1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Spēkā esošā būvju klasifikācijā nav ievērots Būvniecības likumā noteiktais regulējums, kas nosaka, kas ir ēka un kas ir inženierbūve.
Šobrīd tiek izmantotas divas dažādas un savā starpā nesaistītas klasifikācijas – būves klasificē atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi", savukārt vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju, nosaka Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi". Minētām klasifikācijām šobrīd nepastāv nekāda sasaiste, kas sarežģī pašvaldības būvvalžu un teritorijas plānotāju darbu, nosakot, kādas ēkas un inženierbūves atļauts plānot un būvēt konkrētās teritorijās.
Spēkā esošā būvju klasifikācijas kodējumā nav ietvertas būves, kurām praksē tiek piemēroti to lietošanai neatbilstoši lietošanas veidu kodi, kas neatspoguļo to patieso būtību, piemēram, civilās aizsardzības patvertnes, ar apbedīšanu saistītas ēkas, laukumi, kas paredzēti būvmateriālu, kurināmā, atkritumu, kūtsmēslu un citu materiālu novietošanai, nobrauciena trases un trošu ceļi u.c.
Spēkā esošā būvju klasifikācija, kas būves iedala pēc ekonomiskās izmantošanas, nav savietojama ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 1. pielikumā noteikto būvju iedalījumu grupās pēc to būvniecības procesa sarežģītības. Piemēram, restorānus, kafejnīcas un citas sabiedriskās ēdināšanas ēkas pēc to būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi var iedalīt jebkurā no būvju trīs grupām. Tas pats ir attiecināms uz jebkuru no projektā klasificētām ēkām – biroju ēkas, tirdzniecības ēkas, dzīvojamās ēkas, sakaru ēkas, staciju ēkas, garāžu ēkas, noliktavas, ražošanas ēkas, lauksaimniecības ēkas u.c. Spēkā esošā būvju klasifikācija šo situāciju neatrisina.
Spēkā esošā būvju klasifikācija nosaka būvju tipus, kas veidoti tikai vienam specifiskam mērķim – būves iedalīt kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Pie tam šāda būvju tipu ietveršana jaunajā būvju klasifikācijā sarežģī uzstādīto mērķi - izstrādāt uz jauniem principiem balstītus būvju klasifikācijas noteikumus, kas ietver arī teritorijas attīstības plānošanā pielietoto teritorijas izmantošanas veidu klasifikatoru.
– mehāniskā stiprība un stabilitāte;
– ugunsdrošība;
– vides aizsardzība un higiēnas prasības;
– lietošanas drošība un vides pieejamība;
– akustika;
– energoefektivitāte;
– ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.
Spēkā esošā būvju klasifikācijā kā ēkas tiek klasificētas rūpnieciski izgatavoti apakšstaciju un elektroenerģijas sadales iekārtu ietvari (konteinera tipa korpuss, apvalks), kas uzskatāmi par elektroapgādes ārējo inženiertīklu darbībai funkcionāli nepieciešamu sastāvdaļu. Šāda pieeja klasifikācijā rada sarežģītu un neatbilstošu pieeju būvniecības un datu reģistrācijas procesā, šādus ietvarus nošķirot no būvējamās inženierbūves un būvējot un nododot ekspluatācijā pēc atšķirīgiem būvnoteikumiem, kā arī tiem veicot kadastrālo uzmērīšanu apvidū.
Ja tikai papildinātu esošo kodējumu ar jauniem kodiem, tas radītu pārpratumus kodējuma piemērošanā praksē un tāpat nenodrošinātu sasaisti ar CC būvju klasifikāciju. Tāpēc projekta izstrādes gaitā projektā paredzēta savādāka (līdz šim nebijuša) būvju grupu kodēšana. Atšķirīgs kodēšanas risinājums izvēlēts ar vairākiem mērķiem:
– lai nejauktu ar CC būvju klasifikācijas kodējumu vai līdzšinējiem būvju klasifikācijas noteikumu kodiem (Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" un Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 236 "Būvju klasifikācijas noteikumi");
– lai kodējumā būtu iekļautas arī būves galvenās pazīmes (ēka – dzīvojamā vai nedzīvojamā, inženierbūve – punktveida vai līnijveida).
Savukārt, lai nodrošinātu projektā paredzētās būvju klasifikācijas sasaisti ar CC būvju klasifikāciju Centrālas statistikas pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, projektā ir iestrādāts attiecīgs pielikums ar konkrētu būvju lietošanas veidu sasaisti. Papildus ir sagatavota arī pārejas tabula spēkā esošās būvju klasifikācijas lietošanas veidu un tipu pārejai uz projektā paredzētajiem lietošanas veidiem.
Tāpat projektā ir veikta virkne precizējumu atbilstoši reālajai ekonomiskajai un būvniecības situācijai valstī, piemēram, ir paredzēts lietošanas veida kods koplietošanas telpu grupai, ko neparedz starptautiskā klasifikācijā (CC).
Projekts paredz nošķirt no dzīvojamām mājām tā saucamās “dārza mājas”, kuras netiek izmantotas dzīvošanai, bet gan pamatā tikai dārza inventāra uzglabāšanai, tās projekts paredz klasificēt kā “E-NDz-29 Vieglas konstrukcijas lauksaimniecības ēkas”, kā arī no kultūras un plašizklaides pasākumu ēkām, kā, piemēram, teātri, tai skaitā leļļu teātris, koncertzāles, cirka ēkas, ar atsevišķu kodu izdalīt kazino un citas azartspēļu ēkas un to telpu grupas.
Projektā visas siltumnīcas ir apvienotas vienā pozīcijā, atsakoties no dalījuma divās dažādās klasēs, dalot tās pēc to platības. Palīgēkām ir izdalīts atsevišķs kods – tās ir tikai kādai citai ēkai pakārtota (funkcionāli saistīta) ēka, kas citur nav klasificējama, piemēram, viensētās esošās saimniecības ēkas, piemājas šķūņi, pirtis, tualetes, lapenes, kā arī nojumes bez specifiskas izmantošanas un līdz ar to pie palīgēkām turpmāk vairs netiek klasificētas soda izciešanas iestādes, cietumi un apcietinājuma centri, aizsardzības spēku, robežsardzes, policijas un ugunsdzēsības dienestu ēkas un šo iestāžu kazarmas. Šīm ēkām un telpu grupām ir noteikts atsevišķs kods.
Ar projektu inženierbūvju grupa "IB-L-17 Elektroapgādes un elektroaizsardzības ārējie inženiertīkli" ietver elektrolīnijas un ar tām saistītās iekārtas, kas iepriekš būvju klasifikācijā tika klasificētas kā "Maģistrālās elektropārvades un elektrosadales līnijas". Šajā grupā ietilpst arī rūpnieciski izgatavoto apakšstaciju un elektroenerģijas sadales iekārtu ietvari (konteinera tipa korpuss, apvalks), kas ir elektroapgādes ārējo inženiertīklu darbībai funkcionāli nepieciešama sastāvdaļa. Bez šīm inženierbūvju sastāvdaļām nav iespējama elektrolīniju funkcionēšana atbilstoši tām paredzētajam mērķim. Mūsdienīgie tehnoloģiskie risinājumi un tehnoloģisko iekārtu kompaktie izmēri ļauj transformatoru apakšstacijas un elektroenerģijas sadales ietaises novietot rūpnieciski izgatavotos korpusos bez nepieciešamības izbūvēt tām paredzētu ēku. Projekta 11. punktā minētās inženierbūves sastāvdaļas (iekārtu korpusi) pēc projekta spēkā stāšanās vairs netiks uzskatītas par ēkām. Projektu nepiemēro ar atpakaļejošu datumu. Minētie iekārtu korpusi, kas Kadastra informācijas sistēmā līdz projekta spēkā stāšanās brīdim reģistrēti kā ēka, no Kadastra informācijas sistēmas netiks dzēsti vai automātiski pārklasificēti par atsevišķām inženierbūvēm. Viens no iemesliem šo objektu nedzēšanai vai automātisku darbību neveikšanai ir arī tas, ka pašlaik nav mehānisma, kas nodrošinātu automātisku šādu objektu (iekārtu korpusu) identificēšanu un nošķiršanu no objektiem, ko arī projekts definē kā ēkas, piemēram, transformatoriem, kas pilnībā atbilst projektā minētajai transformatoru un sadales iekārtu ēkai (E‑Dz‑19).
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums.
4.1.2. Ministru kabineta 2020. gada 8. februāra noteikumi Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi".
4.1.3. Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi".
4.1.4. Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība".
4.1.5. Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumi Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi".
4.1.6. Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi".
4.1.7. Ministru kabineta 2013. gada 19. novembra noteikumi Nr. 1347 "Valsts informācijas sistēmu datu savietošanas kārtība nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanai".
4.1.8. Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumos Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai".
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/a144d508-83fd-4b89-ae48-8c1f2cdb793d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atkārtotās sabiedrības līdzdalības rezultātā sabiedrības priekšlikumi, iebildumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam sabiedrības pārstāvjiem bija iespēja līdzdarboties projekta izstrādē, rakstiski sniedzot viedokli (iebildumus un priekšlikumus) par projektu tā izstrādes stadijā no 2020. gada 3. marta līdz 17. martam. Akciju sabiedrības "Sadales tīkls", akciju sabiedrības "Latvenergo", akciju sabiedrības "Gaso" un Inženierbūvju turētāju sadarbības padomes viedokļi tika ņemti vērā projekta izstrādē. Sabiedrības līdzdalības ietvaros rakstiski tika saņemti viedokļi no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Rīgas pilsētas būvvaldes un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas. Tika atbalstīti visi saņemtie priekšlikumi, izņemot tos, kuru atbalstīšanas gadījumā netiktu ievēroti starptautiski noteiktie objektu iedalīšanas principi vai nepamatoti tiktu paplašināts to objektu loks, kurus Būvniecības likums definē kā būvi, piemēram, projektā kā būvi skaidrojot zālāju, apstādījumu vai "vietu", kas būtu pretrunā Būvniecības likumam.
Atkārtota sabiedrības līdzdalība tika veikta no 2024. gada 26. aprīļa līdz 2024. gada 14. maijam Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, lūdzot sabiedrībai sniegt viedokli (iebildumus un priekšlikumus) par projektu.
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Tieslietu ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Valsts zemes dienests