Anotācija (ex-ante)

1. Ņemot vērā, ka tika pieņemts lēmums 1.1.1. SAM finansējumu fokusēt uz darbībām, kam ir lielāka ietekme uz tautsaimniecību, tiek plānota 1.1.1.4. pasākuma finansējuma 6 090 000 euro apmērā (t.sk. 5 176 500 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 913 500 euro nacionālais līdzfinansējums (t.sk. valsts budžeta līdzfinansējums 615 624 euro un privātais līdzfinansējums 297 876 euro)) pārdale uz 1.1.1.9. pasākumu atbilstoši Informatīvā ziņojuma par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2024. gada 1. martam (pusgada ziņojums) ES fondu investīciju optimizēšanas priekšlikumiem. 

1.1.1.9. pasākuma un 1.1.1.4. pasākuma darbības ir saturiski līdzīgas, piemēram, kā viena no 1.1.1.4. pasākuma plānotajām atbalstāmajām darbībām tika plānota atbalsta sniegšana pēcdoktorantiem, t.i. mobilitātes stipendiju īstenošanai, kas ir arī viena no 1.1.1.9. pasākuma atbalstāmajām darbībām. 

1.1.1.9. pasākuma īstenošanas noteikumos nepieciešams veikt grozījumus, precizējot pasākuma ietvaros plānoto kopējo finansējumu, pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu, pētniecības pieteikumu īstenošanai plānoto kopējo finansējumu un pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu. Ņemot vērā, ka finansējuma pārdales rezultātā tiks palielināts pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamais kopējais finansējums un būs iespēja atbalstīt lielāku skaitu pēcdoktorantu, ir nepieciešams palielināt arī LZP projekta īstenošanas izmaksas. Finansējuma pārdales rezultātā ir nepieciešams precizēt arī 1.1.1.9. pasākumā noteiktos uzraudzības rādītājus.  

2. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto skaidrojumu un ievērojot Regulas 2021/1060 (EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai) 63.panta 2.punktu,  1.1.1.9. pasākuma ietvaros LZP nevar tikt piešķirts finansējums nedz 1.1.1.2. pasākuma ilgtspējas uzraudzībai, kā to paredz MK noteikumu Nr. 35 44. un 53. punkts, nedz 1.1.1.9. pasākuma pētniecības pieteikumu pēcuzraudzības  nodrošināšanai atbilstoši MK noteikumu Nr. 35 43.15. apakšpunktā noteiktajam.  

3. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 35 62.1. apakšpunktu IZM izstrādāja "Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.9. pasākuma „Pēcdoktorantūras pētījumi” īstenošanai" (turpmāk - metodika), kur pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu vienas vienības likmes aprēķins balstījās uz Eiropas Komisijas izmantoto likmju apmēru līdzīgām darbībām Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī aktivitātes "Pēcdoktorantūras stipendijas" (turpmāk – aktivitāte "Pēcdoktorantūras stipendijas") ietvaros. Metodika paredzēja, ka pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu vienas vienības likme tiek noteikta atbilstoši aktivitātes "Pēcdoktorantūras stipendijas" projektā iesaistītā pēcdoktoranta mēneša iztikas pabalstam (living allowance), kas pēc būtības ir pielīdzināms darba samaksai un kas metodikas izstrādes laikā Latvijai bija noteikta 3 860 euro mēnesī (vispārējai likmei 5 080 euro mēnesī piemērojot Latvijas teritoriālo koeficientu 0,76), ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 

Metodikas saskaņošanas laikā - šī gada 17. aprīlī stājās spēkā jaunā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību Darba programma 2023-2025. gadam¹, kurā ir veiktas izmaiņas izmaksu vienas vienības likmēs, kā arī teritoriālajos koeficientos. Tā rezultātā aktivitātes “Pēcdoktorantūras stipendijas” projektā iesaistītā pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu (living allowance) apmērs palielinājies no 3 860 euro mēnesī uz 5 020 euro mēnesī, kā arī mobilitātes izmaksu (mobility allowance) apmērs palielinājies no 600 euro mēnesī uz 710 euro mēnesī. 
Piezīme. Ņemot vērā to, ka iepriekš minētajās atlīdzības izmaksās (vienas vienības izmaksu likmē) tiek ieskaitītas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad salīdzinājumam pēcdoktoranta bruto alga ir pieaugusi no 3 123 euro mēnesī uz 4 061 euro mēnesī (atlīdzības izmaksas bez darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām). 
 
