24-TA-1436: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 35 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" īstenošanas noteikumi "" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 35 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” (turpmāk - 1.1.1. SAM) 1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” īstenošanas noteikumi"” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, atbilstoši Informatīvā ziņojuma par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2024. gada 1. martam (pusgada ziņojums) ES fondu investīciju optimizēšanas priekšlikumiem, un ievērojot nepieciešamos grozījumus "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1. Piešķirt papildu finansējumu 1.1.1.9. pasākumam “Pēcdoktorantūras pētījumi” (turpmāk – 1.1.1.9. pasākums).
2. Precizēt nosacījumus par ilgtspējas nodrošināšanu.
3. Paredzēt, ka pēcdoktoranta atlīdzības izmaksas tiek attiecinātas kā faktiskās izmaksas, nevis atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi.
4. Paredzēt, ka atbalsts ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem tiks sniegts gan de minimis veidā, gan ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014.
2. Precizēt nosacījumus par ilgtspējas nodrošināšanu.
3. Paredzēt, ka pēcdoktoranta atlīdzības izmaksas tiek attiecinātas kā faktiskās izmaksas, nevis atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi.
4. Paredzēt, ka atbalsts ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem tiks sniegts gan de minimis veidā, gan ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Izvērtējot līdzīgu 1.1.1. SAM pasākumu darbības, tika secināts, ka finansējumu nepieciešams fokusēt uz darbībām, kam ir lielāka ietekme uz tautsaimniecību, līdz ar to 1.1.1.4. pasākuma "Mobilitātes, pieredzes apmaiņas un sadarbības aktivitātes starptautiskās konkurētspējas uzlabošanai zinātnē” (turpmāk - 1.1.1.4. pasākums) finansējums tiek pārdalīts uz 1.1.1.9. pasākumu. Lai īstenotu mobilitāti, kas tika plānota kā viena no 1.1.1.4. pasākuma atbalstāmajām darbībām, pēcdoktorantiem (neskaitot 1.1.1.9. pasākumu) un doktorantiem joprojām ir iespēja saņemt atbalstu citos pasākumos, piemēram, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.5. pasākumā "Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu", Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" projektos un Erasmus+ projektos.
Spēkā esošie Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 35 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" īstenošanas noteikumi"” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 35) paredz, ka 1.1.1.9. pasākuma ietvaros:
1) plānotais kopējais finansējums ir 44 800 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 5 488 842 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 38 080 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 4 665 516 euro), valsts budžeta līdzfinansējums – 5 149 646 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 823 326 euro) un privātais līdzfinansējums – 1 570 354 euro (12. punkts);
2) pasākuma īstenošanai pieejamais kopējais finansējums ir ne vairāk kā 39 311 158 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 33 414 484 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 4 326 320 euro un privātais līdzfinansējums – 1 570 354 euro apmērā (13. punkts);
3) pētniecības pieteikumu īstenošanai plānoto kopējo finansējumu plāno ne mazāk kā 31 407 079 euro apmērā (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 5 488 842 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 26 696 017 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 665 516 euro), valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 140 708 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 823 326 euro) un privāto līdzfinansējumu – 1 570 354 euro apmērā (19. punkts);
4) pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne mazāk kā 25 918 237 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 22 030 501 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 2 317 382 euro un privāto līdzfinansējumu – 1 570 354 euro apmērā (20. punkts).
Savukārt Latvijas zinātnes padomes (turpmāk – LZP) projekta īstenošanas izmaksas ir 3 126 329 euro (52. punkts).
MK noteikumos Nr. 35 viens no noteiktajiem uzraudzības rādītājiem ir iznākuma rādītājs "uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām, - 13" (6.2.2. apakšpunkts), ir noteikti rezultātu rādītāji "atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darba vietas – 41" (6.3.1. apakšpunkts) un "publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā granti un finanšu instrumenti) – 628 142 euro" (6.3.2. apakšpunkts), kā arī nacionālais rādītājs "pēcdoktoranti, kas saņēmuši Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu, – vismaz 165" (6.4.2.1. apakšpunkts).
2. MK noteikumi Nr. 35 paredz, ka LZP nodrošina 1.1.1.2. pasākuma ilgtspējas uzraudzību (44., 53. punkts) un veic 1.1.1.9. pasākuma pētniecības pieteikumu īstenošanas kontroli pētniecības pieteikumu īstenošanas vietā pētniecības pieteikumu īstenošanas laikā un pēcuzraudzības periodā (43.15. apakšpunkts).
3. MK noteikumu Nr. 35 62. punkts paredz, ka ar saimniecisko darbību nesaistīta pētniecības pieteikuma ietvaros attiecināmas šādas izmaksas:
1) pēcdoktoranta (personāla) atlīdzības izmaksas ir 3 860 euro mēnesī un gadā tās nepārsniedz 46 320 euro, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citas sociālās garantijas, kuras noteiktas normatīvajos aktos darba tiesību un atlīdzības jomā. Atlīdzības izmaksu apmērs tiek noteikts un izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi (62.1. apakšpunkts);
2) vienas vienības izmaksas atbilstoši Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī programmas "Pēcdoktorantūras stipendijas" noteiktajai standartlikmei – 1000 euro mēnesī (62.2. apakšpunkts);
3) izmaksas par pētniecības pieteikuma īstenošanas nodrošināšanai izmantotajiem pētniecības pieteikuma iesniedzēja administratīvajiem un infrastruktūras resursiem – 255 euro mēnesī – saskaņā ar vienas vienības izmaksu metodiku (62.3. apakšpunkts);
4) mobilitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī programmas "Pēcdoktorantūras stipendijas" noteiktajai standartlikmei – 600 euro mēnesī, ja mobilitātes ilgums ir seši mēneši vai vairāk (62.4. apakšpunkts);
5) ģimenes pabalsta izmaksas atbilstoši Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī programmas "Pēcdoktorantūras stipendijas" noteiktajai standartlikmei – 660 euro mēnesī, ja mobilitātes ilgums ir seši mēneši vai vairāk (62.5. apakšpunkts).
MK noteikumu Nr. 35 paredz, ka pētniecības pieteikuma maksimālais kopējais attiecināmais finansējums vienas kārtas ietvaros ir 191 700 euro (61.punkts).
4. Pašreizējā MK noteikumu Nr. 35 redakcija paredz, ka atbalsts ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem tiek piešķirts atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulai (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), un atbalstu piešķir Latvijas Zinātnes padome (turpmāk - LZP), kas ir 1.1.1.9. pasākuma finansējuma saņēmējs.
Spēkā esošie Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 35 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" īstenošanas noteikumi"” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 35) paredz, ka 1.1.1.9. pasākuma ietvaros:
1) plānotais kopējais finansējums ir 44 800 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 5 488 842 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 38 080 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 4 665 516 euro), valsts budžeta līdzfinansējums – 5 149 646 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 823 326 euro) un privātais līdzfinansējums – 1 570 354 euro (12. punkts);
2) pasākuma īstenošanai pieejamais kopējais finansējums ir ne vairāk kā 39 311 158 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 33 414 484 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 4 326 320 euro un privātais līdzfinansējums – 1 570 354 euro apmērā (13. punkts);
3) pētniecības pieteikumu īstenošanai plānoto kopējo finansējumu plāno ne mazāk kā 31 407 079 euro apmērā (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 5 488 842 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 26 696 017 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 665 516 euro), valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 140 708 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 823 326 euro) un privāto līdzfinansējumu – 1 570 354 euro apmērā (19. punkts);
4) pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne mazāk kā 25 918 237 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 22 030 501 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 2 317 382 euro un privāto līdzfinansējumu – 1 570 354 euro apmērā (20. punkts).
