Anotācija (ex-ante)

Pēc Aģentūras pievienošanas Dienestam likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" iekļautās Aģentūras funkcijas pārņem Dienests. Neveicot grozījumus likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", sabiedrībai nebūs skaidra Dienesta izdoto lēmumu ietekmes uz vidi novērtējuma jomā apstrīdēšanas kārtība un ietekmes uz vidi novērtējuma un stratēģiskā ietekmes novērtējuma veikšana, jo tāda kompetence būs noteikta likvidētai iestādei. Apstāklis, ka Dienests pārņem Aģentūras funkcijas, automātiski nenozīmē, ka Dienests iegūst arī augtākas iestādes statusu administratīvā procesa ietvaros. Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir norādes uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, bet saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 2.punktu Ministrija ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu). 

[1] Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 12. pantā ir noteikts, ka Dienesta pieņem lēmumu neuzsākt vai pārtraukt ietekmes sākotnējo izvērtējumu, ja paredzētā darbība ir pretrunā normatīvajiem aktiem un tādējādi to nevarēs realizēt. Šo lēmumu var apstrīdēt Aģentūrā un pēc tam Aģentūras lēmumu pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Savukārt likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 14.¹ pantā ir noteikts, ka Dienesta lēmumu veikt vai neveikt ietekmes uz vidi novērtējumu, kas noteikts pēc ietekmes sākotnējā izvērtējuma, var apstrīdēt Aģentūrā. 
Likumprojekta 7. un 8. pants paredz grozījumus likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 12. pantā un 14.¹ pantā, nosakot, ka turpmāk Dienesta lēmumu neuzsākt vai pārtraukt sākotnējo ietekmes izvērtējumu, kā arī lēmumu veikt vai neveikt ietekmes uz vidi novērtējumu varēs apstrīdēt vispārējā, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Proti, lēmumu viena mēneša laikā varēs apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajai augstākajai iestādei. Augstākā iestāde par Dienesta pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu būs noteikta Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumos Nr. 962 “Valsts vides dienesta nolikums” (turpmāk - Dienesta nolikums), un tā būs Dienesta ģenerāldirektors.
[2] Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 14.¹ pantā ir noteikts, ka Aģentūra pieņem lēmumu neuzsākt vai pārtraukt ietekmes uz vidi novērtējumu, ja paredzētā darbība ir pretrunā normatīvajiem aktiem un tāpēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra ir nelietderīga. Šo lēmumu uzreiz var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. 
Likumprojekta 8.pants paredz grozīt likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 14.¹ pantu un noteikt, ka lēmumu neuzsākt vai pārtraukt ietekmes uz vidi novērtējumu, ko turpmāk pieņems Dienests, viena mēneša laikā varēs apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajai augstākajai iestādei. Augstākā iestāde par Dienesta pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu būs noteikta Dienesta nolikumā un tā būs Dienesta ģenerāldirektors. Tādējādi šiem administratīvajiem aktiem tiek iekļauta apstrīdēšanas stadija, kas atbilst administratīvā procesa vispārējiem principiem par to, ka valsts pārvaldes līmenī administratīvais akts vienu reizi tiek pārskatīts, lai novērstu iespējami pieļautās kļūdas un tādējādi samazinātu tiesas noslodzi.
[3] Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" šobrīd ir sadalīta kompetence starp Dienestu un Aģentūru ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, proti, Dienests veic sākotnējo ietekmes izvērtējumu, bet Aģentūra - ietekmes uz vidi novērtējumu. Sakarā ar Aģentūras likvidāciju Dienests turpmāk veiks gan sākotnējo ietekmes izvērtējumu, gan ietekmes uz vidi novērtējumu. Lai precizētu Dienesta funkcijas, tiek izdarīti grozījumi likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 6.-8.pantā. Funkcijas konsolidācija nodrošinās iestādes vienotu pieeju visās procesa stadijās. Redakcionāli tiek precizēti iestāžu nosaukumi, Vides pārraudzības valsts biroju aizstājot ar Dienestu (kompetento institūciju). Dienests būs likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"  26. pantā noteikto prasību nodrošinātāja, jo  Dienests būs šajā pantā minēto sūdzību izskatītāja.
[4] Likumprojekts tāpat paredz precizēt iestāžu kompetenci saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu 2. punktu, kas paredz, ka Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu.
[5] Lai nodrošinātu tiesiskās noteiktības principa ievērošanu un vienotu pieeju par Kompetentās institūcijas pieņemtajiem lēmumiem iesniegto apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanā, tiek papildināti likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" pārejas noteikumi. Pārejas noteikums nepieciešams, lai nodrošinātu jau uzsākto lietu, kas ierosinātas saskaņā ar līdzšinējo likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 12. panta piektās daļas un 14.¹ panta otrās daļas redakciju, izskatīšanas nepārtrauktību. Proti, lai arī pēc grozījumu stāšanās spēkā šīs lietas izskatītu institūcija, kurai ar jauno regulējumu paredzēta kompetence attiecīgajā jautājumā. Tādējādi tiek nodrošināts procesuālais pēctecīgums.