Anotācija (ex-ante)

1. Ņemot vērā plānotos uzlabojumus Memoranda padomes darbībā, kur būtiska ietekme ir piešķirtajiem papildu finanšu līdzekļiem, nepieciešami papildinājumi Memoranda padomes sekretariāta veicamo uzdevumu uzskaitījumā. Memoranda padomes nolikums jau šobrīd paredz iespēju veidot darba grupas, tomēr, ņemot vērā piešķirto finansējumu un atbilstoši jaunajam Memoranda padomes modelim izveidojamo darba grupu būtību, nepieciešams noteikt papildu mērķi darba grupu veidošanai. Plānots, ka tiks izveidotas šādas darba grupas - 1) NVO, kā arī pilsoniskajai iesaistei un aktivitātēm paredzēto finanšu (budžeta) un nodokļu darba grupa, 2) Satura plānošanas darba grupa un 3) Sabiedrības iesaistes un atvērtās pārvaldības darba grupa. Satura plānošanas darba grupas uzdevums būs plānot Memoranda padomes sēdes: izskatāmos jautājumu, tematiskās sēdes, sagatavot jautājumus – attiecīgi tās darbību raksturojošais rādītājs būs 11 Memoranda padomes sēžu norise ik gadu. NVO, kā arī pilsoniskajai iesaistei un aktivitātēm paredzēto finanšu (budžeta) un nodokļu darba grupas un Sabiedrības iesaistes un atvērtās pārvaldības darba grupas darbs tiks organizēts sekojoši - Memoranda padome izvirzīs veicamos uzdevumus katrai darba grupai [līdzīgi kā noteikti uzdevumi tika izvirzīti domnīcām Valsts kancelejas sadarbībā ar biedrību "Latvijas Pilsoniskā alianse" un Islandes iedzīvotāju fondu īstenotās iniciatīvas “Sabiedrības līdzdalība – atslēga demokrātijas nākotnei” ietvaros, plašāk lūdzu skatīt Ministru kabineta tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/projekts/eez-finansu-instruments]. Plānots, ka par darba grupu darbu un sasniegtajiem rezultātiem Memoranda padomes locekļiem un citām ieinteresētajām pusēm tiks sniegta regulāra atgriezeniskā saite Memoranda padomes sēdēs. Ar Memoranda padomes lēmumu dažādos formātos deleģēto pārstāvju darbības koordinēšanai izveidojama atsevišķa darba grupa un nosakāms tās vadītājs (tādējādi nodrošinot, ka tiek sniegta atgriezeniskā saite Memoranda padomei par deleģēto pārstāvju darbību dažādos konsultatīvos formātos). Kopā veidojamas četras darba grupas (darba grupas locekļu atlase konkursa kārtībā organizējama visām darba grupām, izņemot darba grupu, kurā apvienoti ar Memoranda padomes lēmumu jau iepriekš deleģētie pārstāvji). Lēmumus par darba grupu izveidi, to skaitā, nolikumu, pieņems Memoranda padome, pamatojoties uz Valsts kancelejas un konkursa kārtībā izvēlētās biedrības vai nodibinājuma izstrādāto priekšlikumu. Plānots, ka darba grupas, izņemot deleģēto pārstāvju darba grupu, sanāks uz vismaz sešām sēdēm ik gadu un risinās nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes sadarbībai aktuālus jautājumus. 

Lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos un sekmētu sabiedrības interesēm atbilstošu valsts pārvaldes darbību, Memoranda padomei ir tiesības deleģēt pārstāvjus Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs (atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis") un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs, kā arī citos formātos atbilstoši nepieciešamībai (tas tiek īstenots gadījumos, kad tiek saņemts lūgums no attiecīgās institūcijas, piemēram, no valsts budžeta programmas "NVO fonds" stratēģiskās plānošanas komitejas, no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas un apakškomitejām, no Valsts pārvaldes politikas attīstības padomes, no Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes, no dažādu valsts budžeta programmu projekta pieteikumu vērtēšanas komisijām Sabiedrības integrācijas fondā un citām institūcijām). Pārstāvju deleģēšanas kārtību nosaka Memoranda padomes 2021. gada 26. maija sēdē apstiprinātā "Kārtība, kādā Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome deleģē pārstāvjus (t. sk. kritērijus) dalībai dažādos sadarbības un uzraudzības mehānismos" (minētā kārtība pieejama Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/media/9615/download), vienlaikus jāņem vērā, ka minētā kārtība tuvākā pusgada laikā pēc noteikumu projekta pieņemšanas ir jāpārskata Satura plānošanas darba grupas ietvaros, nodrošinot atbilstību reālajai situācijai par nepieciešamo pārstāvniecību dažādos formātos, kā arī vienojoties par deleģēto pārstāvju darba grupas darbību. Ņemot vērā pastāvošo praksi, ka Memoranda padome deleģē pārstāvjus dažādos formātos pēc savas iniciatīvas vai attiecīgās institūcijas lūguma, kā arī Memoranda padomes 2021. gada 26. maijā apstiprināto kārtību, kādā tiek organizēta deleģējamo pārstāvju atlase, ir nepieciešami grozījumi noteikumos Nr. 14. 

Noteikumu projekts paredz noteikumu Nr. 14 4.3. apakšpunktā pievienot papildu mērķi darba grupu izveidei – nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes sadarbības uzlabošana. Tāpat noteikumu projekts paredz papildināt 4. punktu ar 4.5. apakšpunktu, paredzot, ka Memoranda padomei ir tiesības deleģēt pārstāvjus citās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu. Vienlaikus paredzēts, ka Memoranda padome var atteikties deleģēt pārstāvi, ja tā uzskata deleģēšanu par neatbilstošu memoranda mērķim, noteikumiem Nr. 14 vai atklātā atlases procesā nav iespējams atrast piemērotu kandidātu. Noteikumu Nr. 14 4.4. apakšpunktā veikti redakcionāli precizējumi, ņemot vērā, ka pievienots jauns apakšpunkts. Noteikumu Nr.14 24.punkts papildināts ar vairākiem jauniem punktiem (grozījumu 17., 18., 19., 20. un 21.punkts), paredzot, ka Valsts kanceleja, nodrošinot Memoranda padomes sekretariāta funkciju, organizē Memoranda padomes izveidoto darba grupu darbu, ikgadējo forumu un citus pasākumus, veic konsultantu un ekspertu piesaisti atsevišķu jautājumu izpētei atbilstoši padomes lēmumiem (ja ir pieejami finanšu līdzekļi), kā arī īsteno komunikāciju par Memoranda padomes darbu, padomes darbību, nodrošinot informācijas sniegšanu padomes locekļiem, memorandu parakstījušajām organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, kā arī plašākai sabiedrībai, un iesaistīšanu padomes darbā, kā arī ja pieejami finanšu līdzekļi un tas ir lietderīgi, nodrošina atlīdzības izmaksu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Lai gan piešķirtā finansējuma apmērs ir noteikts arī nākamajiem gadiem, situācija var mainīties, attiecīgi noteikumu projektā noteikts, ka atlīdzību nevalstisko organizāciju pārstāvjiem var maksāt, ja tam ir pieejami finanšu līdzekļi. Savukārt attiecībā uz lietderības kritēriju norādāms, pirmkārt, katra institūcija, kura lūdz Memoranda padomi deleģēt pārstāvi, vispirms pati vērtē nepieciešamību lūgt deleģēt pārstāvi, tad šo lūgumu (kas parasti tiek saņemts Valsts kancelejai vai Memoranda padomes sekretariātam adresētas vēstules formātā) izvērtē Valsts kanceleja sadarbībā ar Memoranda padomes vadītāja vietnieku, nepieciešamības gadījumā gala lēmuma pieņemšanā par pārstāvja deleģēšanas nepieciešamību iesaistot arī Memoranda padomi. Memoranda padome, neredzot skaidru pamatojumu vai nepieciešamību, var pieņemt lēmumu nedeleģēt Memoranda padomes pārstāvi (piemēram, izvērtējot situāciju, šāds lēmums tika pieņemts Memoranda padomes 2024.gada 28.augusta sēdē attiecībā uz iespēju deleģēt pārstāvi Brīvprātīgā darba konsultatīvajā padomē, protokols pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/19911/download?attachment). Esošo kārtību nav paredzēts mainīt, saglabājot gan Valsts kancelejas, gan Memoranda padomes atbildību pārstāvju deleģēšanas pieteikumu izvērtēšanā un attiecīgi lēmuma pieņemšanā, kas, tostarp, būs atspoguļots Memoranda padomes sēžu protokolos kā līdz šim. Norādāms, ka izvēloties pārstāvjus, tiek ņemts vērā gan to līdzšinējā darbība un zināšanas attiecīgajā jomā un motivācija darboties attiecīgajā formātā, lai nodrošinātu, ka tiek sniegta visatbilstošākā ekspertīze. 

2. Pēc Pārresoru koordinācijas centra pievienošanas Valsts kancelejai 2023. gada 1. martā Valsts kanceleja ir atbildīga par turpmāku valsts attīstības plānošanu un, ņemot vērā, ka Memoranda padomes sastāvā jau ir Valsts kancelejas direktors un Ministru prezidenta biroja pārstāvis, viena vieta Memoranda padomes sastāvā kļuva vakanta. Memoranda padomes sēdē 2023. gada 22. februārī notika diskusija par to, kuru ministriju varētu lūgt iesaistīties Memoranda padomes darbā (Memoranda padomes sēdes protokols pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/media/15452/download?attachment). Diskusijas rezultātā, ņemot vērā atbildību par krīžu pārvaldību, turpmākai līdzdalībai Memoranda padomes sastāvā tika uzaicināta Iekšlietu ministrija, kuras valsts sekretārs piekrita ministrijas pārstāvniecībai Memoranda padomē. 

Atbilstoši Saeimas 2023. gada 6. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 2024. gada 1. jūliju ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Attiecīgi ir nepieciešamas izmaiņas arī noteikumos Nr. 14. 

Ņemot vērā, ka biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" atbilstoši tās darbības mērķiem pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanā Latvijā ir pastāvīgi pārstāvēta Memoranda padomes sastāvā un tās pārstāvis bieži ticis ievēlēts par Memoranda padomes vadītāja vietnieku (izņemot periodus, kad tas nav iespējams atbilstoši noteikumu Nr. 14 12. punktam), ir atzīstams minētās biedrības ieguldījums Memoranda padomes darba kārtības veidošanā un kopējo sektora interešu pārstāvniecībā lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā. Arī Saeimas Prezidija 2024. gada 22. februārī apstiprinātajā Deklarācijā par Saeimas sadarbību ar pilsonisko sabiedrību (deklarācija pieejama Saeimas tīmekļvietnē – https://www.saeima.lv/files/Deklaracija_par_sadarb_pilson_sabiedr_2202.pdf) biedrībai "Latvijas Pilsoniskā alianse" ir noteikts pastāvīgs statuss sadarbības grupas sastāvā, kas izveidota minētās deklarācijas ieviešanai. Attiecīgi Memoranda padomes sastāvā vēlēšanu procesā ievēlējamas pārējās septiņas nevalstiskās organizācijas. Nepieciešami precizējumi kārtībā, pie kādiem nosacījumiem tiek organizēta kandidātu pieteikšanās un balsošana par tiem. 

Atbilstoši 2018. gadā izstrādātajam Memoranda padomes modelim, lai sekmētu interešu pārstāvniecību, līdzšinējais Memoranda padomes locekļu pilnvaru termiņš –18 mēnešu – pagarināms uz 24 mēnešiem. 

Noteikumos Nr. 14 nostiprināms, ka attiecībā uz Memoranda padomes vadītāja vietnieka pienākumu pildīšanu piemērojams princips – ne ilgāk kā divi pilnvaru termiņi pēc kārtas. Minētais termiņš ir princips, ko piemēro vadošajiem amatiem publiskajā pārvaldē, un arī noteikumu Nr. 14 12. punktā jau šobrīd ir nostiprināts princips, ka viens un tas pats nevalstiskās organizācijas pārstāvis var būt Memoranda padomes loceklis ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Ņemot vērā, ka Memoranda padomes vadītāja vietnieku ievēlē no padomes sastāvā esošajiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un ka saskaņā ar noteikumu projektu biedrības "Latvijas Pilsoniskās alianses" pārstāvim Memoranda padomē turpmāk plānots pastāvīgs mandāts, jānosaka ierobežojums Memoranda padomes vadītāja vietnieka pilnvaru termiņam vienai un tai pašai personai, lai nodrošinātu viedokļu dažādību. 

Saskaņā ar noteikumiem Nr. 14 Memoranda padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās vairāku institūciju un organizāciju pārstāvji, to skaitā biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" un arodbiedrību apvienības "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība" pārstāvji. Noteikumu projektā nepieciešams precizēt minēto organizāciju nosaukumus atbilstoši to Uzņēmumu reģistrā reģistrētajam juridiskajam statusam, kā arī statusu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 52.2.7. apakšpunktam. 

Noteikumu projekta 5., 6., 7. un 8. punkts paredz noteikt, ka Memoranda padomes sastāvā līdzās Valsts kancelejas direktoram, Ministru prezidenta biroja pārstāvim, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas un Finanšu ministrijas valsts sekretāriem strādā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri, kā arī biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" un septiņu citu biedrību un nodibinājumu lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas pārstāvji. Noteikumu projekta 10. punkts paredz papildināt noteikumu Nr.14 9. punktu ar papildu nosacījumiem attiecībā uz minimālo pieteikumu skaitu, lai varētu organizēt balsošanu, kā arī iespēju pagarināt pieteikšanās termiņu, ja saņemto pieteikumu skaits ir nepietiekams. Kā arī tiek noteikts, ka balsošanā jāpiedalās vismaz desmit procentiem no memorandu parakstījušajām organizācijām, lai tā tiktu atzīta par notikušu. Procentuālais apmērs attiecībā uz vēlēšanās piedalījušos organizāciju skaitu, lai vēlēšanas būtu atzīstamas par notikušām, noteikts balstoties uz līdz šim organizēto vēlēšanu norisi un organizāciju aktivitāti tajās - 2020.gadā balsojumā piedalījās 57 biedrības un nodibinājumi, 2021. gadā - 68, 2022. gadā - 66. Šobrīd Memorandu parakstījušas 548 biedrības un nodibinājumi. Attiecīgi vēlēšanās, kas gaidāmas 2024. gada rudenī, būs jānobalso vismaz 54 biedrībām un nodibinājumiem.

Ar noteikumu projekta 12. punktu paredzēts papildināt noteikumu Nr. 14 11. punktu, paredzot, ka par padomes vadītāja vietnieku vienu un to pašu personu var ievēlēt ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Attiecībā uz izmaiņām Memoranda padomes nevalstisko organizāciju sastāvā noteikumu projektā ietverts noslēguma jautājumu punkts, paredzot, ka grozījumi noteikumu Nr. 14 5.9. un 5.10. apakšpunktā un 11. punktā attiecībā uz izmaiņām pilnvaru termiņā un pārstāvniecību piemērojami līdz ar nākamo vēlēšanu procesu, kas Valsts kancelejai jāorganizē laikposmā līdz 2024. gada 31. oktobrim. Noteikumu 9. punkts paredz jaunā redakcijā izteikt noteikumu Nr. 14 6.3. apakšpunktu, nosakot, ka Memoranda padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām uzaicināmi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes dalībpušu organizāciju – arodbiedrību apvienības "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība" un biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" pārstāvji. 

3. Noteikumos Nr. 14 nepieciešami precizējumi attiecībā uz Memoranda padomes darba organizēšanu, ņemot vērā, ka kopš 2017. gada, kad regulējums pēdējo reizi tika grozīts, ir mainījušās tehniskās iespējas sēžu organizēšanā – sēdes iespējams organizēt klātienē, nodrošinot arī iespējas piedalīties attālināti, attiecīgi ir mainījušās arī Memoranda padomes locekļu dalības iespējas – ja nav iespējams piedalīties klātienē, Memoranda padomes locekļi piedalās attālināti un tikai tad, ja nav iespēju piedalīties sēdē arī attālināti, deleģē savā vietā piedalīties citu institūcijas vai organizācijas pārstāvi. Kopš 2017. gadā tika ieviesta rakstiskās balsošanas procedūra, praksē nostiprināti principi tās organizēšanai, proti, nododot balsošanai kādu jautājumu, Memoranda padomes sekretariāts nosaka konkrētu balsošanas termiņu. Attiecīgi nosacījums sniegt atbildi 10 darbdienu laikā ir svītrojams. 

Ievērojot minēto, noteikumu projekta 13. punkts paredz papildināt noteikumu Nr. 14 15. punktu, paredzot, ka Memoranda padomes sēdes tiek organizētas klātienē, vienlaikus nodrošinot iespēju piedalīties attālināti. Noteikumu projekta 15. punkts paredz izslēgt no noteikumu Nr. 14 18. punkta nosacījumu par attālinātu dalību, ņemot vērā, ka, ja Memoranda padomes loceklis piedalās sēdē, nav nozīmes, vai dalība ir attālināti vai klātienē. Attiecīgi skaidrāka ir arī noteikumu projekta 18. punkta redakcija attiecībā uz nepieciešamību deleģēt pārstāvi un informēt par to Memoranda padomes sekretariātu, ja dalība sēdē nav iespējama. Noteikumu 16. punkts paredz – ja padomes locekļu viedokļu noskaidrošana vai jautājuma (dokumenta) saskaņošana tiek veikta elektroniski, padomes loceklis atbildi uz sekretariāta nosūtīto e-pastu sniedz e-pastā norādītajā termiņā. Kā arī lai nodrošinātu iespēju organizēt Memoranda padomes paplašinātās sēdes atbilstoši 2018. gadā izstrādātajam Memoranda padomes darbības modelim, noteikumu projekta 14. punktā ietverta iespēja organizēt sēdes ar Ministru prezidenta un padomes sastāvā pārstāvēto ministriju ministru dalību. 

4. Ņemot vērā piešķirto valsts budžeta finansējumu Memoranda padomes darbībai, kā arī to, ka atbilstoši Valsts kancelejas izvērtējumam un saskaņojumam no Ministru prezidentes puses finansējuma izlietošana īstenojama, daļēji nododot konkursa rezultātā izvēlētai biedrībai vai nodibinājumam vai to apvienībai Memoranda padomes sekretariāta funkciju, nepieciešams papildināt noteikumus Nr. 14 ar jaunu punktu.

Noteikumu projekta 22. punkts paredz papildināt noteikumus Nr. 14 ar 24.¹ punktu, paredzot, ka padomes sekretariāta uzdevumus Valsts kanceleja var nodot īstenot konkursa ietvaros izvēlētai biedrībai vai nodibinājumam atbilstoši piešķirtajam valsts budžeta finansējumam, konkursa nolikumam un konkursā uzvarējušās biedrības vai nodibinājuma piedāvājumam.

5. Lai nodrošinātu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 6.³ daļas ievērošanu, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem izmaksājamās atlīdzības samērību ar valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzību par līdzvērtīgiem pienākumiem, kā arī nodrošinātu valsts budžeta finansējuma atbildīgu izlietojumu atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, noteikumu projektā nosakāms konkrēts atlīdzības apmērs nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par to sniegto ekspertīzi piedaloties sēdēs. 

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 6.³ daļā ir noteikts, ja tas ir lietderīgi un tam ir pieejami finanšu līdzekļi, amatpersonai (darbiniekam), kurš attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā netiek nodarbināts pastāvīgi, bet tiek iecelts, ievēlēts vai apstiprināts amatā (piemēram, komisijās, konsultatīvajās padomēs, darba grupās) konkrētu pienākumu pildīšanai un par šo pienākumu pildīšanu nestājas darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās, var noteikt mēnešalgu proporcionāli nostrādātajam laikam. Šādai amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro. Ievērojot minēto, un to, ka Memoranda padome ir Ministru kabineta, nevis atsevišķas institūcijas, izveidota padome, un lai nodrošinātu atklātību un caurskatāmību atlīdzības piešķiršanā nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par dalību Memoranda padomē, tās izveidotajās darba grupās, kā arī par dalību Memoranda padomes deleģētajās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās, nepieciešams Ministru kabineta noteikumos precīzi noteikt atlīdzības apmēru, kas izmaksājams saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 6.³ daļu. Līdz ar to noteikumu projekta 22. punkts paredz papildināt noteikumus Nr. 14 ar 24.² punktu, kurā noteiktu atlīdzības apmēru padomes vadītāja vietniekam un padomes loceklim, kurš pārstāv nevalstisko organizāciju, tā pilnvarotam pārstāvim, Memoranda padomes izveidotās darba grupas vadītājam un loceklim par dalību vienā sēdē, kā arī atlīdzības stundas likmes apmēru nevalstiskās organizācijas pārstāvim, kurš piedalās padomes izveidotajās darba grupās vai kuru padome pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu deleģējusi darbam citu institūciju izveidotās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās.

Vienlaikus, veicot detalizētus aprēķinus, lai noteiktu atlīdzību katram pārstāvim, ir nepieciešams ņemt vērā gan gatavošanās laiku sēdei, gan arī dalību tajā. Visgrūtāk izmērāms ir tieši gatavošanās laiks katrai sanāksmei un tas var variēt no izskatāmo dokumentu apjoma. Attiecīgi kopējais atlīdzības apmērs par dalību Memoranda padomes sēdē noteikts, pieņemot, ka vienas sēdes norises ilgums ir 2 stundas, savukārt nepieciešamais sagatavošanās laiks ir 2 stundas - 4x15,22=61 euro (noapaļojot uz pilniem euro). Memoranda padomes vadītāja vietnieka kopējais atlīdzības apmērs noteikts, pieņemot, ka vienas sēdes norises ilgums ir 2 stundas, savukārt nepieciešamais sagatavošanās laiks ir 6 stundas - 8x15,22=122 euro (noapaļojot uz pilniem euro). Kopējais atlīdzības apmērs par Memoranda padomes izveidotās darba grupas sēdes vadīšanu noteikts, pieņemot, ka sēdes norises ilgums ir 2 stundas, savukārt sagatavošanās laiks ir 8 stundas - 10x15,22=152 euro (noapaļojot uz pilniem euro). Memoranda padomes izveidoto darba grupu locekļiem atlīdzības apmērs noteikts, pieņemot, ka pieņemot, ka vienas sēdes norises ilgums ir 2 stundas, savukārt sagatavošanās laiks ir 2 stundas - 4x15,22=61 euro (noapaļojot uz pilniem euro). Attiecībā uz pārstāvju, ko padome pēc savas iniciatīvas vai saskaņā ar attiecīgās institūcijas lūgumu deleģē darbam citu institūciju izveidotās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās, atlīdzību norādāms, ka, lai mazinātu administratīvo slogu un padarītu procesu skaidru un nepārprotamu nepieciešams veikt samaksu par reāli ieguldīto laiku un padarīto darbu, taču tam vienlaikus ir jābūt vienkārši konstatējamam. Ņemot vērā dažādo iespējamo padomju, komisiju, darba grupu veidus (piemēram, Valsts sekretāru sanāksme, Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, Eiropas Savienības fondu uzraudzības komiteja un tās apakškomitejas, Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padome un citas), visvienkāršāk ir veikt aprēķinu, ja ir noteikta stundas likme un ir skaidri zināms pavadītais laiks sanāksmē, ko parasti apliecina konkrētās sanāksmes protokols vai gadījumā, ja protokols netiek gatavots, par sēdes norises laiku var sniegt tās rīkotājs, attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas pārstāvis. Ņemot vērā minēto nosakāms, ka piemērojamā stundas likme par dalību citu institūciju izveidotās konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, komisijās un darba grupās, ir nosakāma 20 euro apmērā par katru sanāksmē pavadīto darba stundu. Tādējādi noteiktā stundas likme ietver samaksu gan par dalību sanāksmē, kā arī nepieciešamos priekšdarbus (sagatavošanos) sekmīgai viedokļa pārstāvniecībai konkrētajā sanāksmē. Norādītās likmes apmērs noteikts balstoties uz iepriekš aprakstītajiem detalizētajiem aprēķiniem, bet ņemot vērā, ka turpmāk tiks apmaksātas tikai faktiski katrā sanāksmē pavadītās stundas. Atlīdzības apmērs noteikts atkarībā no attiecīgā pārstāvja dalības nozīmības un ņemot vērā attiecīgā formāta darbības specifiku (tostarp skatāmo jautājumu nozīmība, tai skaitā vidēji nepieciešamo laiku, lai sagatavotos sēdei), vidējo sēžu ilgumu. Tādējādi aprēķinu pamatā ir ņemts vērā vidēji nostrādājamais laiks. Norādāms, ka, lai mazinātu administratīvo slogu, un ņemot vērā, to, ka attiecīgi vidējais sēžu ilgums, kā arī vidēji nepieciešamais laiks, lai sagatavotos sēdei, darba grupai, ir zināms, atlīdzības apmērs noteikumos tiek noteikts nosakot vienu likmi, nevis tiek paredzēts, ka tā nosakāma proporcionāli nostrādātajam laikam. Ievērojot minēto, Memoranda padomes vadītāja vietniekam par vienu sēdi plānots noteikt atlīdzību - 122 euro, Memoranda padomes locekļiem par vienu sēdi plānots noteikt atlīdzību - 61 euro, darba grupu vadītājiem par vienas sēdes vadīšanu - 152 euro, darba grupu locekļiem par dalību vienā sēdē - 61 euro, savukārt citiem Memoranda padomes deleģētajiem pārstāvjiem plānots noteikt vienas stundas atlīdzības likmi - 20 euro. Aprēķins atlīdzības noteikšanai atbilstoši vidēji nostrādātajam laikam ir sagatavots, ņemot vērā šādus faktorus:
1) maksimālais atlīdzības apmērs mēnesī atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 6.³ daļai nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro, kas 2024. gadā ir 1 373 euro;
2) vidējās stundas likmes aprēķinā ir ņemts vērā, ka nevalstiskās organizācijas pārstāvja pienākumi Memoranda padomes ietvarā var tik pielīdzināti tiem amatiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs, kas klasificēti 37. saimē "Politikas plānošana" II A un II B līmenī (11. mēnešalgu grupa) un nodarbojas ar politikas plānošanu nozares ministrijā, ar mēnešalgu 2044,56 euro (atbilstoši vidējai mēnešalgai valsts pārvaldē, kas tiek maksāta amatpersonām (darbiniekiem) ar 11 mēnešalgu grupu Atlīdzības uzskaites sistēmas dati par 2024. gada jūniju (Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumi Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu");
3) paredzot, ka vidējais stundu skaits mēnesī ir 166, vienas stundas atlīdzības likmes apmērs ir 12,32 euro, ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām kopējā stundas atlīdzības likme - 15,22 euro. 

Pieņemot, ka gadā notiek 11 Memoranda padomes sēdes - Memoranda padomes vadītāja vietnieks saņemtu atlīdzību - 11x122=1 342 euro, septiņi Memoranda padomes locekļi - 7x61x11=4 697 euro. Pieņemot, ka ik gadu notiek sešas Memoranda padomes izveidoto darba grupu sēdes - triju Memoranda padomes izveidoto darba grupu vadītāji saņemtu atlīdzību - 6x3x152=2 736 euro un triju darba grupu ietvaros izvēlētie seši eksperti no nevalstisko organizāciju vidus katrā darba grupā saņemtu atlīdzību - (6x6x61)x3=6 588 euro. Pieņemot, ka nemainās Memoranda padomes deleģēto pārstāvju skaits (deleģēto pārstāvju saraksts publicēts Ministru kabineta tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/11472/download?attachment) (vienlaikus paredzot arī iespējas nepieciešamības gadījumā deleģēt līdz 3 papildu pārstāvjiem, attiecīgi šāds finansējums ir plānojams kopējā aprēķinā) dažādos formātos kopējā aptuvenā atlīdzības summa deleģētajiem pārstāvjiem ir 6 840 euro ik gadu. Ar Memoranda padomes lēmumu dažādos formātos deleģēto pārstāvju darbības koordinēšanai izveidojamās darba grupas vadītājam atkarībā no Memoranda padomes lēmuma par darba grupas darbības formātu ir nosakāma atlīdzība (precīzs atlīdzības apmērs pirms diskusijas Memoranda padomē par turpmāko deleģēto pārstāvju darbības formātu nav nosakāms, tomēr nevar pārsniegt pārējo darba grupu vadītāju atlīdzību gada ietvarā – 152x6=912 euro). Savukārt Memoranda padomes deleģētajiem pārstāvjiem par iesaisti darba grupā kā koordinējošā mehānismā nav paredzēts noteikt atlīdzību, ņemot vērā, ka tie jau saņems atlīdzību kā deleģētie pārstāvji un viedokļa noskaidrošana un atgriezeniskās saites sniegšana ir būtiska pārstāvniecības nodrošināšanā. Kopējā prognozējamā atlīdzības apmēra nevalstisko organizāciju pārstāvjiem kopsumma gadā ir 22 203 euro. 

Valsts kancelejas organizētā konkursa ietvaros pretendentiem, sagatavojot piedāvājumu, būs jāievēro ar noteikumu projektu noteiktais atlīdzības apmērs, kā arī prognozējamā atlīdzības nevalstisko organizāciju pārstāvjiem kopsumma. Valsts kancelejas un ministriju pārstāvjiem atlīdzību par dalību Memoranda padomes sēdēs nav plānots noteikt. Vienlaikus ar noteikumu projekta 24. punktu paredzēts noteikt, ka viena persona var vienlaicīgi saņemt atlīdzību par dalību ne vairāk kā trīs formātos (padomē, padomes darba grupā, kā deleģētais pārstāvis konsultatīvajā vai uzraudzības padomē, komisijā, darba grupā), tādējādi nodrošinot, ka plašāks skaits nevalstisko organizāciju pārstāvju var saņemt atlīdzību par ieguldījumu Memoranda padomes darbībā. Gadījumā, ja finanšu līdzekļi būtu ierobežoti, prioritāri atlīdzība izmaksājama šādā secībā - Memoranda padomes vadītāja vietnieks un locekļi, tad darba grupu vadītāji, secīgi darba grupu locekļi, visbeidzot deleģētie pārstāvji.