Savukārt Latvijas zinātnes padomes (turpmāk – LZP) projekta īstenošanas izmaksas ir 3 126 329 euro (52. punkts).
MK noteikumos Nr. 35 viens no noteiktajiem uzraudzības rādītājiem ir iznākuma rādītājs "uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām, - 13" (6.2.2. apakšpunkts), ir noteikti rezultātu rādītāji "atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darba vietas – 41" (6.3.1. apakšpunkts) un "publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā granti un finanšu instrumenti) – 628 142 euro" (6.3.2. apakšpunkts), kā arī nacionālais rādītājs "pēcdoktoranti, kas saņēmuši Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu, – vismaz 165" (6.4.2.1. apakšpunkts).
2. MK noteikumi Nr. 35 paredz, ka LZP nodrošina 1.1.1.2. pasākuma ilgtspējas uzraudzību (44., 53. punkts) un veic 1.1.1.9. pasākuma pētniecības pieteikumu īstenošanas kontroli pētniecības pieteikumu īstenošanas vietā pētniecības pieteikumu īstenošanas laikā un pēcuzraudzības periodā (43.15. apakšpunkts).
3. MK noteikumu Nr. 35 62. punkts paredz, ka ar saimniecisko darbību nesaistīta pētniecības pieteikuma ietvaros attiecināmas šādas izmaksas:
1) pēcdoktoranta (personāla) atlīdzības izmaksas ir 3 860 euro mēnesī un gadā tās nepārsniedz 46 320 euro, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citas sociālās garantijas, kuras noteiktas normatīvajos aktos darba tiesību un atlīdzības jomā. Atlīdzības izmaksu apmērs tiek noteikts un izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi (62.1. apakšpunkts);
2) vienas vienības izmaksas atbilstoši Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī programmas "Pēcdoktorantūras stipendijas" noteiktajai standartlikmei – 1000 euro mēnesī (62.2. apakšpunkts);
3) izmaksas par pētniecības pieteikuma īstenošanas nodrošināšanai izmantotajiem pētniecības pieteikuma iesniedzēja administratīvajiem un infrastruktūras resursiem – 255 euro mēnesī – saskaņā ar vienas vienības izmaksu metodiku (62.3. apakšpunkts);
4) mobilitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī programmas "Pēcdoktorantūras stipendijas" noteiktajai standartlikmei – 600 euro mēnesī, ja mobilitātes ilgums ir seši mēneši vai vairāk (62.4. apakšpunkts);
5) ģimenes pabalsta izmaksas atbilstoši Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī programmas "Pēcdoktorantūras stipendijas" noteiktajai standartlikmei – 660 euro mēnesī, ja mobilitātes ilgums ir seši mēneši vai vairāk (62.5. apakšpunkts).
MK noteikumu Nr. 35 paredz, ka pētniecības pieteikuma maksimālais kopējais attiecināmais finansējums vienas kārtas ietvaros ir 191 700 euro (61.punkts).
4. Pašreizējā MK noteikumu Nr. 35 redakcija paredz, ka atbalsts ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem tiek piešķirts atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulai (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), un atbalstu piešķir Latvijas Zinātnes padome (turpmāk - LZP), kas ir 1.1.1.9. pasākuma finansējuma saņēmējs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Ņemot vērā, ka tika pieņemts lēmums 1.1.1. SAM finansējumu fokusēt uz darbībām, kam ir lielāka ietekme uz tautsaimniecību, tiek plānota 1.1.1.4. pasākuma finansējuma 6 090 000 euro apmērā (t.sk. 5 176 500 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 913 500 euro nacionālais līdzfinansējums (t.sk. valsts budžeta līdzfinansējums 615 624 euro un privātais līdzfinansējums 297 876 euro)) pārdale uz 1.1.1.9. pasākumu atbilstoši Informatīvā ziņojuma par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2024. gada 1. martam (pusgada ziņojums) ES fondu investīciju optimizēšanas priekšlikumiem.
1.1.1.9. pasākuma un 1.1.1.4. pasākuma darbības ir saturiski līdzīgas, piemēram, kā viena no 1.1.1.4. pasākuma plānotajām atbalstāmajām darbībām tika plānota atbalsta sniegšana pēcdoktorantiem, t.i. mobilitātes stipendiju īstenošanai, kas ir arī viena no 1.1.1.9. pasākuma atbalstāmajām darbībām.
1.1.1.9. pasākuma īstenošanas noteikumos nepieciešams veikt grozījumus, precizējot pasākuma ietvaros plānoto kopējo finansējumu, pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu, pētniecības pieteikumu īstenošanai plānoto kopējo finansējumu un pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu. Ņemot vērā, ka finansējuma pārdales rezultātā tiks palielināts pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamais kopējais finansējums un būs iespēja atbalstīt lielāku skaitu pēcdoktorantu, ir nepieciešams palielināt arī LZP projekta īstenošanas izmaksas. Finansējuma pārdales rezultātā ir nepieciešams precizēt arī 1.1.1.9. pasākumā noteiktos uzraudzības rādītājus.
2. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto skaidrojumu un ievērojot Regulas 2021/1060 (EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai) 63.panta 2.punktu, 1.1.1.9. pasākuma ietvaros LZP nevar tikt piešķirts finansējums nedz 1.1.1.2. pasākuma ilgtspējas uzraudzībai, kā to paredz MK noteikumu Nr. 35 44. un 53. punkts, nedz 1.1.1.9. pasākuma pētniecības pieteikumu pēcuzraudzības nodrošināšanai atbilstoši MK noteikumu Nr. 35 43.15. apakšpunktā noteiktajam.
3. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 35 62.1. apakšpunktu IZM izstrādāja "Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.9. pasākuma „Pēcdoktorantūras pētījumi” īstenošanai" (turpmāk - metodika), kur pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu vienas vienības likmes aprēķins balstījās uz Eiropas Komisijas izmantoto likmju apmēru līdzīgām darbībām Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī aktivitātes "Pēcdoktorantūras stipendijas" (turpmāk – aktivitāte "Pēcdoktorantūras stipendijas") ietvaros. Metodika paredzēja, ka pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu vienas vienības likme tiek noteikta atbilstoši aktivitātes "Pēcdoktorantūras stipendijas" projektā iesaistītā pēcdoktoranta mēneša iztikas pabalstam (living allowance), kas pēc būtības ir pielīdzināms darba samaksai un kas metodikas izstrādes laikā Latvijai bija noteikta 3 860 euro mēnesī (vispārējai likmei 5 080 euro mēnesī piemērojot Latvijas teritoriālo koeficientu 0,76), ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Metodikas saskaņošanas laikā - šī gada 17. aprīlī stājās spēkā jaunā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību Darba programma 2023-2025. gadam1, kurā ir veiktas izmaiņas izmaksu vienas vienības likmēs, kā arī teritoriālajos koeficientos. Tā rezultātā aktivitātes “Pēcdoktorantūras stipendijas” projektā iesaistītā pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu (living allowance) apmērs palielinājies no 3 860 euro mēnesī uz 5 020 euro mēnesī, kā arī mobilitātes izmaksu (mobility allowance) apmērs palielinājies no 600 euro mēnesī uz 710 euro mēnesī.
Piezīme. Ņemot vērā to, ka iepriekš minētajās atlīdzības izmaksās (vienas vienības izmaksu likmē) tiek ieskaitītas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad salīdzinājumam pēcdoktoranta bruto alga ir pieaugusi no 3 123 euro mēnesī uz 4 061 euro mēnesī (atlīdzības izmaksas bez darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām).
Izvērtējot Latvijas augstskolu akadēmiskā personāla vadošo pētnieku faktisko atalgojuma līmeni (saskaņā ar valsts augstskolu iesniegtajiem datiem IZM 2023. gadā vidējā akadēmiskā personāla vadošo pētnieku vidējā bruto alga bija 2 754 euro mēnesī), kā arī, aptaujājot augstskolas par aktualizētās likmes piemērošanas iespējām, tika secināts, ka tā būtiski pārsniedz esošo akadēmiskā personāla vadošo pētnieku faktisko atalgojuma līmeni, tādēļ tās piemērošana nebūtu samērīga un taisnīga.
Līdz ar to, lai izvairītos no akadēmiskā personāla atlīdzības sistēmas kropļošanas, tika pieņemts lēmums pēcdoktorantu atlīdzības izmaksu noteikšanai izmantot aktivitātes “Pēcdoktorantūras stipendijas” iepriekšējo likmi, kas bija spēkā līdz 2024. gada 17. aprīlim, piemērojot to kā faktiskās izmaksas. Lēmums saskaņots ar vadošo iestādi 2024. gada 23. maija sanāksmē.
Ņemot vērā, ka pētniecības pieteikumu atlase vēl nav izsludināta, nav tādu personu, kas saņēmušas atbalstu vai atbalstam jau pieteikušās un ko minētie grozījumi varētu ietekmēt.
4. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr.2021/1060) 2.panta 1.daļas 9.punktā sniegto finansējuma saņēmēja definīciju, kas ir tieši piemērojama, secināms, ka ES fondu (ERAF, ESF+, KF, TPF, EJZAF) daudzpakāpju projektu gadījumā finansējuma saņēmējs var sniegt komercdarbības atbalstu tikai de minimis veidā, proti, nav pieļaujams, ka finansējuma saņēmējs sniedz atbalstu saskaņā ar citu komercdarbības atbalsta regulējumu, kas nav de minimis.
1 https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/horizon/wp-call/2023-2024/wp-2-msca-actions_horizon-2023-2024_en.pdf
1.1.1.9. pasākuma un 1.1.1.4. pasākuma darbības ir saturiski līdzīgas, piemēram, kā viena no 1.1.1.4. pasākuma plānotajām atbalstāmajām darbībām tika plānota atbalsta sniegšana pēcdoktorantiem, t.i. mobilitātes stipendiju īstenošanai, kas ir arī viena no 1.1.1.9. pasākuma atbalstāmajām darbībām.
1.1.1.9. pasākuma īstenošanas noteikumos nepieciešams veikt grozījumus, precizējot pasākuma ietvaros plānoto kopējo finansējumu, pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu, pētniecības pieteikumu īstenošanai plānoto kopējo finansējumu un pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu. Ņemot vērā, ka finansējuma pārdales rezultātā tiks palielināts pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamais kopējais finansējums un būs iespēja atbalstīt lielāku skaitu pēcdoktorantu, ir nepieciešams palielināt arī LZP projekta īstenošanas izmaksas. Finansējuma pārdales rezultātā ir nepieciešams precizēt arī 1.1.1.9. pasākumā noteiktos uzraudzības rādītājus.
2. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto skaidrojumu un ievērojot Regulas 2021/1060 (EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai) 63.panta 2.punktu, 1.1.1.9. pasākuma ietvaros LZP nevar tikt piešķirts finansējums nedz 1.1.1.2. pasākuma ilgtspējas uzraudzībai, kā to paredz MK noteikumu Nr. 35 44. un 53. punkts, nedz 1.1.1.9. pasākuma pētniecības pieteikumu pēcuzraudzības nodrošināšanai atbilstoši MK noteikumu Nr. 35 43.15. apakšpunktā noteiktajam.
3. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 35 62.1. apakšpunktu IZM izstrādāja "Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.9. pasākuma „Pēcdoktorantūras pētījumi” īstenošanai" (turpmāk - metodika), kur pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu vienas vienības likmes aprēķins balstījās uz Eiropas Komisijas izmantoto likmju apmēru līdzīgām darbībām Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī aktivitātes "Pēcdoktorantūras stipendijas" (turpmāk – aktivitāte "Pēcdoktorantūras stipendijas") ietvaros. Metodika paredzēja, ka pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu vienas vienības likme tiek noteikta atbilstoši aktivitātes "Pēcdoktorantūras stipendijas" projektā iesaistītā pēcdoktoranta mēneša iztikas pabalstam (living allowance), kas pēc būtības ir pielīdzināms darba samaksai un kas metodikas izstrādes laikā Latvijai bija noteikta 3 860 euro mēnesī (vispārējai likmei 5 080 euro mēnesī piemērojot Latvijas teritoriālo koeficientu 0,76), ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Metodikas saskaņošanas laikā - šī gada 17. aprīlī stājās spēkā jaunā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību Darba programma 2023-2025. gadam1, kurā ir veiktas izmaiņas izmaksu vienas vienības likmēs, kā arī teritoriālajos koeficientos. Tā rezultātā aktivitātes “Pēcdoktorantūras stipendijas” projektā iesaistītā pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu (living allowance) apmērs palielinājies no 3 860 euro mēnesī uz 5 020 euro mēnesī, kā arī mobilitātes izmaksu (mobility allowance) apmērs palielinājies no 600 euro mēnesī uz 710 euro mēnesī.
Piezīme. Ņemot vērā to, ka iepriekš minētajās atlīdzības izmaksās (vienas vienības izmaksu likmē) tiek ieskaitītas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad salīdzinājumam pēcdoktoranta bruto alga ir pieaugusi no 3 123 euro mēnesī uz 4 061 euro mēnesī (atlīdzības izmaksas bez darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām).
Izvērtējot Latvijas augstskolu akadēmiskā personāla vadošo pētnieku faktisko atalgojuma līmeni (saskaņā ar valsts augstskolu iesniegtajiem datiem IZM 2023. gadā vidējā akadēmiskā personāla vadošo pētnieku vidējā bruto alga bija 2 754 euro mēnesī), kā arī, aptaujājot augstskolas par aktualizētās likmes piemērošanas iespējām, tika secināts, ka tā būtiski pārsniedz esošo akadēmiskā personāla vadošo pētnieku faktisko atalgojuma līmeni, tādēļ tās piemērošana nebūtu samērīga un taisnīga.
Līdz ar to, lai izvairītos no akadēmiskā personāla atlīdzības sistēmas kropļošanas, tika pieņemts lēmums pēcdoktorantu atlīdzības izmaksu noteikšanai izmantot aktivitātes “Pēcdoktorantūras stipendijas” iepriekšējo likmi, kas bija spēkā līdz 2024. gada 17. aprīlim, piemērojot to kā faktiskās izmaksas. Lēmums saskaņots ar vadošo iestādi 2024. gada 23. maija sanāksmē.
Ņemot vērā, ka pētniecības pieteikumu atlase vēl nav izsludināta, nav tādu personu, kas saņēmušas atbalstu vai atbalstam jau pieteikušās un ko minētie grozījumi varētu ietekmēt.
4. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr.2021/1060) 2.panta 1.daļas 9.punktā sniegto finansējuma saņēmēja definīciju, kas ir tieši piemērojama, secināms, ka ES fondu (ERAF, ESF+, KF, TPF, EJZAF) daudzpakāpju projektu gadījumā finansējuma saņēmējs var sniegt komercdarbības atbalstu tikai de minimis veidā, proti, nav pieļaujams, ka finansējuma saņēmējs sniedz atbalstu saskaņā ar citu komercdarbības atbalsta regulējumu, kas nav de minimis.
1 https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/docs/2021-2027/horizon/wp-call/2023-2024/wp-2-msca-actions_horizon-2023-2024_en.pdf
Risinājuma apraksts
1. MK noteikumos Nr. 35 ir nepieciešams veikt grozījumus:
1) 12. punktā, palielinot pasākuma ietvaros plānoto kopējo finansējumu par 6 090 000 euro, kā rezultātā pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 50 890 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 6 449 389 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 43 256 500 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 5 481 981 euro), valsts budžeta līdzfinansējums – 5 765 270 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 967 408 euro) un privātais līdzfinansējums – 1 868 230 euro;
2) 13. punktā, kā rezultātā pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 44 440 611 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 37 774 519 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 797 862 euro un privāto līdzfinansējumu – 1 868 230 euro apmērā;
3) 19. punktā pētniecības pieteikumu īstenošanai plānoto kopējo finansējumu plāno ne mazāk kā 37 364 606 euro apmērā (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 6 449 389 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 31 759 915 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 5 481 981 euro), valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 736 461 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 967 408 euro) un privāto līdzfinansējumu – 1 868 230 euro apmērā;
4) 20. punktā pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne mazāk kā 30 915 217 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 26 277 934 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 2 769 053 euro un privāto līdzfinansējumu – 1 868 230 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka tiek palielināts 1.1.1.9. pasākuma pieejamais finansējums, tiek precizēti šādi MK noteikumos Nr. 35 noteiktie uzraudzības rādītāji:
1) 6.2.2. apakšpunkta iznākuma rādītājs "uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām" tiek palielināts no 13 uz 19;
2) 6.3.1. apakšpunkta rezultāta rādītājs "atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darba vietas" vērtība tiek palielināta no 41 uz 48;
3) tiek precizēts 6.3.2. apakšpunkts, mainot rezultāta rādītāja “publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā granti un finanšu instrumenti)” vērtību no 628 142 euro uz 747 292 euro;
4) finansējuma pārdale no 1.1.1.4. pasākuma uz 1.1.1.9. pasākumu ļaus nodrošināt iespēju sniegt atbalstu papildus 30 pēcdoktorantiem, tādējādi palielinot nacionālā rādītāja “pēcdoktoranti, kas saņēmuši Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu” vērtību no 165 uz 195 (6.4.2.1. apakšpunkts).
Tā kā tiek palielināts finansējums pētniecības pieteikumu īstenošanai, palielināsies arī LZP projekta darba apjoms, un lai sekmīgi īstenotu 1.1.1.9. pasākumu, tiek palielinātas LZP projekta īstenošanas izmaksas, nosakot, ka 52. Punktā minētās izmaksas nepārsniedz 3 525 394 euro.
Grozījumu rezultātā 1.1.1.9. pasākuma ERAF investīcijām piemērots 9. intervences kods (ERAF finansējums 2 162 825 euro), 10. intervences kods (ERAF finansējums 2 162 825 euro), 11. intervences kods (ERAF finansējums 17 302 600 euro), 12. intervences kods (ERAF finansējums 19 465 425 euro) un 29. intervences kods (ERAF finansējums 2 162 825 euro).
2. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 16.pantā noteikto, LZP kompetencē ietilpst priekšlikumu sagatavošana valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas izstrādei, un atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 408 “Latvijas Zinātnes padomes nolikums” 3.3. apakšpunktā noteiktajam, viena no LZP funkcijām ir sniegt informāciju un datos un analīzē balstītas konsultācijas par valsts politikas īstenošanu zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā, kā arī par valsts un Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību, un atbilstoši 4.13. apakšpunktā noteiktajam, viens no LZP uzdevumiem ir sistemātiski uzkrāt un apkopot datus atbilstoši padomes funkcijām un kompetencēm, izstrādāt analītikā balstītus secinājumus, rekomendācijas, prognožu modeļus un iniciatīvas zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas komunikācijai, rīcībpolitikai un lēmumu pieņemšanai, kā arī nodrošināt pieejamību datiem un secinājumiem. Tajā pašā laikā Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam starp rezultatīvajiem rādītājiem ir tāds rādītājs kā “nodarbināto zinātnisko darbinieku īpatsvars (%) kopējā nodarbināto skaitā (PLE izteiksmē)”, līdz ar to ir būtiski, ka 1.1.1.9. pasākuma ietvaros izveidotā darba vieta tiek saglabāta vismaz vienu gadu pēc atbalsta saņemšanas beigām. Ievērojot minēto un nodrošinot tiesisko skaidrību ar noteikumu projektu, tiek precizēts MK noteikumu Nr. 35 43.15. apakšpunkts, nosakot, ka finansējuma saņēmējs “nodrošina pētniecības pieteikumu īstenošanas kontroli pētniecības pieteikumu īstenošanas vietā pētniecības pieteikumu īstenošanas laikā un veic pētniecības pieteikumu rezultātu monitoringu”.
Noteikumu projekts tiek papildināts ar 85.1 apakšpunktu, nosakot, ka "Pētniecības pieteikuma iesniedzējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz vienu gadu pēc pētniecības pieteikuma īstenošanas beigām, tai skaitā pētniecības pieteikuma ietvaros izveidotās darbavietas ilgtspēju un pētniecības virziena attīstību". Minētais nosacījums par darba vietas saglabāšanu vismaz vienu gadu pēc atbalsta saņemšanas beigām jau ir ietverts MK noteikumu Nr. 35 anotācijā, bet skaidrākai nosacījuma uztveramībai, tiek iekļauts arī MK noteikumos. Par pētniecības pieteikuma īstenošanas termiņa beigu datumu tiek uzskatīts datums, kas ir noteikts noslēgtajā līgumā ar pētniecības pieteikuma iesniedzēju par pētniecības pieteikuma īstenošanu.
Tiem pētniecības pieteikumiem, kuru īstenošana noslēgsies 1.1.1.9. pasākuma īstenošanas laikā, pētniecības pieteikumu rezultātu monitorings tiks veikts LZP projekta īstenošanas izmaksu ietvaros, savukārt nepieciešamība nodrošināt LZP nepieciešamo papildu finansējumu 1.1.1.9. pasākuma ''Pēcdoktorantūras pētījumi'' pētniecības pieteikumu ilgtspējas uzraudzībai laikposmā no 2029.gada 1.jūlija līdz 2030.gada 30.jūnijam ir atrunāta MK noteikumu Nr. 35 protokollēmumā.
Ar noteikumu projektu tiek svītrots MK noteikumu Nr. 35 44. punkts un 53. punkts par 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ilgtspējas uzraudzību. Minētā funkcija ir nodrošināma finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros.
Tiek veikti arī precizējumi MK noteikumu Nr. 35 22.5. apakšpunktā, nosakot, ka finansējuma saņēmējs "izvērtē pētniecības pieteikumus un pieņem lēmumu par pētniecības pieteikumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, lēmumā iekļaujot informāciju par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību". Minētie precizējumi tiek veikti, lai pētniecības pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja precizēt pētniecības pieteikuma iesniegumus.
3. MK noteikumu Nr. 35 62.1. apakšpunkts tiek precizēts, paredzot, ka pēcdoktoranta atlīdzības izmaksas nepārsniedz 3 860 euro mēnesī un dzēšot nosacījumu, ka "Atlīdzības izmaksu apmērs tiek noteikts un izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi". Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka pēcdoktoranta atlīdzības izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši faktiskajām izmaksām un vienas vienības izmaksu likme tām netiks piemērota.
Pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu apmērs 3 860 euro mēnesī, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir noteikts šādu apsvērumu rezultātā:
1) tas ir atbilstošs aktivitātes “Pēcdoktorantūras stipendijas” iepriekšējai pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu (living allowance) vienas vienības likmei, kas aprēķināta, izmantojot Latvijas teritoriālo koeficientu, un šāds likmes apmērs jau konceptuāli ir saskaņots ar nozari;
2) tas ir atbilstošāks faktiskajam akadēmiskā personāla vadošo pētnieku atalgojuma līmenim;
3) tas ir līdzvērtīgs tai pēcdoktorantu atlīdzības likmei, kas ir paredzēta pēcdoktorantūras grantiem Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros.
Attiecībā uz obligātu vienkāršoto izmaksu piemērošanas prasību Regulas Nr.2021/1060 53. panta 2. punkts paredz, ka darbības vai projekti, kas ir daļa no darbības, kuri saņem atbalstu no ERAF, ESF+ vai TPF un kuru kopējās izmaksas nepārsniedz EUR 200 000, izmaksas tiek segtas ar vienu vienību, fiksētās summas maksājumu vai vienoto likmju veidā, izņemot darbības, kurām atbalsts kvalificējams kā komercdarbības (izņemot de minimis) atbalsts. Vienlaikus Regulas Nr. 2021/1060 2. pantā ietvertā "saņēmēja" definīcija paredz, ka saņēmējs var būt atbalsta piešķīrēja struktūra.
1.1.1.9. pasākuma īstenošanai plānots viens finansējuma saņēmējs - LZP, kas īstenos vienu projektu ar kopējo finansējumu 50 890 000 euro apmērā (tai skaitā elastības finansējumu), kas šajā gadījumā uzskatāms par darbības līmeni. Savukārt pētniecības pieteikumu iesniedzēji projekta ietvaros ir gala labuma guvēji un šajā līmenī sniegtais atbalsts būs līdz 200 000 EUR vienam pētniecības pieteikuma iesniedzējam.
1.1.1.9. pasākuma ietvaros ar Regulas Nr. 2021/1060 53.panta 2.punktā minēto “darbību” tiek saprastas darbības finansējuma saņēmēja līmenī, kas noteiktas MK noteikumu Nr.35 43.punktā, savukārt, sniedzot atbalstu pētniecības pieteikumu kā gala labuma guvēju līmenī, Regulas Nr.2021/1060 53.panta 2.punkta obligāta piemērošana 1.1.1.9. pasākumā nav attiecināma, līdz ar to pētniecības pieteikumu līmenī 1.1.1.9. pasākumā ir iespējams piemērot faktiskās izmaksas. Šāda pieeja ir saskaņota ar vadošo iestādi. Papildus minētajam vadošā iestāde ir informējusi, ka, pēc vadošās iestādes pieprasījuma, no Eiropas Komisijas ir ticis saņemts skaidrojums, ka Regulas Nr. 2021/1060 53. panta 2. punkta piemērošana ir vērtējama katrā gadījumā atsevišķi, kā arī, ka pasākuma autors var vislabāk novērtēt, vai plānotā ieviešanas shēma atbilst vai neatbilst obligātās prasības izpildei.
Palielinoties MSCA “Pēcdoktorantūras stipendijas” noteiktajai likmei mobilitātes izmaksām no 600 euro mēnesī uz 710 euro mēnesī, ir jāpalielina arī pētniecības pieteikuma maksimālais kopējais attiecināmais finansējums no 191 700 euro uz 192 360 euro (61. punkts).
Lai jaunas MC darba programmas apstiprināšanas gadījumā nebūtu nepieciešams atkārtoti veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 35 62.2., 62.3., 62.4. un 62.5. apakšpunktos, kuros ir noteiktas izmaksas ar saimniecisko darbību nesaistīta pētniecības pieteikuma ietvaros, minētajos apakšpunktos tiek veikti precizējumi, nenorādot noteikto standartlikmi mēnesī. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu minēto standartlikmju pieejamību, MK noteikumi Nr. 35 tiek papildināti ar 78.3.1 apakšpunktu, kas nosaka, ka 62.2., 62.4. un 62.5. apakšpunktos noteiktās standartlikmes tiks norādītas paziņojumā par pētniecības pieteikumu iesniegšanu, paziņojumu publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
4. MK noteikumos Nr. 35 ir nepieciešams veikt grozījumus, paredzot, ka 1.1.1.9. pasākumā tiks īstenota kombinēta pieeja – atbalsts ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem tiks sniegts gan de minimis veidā, ko piešķirs LZP, kas ir 1.1.1.9. pasākuma finansējuma saņēmējs, gan ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, ko piešķirs sadarbības iestāde.
Pētniecības pieteikuma iesniedzējs varēs veikt izvēli, vai ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem atbalsts tiks saņemts de minimis veidā, vai ar Komisijas regulu Nr. 651/2014.
Pētniecības pieteikuma iesniedzējs varēs saņemt atbalstu ar saimniecisko darbību saistīta pētniecības pieteikuma īstenošanai ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, ja būs saņemts labvēlīgs finansējuma saņēmēja lēmums par pētniecības pieteikuma virzību uz sadarbības iestādi un pozitīvs sadarbības iestādes lēmums par atbilstību valsts atbalsta normām.
Finansējuma saņēmējs lēmumu par pētniecības pieteikuma virzību, pētniecības pieteikumu (kas satur nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama sadarbības iestādei lēmuma pieņemšanai, t.sk. budžeta kopsavilkums, finansējuma plāns) un tā pielikumus (pamatojums par pētniecības pieteikuma ietvaros plānotā publiskā atbalsta stimulējošo ietekmi, gada pārskatu vai operatīvo starpperiodu pārskatu) nosūta apstiprināšanai sadarbības iestādei. Finansējuma saņēmēja lēmums par pētījuma pieteikuma virzību uz sadarbības iestādi stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Lēmums ietver finansējuma saņēmēja atbildību par to, ka attiecīgā pētniecības pieteikuma saturs ir pārbaudīts un atbilst MK Noteikumiem Nr. 35 un Regulas Nr. 651/2014 prasībām. Sadarbības iestāde attiecīgi pēc tam pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja apstiprināto pētniecības pieteikuma atbilstību valsts atbalsta normām. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par pētniecības pieteikuma apstiprināšanu, veicot sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja līguma grozījumus. Lēmums par valsts atbalsta piešķiršanu ir sadarbības iestādes lēmums par atbilstību valsts atbalsta normām.
Noteikumi Nr. 35 ir papildināti ar de minimis atbalsta sniegšanas mehānismu, nosakot, ka ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem atbalsts var tikt sniegts ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831).
Lai finansējuma saņēmējs varētu piešķirt de minimis atbalstu, finansējuma saņēmējam ir jābūt izstrādātai metodikai, kas paredz kārtību, kā tas nodrošinās de minimis atbalsta sniegšanu.
Finansējuma saņēmējs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pētniecības pieteikuma iesniedzējam pārbauda, vai atbalsta apmērs kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komisijas regulas Nr. 2023/2831 ietvaros trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.
Finansējuma saņēmējs lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu var pieņemt saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punktu un 8. pantu.
Lai projekta īstenošanas ietvaros nodrošinātu dubultā finansējuma riska novēršanu gadījumos, kas minēti noteikumu projekta 59.1 punktā, pētniecības pieteikuma iesniedzējs iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu, ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek piešķirts atbalsts vairāku komercdarbības atbalsta programmu ietvaros.
Pētniecības pieteikuma iesniedzējam un sadarbības partnerim izvirzītās prasības, ka uz tiem neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā un tiek iesniegts apliecinājums par atbilstību Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunktam tiek vērtētas uzņēmuma grupas līmenī.
Papildus tiek precizēti MK noteikumu Nr. 35 7. punktā ietvertie RIS3 rādītāji atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajām vadlīnijām "Vadlīnijas par viedās specializācijas stratēģijas jomas noteikšanu un monitoringa veikšanu".
1) 12. punktā, palielinot pasākuma ietvaros plānoto kopējo finansējumu par 6 090 000 euro, kā rezultātā pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 50 890 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 6 449 389 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 43 256 500 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 5 481 981 euro), valsts budžeta līdzfinansējums – 5 765 270 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 967 408 euro) un privātais līdzfinansējums – 1 868 230 euro;
2) 13. punktā, kā rezultātā pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 44 440 611 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 37 774 519 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 797 862 euro un privāto līdzfinansējumu – 1 868 230 euro apmērā;
3) 19. punktā pētniecības pieteikumu īstenošanai plānoto kopējo finansējumu plāno ne mazāk kā 37 364 606 euro apmērā (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 6 449 389 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 31 759 915 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 5 481 981 euro), valsts budžeta līdzfinansējumu – 3 736 461 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 967 408 euro) un privāto līdzfinansējumu – 1 868 230 euro apmērā;
4) 20. punktā pētniecības pieteikumu īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne mazāk kā 30 915 217 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 26 277 934 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 2 769 053 euro un privāto līdzfinansējumu – 1 868 230 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka tiek palielināts 1.1.1.9. pasākuma pieejamais finansējums, tiek precizēti šādi MK noteikumos Nr. 35 noteiktie uzraudzības rādītāji:
1) 6.2.2. apakšpunkta iznākuma rādītājs "uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām" tiek palielināts no 13 uz 19;
2) 6.3.1. apakšpunkta rezultāta rādītājs "atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darba vietas" vērtība tiek palielināta no 41 uz 48;
3) tiek precizēts 6.3.2. apakšpunkts, mainot rezultāta rādītāja “publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā granti un finanšu instrumenti)” vērtību no 628 142 euro uz 747 292 euro;
4) finansējuma pārdale no 1.1.1.4. pasākuma uz 1.1.1.9. pasākumu ļaus nodrošināt iespēju sniegt atbalstu papildus 30 pēcdoktorantiem, tādējādi palielinot nacionālā rādītāja “pēcdoktoranti, kas saņēmuši Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu” vērtību no 165 uz 195 (6.4.2.1. apakšpunkts).
Tā kā tiek palielināts finansējums pētniecības pieteikumu īstenošanai, palielināsies arī LZP projekta darba apjoms, un lai sekmīgi īstenotu 1.1.1.9. pasākumu, tiek palielinātas LZP projekta īstenošanas izmaksas, nosakot, ka 52. Punktā minētās izmaksas nepārsniedz 3 525 394 euro.
Grozījumu rezultātā 1.1.1.9. pasākuma ERAF investīcijām piemērots 9. intervences kods (ERAF finansējums 2 162 825 euro), 10. intervences kods (ERAF finansējums 2 162 825 euro), 11. intervences kods (ERAF finansējums 17 302 600 euro), 12. intervences kods (ERAF finansējums 19 465 425 euro) un 29. intervences kods (ERAF finansējums 2 162 825 euro).
2. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 16.pantā noteikto, LZP kompetencē ietilpst priekšlikumu sagatavošana valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas izstrādei, un atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 408 “Latvijas Zinātnes padomes nolikums” 3.3. apakšpunktā noteiktajam, viena no LZP funkcijām ir sniegt informāciju un datos un analīzē balstītas konsultācijas par valsts politikas īstenošanu zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā, kā arī par valsts un Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību, un atbilstoši 4.13. apakšpunktā noteiktajam, viens no LZP uzdevumiem ir sistemātiski uzkrāt un apkopot datus atbilstoši padomes funkcijām un kompetencēm, izstrādāt analītikā balstītus secinājumus, rekomendācijas, prognožu modeļus un iniciatīvas zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas komunikācijai, rīcībpolitikai un lēmumu pieņemšanai, kā arī nodrošināt pieejamību datiem un secinājumiem. Tajā pašā laikā Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam starp rezultatīvajiem rādītājiem ir tāds rādītājs kā “nodarbināto zinātnisko darbinieku īpatsvars (%) kopējā nodarbināto skaitā (PLE izteiksmē)”, līdz ar to ir būtiski, ka 1.1.1.9. pasākuma ietvaros izveidotā darba vieta tiek saglabāta vismaz vienu gadu pēc atbalsta saņemšanas beigām. Ievērojot minēto un nodrošinot tiesisko skaidrību ar noteikumu projektu, tiek precizēts MK noteikumu Nr. 35 43.15. apakšpunkts, nosakot, ka finansējuma saņēmējs “nodrošina pētniecības pieteikumu īstenošanas kontroli pētniecības pieteikumu īstenošanas vietā pētniecības pieteikumu īstenošanas laikā un veic pētniecības pieteikumu rezultātu monitoringu”.
Noteikumu projekts tiek papildināts ar 85.1 apakšpunktu, nosakot, ka "Pētniecības pieteikuma iesniedzējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz vienu gadu pēc pētniecības pieteikuma īstenošanas beigām, tai skaitā pētniecības pieteikuma ietvaros izveidotās darbavietas ilgtspēju un pētniecības virziena attīstību". Minētais nosacījums par darba vietas saglabāšanu vismaz vienu gadu pēc atbalsta saņemšanas beigām jau ir ietverts MK noteikumu Nr. 35 anotācijā, bet skaidrākai nosacījuma uztveramībai, tiek iekļauts arī MK noteikumos. Par pētniecības pieteikuma īstenošanas termiņa beigu datumu tiek uzskatīts datums, kas ir noteikts noslēgtajā līgumā ar pētniecības pieteikuma iesniedzēju par pētniecības pieteikuma īstenošanu.
Tiem pētniecības pieteikumiem, kuru īstenošana noslēgsies 1.1.1.9. pasākuma īstenošanas laikā, pētniecības pieteikumu rezultātu monitorings tiks veikts LZP projekta īstenošanas izmaksu ietvaros, savukārt nepieciešamība nodrošināt LZP nepieciešamo papildu finansējumu 1.1.1.9. pasākuma ''Pēcdoktorantūras pētījumi'' pētniecības pieteikumu ilgtspējas uzraudzībai laikposmā no 2029.gada 1.jūlija līdz 2030.gada 30.jūnijam ir atrunāta MK noteikumu Nr. 35 protokollēmumā.
Ar noteikumu projektu tiek svītrots MK noteikumu Nr. 35 44. punkts un 53. punkts par 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ilgtspējas uzraudzību. Minētā funkcija ir nodrošināma finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros.
Tiek veikti arī precizējumi MK noteikumu Nr. 35 22.5. apakšpunktā, nosakot, ka finansējuma saņēmējs "izvērtē pētniecības pieteikumus un pieņem lēmumu par pētniecības pieteikumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, lēmumā iekļaujot informāciju par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību". Minētie precizējumi tiek veikti, lai pētniecības pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja precizēt pētniecības pieteikuma iesniegumus.
3. MK noteikumu Nr. 35 62.1. apakšpunkts tiek precizēts, paredzot, ka pēcdoktoranta atlīdzības izmaksas nepārsniedz 3 860 euro mēnesī un dzēšot nosacījumu, ka "Atlīdzības izmaksu apmērs tiek noteikts un izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi". Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka pēcdoktoranta atlīdzības izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši faktiskajām izmaksām un vienas vienības izmaksu likme tām netiks piemērota.
Pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu apmērs 3 860 euro mēnesī, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir noteikts šādu apsvērumu rezultātā:
1) tas ir atbilstošs aktivitātes “Pēcdoktorantūras stipendijas” iepriekšējai pēcdoktoranta atlīdzības izmaksu (living allowance) vienas vienības likmei, kas aprēķināta, izmantojot Latvijas teritoriālo koeficientu, un šāds likmes apmērs jau konceptuāli ir saskaņots ar nozari;
2) tas ir atbilstošāks faktiskajam akadēmiskā personāla vadošo pētnieku atalgojuma līmenim;
3) tas ir līdzvērtīgs tai pēcdoktorantu atlīdzības likmei, kas ir paredzēta pēcdoktorantūras grantiem Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros.
Attiecībā uz obligātu vienkāršoto izmaksu piemērošanas prasību Regulas Nr.2021/1060 53. panta 2. punkts paredz, ka darbības vai projekti, kas ir daļa no darbības, kuri saņem atbalstu no ERAF, ESF+ vai TPF un kuru kopējās izmaksas nepārsniedz EUR 200 000, izmaksas tiek segtas ar vienu vienību, fiksētās summas maksājumu vai vienoto likmju veidā, izņemot darbības, kurām atbalsts kvalificējams kā komercdarbības (izņemot de minimis) atbalsts. Vienlaikus Regulas Nr. 2021/1060 2. pantā ietvertā "saņēmēja" definīcija paredz, ka saņēmējs var būt atbalsta piešķīrēja struktūra.
1.1.1.9. pasākuma īstenošanai plānots viens finansējuma saņēmējs - LZP, kas īstenos vienu projektu ar kopējo finansējumu 50 890 000 euro apmērā (tai skaitā elastības finansējumu), kas šajā gadījumā uzskatāms par darbības līmeni. Savukārt pētniecības pieteikumu iesniedzēji projekta ietvaros ir gala labuma guvēji un šajā līmenī sniegtais atbalsts būs līdz 200 000 EUR vienam pētniecības pieteikuma iesniedzējam.
1.1.1.9. pasākuma ietvaros ar Regulas Nr. 2021/1060 53.panta 2.punktā minēto “darbību” tiek saprastas darbības finansējuma saņēmēja līmenī, kas noteiktas MK noteikumu Nr.35 43.punktā, savukārt, sniedzot atbalstu pētniecības pieteikumu kā gala labuma guvēju līmenī, Regulas Nr.2021/1060 53.panta 2.punkta obligāta piemērošana 1.1.1.9. pasākumā nav attiecināma, līdz ar to pētniecības pieteikumu līmenī 1.1.1.9. pasākumā ir iespējams piemērot faktiskās izmaksas. Šāda pieeja ir saskaņota ar vadošo iestādi. Papildus minētajam vadošā iestāde ir informējusi, ka, pēc vadošās iestādes pieprasījuma, no Eiropas Komisijas ir ticis saņemts skaidrojums, ka Regulas Nr. 2021/1060 53. panta 2. punkta piemērošana ir vērtējama katrā gadījumā atsevišķi, kā arī, ka pasākuma autors var vislabāk novērtēt, vai plānotā ieviešanas shēma atbilst vai neatbilst obligātās prasības izpildei.
Palielinoties MSCA “Pēcdoktorantūras stipendijas” noteiktajai likmei mobilitātes izmaksām no 600 euro mēnesī uz 710 euro mēnesī, ir jāpalielina arī pētniecības pieteikuma maksimālais kopējais attiecināmais finansējums no 191 700 euro uz 192 360 euro (61. punkts).
Lai jaunas MC darba programmas apstiprināšanas gadījumā nebūtu nepieciešams atkārtoti veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 35 62.2., 62.3., 62.4. un 62.5. apakšpunktos, kuros ir noteiktas izmaksas ar saimniecisko darbību nesaistīta pētniecības pieteikuma ietvaros, minētajos apakšpunktos tiek veikti precizējumi, nenorādot noteikto standartlikmi mēnesī. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu minēto standartlikmju pieejamību, MK noteikumi Nr. 35 tiek papildināti ar 78.3.1 apakšpunktu, kas nosaka, ka 62.2., 62.4. un 62.5. apakšpunktos noteiktās standartlikmes tiks norādītas paziņojumā par pētniecības pieteikumu iesniegšanu, paziņojumu publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
4. MK noteikumos Nr. 35 ir nepieciešams veikt grozījumus, paredzot, ka 1.1.1.9. pasākumā tiks īstenota kombinēta pieeja – atbalsts ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem tiks sniegts gan de minimis veidā, ko piešķirs LZP, kas ir 1.1.1.9. pasākuma finansējuma saņēmējs, gan ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, ko piešķirs sadarbības iestāde.
Pētniecības pieteikuma iesniedzējs varēs veikt izvēli, vai ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem atbalsts tiks saņemts de minimis veidā, vai ar Komisijas regulu Nr. 651/2014.
Pētniecības pieteikuma iesniedzējs varēs saņemt atbalstu ar saimniecisko darbību saistīta pētniecības pieteikuma īstenošanai ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, ja būs saņemts labvēlīgs finansējuma saņēmēja lēmums par pētniecības pieteikuma virzību uz sadarbības iestādi un pozitīvs sadarbības iestādes lēmums par atbilstību valsts atbalsta normām.
Finansējuma saņēmējs lēmumu par pētniecības pieteikuma virzību, pētniecības pieteikumu (kas satur nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama sadarbības iestādei lēmuma pieņemšanai, t.sk. budžeta kopsavilkums, finansējuma plāns) un tā pielikumus (pamatojums par pētniecības pieteikuma ietvaros plānotā publiskā atbalsta stimulējošo ietekmi, gada pārskatu vai operatīvo starpperiodu pārskatu) nosūta apstiprināšanai sadarbības iestādei. Finansējuma saņēmēja lēmums par pētījuma pieteikuma virzību uz sadarbības iestādi stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Lēmums ietver finansējuma saņēmēja atbildību par to, ka attiecīgā pētniecības pieteikuma saturs ir pārbaudīts un atbilst MK Noteikumiem Nr. 35 un Regulas Nr. 651/2014 prasībām. Sadarbības iestāde attiecīgi pēc tam pieņem lēmumu par finansējuma saņēmēja apstiprināto pētniecības pieteikuma atbilstību valsts atbalsta normām. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par pētniecības pieteikuma apstiprināšanu, veicot sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja līguma grozījumus. Lēmums par valsts atbalsta piešķiršanu ir sadarbības iestādes lēmums par atbilstību valsts atbalsta normām.
Noteikumi Nr. 35 ir papildināti ar de minimis atbalsta sniegšanas mehānismu, nosakot, ka ar saimniecisko darbību saistītiem pētniecības pieteikumiem atbalsts var tikt sniegts ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831).
Lai finansējuma saņēmējs varētu piešķirt de minimis atbalstu, finansējuma saņēmējam ir jābūt izstrādātai metodikai, kas paredz kārtību, kā tas nodrošinās de minimis atbalsta sniegšanu.
Finansējuma saņēmējs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pētniecības pieteikuma iesniedzējam pārbauda, vai atbalsta apmērs kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komisijas regulas Nr. 2023/2831 ietvaros trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.
Finansējuma saņēmējs lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu var pieņemt saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punktu un 8. pantu.
Lai projekta īstenošanas ietvaros nodrošinātu dubultā finansējuma riska novēršanu gadījumos, kas minēti noteikumu projekta 59.1 punktā, pētniecības pieteikuma iesniedzējs iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu, ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek piešķirts atbalsts vairāku komercdarbības atbalsta programmu ietvaros.
Pētniecības pieteikuma iesniedzējam un sadarbības partnerim izvirzītās prasības, ka uz tiem neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā un tiek iesniegts apliecinājums par atbilstību Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunktam tiek vērtētas uzņēmuma grupas līmenī.
Papildus tiek precizēti MK noteikumu Nr. 35 7. punktā ietvertie RIS3 rādītāji atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajām vadlīnijām "Vadlīnijas par viedās specializācijas stratēģijas jomas noteikšanu un monitoringa veikšanu".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvs risinājums MK noteikumu Nr. 35 grozījumiem attiecībā uz pēcdoktoranta atlīdzības izmaksām ir izstrādāt jaunu vienas vienības izmaksu metodiku pēcdoktorantu atlīdzības izmaksām, kas balstītos uz vēsturiskajiem datiem. IZM ieskatā izstrādāt jaunu vienas vienības izmaksu metodiku pēcdoktoranta atlīdzībai, kas balstās uz vēsturiskajiem datiem, nav lietderīgi, jo šādu datu ievākšana, apkopošana, pārbaude (auditēšana) un saskaņošana kavēs 1.1.1.9. pasākuma atbalstāmo darbību uzsākšanu, kavēs citu pasākumu īstenošanas Ministru kabineta noteikumu izstrādi (ņemot vērā nepieciešamo cilvēkresursu noslodzi), kā arī radīs nesamērīgu administratīvo slogu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pēcdoktoranti
- Zinātniskais personāls
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz pozitīvu ietekmi uz tiešā atbalsta saņēmējiem pēcdoktorantiem. Palielinot 1.1.1.9. pasākuma ietvaros plānoto kopējo finansējumu, būs iespēja atbalstīt lielāku skaitu pēcdoktorantu nekā sākotnēji plānots.
Juridiskās personas
- Zinātniskie institūti
- Augstākās izglītības institūcijas
- Komersanti
- Latvijas Zinātnes padome
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz pozitīvu ietekmi uz 1.1.1.9. pasākuma finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem, jo, palielinot 1.1.1.9. pasākuma finansējumu, būs iespēja sniegt atbalstu lielākam pētniecības pieteikumu skaitam. Latvijas Zinātnes padomei kā finansējuma saņēmēja pienākumu īstenotājai tiek palielinātas projekta īstenošanas izmaksas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 888 726
0
5 666 178
0
5 666 178
9 443 629
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 888 726
0
5 666 178
0
5 666 178
9 443 629
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 128 619
0
6 385 857
0
6 385 857
10 643 096
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 128 619
0
6 385 857
0
6 385 857
10 643 096
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-239 893
0
-719 679
0
-719 679
-1 199 467
3.1. valsts pamatbudžets
0
-239 893
0
-719 679
0
-719 679
-1 199 467
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-239 893
-719 679
-719 679
-1 199 467
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 50 890 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 6 449 389 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 43 256 500 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 5 481 981 euro), valsts budžeta līdzfinansējums – 5 765 270 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 967 408 euro) un privātais līdzfinansējums - 1 868 230 euro.
Pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 44 440 611euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 37 774 519 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 797 862 euro un privāto līdzfinansējumu – 1868 230 euro apmērā.
Pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 44 440 611euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 37 774 519 euro, valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 797 862 euro un privāto līdzfinansējumu – 1868 230 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
1.1.1.9. pasākuma īstenošanai plānotie ieņēmumi sastāda 37 774 519euro (ERAF finansējums). Indikatīvais ieņēmumu plānotais sadalījums:
2024.gadā - 1 888 726 euro jeb aptuveni 5% no kopējiem ieņēmumiem;
2025.gadā - 5 666 178 euro jeb aptuveni 15% no kopējiem ieņēmumiem;
2026.gadā - 5 666 178 euro jeb aptuveni 15% no kopējiem ieņēmumiem;
2027.gadā - 9 443 629 euro jeb aptuveni 25% no kopējiem ieņēmumiem;
2028. gadā - 7 554 904 euro jeb aptuveni 20% no kopējiem ieņēmumiem;
2029.gadā - 7 554 904 euro jeb aptuveni 20% no kopējiem ieņēmumiem.
2024.gadā - 1 888 726 euro jeb aptuveni 5% no kopējiem ieņēmumiem;
2025.gadā - 5 666 178 euro jeb aptuveni 15% no kopējiem ieņēmumiem;
2026.gadā - 5 666 178 euro jeb aptuveni 15% no kopējiem ieņēmumiem;
2027.gadā - 9 443 629 euro jeb aptuveni 25% no kopējiem ieņēmumiem;
2028. gadā - 7 554 904 euro jeb aptuveni 20% no kopējiem ieņēmumiem;
2029.gadā - 7 554 904 euro jeb aptuveni 20% no kopējiem ieņēmumiem.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
1.1.1.9. pasākuma īstenošanai nepieciešamie izdevumi (ERAF un valsts budžeta līdzfinansējums) sastāda 42 572 381 euro, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 4 797 862 euro.
Indikatīvais izdevumu plānotais sadalījums:
2024.gadā – 2 128 619 euro jeb aptuveni 5% no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 239 893 euro;
2025.gadā – 6 385 857 euro jeb aptuveni 15% no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 719 679 euro;
2026.gadā - 6 385 857 euro jeb aptuveni 15% no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 719 679 euro;
2027.gadā – 10 643 096 euro jeb aptuveni 25% no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 1 199 467 euro;
2028.gadā – 8 514 476 euro jeb aptuveni 20% no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 959 572 euro;
2029.gadā – 8 514 476 euro jeb aptuveni 20% no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 959 572 euro.
Indikatīvais izdevumu plānotais sadalījums:
2024.gadā – 2 128 619 euro jeb aptuveni 5% no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 239 893 euro;
2025.gadā – 6 385 857 euro jeb aptuveni 15% no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 719 679 euro;
2026.gadā - 6 385 857 euro jeb aptuveni 15% no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 719 679 euro;
2027.gadā – 10 643 096 euro jeb aptuveni 25% no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 1 199 467 euro;
2028.gadā – 8 514 476 euro jeb aptuveni 20% no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 959 572 euro;
2029.gadā – 8 514 476 euro jeb aptuveni 20% no kopējiem izdevumiem, tai skaitā, valsts budžeta līdzfinansējums 959 572 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Tiek īstenota 1.1.1.4. pasākuma "Mobilitātes, pieredzes apmaiņas un sadarbības aktivitātes starptautiskās konkurētspējas uzlabošanai zinātnē" finansējuma 6 090 000 euro apmērā pārdale uz 1.1.1.9. pasākumu.
Nepieciešamais finansējums pasākuma īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Nepieciešamais finansējums pasākuma īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
17.06.2014, Eiropas komisija, L 187/1, regula, Komisijas Regula Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija, izmantojot Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darba dienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā par atbalsta pasākumu nosūtīs kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punkts
2.23.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punkts
43.8.1
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkts
48.1
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunkts
48.2
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punkts
48.2
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 5. pants
59.2
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punkts
94.1
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 8. pants
94.1
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 6. panta 3. un 7. punkts
96.1
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
17.06.2014, Eiropas komisija, L 187/1, regula, Komisijas Regula Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkts
43.8.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punkts
59.2.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkts
59.2.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. pants
59.1
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punkts
91.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 28. punkts
95.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. pants
96.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts nerada būtisku ietekmi uz esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, līdz ar to sabiedriskā apspriešana netiek iniciēta.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Zinātnes padome
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Izglītības un zinātnes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta izpildē iesaistīta IZM kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā atbildīgā iestāde un nozares ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā sadarbības iestāde un LZP kā projekta iesniedzējs/finansējuma saņēmējs.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumi "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam" 2.tabulas (2) 1. Politikas mērķa iznākuma rādītājā "Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām" un 3.tabulas (3) 1. Politikas mērķa rezultātu rādītājos "Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)" un "Atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darbvietas" tiek veikti vienlaicīgi ar MK noteikumu projekta grozījumiem.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi