgajiem centrētu aprūpi gan veselības, gan sociālajā jomā. Attiecīgi narkotisko un psihotropo vielu lietošanas dekriminalizācija nepilngadīgām personām nav veicama bez papildus pakalpojumu attīstīšanas un tiesiskā regulējuma sakārtošanas. Minētais pilotprojekts, kar kuru ir pilnveidoti pakalpojumi sāka darboties no 2025.gada 1.septembra.

[1] The Lancet. Drug decriminalisation: grounding policy in evidence. Lancet. 2023 Nov 25;402(10416):1941. doi: 10.1016/S0140-6736(23)02617-X. PMID: 38007253.
[2] Hughes, C., Ritter, A., Chalmers, J., Lancaster, K., Barratt, M. & Moxham-Hall, V.; 2024  Decriminalisation briefing note
[3] https://www.vestnesis.lv/op/2025/124.3 
 

Ar minētajiem grozījumiem Narkotiku likuma 48.pantā tiks nodrošināts, ka nepilngadīgas personas netiks pakļautas kriminālatbildībai par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, savukārt šo vielu iegāde vai glabāšana atbilstoši Narkotiku likuma 48.panta trešajai daļai joprojām tiks pakļauta Krimināllikuma regulējumam. Šādi grozījumi nodrošinās to, ka nepilngadīgām personām netiek radīta nesodāmības un visatļautības sajūta, kā arī tiks novērsti potenciāli riski nepilngadīgo iesaistei narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā izplatīšanā, jo kriminālatbildība par šo vielu iegādi vai glabāšanu joprojām tiek saglabāta.
Tāpat jānorāda, ka ar piedāvātajiem grozījumiem Narkotiku likumā tiks noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesā pilngadīgas personas arī turpmāk, kā līdz šim, tiks brīdinātas par narkotisko vielu lietošanu. Līdz ar to pilngadīgas personas joprojām būs saucamas pie kriminālatbildības gadījumos, kad tiks konstatēta atkārtota narkotisko vielu lietošana. Savukārt nepilngadīgām personām šāds brīdinājums netiks piemērots, kas nozīmē, ka tās par šo vielu lietošanu netiks sauktas pie kriminālatbildības, bet gan tikai pie administratīvās atbildības.

Grozījumi likumprojektā izsludināti starpministriju saskaņošanā no 2025.gada 29.augusta līdz 2025.gada 12.septembrim. 2025.gada 5.septembrī Latvijas Republikas Prokuratūra sniedza priekšlikumu izvērtēt iespēju analoģiskus grozījumus veikt arī Narkotiku likuma 49.panta trešajā daļā, kurā noteikts, ka piemērojot administratīvo sodu par 49.panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, personu vienlaikus rakstveidā brīdina par kriminālatbildību, ja tā gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas neatļauti iegādāsies, glabās, pārvadās, pārsūtīs vai lietos tādas jaunas psihoaktīvas vielas vai tās saturošus izstrādājumus, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota. Ievērojot to, ka ar likumprojektu tiek paredzēts, ka nepilngadīgās personas turpmāk netiks saukti pie kriminālatbildības par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu atkārtotu lietošanu (Krimināllikuma 253.2 pants), tad tāpat tās nebūtu saucamas pie kriminālatbildības par jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, neatļautu atkārtotu lietošanu (Krimināllikuma 248.2 pants).

Nepieciešams veikt grozījumus Narkotiku likuma 49. panta trešajā daļā, kas nosaka, ka nepilgadīga persona netiks pakļauta kriminālatbildībai par jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, neatļautu atkārtotu lietošanu, piemērojot tikai administratīvo atbildību.
Pilngadīga persona par jaunas psihoaktīvas vielas vai tās saturoša izstrādājuma, kura aprite ir aizliegta vai ierobežota, lietošanu, kā noteikts likumā, arī turpmāk tiks sodīta administratīvā kārtā un rakstveidā brīdināta par kriminālatbildības iestāšanos gadījumā, ja šādas vielas tiks lietotas atkārtoti gada laikā.