Anotācija (ex-ante)

24-TA-833: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Būvju klasifikācijas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 28 11. §) 3. punktā dotajam uzdevumam, kas paredz Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju izstrādāt uz jauniem principiem balstītus būvju klasifikācijas noteikumus, kas ietvertu arī teritorijas attīstības plānošanā pielietoto teritorijas izmantošanas veidu klasifikatoru.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Izstrādāt uz jauniem principiem balstītus būvju klasifikācijas noteikumus, kas ietver arī teritorijas attīstības plānošanā pielietoto teritorijas izmantošanas veidu klasifikatoru, tādējādi novēršot situāciju, ka būvniecības un teritorijas attīstības plānošanas procesiem tiek piemēroti atšķirīgi klasifikatori bez savstarpējas sasaistes, kas praksē rada pārpratumus un neskaidrības klasifikatoru piemērošanā.
Spēkā stāšanās termiņš
02.06.2025.
Pamatojums
Datums izvēlēts, sniedzot iespēju sabiedrībai iepazīties ar to un ņemot vērā iespējamo projekta saskaņošanas laiku.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pašlaik spēkā esošā būvju klasifikācija (Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi") tika izstrādāta, pamatojoties uz būvju klasifikāciju "CC" (Classification of Types of Construction) (turpmāk – CC būvju klasifikācija), ko 1997. gadā izstrādājis Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat), taču ne visu būvju iedalījums bijis atbilstošs to faktiskai lietošanai un piemērojams arī būvniecības nozarei Latvijā.
Spēkā esošā būvju klasifikācijā nav ievērots Būvniecības likumā noteiktais regulējums, kas nosaka, kas ir ēka un kas ir inženierbūve.
Šobrīd tiek izmantotas divas dažādas un savā starpā nesaistītas klasifikācijas – būves klasificē atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi", savukārt vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju, nosaka Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi". Minētām klasifikācijām šobrīd nepastāv nekāda sasaiste, kas sarežģī pašvaldības būvvalžu un teritorijas plānotāju darbu, nosakot, kādas ēkas un inženierbūves atļauts plānot un būvēt konkrētās teritorijās.
Spēkā esošā būvju klasifikācijas kodējumā nav ietvertas būves, kurām praksē tiek piemēroti to lietošanai neatbilstoši lietošanas veidu kodi, kas neatspoguļo to patieso būtību, piemēram, civilās aizsardzības patvertnes, ar apbedīšanu saistītas ēkas, laukumi, kas paredzēti būvmateriālu, kurināmā, atkritumu, kūtsmēslu un citu materiālu novietošanai, nobrauciena trases un trošu ceļi u.c.
Spēkā esošā būvju klasifikācija, kas būves iedala pēc ekonomiskās izmantošanas, nav savietojama ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 1. pielikumā noteikto būvju iedalījumu grupās pēc to būvniecības procesa sarežģītības. Piemēram, restorānus, kafejnīcas un citas sabiedriskās ēdināšanas ēkas pēc to būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi var iedalīt jebkurā no būvju trīs grupām. Tas pats ir attiecināms uz jebkuru no projektā klasificētām ēkām – biroju ēkas, tirdzniecības ēkas, dzīvojamās ēkas, sakaru ēkas, staciju ēkas, garāžu ēkas, noliktavas, ražošanas ēkas, lauksaimniecības ēkas u.c. Spēkā esošā būvju klasifikācija šo situāciju neatrisina.
Spēkā esošā būvju klasifikācija nosaka būvju tipus, kas veidoti tikai vienam specifiskam mērķim – būves iedalīt kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Pie tam šāda būvju tipu ietveršana jaunajā būvju klasifikācijā sarežģī uzstādīto mērķi - izstrādāt uz jauniem principiem balstītus būvju klasifikācijas noteikumus, kas ietver arī teritorijas attīstības plānošanā pielietoto teritorijas izmantošanas veidu klasifikatoru.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošā būvju klasifikācijā nav ievērots Būvniecības likumā noteiktais regulējums, kas ir ēka un kas ir inženierbūve. Rinda inženierbūvju (piemēram, silosi, degvielas un gāzes tvertnes) tiek klasificētas kā ēkas.
Risinājuma apraksts
Projekts izstrādāts, nosakot Būvniecības likumā definētā objekta “būve” iedalījumu “ēkās” un “inženierbūvēs” un to sasaisti ar teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju, vienlaicīgi ēku iedalījumā ņemot vērā arī specifiskos un būtiskos nosacījumos attiecībā uz būvniecības tehniskajām prasībām:
– mehāniskā stiprība un stabilitāte;
– ugunsdrošība;
– vides aizsardzība un higiēnas prasības;
– lietošanas drošība un vides pieejamība;
– akustika;
– energoefektivitāte;
– ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.
Problēmas apraksts
Šobrīd tiek lietotas divas dažādas un savā starpā nesaistītas klasifikācijas – būves klasificē atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi", savukārt vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju, nosaka Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi". Minētām klasifikācijām šobrīd nepastāv nekāda sasaiste, kas sarežģī pašvaldības būvvalžu un teritorijas plānotāju darbu, nosakot, kādas ēkas un inženierbūves atļauts plānot un būvēt konkrētās teritorijās.
Risinājuma apraksts
Projekts atrisina minēto jautājumu, jo tajā ir noteikta būvju klasifikācijas sasaiste ar teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju. Jebkuras teritorijas attīstība notiek pakāpeniski, sākot ar teritorijas plānošanu, kā rezultātā tiek noteikts katras teritorijas funkcionālais zonējums ar tajā atļauto izmantošanas veidu kopumu, kam seko būvniecība un tikai pēc tam notiek būves reģistrēšana Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma). Viens no projekta izstrādes mērķiem ir būves lietošanas veidu sasaiste ar teritorijas attīstības plānošanā lietoto teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju, ko nosaka Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi". Tas ļaus pašvaldību būvvaldēm izvērtēt jau uzbūvēto kā arī nākotnē būvējamo būvju atbilstību teritorijas plānojumā noteiktajam atļautajam izmantošanas veidam, izvairoties no dažādām interpretācijām, kas rodas, piemērojot savstarpēji nesaistītus normatīvos aktus.
Problēmas apraksts
Spēkā esošā būvju klasifikācijā nav ietverti vairāki būvju veidi, kuriem praksē tiek piemēroti neatbilstoši lietošanas veidu kodi, kuri neatspoguļo to patieso būtību, piemēram, civilās aizsardzības patvertnes kā noliktavas vai palīgēkas, ar apbedīšanu saistītas ēkas kā kulta ēkas, laukumi, kas paredzēti būvmateriālu, kurināmā, atkritumu, kūtsmēslu un citu materiālu novietošanai kā transporta infrastruktūras laukumi u.c.
Spēkā esošā būvju klasifikācijā kā ēkas tiek klasificētas rūpnieciski izgatavoti apakšstaciju un elektroenerģijas sadales iekārtu ietvari (konteinera tipa korpuss, apvalks), kas uzskatāmi par elektroapgādes ārējo inženiertīklu darbībai funkcionāli nepieciešamu sastāvdaļu. Šāda pieeja klasifikācijā rada sarežģītu un neatbilstošu pieeju būvniecības un datu reģistrācijas procesā, šādus ietvarus nošķirot no būvējamās inženierbūves un būvējot un nododot ekspluatācijā pēc atšķirīgiem būvnoteikumiem, kā arī tiem veicot kadastrālo uzmērīšanu apvidū.
Risinājuma apraksts
Projekts papildināts ar jauniem kodiem un tiem atbilstošām reālajā dzīvē būvētām un Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamām būvēm, piemēram, civilās aizsardzības patvertnes, ar apbedīšanu saistītas ēkas, laukumi, kas paredzēti materiālu novietošanai, nobrauciena trases un trošu ceļi u.c.
Ja tikai papildinātu esošo kodējumu ar jauniem kodiem, tas radītu pārpratumus kodējuma piemērošanā praksē un tāpat nenodrošinātu sasaisti ar CC būvju klasifikāciju. Tāpēc projekta izstrādes gaitā projektā paredzēta savādāka (līdz šim nebijuša) būvju grupu kodēšana. Atšķirīgs kodēšanas risinājums izvēlēts ar vairākiem mērķiem:
– lai nejauktu ar CC būvju klasifikācijas kodējumu vai līdzšinējiem būvju klasifikācijas noteikumu kodiem (Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" un Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 236 "Būvju klasifikācijas noteikumi");
– lai kodējumā būtu iekļautas arī būves galvenās pazīmes (ēka – dzīvojamā vai nedzīvojamā, inženierbūve – punktveida vai līnijveida).
Savukārt, lai nodrošinātu projektā paredzētās būvju klasifikācijas sasaisti ar CC būvju klasifikāciju Centrālas statistikas pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, projektā ir iestrādāts attiecīgs pielikums ar konkrētu būvju lietošanas veidu sasaisti. Papildus ir sagatavota arī pārejas tabula spēkā esošās būvju klasifikācijas lietošanas veidu un tipu pārejai uz projektā paredzētajiem lietošanas veidiem.
Tāpat projektā ir veikta virkne precizējumu atbilstoši reālajai ekonomiskajai un būvniecības situācijai valstī, piemēram, ir paredzēts lietošanas veida kods koplietošanas telpu grupai, ko neparedz starptautiskā klasifikācijā (CC).
Projekts paredz nošķirt no dzīvojamām mājām tā saucamās “dārza mājas”, kuras netiek izmantotas dzīvošanai, bet gan pamatā tikai dārza inventāra uzglabāšanai, tās projekts paredz klasificēt kā “E-NDz-29 Vieglas konstrukcijas lauksaimniecības ēkas”, kā arī no kultūras un plašizklaides pasākumu ēkām, kā, piemēram, teātri, tai skaitā leļļu teātris, koncertzāles, cirka ēkas, ar atsevišķu kodu izdalīt kazino un citas azartspēļu ēkas un to telpu grupas.
Projektā visas siltumnīcas ir apvienotas vienā pozīcijā, atsakoties no dalījuma divās dažādās klasēs, dalot tās pēc to platības. Palīgēkām ir izdalīts atsevišķs kods – tās ir tikai kādai citai ēkai pakārtota (funkcionāli saistīta) ēka, kas citur nav klasificējama, piemēram, viensētās esošās saimniecības ēkas, piemājas šķūņi, pirtis, tualetes, lapenes, kā arī nojumes bez specifiskas izmantošanas un līdz ar to pie palīgēkām turpmāk vairs netiek klasificētas soda izciešanas iestādes, cietumi un apcietinājuma centri, aizsardzības spēku, robežsardzes, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un šo iestāžu kazarmas. Šīm ēkām un telpu grupām ir noteikts atsevišķs kods.
Ar projektu inženierbūvju grupa "IB-L-17 Elektroapgādes un elektroaizsardzības ārējie inženiertīkli" ietver elektrolīnijas un ar tām saistītās iekārtas, kas iepriekš būvju klasifikācijā tika klasificētas kā "Maģistrālās elektropārvades un elektrosadales līnijas". Šajā grupā ietilpst arī rūpnieciski izgatavoto apakšstaciju un elektroenerģijas sadales iekārtu ietvari (konteinera tipa korpuss, apvalks), kas ir elektroapgādes ārējo inženiertīklu darbībai funkcionāli nepieciešama sastāvdaļa. Bez šīm inženierbūvju sastāvdaļām nav iespējama elektrolīniju funkcionēšana atbilstoši tām paredzētajam mērķim. Mūsdienīgie tehnoloģiskie risinājumi un tehnoloģisko iekārtu kompaktie izmēri ļauj transformatoru apakšstacijas un elektroenerģijas sadales ietaises novietot rūpnieciski izgatavotos korpusos bez nepieciešamības izbūvēt tām paredzētu ēku. Projekta 11. punktā minētās inženierbūves sastāvdaļas (iekārtu korpusi) pēc projekta spēkā stāšanās vairs netiks uzskatītas par ēkām. Projektu nepiemēro ar atpakaļejošu datumu. Minētie iekārtu korpusi, kas Kadastra informācijas sistēmā līdz projekta spēkā stāšanās brīdim reģistrēti kā ēka, no Kadastra informācijas sistēmas netiks dzēsti vai automātiski pārklasificēti par atsevišķām inženierbūvēm. Viens no iemesliem šo objektu nedzēšanai vai automātisku darbību neveikšanai ir arī tas, ka pašlaik nav mehānisma, kas nodrošinātu automātisku šādu objektu (iekārtu korpusu) identificēšanu un nošķiršanu no objektiem, ko arī projekts definē kā ēkas, piemēram, transformatoriem, kas pilnībā atbilst projektā minētajai transformatoru un sadales iekārtu ēkai (E‑Dz‑19).
Problēmas apraksts
Būvju klasifikācijas mērķis nav risināt kadastrālās vērtēšanas jautājumus. Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" nosaka būvju tipus, kas veidoti tikai vienam specifiskam mērķim – būves iedalīt kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Pie tam šāda būvju tipu ietveršana jaunajā būvju klasifikācijā sarežģī uzstādīto mērķi - izstrādāt uz jauniem principiem balstītus būvju klasifikācijas noteikumus, kas ietver arī teritorijas attīstības plānošanā pielietoto teritorijas izmantošanas veidu klasifikatoru.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka projekts nerisina kadastrālās vērtēšanas jautājumus, tajā netiek paredzēti tipi. Pēc projekta spēkā stāšanās ir paredzētas izmaiņas normatīvajos aktos un Valsts zemes dienesta informācijas sistēmās, lai nodrošinātu nepieciešamo procesu norisi arī kadastrālās vērtēšanas jomā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Projekts kopumā sniegs sabiedrībai ieguvumus, neparedzot īpašus nosacījumus. Papildus izmaksas var rasties citiem Kadastra informācijas sistēmas datu lietotājiem, lai pielāgotu informācijas sistēmas jaunajai būvju klasifikācijai, bet šo izmaiņu finansiālā ietekme nav aprēķināma.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Projekts tika izsludināts 2020. gada 3. septembra Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 35, 12. §, VSS-750), un tika saņemti institūciju atzinumi. Pēc saņemto iebildumu izskatīšanas tika turpināts uz saskaņošanu ar institūcijām virzīt projektu darba grupas izstrādātajā redakcijā. Pēc nodošanas saskaņošanai institūcijām vēlreiz tika saņemti ļoti daudzi iebildumi un darbs pie projekta tālākas virzības tika apturēts. Šobrīd ar Ekonomikas ministriju ir pārrunāts iespējamais scenārijs šī projekta tālākai virzībai, un gan Ekonomikas ministrija, gan citas institūcijas sagaida jaunās būvju klasifikācijas virzību un stāšanos spēkā pēc iespējas ātrāk.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Visi būvju īpašnieki (tiesiskie valdītāji, lietotāji), profesionālās darbības veicēji zemes kadastrālās uzmērīšanas un ģeodēzijas jomā. Vienota būvju un teritorijas izmantošanas veidu klasifikācija atvieglos būvniecības, teritorijas plānošanas un datu reģistrācijas procesus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Visi būvju īpašnieki (tiesiskie valdītāji, lietotāji), profesionālās darbības veicēji zemes kadastrālās uzmērīšanas un ģeodēzijas jomā. Vienota būvju un teritorijas izmantošanas veidu klasifikācija atvieglos būvniecības, teritorijas plānošanas un datu reģistrācijas procesus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums.

Pamatojums un apraksts
Projekts vairs neparedz noteikt tipus un tipu grupas, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas atsaucās uz tipiem un tipu grupām.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2020. gada 8. februāra noteikumi Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi".

Pamatojums un apraksts
Projekts vairs neparedz noteikt tipus un tipu grupas, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas atsaucās uz tipiem un tipu grupām.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija

4.1.3. Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi".

Pamatojums un apraksts
Projekts vairs neparedz noteikt tipus un tipu grupas, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas atsaucās uz tipiem un tipu grupām.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija

4.1.4. Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība".

Pamatojums un apraksts
Projekts vairs neparedz noteikt tipus un tipu grupas, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas atsaucās uz tipiem un tipu grupām.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija

4.1.5. Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumi Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".

Pamatojums un apraksts
Projekts vairs neparedz noteikt tipus un tipu grupas, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas atsaucās uz tipiem un tipu grupām.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija

4.1.6. Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi".

Pamatojums un apraksts
Projekts vairs neparedz noteikt tipus un tipu grupas, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas atsaucās uz tipiem un tipu grupām.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.7. Ministru kabineta 2013. gada 19. novembra noteikumi Nr. 1347 "Valsts informācijas sistēmu datu savietošanas kārtība nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanai".

Pamatojums un apraksts
Projekts vairs neparedz noteikt tipus un tipu grupas, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas atsaucās uz tipiem un tipu grupām.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija

4.1.8. Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumos Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai".

Pamatojums un apraksts
Projekts vairs neparedz noteikt tipus un tipu grupas, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas atsaucās uz tipiem un tipu grupām.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, a/s "Sadales tīkls", a/s "Latvenergo", a/s "Gaso"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/a144d508-83fd-4b89-ae48-8c1f2cdb793d

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atkārtotās sabiedrības līdzdalības rezultātā sabiedrības priekšlikumi, iebildumi nav saņemti.

6.4. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam sabiedrības pārstāvjiem bija iespēja līdzdarboties projekta izstrādē, rakstiski sniedzot viedokli (iebildumus un priekšlikumus) par projektu tā izstrādes stadijā no 2020. gada 3. marta līdz 17. martam. Akciju sabiedrības "Sadales tīkls", akciju sabiedrības "Latvenergo", akciju sabiedrības "Gaso" un Inženierbūvju turētāju sadarbības padomes viedokļi tika ņemti vērā projekta izstrādē. Sabiedrības līdzdalības ietvaros rakstiski tika saņemti viedokļi no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Rīgas pilsētas būvvaldes un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas. Tika atbalstīti visi saņemtie priekšlikumi, izņemot tos, kuru atbalstīšanas gadījumā netiktu ievēroti starptautiski noteiktie objektu iedalīšanas principi vai nepamatoti tiktu paplašināts to objektu loks, kurus Būvniecības likums definē kā būvi, piemēram, projektā kā būvi skaidrojot zālāju, apstādījumu vai "vietu", kas būtu pretrunā Būvniecības likumam.
Atkārtota sabiedrības līdzdalība tika veikta no 2024. gada 26. aprīļa līdz 2024. gada 14. maijam Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, lūdzot sabiedrībai sniegt viedokli (iebildumus un priekšlikumus) par projektu.

7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija
  • Ekonomikas ministrija
  • Tieslietu ministrija
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Valsts zemes dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekts izstrādāts, lai nodrošinātu vienotu integrētu būvju klasifikācijas pielietojumu būvniecībā, teritorijas attīstības plānošanā un citās jomās.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk