25-TA-3086: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 15. maija noteikumos Nr. 325 "Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīvas 2024/869, ar ko groza Eiropas parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK un Padomes Direktīvu 98/24/EK attiecībā uz svina un tā neorganisko savienojumu un diizocianāta robežvērtībām (turpmāk – direktīva 2024/869) prasības.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir papildināt arodekspozīciju robežvērtību sarakstu ar diizocianātu atbilstoši direktīvai 2024/869, lai nodrošinātu lielāku nodarbināto veselības aizsardzību, kā arī precizēt prasības attiecībā uz stirola arodekspozīcijas robežvērtību.
Spēkā stāšanās termiņš
09.04.2026.
Pamatojums
Direktīva 2024/869
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Darba aizsardzības prasības darbā ar ķīmiskām vielām reglamentē Ministru kabineta 2007. gada 15. maija noteikumi Nr. 325 „Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās” (turpmāk - noteikumi Nr. 325) un darbā ar kancerogēnām vielām - reglamentē Ministru kabineta 2008. gada 29. septembra noteikumi Nr. 803 „Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās” (turpmāk – noteikumi Nr. 803).
Minētajos noteikumos ir iekļautas prasības, konkrētas vielas un to arodekspozīcijas robežvērtības (turpmāk - AER), kas pamatā izriet no Eiropas Savienības regulējuma.
Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (Scientific Committee on Occupational Exposure Limits (turpmāk - SCOEL) ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus un atklājumus par ķīmisko vielu ietekmi uz nodarbināto veselību un audzēju attīstību, nosaka jaunas vielas vai maina jau noteikto vielu AER. Attiecīgi pēc SCOEL ieteikuma regulāri notiek ķīmisko vielu un kancerogēno vielu sarakstu papildināšana un aktualizēšana, kā arī noteikto robežvērtību pārskatīšana. Aktualizētās prasības tiek iekļautas Eiropas Savienības direktīvās, kas ir jāpārņem arī nacionālajos normatīvajos aktos.
Direktīva 2024/869 pamatā groza prasības, kas attiecināmas uz AER, kas pārņemamas noteikumu Nr.325 un noteikumu Nr.803 grozījumos. Attiecīgi jāprecizē abu noteikumu pielikumi, kuros noteiktas AER un bioloģiskās ekspozīcijas vērtības, kā arī jānodrošina atsauce uz direktīvu 2024/869.
Vienalaikus jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulai Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH ) ar 2023.gada 24.augustu diizocianātus drīkst izmantot vai laist tirgū tikai kā atsevišķas vielas vai kā sastāvdaļu citās vielās vai maisījumos rūpnieciskai un profesionālai izmantošanai, ja darba devējs vai pašnodarbinātā persona nodrošina, ka rūpnieciskie vai profesionālie lietotāji pirms vielas vai maisījuma izmantošanas ir veiksmīgi apguvuši apmācības par diizocianātu drošu izmantošanu. Uzņēmumiem ir iespēja organizēt apmācības par drošu darbu ar diizocianātiem izmantojot tiešsaistes rīku: https://www.safeusediisocyanates.eu/
Ir pieejams informatīvs materiāls: https://www.safeusediisocyanates.eu/images/Posters/Poster_LV.pdf .
Minētajos noteikumos ir iekļautas prasības, konkrētas vielas un to arodekspozīcijas robežvērtības (turpmāk - AER), kas pamatā izriet no Eiropas Savienības regulējuma.
Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (Scientific Committee on Occupational Exposure Limits (turpmāk - SCOEL) ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus un atklājumus par ķīmisko vielu ietekmi uz nodarbināto veselību un audzēju attīstību, nosaka jaunas vielas vai maina jau noteikto vielu AER. Attiecīgi pēc SCOEL ieteikuma regulāri notiek ķīmisko vielu un kancerogēno vielu sarakstu papildināšana un aktualizēšana, kā arī noteikto robežvērtību pārskatīšana. Aktualizētās prasības tiek iekļautas Eiropas Savienības direktīvās, kas ir jāpārņem arī nacionālajos normatīvajos aktos.
Direktīva 2024/869 pamatā groza prasības, kas attiecināmas uz AER, kas pārņemamas noteikumu Nr.325 un noteikumu Nr.803 grozījumos. Attiecīgi jāprecizē abu noteikumu pielikumi, kuros noteiktas AER un bioloģiskās ekspozīcijas vērtības, kā arī jānodrošina atsauce uz direktīvu 2024/869.
Vienalaikus jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulai Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH ) ar 2023.gada 24.augustu diizocianātus drīkst izmantot vai laist tirgū tikai kā atsevišķas vielas vai kā sastāvdaļu citās vielās vai maisījumos rūpnieciskai un profesionālai izmantošanai, ja darba devējs vai pašnodarbinātā persona nodrošina, ka rūpnieciskie vai profesionālie lietotāji pirms vielas vai maisījuma izmantošanas ir veiksmīgi apguvuši apmācības par diizocianātu drošu izmantošanu. Uzņēmumiem ir iespēja organizēt apmācības par drošu darbu ar diizocianātiem izmantojot tiešsaistes rīku: https://www.safeusediisocyanates.eu/
Ir pieejams informatīvs materiāls: https://www.safeusediisocyanates.eu/images/Posters/Poster_LV.pdf .
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Diizocianāti ir plaši izmantota ķīmisko vielu grupa, kurai Eiropas Savienībā ir pakļauti aptuveni 4,2 miljoni nodarbināto, un to iedarbība ir saistīta ar nopietniem veselības riskiem, tostarp astmu un ādas slimībām. Līdz šim ES līmenī nebija noteiktu saistošu AER diizocianātiem, lai gan zinātniskie pierādījumi liecina par būtisku profesionālās saslimstības risku, īpaši būvniecībā, ražošanā un poliuretāna produktu izmantošanā. Tāpēc direktīva 2024/869 pirmo reizi nosaka obligātas AER diizocianātiem, lai nodrošinātu augstāku darba ņēmēju veselības aizsardzības līmeni un mazinātu ar elpošanas ceļu sensibilizāciju saistīto arodslimību izplatību.
Latvijā diizocianātu iedarbība ir aktuāla vairākās nozarēs, tostarp būvniecībā, mēbeļu un metālapstrādes ražošanā, transportlīdzekļu remontā un poliuretāna izstrādājumu izmantošanā. Praksē ir būtiski pietiekami novērtēt diizocionātu sensibilizācijas risku vai ieviest pietiekamus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Noteikumu Nr. 325 1. pielikumā jau ir noteiktas AER atsevišķiem diizocianātiem, bet ne kopējai diizocianātu grupai. Tādēļ direktīvā noteikto AER pārņemšana ir būtiska, lai nodrošinātu konsekventu un preventīvu pieeju darba vides risku pārvaldībai un mazinātu ar sensibilizāciju saistīto arodslimību risku Latvijā.
Latvijā diizocianātu iedarbība ir aktuāla vairākās nozarēs, tostarp būvniecībā, mēbeļu un metālapstrādes ražošanā, transportlīdzekļu remontā un poliuretāna izstrādājumu izmantošanā. Praksē ir būtiski pietiekami novērtēt diizocionātu sensibilizācijas risku vai ieviest pietiekamus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Noteikumu Nr. 325 1. pielikumā jau ir noteiktas AER atsevišķiem diizocianātiem, bet ne kopējai diizocianātu grupai. Tādēļ direktīvā noteikto AER pārņemšana ir būtiska, lai nodrošinātu konsekventu un preventīvu pieeju darba vides risku pārvaldībai un mazinātu ar sensibilizāciju saistīto arodslimību risku Latvijā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā diizocionātu ietekmi uz nodarbināto veselību un pārņemot direktīvas 2024/869 prasības, noteikumu Nr. 325 1. pielikums papildināts ar jaunu vielu - diizocianāti (AER - 0,006 mg/m3 (8h), 0,012 mg/m3 (15min)) (vielas Nr. 178). Turklāt noteikumu projektā dzēsti atsevišķie diizocionātu savienojumi, kas turpmāk iekļaujas vienā ķīmisko vielu grupā (dzēsta viela Nr. 273 un Nr. 559). Vienlaikus jāatzīmē, ka ir paredzēts pārejas periods un līdz 2028. gada 31. decembrim piemēro robežvērtību 0,01 mg/m3 attiecībā uz 8 stundu salīdzināmo periodu un īslaicīgas iedarbības robežvērtību 0,02 mg/m3. Ņemot vērā to, ka noteikumos Nr.325 pielikumā AER atainošanai tiek izmantota mg/m3 vērtība, tad attiecīgi direktīvā 2024/869 noteiktā vērtība ir pārrēķināta no mikrogramiem uz kubikmetru uz miligramiem uz kubikmetru. Noteikumu projekts paredz papildināt arī piezīmju sadaļu, kas saistīta ar diizocianāta piemērošanu. Turklāt neskatoties uz nelielajām izmaiņām noteikumu Nr. 325 1. pielikumā un ņemot vērā ierobežotās TAP tehniskās iespējas 1.pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā (noteikumu projekta 1.1. un 1.3. apakšpunkts).
Vienlaikus noteikumu projektā veikts tehnisks precizējums attiecībā uz CAS numuru Eifilīnam (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts).
Noteikumu projekts ietver arī informatīvās atsauces iekļaušanu uz direktīvu 2024/869 (noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts)
Vienlaikus noteikumu projektā veikts tehnisks precizējums attiecībā uz CAS numuru Eifilīnam (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts).
Noteikumu projekts ietver arī informatīvās atsauces iekļaušanu uz direktīvu 2024/869 (noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts)
Problēmas apraksts
Stirols ir viela ar zināmu neirotoksisku un iespējamu kancerogēnu iedarbību, un tā riski ir analizēti starptautiskos zinātniskos pētījumos un agrākajos SCOEL atzinumos. Lai gan ES līmenī pēdējos gados nav noteiktas jaunas saistošas AER stirolam, vairākas dalībvalstis izmanto nacionālos zinātniskos vērtējumus un tehnoloģiskās iespējas, nosakot praktiski ieviešamas robežvērtības. Latvijā spēkā esošā AER ir būtiski stingrāka nekā daudzās citās ES valstīs, kas rada uzņēmumiem praktiskas grūtības nodrošināt atbilstību pat ar modernām tehnoloģijām. Noteikumu Nr. 325 1. pielikumā ir noteikta AER stirolam (vinilbenzolam) 8 stundu periodā ir 10 mg/m3, bet īslaicīgi (15 min) – 30 mg/m3.
Vienlaikus tika saņemta arī Biedrības ”Stikla šķiedras izstrādājumu ražotāju asociācija” vēstule, ar lūgumu pārskatīt stirola AER.
Vienlaikus tika saņemta arī Biedrības ”Stikla šķiedras izstrādājumu ražotāju asociācija” vēstule, ar lūgumu pārskatīt stirola AER.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu samērīgu, uz pierādījumiem balstītu un tehnoloģiski realizējamu pieeju, paredzēts stirolam noteikt jaunu 8 stundu vidējo AER 85,2 mg/m³, īslaicīgo 170,4 mg/m³, kas būtu līdzīga vairāku ES valstu praksei, bet vienlaikus nodrošina pietiekamu nodarbināto veselības aizsardzību (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts).
Šī vērtība atbilst līmenim, ko izmanto vairākas ES dalībvalstis (t.sk. Somija, Vācija, Lietuva, Igaunija, Īrija, Nīderlande), un nodrošina līdzsvaru starp nodarbināto veselības aizsardzību un uzņēmumu reālajām iespējām nodrošināt atbilstību normatīvajam regulējumam.
Šī vērtība atbilst līmenim, ko izmanto vairākas ES dalībvalstis (t.sk. Somija, Vācija, Lietuva, Igaunija, Īrija, Nīderlande), un nodrošina līdzsvaru starp nodarbināto veselības aizsardzību un uzņēmumu reālajām iespējām nodrošināt atbilstību normatīvajam regulējumam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta “Darba tiesisko attiecību un darba drošības sistēmas uzraudzības pilnveidošana” ietvaros veikts pētījums „Darba apstākļi un riski Latvijā 2019.-2021.” ar mērķi noskaidrot darba aizsardzības situāciju un normatīvo aktu prasību ievērošanu uzņēmumos. (pētījuma rezultāti pieejami Valsts darba inspekcijas tīmekļa vietnē https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/darba-apstakli-un-riski-latvija-2019-2021/ ).
Darba devēju aptaujā 23,7% darba devēju norāda, ka uzņēmumā darbinieki kaut kādā mērā ir pakļauti ķīmisku vielu iedarbības riskam (izgarojumi, dūmi, putekļu vai bīstamu ķīmisku vielu ieelpošana, uzsūkšanās caur ādu) (10,7% -visi darbinieki, 3,0% - vairāk kā puse, 4,3% - puse darbinieku un 9,3%, - mazāk par pusi darbinieku).
14,0% darba devēju norādīja, ka viņu uzņēmumā nodarbinātie kaut kādā mērā ir pakļauti tādu ķīmisko vielu iedarbībai, kas uzsūcas caur ādu, 14,2% vielām, kurām piemīt alergēnas īpašības.
Attiecībā uz darba ņēmēju aptaujas rezultāti parāda, ka izgarojumiem, dūmiem, putekļu vai bīstamo vielu ieelpošanai kaut kādā mērā pakļauti 28,6% (visu darba dienas laiku pakļauti – 2,2%, gandrīz visu dienu – 2,4%, ¾ no darba laika – 1,8%, pusi no darba laika – 4,6%. Ķīmisko vielu uzsūkšanās caur ādu riskam visu darba dienu pakļauts 0,3% darbinieku, vielām ar alerģiskām īpašībām – visu dienu -1,2%. Ķīmiskajām un bioloģiskajām vielām, kas izraisa ļaundabīgu audzēju, visu dienu pakļauti 0,5%, 50% no darba laika pakļauti 0,8% darba ņēmēju.
Savukārt attiecībā uz ķīmisku vielu iedarbību, kurām piemīt kancerogēnas īpašības 2022. gada pētījumā pārliecinoši lielākā darba devēju daļa (96,7%) norādījusi, ka viņu uzņēmumos nodarbinātie nav tām pakļauti, bet 7,4% nodarbināto atzīmēja, ka šādām vielām pakļauti kaut kādā mērā.
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, analizējot datus pēc arodslimības izraisītājfaktora, redzams, ka 2019. gadā 14 gadījumos, 2020. gadā - 5, bet 2021. gadā - 3 ķīmiskais faktors ir izraisījis arodslimību. 2022.-2024. gadā nav bijuši šādi gadījumi, kas gan varētu būt saistīts ar darba vides izmaiņām un veselības traucējumu risināšanu atsevišķi no arodslimību diagnostikas procesa, kā arī to, ka šādas saiknes noteikšana ir visai sarežģīta.
Latvijā nav pieejami dati par audzēju gadījumiem, kas attīstījušies nodarbinātajiem strādājot ar konkrētām kancerogēnām vielām, jo šādu datu sakarības netiek noteiktas un analizētas. Arodslimību ārstu komisija, nosakot darba vides riska faktoru saistību ar veselības traucējumiem, nosaka arodslimības pēc izraisītājfaktora.
Valsts darba inspekcija, veicot tematiskās pārbaudes uzņēmumos, secinājusi, ka liela daļa darba devēju neapzinās riskus, ko darba vidē rada ķīmisko vielu lietošana. Līdz ar to arī ķīmisko vielu radītie riski netiek atbilstoši novērsti vai mazināti.
Darba devēju aptaujā 23,7% darba devēju norāda, ka uzņēmumā darbinieki kaut kādā mērā ir pakļauti ķīmisku vielu iedarbības riskam (izgarojumi, dūmi, putekļu vai bīstamu ķīmisku vielu ieelpošana, uzsūkšanās caur ādu) (10,7% -visi darbinieki, 3,0% - vairāk kā puse, 4,3% - puse darbinieku un 9,3%, - mazāk par pusi darbinieku).
14,0% darba devēju norādīja, ka viņu uzņēmumā nodarbinātie kaut kādā mērā ir pakļauti tādu ķīmisko vielu iedarbībai, kas uzsūcas caur ādu, 14,2% vielām, kurām piemīt alergēnas īpašības.
Attiecībā uz darba ņēmēju aptaujas rezultāti parāda, ka izgarojumiem, dūmiem, putekļu vai bīstamo vielu ieelpošanai kaut kādā mērā pakļauti 28,6% (visu darba dienas laiku pakļauti – 2,2%, gandrīz visu dienu – 2,4%, ¾ no darba laika – 1,8%, pusi no darba laika – 4,6%. Ķīmisko vielu uzsūkšanās caur ādu riskam visu darba dienu pakļauts 0,3% darbinieku, vielām ar alerģiskām īpašībām – visu dienu -1,2%. Ķīmiskajām un bioloģiskajām vielām, kas izraisa ļaundabīgu audzēju, visu dienu pakļauti 0,5%, 50% no darba laika pakļauti 0,8% darba ņēmēju.
Savukārt attiecībā uz ķīmisku vielu iedarbību, kurām piemīt kancerogēnas īpašības 2022. gada pētījumā pārliecinoši lielākā darba devēju daļa (96,7%) norādījusi, ka viņu uzņēmumos nodarbinātie nav tām pakļauti, bet 7,4% nodarbināto atzīmēja, ka šādām vielām pakļauti kaut kādā mērā.
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, analizējot datus pēc arodslimības izraisītājfaktora, redzams, ka 2019. gadā 14 gadījumos, 2020. gadā - 5, bet 2021. gadā - 3 ķīmiskais faktors ir izraisījis arodslimību. 2022.-2024. gadā nav bijuši šādi gadījumi, kas gan varētu būt saistīts ar darba vides izmaiņām un veselības traucējumu risināšanu atsevišķi no arodslimību diagnostikas procesa, kā arī to, ka šādas saiknes noteikšana ir visai sarežģīta.
Latvijā nav pieejami dati par audzēju gadījumiem, kas attīstījušies nodarbinātajiem strādājot ar konkrētām kancerogēnām vielām, jo šādu datu sakarības netiek noteiktas un analizētas. Arodslimību ārstu komisija, nosakot darba vides riska faktoru saistību ar veselības traucējumiem, nosaka arodslimības pēc izraisītājfaktora.
Valsts darba inspekcija, veicot tematiskās pārbaudes uzņēmumos, secinājusi, ka liela daļa darba devēju neapzinās riskus, ko darba vidē rada ķīmisko vielu lietošana. Līdz ar to arī ķīmisko vielu radītie riski netiek atbilstoši novērsti vai mazināti.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- nodarbinātie
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts kopā ar izmaiņām darba aizsardzības prasībās, saskaroties ar kancerogēnām vielām vērsts uz nodarbināto veselības aizsardzību, paredzams, ka uzlabosies šo nodarbināto zināšanas par ķīmiskām un kancerogēnām vielām, īpaši attiecībā uz diizocianātiem un svinu, un tiks nodrošināta labāka veselības aizsardzība.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Uzņēmumos, kur nodarbinātie saskaras ar ķīmiskām un kancerogēnām vielām, darba devējam jau tagad ir jāievēro darba aizsardzības prasības, kas noteiktas noteikumos Nr.325 un Nr.803.
Projekts paredz AER noteikšanu diizocianātiem, kā arī AER izmaiņas stirolam. Diizocianāta gadījumā jau pašlaik uzņēmumiem ir jānodrošina nodarbināto apmācība, tad nu arī normatīvajā regulējumā ir skaidri noteikta vērtība, kas parāda drošo līmeni, kas nerada kaitējumu veselībai. Attiecīgi nodrošinot darba vides mērījumus un nosakot diizocianāta un stirola, kā arī citu ķīmisko vielu līmeni darba vides gaisā ir jāpielāgo gan aizsardzības pasākumi, aizsardzības līdzekļi, gan jānodrošina veselības uzraudzība.
Projekts paredz AER noteikšanu diizocianātiem, kā arī AER izmaiņas stirolam. Diizocianāta gadījumā jau pašlaik uzņēmumiem ir jānodrošina nodarbināto apmācība, tad nu arī normatīvajā regulējumā ir skaidri noteikta vērtība, kas parāda drošo līmeni, kas nerada kaitējumu veselībai. Attiecīgi nodrošinot darba vides mērījumus un nosakot diizocianāta un stirola, kā arī citu ķīmisko vielu līmeni darba vides gaisā ir jāpielāgo gan aizsardzības pasākumi, aizsardzības līdzekļi, gan jānodrošina veselības uzraudzība.
Nozare
Apstrādes rūpniecība, Būvniecība, Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts
Nozaru ietekmes apraksts
Diizocianāti pamatā tiek izmantoti būvniecībā, jo virkne izmantojamo materiālu, krāsu (poliuretāna, poliuretāna un epoksīda krāsas), laku satur diizocianātus. Saskare iespējama arī autobūves un autoremonta darbos, ražojot krāsas un dažādus materiālus.