Izvērtējot Latvijas augstskolu akadēmiskā personāla vadošo pētnieku faktisko atalgojuma līmeni (saskaņā ar valsts augstskolu iesniegtajiem datiem IZM 2023. gadā vidējā akadēmiskā personāla vadošo pētnieku vidējā bruto alga bija 2 754 euro mēnesī), kā arī, aptaujājot augstskolas par aktualizētās likmes piemērošanas iespējām, tika secināts, ka tā būtiski pārsniedz esošo akadēmiskā personāla vadošo pētnieku faktisko atalgojuma līmeni, tādēļ tās piemērošana nebūtu samērīga un taisnīga. 

Līdz ar to, lai izvairītos no akadēmiskā personāla atlīdzības sistēmas kropļošanas, tika pieņemts lēmums pēcdoktorantu atlīdzības izmaksu noteikšanai izmantot aktivitātes “Pēcdoktorantūras stipendijas” iepriekšējo likmi, kas bija spēkā līdz 2024. gada 17. aprīlim, piemērojot to kā faktiskās izmaksas. Lēmums saskaņots ar vadošo iestādi 2024. gada 23. maija sanāksmē.

Ņemot  vērā, ka pētniecības pieteikumu atlase vēl nav izsludināta, nav tādu personu, kas saņēmušas atbalstu vai atbalstam jau pieteikušās un ko minētie grozījumi varētu ietekmēt.

4. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr.2021/1060) 2.panta 1.daļas 9.punktā sniegto finansējuma saņēmēja definīciju, kas ir tieši piemērojama, secināms, ka ES fondu (ERAF, ESF+, KF, TPF, EJZAF) daudzpakāpju projektu gadījumā finansējuma saņēmējs var sniegt komercdarbības atbalstu tikai de minimis veidā, proti, nav pieļaujams, ka finansējuma saņēmējs sniedz atbalstu saskaņā ar citu komercdarbības atbalsta regulējumu, kas nav de minimis. 

¹ https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/horizon/wp-call/2023-2024/wp-2-msca-actions_horizon-2023-2024_en.pdf

1. MK noteikumos Nr. 35 ir nepieciešams veikt grozījumus: 
1) 12. punktā, palielinot pasākuma ietvaros plānoto kopējo finansējumu par 6 090 000 euro, kā rezultātā pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 50 890 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 6 449 389 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums –  43 256 500 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 5 481 981 euro), valsts budžeta līdzfinansējums – 5 765 270 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 967 408 euro) un privātais līdzfinansējums – 1 868 230 euro; 
2) 13. punktā, kā rezultātā pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 44 440 611 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 37 774 519 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 797 862 euro un privāto līdzfinansējumu – 1 868 230 euro apmērā;  
3) 19. punktā pētniecības pieteikumu īstenošanai plānoto kopējo finansējumu plāno ne mazāk kā 37 364 606  euro apmērā (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 6 449 389 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 31 759 915  euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 5 481 981 euro), valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 736 461 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 967 408 euro) un privāto līdzfinansējumu – 1 868 230 euro apmērā;  
4) 20. punktā pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne mazāk kā 30 915 217 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 26 277 934 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 2 769 053 euro un privāto līdzfinansējumu – 1 868 230 euro apmērā. 

Ņemot vērā, ka tiek palielināts 1.1.1.9. pasākuma pieejamais finansējums, tiek precizēti šādi MK noteikumos Nr. 35 noteiktie uzraudzības rādītāji: 
1) 6.2.2. apakšpunkta iznākuma rādītājs "uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām" tiek palielināts no 13 uz 19; 
2) 6.3.1. apakšpunkta rezultāta rādītājs "atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darba vietas" vērtība tiek palielināta no 41 uz 48; 
3) tiek precizēts 6.3.2. apakšpunkts, mainot rezultāta rādītāja “publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā granti un finanšu instrumenti)” vērtību no 628 142 euro uz 747 292 euro; 
4) finansējuma pārdale no 1.1.1.4. pasākuma uz 1.1.1.9. pasākumu ļaus nodrošināt iespēju sniegt atbalstu papildus 30 pēcdoktorantiem, tādējādi palielinot nacionālā rādītāja “pēcdoktoranti, kas saņēmuši Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu” vērtību no 165 uz 195 (6.4.2.1. apakšpunkts). 

Tā kā tiek palielināts finansējums pētniecības pieteikumu īstenošanai, palielināsies arī LZP projekta darba apjoms, un lai sekmīgi īstenotu 1.1.1.9. pasākumu, tiek palielinātas LZP projekta īstenošanas izmaksas, nosakot, ka 52. Punktā minētās izmaksas nepārsniedz  3 525 394 euro. 

Grozījumu rezultātā 1.1.1.9. pasākuma ERAF investīcijām piemērots 9. intervences kods (ERAF finansējums 2 162 825 euro), 10. intervences kods (ERAF finansējums 2 162 825 euro), 11. intervences kods (ERAF finansējums 17 302 600 euro), 12. intervences kods (ERAF finansējums 19 465 425 euro) un 29. intervences kods (ERAF finansējums 2 162 825 euro). 

2. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 16.pantā  noteikto, LZP kompetencē ietilpst priekšlikumu sagatavošana valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas izstrādei, un atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 408 “Latvijas Zinātnes padomes nolikums” 3.3. apakšpunktā noteiktajam, viena no LZP funkcijām ir  sniegt informāciju un datos un analīzē balstītas konsultācijas par valsts politikas īstenošanu zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā, kā arī par valsts un Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību, un atbilstoši 4.13. apakšpunktā noteiktajam, viens no LZP uzdevumiem ir sistemātiski uzkrāt un apkopot datus atbilstoši padomes funkcijām un kompetencēm, izstrādāt analītikā balstītus secinājumus, rekomendācijas, prognožu modeļus un iniciatīvas zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas komunikācijai, rīcībpolitikai un lēmumu pieņemšanai, kā arī nodrošināt pieejamību datiem un secinājumiem. Tajā pašā laikā Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam starp rezultatīvajiem rādītājiem ir tāds rādītājs kā “nodarbināto zinātnisko darbinieku īpatsvars (%) kopējā nodarbināto skaitā (PLE izteiksmē)”, līdz ar to ir būtiski, ka 1.1.1.9. pasākuma ietvaros izveidotā darba vieta tiek saglabāta vismaz vienu gadu pēc atbalsta saņemšanas beigām. Ievērojot minēto un nodrošinot tiesisko skaidrību ar noteikumu projektu, tiek precizēts MK noteikumu Nr. 35 43.15. apakšpunkts, nosakot, ka finansējuma saņēmējs “nodrošina pētniecības pieteikumu īstenošanas kontroli pētniecības pieteikumu īstenošanas vietā pētniecības pieteikumu īstenošanas laikā un veic pētniecības pieteikumu rezultātu monitoringu”.

Noteikumu projekts tiek papildināts ar 85.¹ apakšpunktu, nosakot, ka "Pētniecības pieteikuma iesniedzējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz vienu gadu pēc pētniecības pieteikuma īstenošanas beigām, tai skaitā pētniecības pieteikuma ietvaros izveidotās darbavietas ilgtspēju un pētniecības virziena attīstību". Minētais nosacījums par darba vietas saglabāšanu vismaz vienu gadu pēc atbalsta saņemšanas beigām jau ir ietverts MK noteikumu Nr. 35 anotācijā, bet skaidrākai nosacījuma uztveramībai, tiek iekļauts arī MK noteikumos. Par pētniecības pieteikuma īstenošanas termiņa beigu datumu tiek uzskatīts datums, kas ir noteikts noslēgtajā līgumā ar pētniecības pieteikuma iesniedzēju par pētniecības pieteikuma īstenošanu.

Tiem pētniecības pieteikumiem, kuru īstenošana noslēgsies 1.1.1.9. pasākuma īstenošanas laikā, pētniecības pieteikumu rezultātu monitorings tiks veikts LZP projekta īstenošanas izmaksu ietvaros, savukārt nepieciešamība nodrošināt LZP nepieciešamo papildu finansējumu 1.1.1.9. pasākuma ''Pēcdoktorantūras pētījumi'' pētniecības pieteikumu ilgtspējas uzraudzībai laikposmā no 2029.gada 1.jūlija līdz 2030.gada 30.jūnijam ir atrunāta MK noteikumu Nr. 35 protokollēmumā.

Ar noteikumu projektu tiek svītrots MK noteikumu Nr. 35 44. punkts un 53. punkts par 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ilgtspējas uzraudzību. Minētā funkcija ir nodrošināma finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros.

Tiek veikti arī precizējumi MK noteikumu Nr. 35 22.5. apakšpunktā, nosakot, ka finansējuma saņēmējs "izvērtē pētniecības pieteikumus un pieņem lēmumu par pētniecības pieteikumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, lēmumā iekļaujot informāciju par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību". Minētie precizējumi tiek veikti, lai pētniecības pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja precizēt pētniecības pieteikuma iesniegumus. 

3. MK noteikumu Nr. 35 62.1. apakšpunkts tiek precizēts, paredzot, ka pēcdoktoranta atlīdzības izmaksas nepārsniedz 3 860 euro mēnesī un dzēšot nosacījumu, ka "Atlīdzības izmaksu apmērs tiek noteikts un izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi". Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka pēcdoktoranta atlīdzības izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši faktiskajām izmaksām un vienas vienības izmaksu likme tām netiks piemērota.

Pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu apmērs 3 860 euro mēnesī, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir noteikts šādu apsvērumu rezultātā: 
1) tas ir atbilstošs aktivitātes “Pēcdoktorantūras stipendijas” iepriekšējai pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu (living allowance) vienas vienības likmei, kas aprēķināta, izmantojot Latvijas teritoriālo koeficientu, un šāds likmes apmērs jau konceptuāli ir saskaņots ar nozari; 
2) tas ir atbilstošāks faktiskajam akadēmiskā personāla vadošo pētnieku atalgojuma līmenim;
3) tas ir līdzvērtīgs tai pēcdoktorantu atlīdzības likmei, kas ir paredzēta pēcdoktorantūras grantiem Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros.

Attiecībā uz obligātu vienkāršoto izmaksu piemērošanas prasību Regulas Nr.2021/1060 53. panta 2. punkts paredz, ka darbības vai projekti, kas ir daļa no darbības, kuri saņem atbalstu no ERAF, ESF+ vai TPF un kuru kopējās izmaksas nepārsniedz EUR 200 000, izmaksas tiek segtas ar vienu vienību, fiksētās summas maksājumu vai vienoto likmju veidā, izņemot darbības, kurām atbalsts kvalificējams kā komercdarbības (izņemot de minimis) atbalsts. Vienlaikus Regulas Nr. 2021/1060 2. pantā ietvertā  "saņēmēja" definīcija paredz, ka saņēmējs var būt atbalsta piešķīrēja struktūra.

1.1.1.9. pasākuma īstenošanai plānots viens finansējuma saņēmējs - LZP, kas īstenos vienu projektu ar kopējo finansējumu 50 890 000  euro apmērā (tai skaitā elastības finansējumu), kas šajā gadījumā uzskatāms par darbības līmeni. Savukārt pētniecības pieteikumu iesniedzēji projekta ietvaros ir gala labuma guvēji un šajā līmenī sniegtais atbalsts būs līdz 200 000 EUR vienam pētniecības pieteikuma iesniedzējam.

1.1.1.9. pasākuma ietvaros ar Regulas Nr. 2021/1060 53.panta 2.punktā minēto “darbību” tiek saprastas darbības finansējuma saņēmēja līmenī, kas noteiktas MK noteikumu Nr.35 43.punktā, savukārt, sniedzot atbalstu pētniecības pieteikumu kā gala labuma guvēju līmenī, Regulas Nr.2021/1060 53.panta 2.punkta obligāta piemērošana 1.1.1.9. pasākumā nav attiecināma, līdz ar to pētniecības pieteikumu līmenī 1.1.1.9. pasākumā ir iespējams piemērot faktiskās izmaksas. Šāda pieeja ir saskaņota ar vadošo iestādi. Papildus minētajam vadošā iestāde ir informējusi, ka, pēc vadošās iestādes pieprasījuma, no Eiropas Komisijas ir ticis saņemts skaidrojums, ka Regulas Nr. 2021/1060 53. panta 2. punkta piemērošana ir vērtējama katrā gadījumā atsevišķi, kā arī, ka pasākuma autors var vislabāk novērtēt, vai plānotā ieviešanas shēma atbilst vai neatbilst obligātās prasības izpildei.

Palielinoties MSCA “Pēcdoktorantūras stipendijas” noteiktajai likmei mobilitātes izmaksām no 600 euro mēnesī uz 710 euro mēnesī, ir jāpalielina arī pētniecības pieteikuma maksimālais kopējais attiecināmais finansējums no 191 700 euro uz 192 360 euro (61. punkts). 

Lai jaunas MC darba programmas apstiprināšanas gadījumā nebūtu nepieciešams atkārtoti veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 35 62.2., 62.3., 62.4. un 62.5. apakšpunktos, kuros ir noteiktas izmaksas ar saimniecisko darbību nesaistīta pētniecības pieteikuma ietvaros, minētajos apakšpunktos tiek veikti precizējumi, nenorādot noteikto standartlikmi mēnesī. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu minēto standartlikmju pieejamību, MK noteikumi Nr. 35 tiek papildināti ar 78.3.¹ apakšpunktu, kas nosaka, ka 62.2., 62.4. un 62.5. apakšpunktos noteiktās standartlikmes tiks norādītas paziņojumā par pētniecības pieteikumu iesniegšanu, paziņojumu publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

4. MK noteikumos Nr. 35 ir nepieciešams veikt grozījumus, paredzot, ka 1.1.1.9. pasākumā tiks īstenota kombinēta pieeja – atbalsts ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem tiks sniegts gan de minimis veidā, ko piešķirs LZP, kas ir 1.1.1.9. pasākuma finansējuma saņēmējs, gan ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, ko piešķirs sadarbības iestāde.

Pētniecības pieteikuma iesniedzējs varēs veikt izvēli, vai ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem atbalsts tiks saņemts de minimis veidā, vai ar Komisijas regulu Nr. 651/2014.

Pētniecības pieteikuma iesniedzējs varēs saņemt atbalstu ar saimniecisko darbību saistīta pētniecības pieteikuma īstenošanai ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, ja būs saņemts labvēlīgs finansējuma saņēmēja lēmums par pētniecības pieteikuma virzību uz sadarbības iestādi un pozitīvs sadarbības iestādes lēmums par atbilstību valsts atbalsta normām.  

Finansējuma saņēmējs lēmumu par pētniecības pieteikuma virzību, pētniecības pieteikumu (kas satur nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama sadarbības iestādei lēmuma pieņemšanai, t.sk. budžeta kopsavilkums, finansējuma plāns) un tā pielikumus (pamatojums par pētniecības pieteikuma ietvaros plānotā publiskā atbalsta stimulējošo ietekmi, gada pārskatu vai operatīvo starpperiodu pārskatu) nosūta apstiprināšanai sadarbības iestādei. Finansējuma saņēmēja lēmums par pētījuma pieteikuma virzību uz sadarbības iestādi stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Lēmums ietver finansējuma saņēmēja atbildību par to, ka attiecīgā pētniecības pieteikuma saturs ir pārbaudīts un atbilst MK Noteikumiem Nr. 35 un Regulas Nr. 651/2014 prasībām. Sadarbības iestāde attiecīgi pēc tam pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja apstiprināto pētniecības pieteikuma atbilstību valsts atbalsta normām. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par pētniecības pieteikuma apstiprināšanu, veicot sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja līguma grozījumus. Lēmums par valsts atbalsta piešķiršanu ir sadarbības iestādes lēmums par atbilstību valsts atbalsta normām. 

Noteikumi Nr. 35 ir papildināti ar de minimis atbalsta sniegšanas mehānismu, nosakot, ka ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem atbalsts var tikt sniegts ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831). 

Lai finansējuma saņēmējs varētu piešķirt de minimis atbalstu, finansējuma saņēmējam ir jābūt izstrādātai metodikai, kas paredz kārtību, kā tas nodrošinās de minimis atbalsta sniegšanu.

Finansējuma saņēmējs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pētniecības pieteikuma iesniedzējam pārbauda, vai atbalsta apmērs kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komisijas regulas Nr. 2023/2831 ietvaros trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī. 

Finansējuma saņēmējs lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu var pieņemt saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punktu un 8. pantu.

Lai projekta īstenošanas ietvaros nodrošinātu dubultā finansējuma riska novēršanu gadījumos, kas minēti noteikumu projekta 59.¹ punktā, pētniecības pieteikuma iesniedzējs iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu, ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek piešķirts atbalsts vairāku komercdarbības atbalsta programmu ietvaros.

Pētniecības pieteikuma iesniedzējam un sadarbības partnerim izvirzītās prasības, ka uz tiem neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā un tiek iesniegts apliecinājums par atbilstību Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunktam tiek vērtētas uzņēmuma grupas līmenī.

Papildus tiek precizēti MK noteikumu Nr. 35 7. punktā ietvertie RIS3 rādītāji atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajām vadlīnijām "Vadlīnijas par viedās specializācijas stratēģijas jomas noteikšanu un monitoringa veikšanu".