Stirolam visbiežāk ir pakļauti darbinieki no plastmasas, sintētiskā kaučuka un stikla šķiedras kompozītmateriālu ražošanas nozarēm. Starptautiskie dati rāda, ka lielākā daļa ekspozīcijas notiek tieši tur, kur stirols tiek izmantots kā monomērs vai sveķu sastāvdaļa.
Stirolam visbiežāk ir pakļauti darbinieki no plastmasas, sintētiskā kaučuka un stikla šķiedras kompozītmateriālu ražošanas nozarēm. Starptautiskie dati rāda, ka lielākā daļa ekspozīcijas notiek tieši tur, kur stirols tiek izmantots kā monomērs vai sveķu sastāvdaļa.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Noteikumu projekts tiek vienlaikus virzīts kopā ar noteikumu Nr.803 grozījumiem (25-TA-3087), lai pārņemtu Direktīvas 2024/869 prasības, jo grozījumi abos projektos ir cieši saistīti.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
2024/869
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīvas 2024/869, ar ko groza Eiropas parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK un Padomes Direktīvu 98/24/EK attiecībā uz svina un tā neorganisko savienojumu un diizocianāta robežvērtībām
Apraksts
Atbilstība Direktīvai 2024/869 norādīta aizpildot 5.4.sadaļu
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīvas 2024/869, ar ko groza Eiropas parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/37/EK un Padomes Direktīvu 98/24/EK attiecībā uz svina un tā neorganisko savienojumu un diizocianāta robežvērtībām
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 1.punkts
Noteikumu projekta 1.1. un 1.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
1.panta 2.punkts
Noteikumu Nr. 803 1. un 3.pielikums.
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
2.pants
Direktīvas normu pārņemšana attiecas uz noteikumu Nr. 803 grozījumiem (TA-3087)
-
-
3.pants
Noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts un 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
4.pants
Normatīvajos aktos nav jāpārņem
-
-
5.pants
Normatīvajos aktos nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 1. pielikums
Noteikumu projekta 1.1. un 1.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2. pielikums
Direktīvas normu pārņemšana attiecas uz noteikumu Nr. 803 grozījumiem (TA-3087)
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Labklājības ministrija, lai nodrošinātu direktīvas Nr. 2024/869 pārņemšanu, pēc noteikumu grozījumu pieņemšanas ievietos informāciju Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēmā (ESTAPIKS).
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Stikla šķiedras izstrādājumu ražotāju asociācija6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Darba aizsardzības jomas speciālistu semināros dalībnieki tika informēti par plānotajām izmaiņām saistībā ar direktīvas 2024/869 pārņemšanu.
Vienlaikus jāatzīmē, ka ir pieejams informatīvs materiāls: https://www.safeusediisocyanates.eu/images/Posters/Poster_LV.pdf . Turklāt, 2026.gadā paredzēti informatīvi semināri par drošu darbu ar ķīmiskām vielām, kā arī darbu ar diizocianātiem un to ietekmi uz veselību.
Vienlaikus jāatzīmē, ka ir pieejams informatīvs materiāls: https://www.safeusediisocyanates.eu/images/Posters/Poster_LV.pdf . Turklāt, 2026.gadā paredzēti informatīvi semināri par drošu darbu ar ķīmiskām vielām, kā arī darbu ar diizocianātiem un to ietekmi uz veselību.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts darba inspekcija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Projekts nepaplašina un nesašaurina Valsts darba inspekcijas funkcijas, jo jau šobrīd Valsts darba inspekcija veic kontroli un uzraudzību darba aizsardzības jomā, tajā skaitā arī darba aizsardzības prasību izpildi darba vietās, kur iespējama saskare ar ķīmiskām un kancerogēnām vielām. Nenoliedzami būs jāņem vērā normatīvā regulējuma izmaiņas un jāpielāgo arī inspektoru apmācības, kas iekļaujas apmācību organizēšanā, aktualizēšanā un neietekmē administratīvās izmaksas.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, īpaši uz to nodarbināto veselības aizsardzību, kas darba vidē saskaras ar diizocianātiem un stirolu.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi