23-TA-2035: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra teritorijai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 7.daļā noteiktajam nacionālo interešu objekti ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.
Latvijas Universitāte (turpmāk - LU) nodrošina zinātnes, augstākās izglītības, tehnoloģiju pārneses un inovācijas procesus kā arī sekmē Latvijas sabiedrības demokrātisko principu, kultūras un latviešu valodas saglabāšanu. LU darbība veicina Latvijas valsts izaugsmi un labklājību, tādējādi LU darbība ir būtiska sabiedrības interešu nodrošināšanai.
LU ir klasiskajā Eiropas universitāšu tradīcijā sakņota vispusīga zinātnes universitāte: mūsdienīgs akadēmisko un profesionālo studiju centrs, kas līdz ar pētījumiem sniedz dažādu veidu un līmeņu augstākās izglītības iespējas kā Latvijas, tā arī citu valstu iedzīvotājiem. LU ir nozīmīga loma sabiedrības akadēmisko tradīciju, tautsaimniecības, izglītības, vides un veselības aizsardzības, latviešu valodas un kultūras attīstībā. LU ar Ministru kabineta (turpmāk - MK) 21.06.2022. rīkojumu Nr.449 “Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju” ir noteikta stratēģiskā specializācija dabaszinātnēs; medicīnas un veselības zinātnēs; sociālās zinātnēs; humanitārās un mākslas zinātnēs.
Zinātne:
2021. gadā LU zinātniskais personāls sagatavojis gandrīz 2000 publikāciju. No tām 959 iekļautas SCOPUS datu bāzē (+4% salīdzinot ar 2020. gadu). 2022. gadā LU zinātniskais personāls sagatavoja 2000 publikāciju, no tām 1039 publicētas SCOPUS datu bāzē. (+8,3% salīdzinot ar 2021. gadu).
Reitingi:
“Times Higher Education” pasaules universitāšu darbības ranžējumā pa zinātniskās darbības jomām, LU ieņem 301.-400. vietu medicīnas un veselības zinātnēs, 501.-600. vietu dzīvības un sociālajās zinātnēs, 601.-800. vietu fizikālajās zinātnēs. Tie ir augstākie sasniegumi starp Latvijas augstskolām.
LU "Times Higher Education" jaunākajā reitingu apkopojumā saņēmusi augstāko vērtējumu zinātnes izcilības jomā, šajā rādītājā ierindojoties 482. vietā. LU saņēmusi augstu vērtējumu arī par sadarbību ar industriju un starptautisko sadarbību.
"Times Higher Education by Subject" (THE Subject, vērtējums pa zinātņu nozarēm) LU 2022. gadā pirmo reizi novērtēta divās jaunās kategorijās – humanitārajās un mākslas zinātnēs, kur vieta 501–600 vadošo universitāšu grupā ir atzīstams panākums. LU kopumā saņēmusi vērtējumu 6 zinātņu kategorijās no 11.
Jaunākajā THE reitingā LU ieņēmusi 801-1000 vietu.
LU medicīnas nozare ierindota 401.–450. vietā starptautiskajā universitāšu reitingā “QS World University Rankings by Subject 2023”. Tas ir augstākais vērtējums medicīnā Latvijas augstskolu vidū.
Pētniecības projektu konkursu aktualitātes:
HORIZON EUROPE: Iesniegti 98 pieteikumi; finansēti 11 projekti; rezerves sarakstā 5 projekti. Aktīvākās struktūrvienības: Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts – 4 finansēti projekti; Atomfizikas un spektroskopijas institūts – 3 finansēti projekti; Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte – 1 jauns finansēts projekts; Medicīnas fakultāte – 1 jauns finansēts projekts.
LZP Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) projektu konkurss. LU iesniedza 184 projektus (158 kā vadošais partneris (26.3% no visiem pieteikumiem), 26 kā sadarbības partneris). Apstiprināti 12 projekti (10 kā vadošais partneris) par kopējo summu 3,3 miljoni EUR. Īstenošanas periods 2023.–2025. gads.
Atveseļošanas fonda investīcijas «Augsta līmeņa digitālās prasmes». 2022. gada decembrī Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - ministrija) apstiprinātie projekti:
Kvantu tehnoloģiju iniciatīva (6 milj. EUR), vadošais partneris – LU, sadarbības partneri – RTU, LU MII, LU CFI;
Valodu tehnoloģiju iniciatīva (5 milj. EUR), vadošais partneris – LU, sadarbības, partneri – RTU, RSU, LU MII, LU LFMI, SIA «Tilde» ;
Augsta līmeņa digitālās prasmes HPC jomā (6 milj. EUR), vadošais partneris – RTU, sadarbības partneri – LU, RSU.
Studijas:
2022. gadā LU absolvējuši 3633 studentu. 2022. gada beigās kopumā Latvijā studēja 75 368 studentu (kas ir par 3% mazāk nekā gadu iepriekš). 2022. gadā LU un tās padotībā esošajās iestādēs studēja 23% no visiem Latvijas studentiem, jeb 17 001 students. 2022. gada rudenī imatrikulēti 11 ukraiņu viesstudenti un 14 studenti grāda iegūšanai.
2022. gadā pieaudzis ārvalstu studentu skaits – 1021, 2021. gadā – 917 studenti, 2020. gadā – 764 studenti, 2019. gadā – 888 studenti.
Studiju programmas:
Astoņi studiju virzieni (Psiholoģija, Tiesību zinātne, Ekonomika, Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība, Māksla, Arhitektūra un būvniecība, Sociālā labklājība, Veselības aprūpe). 27 studiju programmas akreditētas uz maksimāli iespējamo akreditācijas termiņu.
LU tiek īstenotas 115 mūžizglītības programmas. No jauna izstrādātas un apstiprinātas 56 izglītības programmas. Klausītājiem izsniegti 6310 sertifikāti un apliecības.
2022. noslēgts līgums par ilgtermiņa konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” izveidi. Konsorcijā piedalās: Iekšlietu ministrija, Policijas koledža, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte. Latvijas Universitātē izveidotas bakalaura un maģistra studiju programmas: «Pirmstiesas izmeklēšana»; «Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība».
Studiju un zinātniskās darbības konsolidēšanai, jaunu starpdisciplināru un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu īstenošanai, plašākai ārvalstu studentu un zinātnieku piesaistei LU veido Akadēmisko centru (turpmāk – AC) kā savu infrastruktūras attīstības prioritāti, vienu no modernākajiem, pilsētvidē integrētiem studiju un pētniecības kompleksiem Ziemeļeiropā.
AC teritorija robežojas ar nacionālo interešu objekta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju (turpmāk – Rail Baltica) funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju. Rail Baltica nacionālo interešu objekta statuss un funkcionēšanai nepieciešamā teritorija ir noteikta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” (turpmāk – rīkojums Nr.468). Rīkojuma Nr.468 2.punktā noteikts, ka Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamā teritorija tiek aktualizēta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļvietnē (turpmāk – TAPIS). Pašlaik turpinās Rail Baltica projektēšana un Satiksmes ministrija, ņemot vērā Rail Baltica projektēšanas virzību, regulāri TAPIS ievieto aktuālos datus par Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm īstenošanai nepieciešamo teritoriju.
Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu Rail Baltica īstenošanu, MK rīkojuma projekta 2.punkts nosaka Rail Baltica prioritāti un noteic, ka AC teritorijas robežu precizē atbilstoši Rail Baltica aktualizētajai teritorijai, savukārt rīkojuma projekta 5.punkts paredz, ka AC teritorijas robežu precizē pēc tam, kad Satiksmes ministrija ir informējusi Izglītības un zinātnes ministriju, ka TAPIS sistēmā ir ievietoti aktuālie Rail Baltica projekta dati
AC kā LU attīstības plānu un stratēģijas prioritāte
2009.gada 11.augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets (turpmāk – MK) izskatīja informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Universitātes studiju un zinātniskā darba materiāli tehniskās bāzes attīstību” (prot. Nr.52, 85.§). MK sēdē tika iezīmēts LU AC definējums un tvērums.
AC kā LU infrastruktūras attīstības prioritāte ir noteikta Attīstības plānā 2010.-2020. gadam (LU Senāta 28.06.2021. lēmums Nr.370) un AC turpmākā attīstība paredzēta LU Stratēģijā līdz 2027. gadam, (LU Senāta 28.06.2021. lēmums Nr.90) un LU Nekustamo īpašumu attīstības plānā 2022. – 2027. gadam (LU Padomes 03.10.2022. lēmums Nr.19.).
2012. gadā, izsludinot konkursu par labāko ideju teritorijas attīstībai, aizsākas Akadēmiskā centra attīstības programmas realizācija. Arhitektu birojs “Sestais stils” izstrādāja pirmo teritorijas attīstības vīziju un tehniskos projektus Dabas mājai un Zinātņu mājai.
Vienota LU AC centra attīstībai tika izveidota projektu programma (turpmāk – ACAP), tajā apvienoja savstarpēji saistītus dažādos dzīves cikla posmos esoši projektus, lai īstenotu pakāpenisku un koordinētu ACAP realizāciju. Projektu programmas uzdevums: izveidot nepieciešamo infrastruktūru un vidi LU stratēģisko mērķu realizācijai. Nodrošināt attīstības projektu koordināciju, informācijas apmaiņu, identificēt, novērst vai mazināt kopējos un katra atsevišķā projekta riskus un to ietekmi uz ACAP īstenošanu.
AC izveides I posms
2013. gada 27. septembrī, piesaistot Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda , Valts budžeta un LU finansējum, tika parakstīts līgums par Dabas mājas būvniecību, to nodod ekspluatācijā 2015.gada septembrī. Ēkā izbūvētas 30 auditorijas (lielākā ar 300 vietām), 45 studentu mācību laboratorijas un 69 zinātniski pētnieciskā darba laboratorijas.
Iekštelpu kopējā platība: 18,540 m2,
Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda finansējums – 29 milj. EUR
Valsts budžeta finansējums – 2,3 milj. EUR
LU finansējums – 4,7 milj. EUR
AC attīstības II posms
ERAF abreviatūra LU gadījumā attiecas tikai uz Eiropas Reģionālo attīstības fondu.
Stratēģisko Investīciju fonda (ESIF) jeb “Junkera plāna” finanšu resursu piesaiste
Pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žana Kloda Junkera iniciatīvas 2014. gadā tika izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), lai palīdzētu novērst investīciju deficītu, kuru bija izraisījusi 2007.-2010. gada globālā finanšu krīze. Eiropas Savienības valstu valdības tika aicinātas sagatavot un iesniegt nepieciešamos investīciju projektus, atbilstoši ESIF prioritātēm. Atsaucoties šai iniciatīvai Latvijas Zinātņu akadēmija, LU, Rīgas Tehniskās universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un biedrība “BIRTI” iesniedza Latvijas premjerministrei Laimdotai Straujumai kopīgu ziņojumu par sektorālas investīciju platformas izveidi un ESIF finansējuma piesaisti “Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju konkurētspējas platformai”
2014. gada 22. novembra MK ārkārtas sēdē tika apstiprināta Latvijas Republikas nacionālā pozīcija "Par Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Savienības dalībvalstu īpašu uzdevumu darba grupu ar mērķi attīstīt investīciju projektus Eiropas Savienībā" un pievienotais projektu saraksts, ieskaitot arī LU AC attīstības projektus, protokols Nr.64, lēmums Nr. TA-2651).
Turpinot Stratēģiskās attīstības plāna mērķu īstenošanu, LU uzsāka AC attīstības otro posmu, īstenojot divus projektus: “Zinātņu māja” un “Rakstu māja”. Otrā posma projekti tiek īstenoti kā Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda atbalstīta aktivitāte. 2016. gadā LU uzsāka sadarbību ar Eiropas Investīciju banku (turpmāk – EIB), iesniedzot II posma projektu - Zinātņu un Rakstu mājas finansējuma pieteikumu. Pēc LU darbības un projektu padziļinātas izpētes EIB apstiprina AC attīstības II posmu, piešķirot Eiropas Stratēģisko investīciju fonda aizdevumu bez galvojuma un bez ķīlas. LU, kā pirmā Baltijā saņem šī fonda finansējumu.
2018. gadā kā partneris AC attīstības II posma projektu finansēšanai, tika piesaistīta Eiropas Padomes Attīstības banka (turpmāk – EPAB). Pēc LU darbības un projektu padziļinātas izpētes tika piešķirts aizdevums 11,5 miljonu EUR apmērā, līdz ar to ir nodrošinot nepieciešamo finansējumu II posma projektu realizācijai.
Otrā posma finanšu struktūras kopumu veido:
ERAF 1.1.1.4. finansējums LU zinātnes infrastruktūras attīstībai – 23,2 miljoni EUR;
ERAF 8.1.1 finansējums LU STEM studiju infrastruktūras attīstībai – 9,8 milj. EUR;
EIB aizdevums 30 miljonu EUR apmērā;
EPAB aizdevums 11,5 miljonu EUR apmērā.
Valsts budžeta līdzfinansējums augstākminētajiem ERAF projektiem – 5,8 milj. EUR;
LU līdzfinansējums AC I un II posmā – 15 milj. EUR.
Veiktie ieguldījumi AC pirmā un otrā posma projektos kopā ir 48 918 605 EUR.
2017. gadā sākas Zinātņu mājas būvniecība un pēc 18 mēnešiem, 2019. gada janvārī notika ēkas svinīga atklāšana.
2020. gada 21. septembrī noslēdzās Rakstu mājas iepirkums un tika noslēgts līgums par tās projektēšanu un būvniecību. 2021. gada 30. aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja Rakstu mājai
(BIS-BV-4.1-2021-3173); 2021.gada decembrī sākās būvlaukuma sagatavošanas darbi. Rakstu māju plānots nodot ekspluatācijā 2025.gadā.
AC attīstības III posms
2018. gadā sākas darbs pie AC attīstības III posma projektiem – tehnoloģiju centra, sporta kompleksa un studentu dienesta viesnīcas. Sarunās ar Rīgas Domes vadību izkristalizējās ideja veidot kopīgu ambulatorās aprūpes ekselences centru – Veselības māju.
2018. gada 27. novembrī tika pieņemts MK rīkojums Nr. 636 “Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018.–2023. gadam”, kas atļauj pārdot izsolē šā rīkojuma pielikumā minētos nekustamos īpašumus un pēc to atsavināšanas iegūtos finanšu līdzekļus novirzīt LU AC attīstībai.
2019. gada 26. martā LU un EIB paraksta sadarbības līgumu par AC attīstības III posma projektu priekšizpēti. EIB arī nodrošina tehnisko palīdzību finansējuma veidā.
2020. gadā aprīlī, ar EIB ekspertu ziņojumu, noslēdzās AC attīstības III posma projektu priekšizpēte, kā rezultātā tie ir sagatavoti realizācijas uzsākšanai.
2021. gadā EPAB un EIB uzsāk padziļinātās izpētes procedūru (nosacījums finansējuma piešķiršanai), izvērtējot III posma projektu dzīvotspēju un sagatavotos dokumentus, kas ietver:
Tehniski ekonomiskos pamatojumus;
Tirgus analīzi;
Telpu programmas;
Projekta izmaksu aprēķinus;
Operacionālās darbības modeļus.
Tehnoloģiju mājas projektam ir izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā un ir saņemta būvatļauja. Šobrīd tiek precizēta Augstas enerģijas daļiņu centra tehnoloģiskā aprīkojuma specifikācija (ciklotrona, LINAC, kameras u.c.) sadarbībā ar starptautiskiem nozares ekspertiem. Paralēli noris darbs pie ēkas būvniecības tehnisko specifikāciju izstrādes un iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas.
Veselības mājai tiek gatavota detalizēta telpu programma un nepieciešamā aprīkojuma specifikācijas. Tiek izstrādāts risinājums, kura ietvaros Veselība māja, un Tehnoloģiju māja tiek apvienota vienotā arhitektoniskā veidolā. Noris sarunas ar Rīgas Domi par sadarbības nosacījumiem Veselības mājas projekta realizācijā.
Sporta mājai ir izstrādāta detalizēta telpu programma, izveidots kompleksa arhitektoniskais apveids, ir pabeigts projekta tehniski ekonomiskais pamatojums un uzsākta dokumentu sagatavošana iepirkuma izsludināšanai.
Studentu un viesu mājai ir izstrādāta detalizēta telpu programma, izveidots ēkas arhitektoniskais apveids un plānojums. Balstoties uz LU 2021. gada rīkojumu Nr.423, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) ir iekļāvusi Studentu un viesu mājas projektu potenciālo publiskās un privātās partnerības projektu reģistrā un tam tiek izstrādāti finanšu un ekonomiskie aprēķini.
2021. gada 18. novembrī EPAB padome apstiprināja finansiālu atbalstu LU AC attīstības III posmam, akcentējot Veselības mājas un Sporta mājas projektus, un novērtēja tos kā atbilstošu bankas finansējuma saņemšanai 15 miljonu eiro apmērā, starp kopumā 12 projektiem par kopējo summu 979 miljoni eiro. 2022. gadā EIB, pabeidzot padziļinātās izpētes procesu, apstiprināja finansiālu atbalstu LU AC attīstības III posmam, akceptējot Veselības mājas un Sporta mājas projektus 25 miljonu eiro apmērā. Ziemeļu investīciju banka, pēc iepazīšanās ar EPAB un EIB padziļinātās izpētes procesa materiāliem ir apliecinājusi gatavību sadarboties ar LU un nepieciešamības gadījumā nodrošināt rezerves finansējumu AC teritorijas un III posma projektu attīstībai.
Sadarbībā ar Arhitektu Savienību un Rīgas Domi tika izsludināts starptautisks teritorijas attīstības un metu konkurss par labāko LU Akadēmiskā centra teritorijas plānojuma attīstības telpisko vīziju, kā arī Sporta mājas jaunbūves idejas priekšlikumu. 2023. gada martā par konkursa uzvarētāju atzīts Polijas arhitektu biroju "SBS Engineering group SP. ZOO", kuras piedāvāto redzējumu žūrija atzina par atbilstošāko pasūtītāja, arhitektu un pilsētplānotāju vīzijai par Akadēmiskā centra turpmāku attīstību.
LU Akadēmiskā centra teritorija Rīgā, Torņakalnā, uz kuru būtu attiecināms nacionālo interešu objekta (turpmāk - NIO) statuss.
11.08.2009. MK izskatīja informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Universitātes studiju un zinātniskā darba materiāli tehniskās bāzes attīstību” (prot. Nr.52, 85.§). MK sēdē tika iezīmēts LU AC definējums un tvērums. MK uzdeva LU pieteikt zemes kadastrālo uzmērīšanu un saņemt zemes robežu plānu AC attīstībai paredzētajā teritorijā Torņakalnā (vēsturiskais gruntsgabals – 50. grupa, grunts Nr.2). Pamatojoties uz šo lēmumu, 30.07.2013. MK (prot. Nr.41 35.§, MK 28.01.2015. rīkojuma Nr.37 redakcijā) nodeva LU īpašumā valsts zemi 43 298 m2 platībā Jelgavas ielā 1 (kadastra Nr. 0100 054 2005), 302 m2 platībā (kadastra Nr. 0100 054 0007), 109 m2 platībā (kadastra Nr. 0100 054 0008) un 222 m2 platībā (kadastra Nr. 0100 054 0012).
Pamatojoties uz Rīgas Domes (turpmāk – RD) 15.12.2015. lēmumu Nr.3351, LU ieguva AC tālākai attīstībai papildus zemi Vienības gatvē 7 255,92 m2 platībā (kadastra Nr.0100 054 0039), iemainot to pret ēku Kr. Valdemāra ielā 48, kas RD bija nepieciešama Franču liceja vajadzībām. Šai teritorijai RD 2017. veica ietekmes uz vidi sākotnējo vērtēšanu, noskaidrojot tās piemērotību LU paredzētajai darbībai: Medicīnas un dzīvības zinātņu tehnoloģijas centra izveidei.
20.12.2016. ar MK rīkojumu Nr. 775 (prot. Nr.69, 20.§) LU īpašumā tika nodota valsts zeme 7 711 m2 platībā (kadastra Nr. 0100 054 0014) Vienības gatvē 5, lai nodrošinātu sporta infrastruktūras izveidi LU AC ietvaros.
Ar 07.07.2021. RD lēmumu Nr. 726 (prot. Nr.26, 32.§) LU īpašumā bez atlīdzības nodota arī zeme Vienības gatvē 3 (kadastra Nr. 01 000 540 170 un 01 000 540 047), kopā apm. 8 244, ar nosacījumu, ka LU veiks nepieciešamos zemes ierīcības darbus, pēc tam, kad būs stājies spēkā RD apstiprinātā Rīgas teritorijas plānojuma jaunā versija.
Latvijas Universitāte (turpmāk - LU) nodrošina zinātnes, augstākās izglītības, tehnoloģiju pārneses un inovācijas procesus kā arī sekmē Latvijas sabiedrības demokrātisko principu, kultūras un latviešu valodas saglabāšanu. LU darbība veicina Latvijas valsts izaugsmi un labklājību, tādējādi LU darbība ir būtiska sabiedrības interešu nodrošināšanai.
LU ir klasiskajā Eiropas universitāšu tradīcijā sakņota vispusīga zinātnes universitāte: mūsdienīgs akadēmisko un profesionālo studiju centrs, kas līdz ar pētījumiem sniedz dažādu veidu un līmeņu augstākās izglītības iespējas kā Latvijas, tā arī citu valstu iedzīvotājiem. LU ir nozīmīga loma sabiedrības akadēmisko tradīciju, tautsaimniecības, izglītības, vides un veselības aizsardzības, latviešu valodas un kultūras attīstībā. LU ar Ministru kabineta (turpmāk - MK) 21.06.2022. rīkojumu Nr.449 “Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju” ir noteikta stratēģiskā specializācija dabaszinātnēs; medicīnas un veselības zinātnēs; sociālās zinātnēs; humanitārās un mākslas zinātnēs.
Zinātne:
2021. gadā LU zinātniskais personāls sagatavojis gandrīz 2000 publikāciju. No tām 959 iekļautas SCOPUS datu bāzē (+4% salīdzinot ar 2020. gadu). 2022. gadā LU zinātniskais personāls sagatavoja 2000 publikāciju, no tām 1039 publicētas SCOPUS datu bāzē. (+8,3% salīdzinot ar 2021. gadu).
Reitingi:
“Times Higher Education” pasaules universitāšu darbības ranžējumā pa zinātniskās darbības jomām, LU ieņem 301.-400. vietu medicīnas un veselības zinātnēs, 501.-600. vietu dzīvības un sociālajās zinātnēs, 601.-800. vietu fizikālajās zinātnēs. Tie ir augstākie sasniegumi starp Latvijas augstskolām.
LU "Times Higher Education" jaunākajā reitingu apkopojumā saņēmusi augstāko vērtējumu zinātnes izcilības jomā, šajā rādītājā ierindojoties 482. vietā. LU saņēmusi augstu vērtējumu arī par sadarbību ar industriju un starptautisko sadarbību.
"Times Higher Education by Subject" (THE Subject, vērtējums pa zinātņu nozarēm) LU 2022. gadā pirmo reizi novērtēta divās jaunās kategorijās – humanitārajās un mākslas zinātnēs, kur vieta 501–600 vadošo universitāšu grupā ir atzīstams panākums. LU kopumā saņēmusi vērtējumu 6 zinātņu kategorijās no 11.
Jaunākajā THE reitingā LU ieņēmusi 801-1000 vietu.
LU medicīnas nozare ierindota 401.–450. vietā starptautiskajā universitāšu reitingā “QS World University Rankings by Subject 2023”. Tas ir augstākais vērtējums medicīnā Latvijas augstskolu vidū.
Pētniecības projektu konkursu aktualitātes:
HORIZON EUROPE: Iesniegti 98 pieteikumi; finansēti 11 projekti; rezerves sarakstā 5 projekti. Aktīvākās struktūrvienības: Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts – 4 finansēti projekti; Atomfizikas un spektroskopijas institūts – 3 finansēti projekti; Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte – 1 jauns finansēts projekts; Medicīnas fakultāte – 1 jauns finansēts projekts.
LZP Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLPP) projektu konkurss. LU iesniedza 184 projektus (158 kā vadošais partneris (26.3% no visiem pieteikumiem), 26 kā sadarbības partneris). Apstiprināti 12 projekti (10 kā vadošais partneris) par kopējo summu 3,3 miljoni EUR. Īstenošanas periods 2023.–2025. gads.
Atveseļošanas fonda investīcijas «Augsta līmeņa digitālās prasmes». 2022. gada decembrī Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - ministrija) apstiprinātie projekti:
Kvantu tehnoloģiju iniciatīva (6 milj. EUR), vadošais partneris – LU, sadarbības partneri – RTU, LU MII, LU CFI;
Valodu tehnoloģiju iniciatīva (5 milj. EUR), vadošais partneris – LU, sadarbības, partneri – RTU, RSU, LU MII, LU LFMI, SIA «Tilde» ;
Augsta līmeņa digitālās prasmes HPC jomā (6 milj. EUR), vadošais partneris – RTU, sadarbības partneri – LU, RSU.
Studijas:
2022. gadā LU absolvējuši 3633 studentu. 2022. gada beigās kopumā Latvijā studēja 75 368 studentu (kas ir par 3% mazāk nekā gadu iepriekš). 2022. gadā LU un tās padotībā esošajās iestādēs studēja 23% no visiem Latvijas studentiem, jeb 17 001 students. 2022. gada rudenī imatrikulēti 11 ukraiņu viesstudenti un 14 studenti grāda iegūšanai.
2022. gadā pieaudzis ārvalstu studentu skaits – 1021, 2021. gadā – 917 studenti, 2020. gadā – 764 studenti, 2019. gadā – 888 studenti.
Studiju programmas:
Astoņi studiju virzieni (Psiholoģija, Tiesību zinātne, Ekonomika, Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība, Māksla, Arhitektūra un būvniecība, Sociālā labklājība, Veselības aprūpe). 27 studiju programmas akreditētas uz maksimāli iespējamo akreditācijas termiņu.
LU tiek īstenotas 115 mūžizglītības programmas. No jauna izstrādātas un apstiprinātas 56 izglītības programmas. Klausītājiem izsniegti 6310 sertifikāti un apliecības.
2022. noslēgts līgums par ilgtermiņa konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” izveidi. Konsorcijā piedalās: Iekšlietu ministrija, Policijas koledža, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte. Latvijas Universitātē izveidotas bakalaura un maģistra studiju programmas: «Pirmstiesas izmeklēšana»; «Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība».
Studiju un zinātniskās darbības konsolidēšanai, jaunu starpdisciplināru un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu īstenošanai, plašākai ārvalstu studentu un zinātnieku piesaistei LU veido Akadēmisko centru (turpmāk – AC) kā savu infrastruktūras attīstības prioritāti, vienu no modernākajiem, pilsētvidē integrētiem studiju un pētniecības kompleksiem Ziemeļeiropā.
AC teritorija robežojas ar nacionālo interešu objekta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju (turpmāk – Rail Baltica) funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju. Rail Baltica nacionālo interešu objekta statuss un funkcionēšanai nepieciešamā teritorija ir noteikta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” (turpmāk – rīkojums Nr.468). Rīkojuma Nr.468 2.punktā noteikts, ka Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamā teritorija tiek aktualizēta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā tīmekļvietnē (turpmāk – TAPIS). Pašlaik turpinās Rail Baltica projektēšana un Satiksmes ministrija, ņemot vērā Rail Baltica projektēšanas virzību, regulāri TAPIS ievieto aktuālos datus par Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm īstenošanai nepieciešamo teritoriju.
Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu Rail Baltica īstenošanu, MK rīkojuma projekta 2.punkts nosaka Rail Baltica prioritāti un noteic, ka AC teritorijas robežu precizē atbilstoši Rail Baltica aktualizētajai teritorijai, savukārt rīkojuma projekta 5.punkts paredz, ka AC teritorijas robežu precizē pēc tam, kad Satiksmes ministrija ir informējusi Izglītības un zinātnes ministriju, ka TAPIS sistēmā ir ievietoti aktuālie Rail Baltica projekta dati
AC kā LU attīstības plānu un stratēģijas prioritāte
2009.gada 11.augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets (turpmāk – MK) izskatīja informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Universitātes studiju un zinātniskā darba materiāli tehniskās bāzes attīstību” (prot. Nr.52, 85.§). MK sēdē tika iezīmēts LU AC definējums un tvērums.
AC kā LU infrastruktūras attīstības prioritāte ir noteikta Attīstības plānā 2010.-2020. gadam (LU Senāta 28.06.2021. lēmums Nr.370) un AC turpmākā attīstība paredzēta LU Stratēģijā līdz 2027. gadam, (LU Senāta 28.06.2021. lēmums Nr.90) un LU Nekustamo īpašumu attīstības plānā 2022. – 2027. gadam (LU Padomes 03.10.2022. lēmums Nr.19.).
2012. gadā, izsludinot konkursu par labāko ideju teritorijas attīstībai, aizsākas Akadēmiskā centra attīstības programmas realizācija. Arhitektu birojs “Sestais stils” izstrādāja pirmo teritorijas attīstības vīziju un tehniskos projektus Dabas mājai un Zinātņu mājai.
Vienota LU AC centra attīstībai tika izveidota projektu programma (turpmāk – ACAP), tajā apvienoja savstarpēji saistītus dažādos dzīves cikla posmos esoši projektus, lai īstenotu pakāpenisku un koordinētu ACAP realizāciju. Projektu programmas uzdevums: izveidot nepieciešamo infrastruktūru un vidi LU stratēģisko mērķu realizācijai. Nodrošināt attīstības projektu koordināciju, informācijas apmaiņu, identificēt, novērst vai mazināt kopējos un katra atsevišķā projekta riskus un to ietekmi uz ACAP īstenošanu.
AC izveides I posms
2013. gada 27. septembrī, piesaistot Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda , Valts budžeta un LU finansējum, tika parakstīts līgums par Dabas mājas būvniecību, to nodod ekspluatācijā 2015.gada septembrī. Ēkā izbūvētas 30 auditorijas (lielākā ar 300 vietām), 45 studentu mācību laboratorijas un 69 zinātniski pētnieciskā darba laboratorijas.
Iekštelpu kopējā platība: 18,540 m2,
Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda finansējums – 29 milj. EUR
Valsts budžeta finansējums – 2,3 milj. EUR
LU finansējums – 4,7 milj. EUR
AC attīstības II posms
ERAF abreviatūra LU gadījumā attiecas tikai uz Eiropas Reģionālo attīstības fondu.
Stratēģisko Investīciju fonda (ESIF) jeb “Junkera plāna” finanšu resursu piesaiste
Pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žana Kloda Junkera iniciatīvas 2014. gadā tika izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), lai palīdzētu novērst investīciju deficītu, kuru bija izraisījusi 2007.-2010. gada globālā finanšu krīze. Eiropas Savienības valstu valdības tika aicinātas sagatavot un iesniegt nepieciešamos investīciju projektus, atbilstoši ESIF prioritātēm. Atsaucoties šai iniciatīvai Latvijas Zinātņu akadēmija, LU, Rīgas Tehniskās universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un biedrība “BIRTI” iesniedza Latvijas premjerministrei Laimdotai Straujumai kopīgu ziņojumu par sektorālas investīciju platformas izveidi un ESIF finansējuma piesaisti “Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju konkurētspējas platformai”
2014. gada 22. novembra MK ārkārtas sēdē tika apstiprināta Latvijas Republikas nacionālā pozīcija "Par Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Savienības dalībvalstu īpašu uzdevumu darba grupu ar mērķi attīstīt investīciju projektus Eiropas Savienībā" un pievienotais projektu saraksts, ieskaitot arī LU AC attīstības projektus, protokols Nr.64, lēmums Nr. TA-2651).
Turpinot Stratēģiskās attīstības plāna mērķu īstenošanu, LU uzsāka AC attīstības otro posmu, īstenojot divus projektus: “Zinātņu māja” un “Rakstu māja”. Otrā posma projekti tiek īstenoti kā Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda atbalstīta aktivitāte. 2016. gadā LU uzsāka sadarbību ar Eiropas Investīciju banku (turpmāk – EIB), iesniedzot II posma projektu - Zinātņu un Rakstu mājas finansējuma pieteikumu. Pēc LU darbības un projektu padziļinātas izpētes EIB apstiprina AC attīstības II posmu, piešķirot Eiropas Stratēģisko investīciju fonda aizdevumu bez galvojuma un bez ķīlas. LU, kā pirmā Baltijā saņem šī fonda finansējumu.
2018. gadā kā partneris AC attīstības II posma projektu finansēšanai, tika piesaistīta Eiropas Padomes Attīstības banka (turpmāk – EPAB). Pēc LU darbības un projektu padziļinātas izpētes tika piešķirts aizdevums 11,5 miljonu EUR apmērā, līdz ar to ir nodrošinot nepieciešamo finansējumu II posma projektu realizācijai.
Otrā posma finanšu struktūras kopumu veido:
ERAF 1.1.1.4. finansējums LU zinātnes infrastruktūras attīstībai – 23,2 miljoni EUR;
ERAF 8.1.1 finansējums LU STEM studiju infrastruktūras attīstībai – 9,8 milj. EUR;
EIB aizdevums 30 miljonu EUR apmērā;
EPAB aizdevums 11,5 miljonu EUR apmērā.
Valsts budžeta līdzfinansējums augstākminētajiem ERAF projektiem – 5,8 milj. EUR;
LU līdzfinansējums AC I un II posmā – 15 milj. EUR.
Veiktie ieguldījumi AC pirmā un otrā posma projektos kopā ir 48 918 605 EUR.
2017. gadā sākas Zinātņu mājas būvniecība un pēc 18 mēnešiem, 2019. gada janvārī notika ēkas svinīga atklāšana.
2020. gada 21. septembrī noslēdzās Rakstu mājas iepirkums un tika noslēgts līgums par tās projektēšanu un būvniecību. 2021. gada 30. aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja Rakstu mājai
(BIS-BV-4.1-2021-3173); 2021.gada decembrī sākās būvlaukuma sagatavošanas darbi. Rakstu māju plānots nodot ekspluatācijā 2025.gadā.
AC attīstības III posms
2018. gadā sākas darbs pie AC attīstības III posma projektiem – tehnoloģiju centra, sporta kompleksa un studentu dienesta viesnīcas. Sarunās ar Rīgas Domes vadību izkristalizējās ideja veidot kopīgu ambulatorās aprūpes ekselences centru – Veselības māju.
2018. gada 27. novembrī tika pieņemts MK rīkojums Nr. 636 “Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018.–2023. gadam”, kas atļauj pārdot izsolē šā rīkojuma pielikumā minētos nekustamos īpašumus un pēc to atsavināšanas iegūtos finanšu līdzekļus novirzīt LU AC attīstībai.
2019. gada 26. martā LU un EIB paraksta sadarbības līgumu par AC attīstības III posma projektu priekšizpēti. EIB arī nodrošina tehnisko palīdzību finansējuma veidā.
2020. gadā aprīlī, ar EIB ekspertu ziņojumu, noslēdzās AC attīstības III posma projektu priekšizpēte, kā rezultātā tie ir sagatavoti realizācijas uzsākšanai.
2021. gadā EPAB un EIB uzsāk padziļinātās izpētes procedūru (nosacījums finansējuma piešķiršanai), izvērtējot III posma projektu dzīvotspēju un sagatavotos dokumentus, kas ietver:
Tehniski ekonomiskos pamatojumus;
Tirgus analīzi;
Telpu programmas;
Projekta izmaksu aprēķinus;
Operacionālās darbības modeļus.
Tehnoloģiju mājas projektam ir izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā un ir saņemta būvatļauja. Šobrīd tiek precizēta Augstas enerģijas daļiņu centra tehnoloģiskā aprīkojuma specifikācija (ciklotrona, LINAC, kameras u.c.) sadarbībā ar starptautiskiem nozares ekspertiem. Paralēli noris darbs pie ēkas būvniecības tehnisko specifikāciju izstrādes un iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas.
Veselības mājai tiek gatavota detalizēta telpu programma un nepieciešamā aprīkojuma specifikācijas. Tiek izstrādāts risinājums, kura ietvaros Veselība māja, un Tehnoloģiju māja tiek apvienota vienotā arhitektoniskā veidolā. Noris sarunas ar Rīgas Domi par sadarbības nosacījumiem Veselības mājas projekta realizācijā.
Sporta mājai ir izstrādāta detalizēta telpu programma, izveidots kompleksa arhitektoniskais apveids, ir pabeigts projekta tehniski ekonomiskais pamatojums un uzsākta dokumentu sagatavošana iepirkuma izsludināšanai.
Studentu un viesu mājai ir izstrādāta detalizēta telpu programma, izveidots ēkas arhitektoniskais apveids un plānojums. Balstoties uz LU 2021. gada rīkojumu Nr.423, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) ir iekļāvusi Studentu un viesu mājas projektu potenciālo publiskās un privātās partnerības projektu reģistrā un tam tiek izstrādāti finanšu un ekonomiskie aprēķini.
2021. gada 18. novembrī EPAB padome apstiprināja finansiālu atbalstu LU AC attīstības III posmam, akcentējot Veselības mājas un Sporta mājas projektus, un novērtēja tos kā atbilstošu bankas finansējuma saņemšanai 15 miljonu eiro apmērā, starp kopumā 12 projektiem par kopējo summu 979 miljoni eiro. 2022. gadā EIB, pabeidzot padziļinātās izpētes procesu, apstiprināja finansiālu atbalstu LU AC attīstības III posmam, akceptējot Veselības mājas un Sporta mājas projektus 25 miljonu eiro apmērā. Ziemeļu investīciju banka, pēc iepazīšanās ar EPAB un EIB padziļinātās izpētes procesa materiāliem ir apliecinājusi gatavību sadarboties ar LU un nepieciešamības gadījumā nodrošināt rezerves finansējumu AC teritorijas un III posma projektu attīstībai.
Sadarbībā ar Arhitektu Savienību un Rīgas Domi tika izsludināts starptautisks teritorijas attīstības un metu konkurss par labāko LU Akadēmiskā centra teritorijas plānojuma attīstības telpisko vīziju, kā arī Sporta mājas jaunbūves idejas priekšlikumu. 2023. gada martā par konkursa uzvarētāju atzīts Polijas arhitektu biroju "SBS Engineering group SP. ZOO", kuras piedāvāto redzējumu žūrija atzina par atbilstošāko pasūtītāja, arhitektu un pilsētplānotāju vīzijai par Akadēmiskā centra turpmāku attīstību.
LU Akadēmiskā centra teritorija Rīgā, Torņakalnā, uz kuru būtu attiecināms nacionālo interešu objekta (turpmāk - NIO) statuss.
11.08.2009. MK izskatīja informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Universitātes studiju un zinātniskā darba materiāli tehniskās bāzes attīstību” (prot. Nr.52, 85.§). MK sēdē tika iezīmēts LU AC definējums un tvērums. MK uzdeva LU pieteikt zemes kadastrālo uzmērīšanu un saņemt zemes robežu plānu AC attīstībai paredzētajā teritorijā Torņakalnā (vēsturiskais gruntsgabals – 50. grupa, grunts Nr.2). Pamatojoties uz šo lēmumu, 30.07.2013. MK (prot. Nr.41 35.§, MK 28.01.2015. rīkojuma Nr.37 redakcijā) nodeva LU īpašumā valsts zemi 43 298 m2 platībā Jelgavas ielā 1 (kadastra Nr. 0100 054 2005), 302 m2 platībā (kadastra Nr. 0100 054 0007), 109 m2 platībā (kadastra Nr. 0100 054 0008) un 222 m2 platībā (kadastra Nr. 0100 054 0012).
Pamatojoties uz Rīgas Domes (turpmāk – RD) 15.12.2015. lēmumu Nr.3351, LU ieguva AC tālākai attīstībai papildus zemi Vienības gatvē 7 255,92 m2 platībā (kadastra Nr.0100 054 0039), iemainot to pret ēku Kr. Valdemāra ielā 48, kas RD bija nepieciešama Franču liceja vajadzībām. Šai teritorijai RD 2017. veica ietekmes uz vidi sākotnējo vērtēšanu, noskaidrojot tās piemērotību LU paredzētajai darbībai: Medicīnas un dzīvības zinātņu tehnoloģijas centra izveidei.
20.12.2016. ar MK rīkojumu Nr. 775 (prot. Nr.69, 20.§) LU īpašumā tika nodota valsts zeme 7 711 m2 platībā (kadastra Nr. 0100 054 0014) Vienības gatvē 5, lai nodrošinātu sporta infrastruktūras izveidi LU AC ietvaros.
Ar 07.07.2021. RD lēmumu Nr. 726 (prot. Nr.26, 32.§) LU īpašumā bez atlīdzības nodota arī zeme Vienības gatvē 3 (kadastra Nr. 01 000 540 170 un 01 000 540 047), kopā apm. 8 244, ar nosacījumu, ka LU veiks nepieciešamos zemes ierīcības darbus, pēc tam, kad būs stājies spēkā RD apstiprinātā Rīgas teritorijas plānojuma jaunā versija.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
LU AC teritorijai piešķirt nacionālā interešu objekta statusu ar mērķi nodrošināt universitātes infrastruktūras ilgtermiņa attīstības plānu īstenošanu, atbilstoši Nekustamo īpašumu attīstības plānam 2022. – 2027. gadam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2023. gada 19 decembrī MK sēdē apstiprināja LU Nekustamā īpašuma attīstības plānu līdz 2027.gadam, ietverot arī “Zaļās Universitātes” projektu. Tā mērķis – attīstīt LU infrastruktūru saskaņā ar ES ilgtspējīgas attīstības taksonomiju.
Akadēmiskā centra attīstība ir daļa no LU stratēģijas, veidojot universitāti kā starptautiski atzītu zinātnes centru, kas sniedz unikālu studiju piedāvājumu, nodrošina augstu absolventu konkurētspēju un ir Latvijas kultūras un ekonomikas izaugsmes pamats. AC realizācija teritoriāli ir saistīta ar dzelzceļa infrastruktūras projektu Rail Baltica un RD multimodālā transporta mezgla izveidi blakus esošajās Torņakalna teritorijās. Minētās aktivitātes veido sinerģisku pilsētvides attīstību, atbilstīgi Eiropas Komisijas Zaļā attīstības kursa un Sociāli atbildīgas Eiropas mērķu realizācijas uzdevumiem.
LU AC III posma projektu īstenošana ir saistīta ar jauno Rīgas teritorijas plānojumu, teritorijas lokālplānojuma un detālplanojuma izmaiņām. Paredzēts samazināt individuālā autotransporta izmantošanu, atbilstoši Zaļā attīstības kursa vadlīnijām, nodrošināt AC objektu energoefektivitāti, teritorijā ieviest viedpilsētas tehnoloģijas. Projektu tālākai realizācijai nepieciešams:
Īstenot zemes maiņas procedūras starp LU un RD;
Realizēt Zaļās Universitātes projektu atbilstoši ES Zaļā attīstības kursa vadlīnijām;
AC teritorijā ieviest viedpilsētas tehnoloģijas, nodrošināt AC objektu energoefektivitāti;
Atbilstoši Eiropas Savienības Zaļajam kursam noteikt samazinātu autostāvvietu skaitu LU AC teritorijā, kas konceptuāli atbalstīts Rīgas Domes (RD) 2021. gada 02. februāra vēstulē Nr. RD-21-323-nd.
Akadēmiskā centra attīstība ir daļa no LU stratēģijas, veidojot universitāti kā starptautiski atzītu zinātnes centru, kas sniedz unikālu studiju piedāvājumu, nodrošina augstu absolventu konkurētspēju un ir Latvijas kultūras un ekonomikas izaugsmes pamats. AC realizācija teritoriāli ir saistīta ar dzelzceļa infrastruktūras projektu Rail Baltica un RD multimodālā transporta mezgla izveidi blakus esošajās Torņakalna teritorijās. Minētās aktivitātes veido sinerģisku pilsētvides attīstību, atbilstīgi Eiropas Komisijas Zaļā attīstības kursa un Sociāli atbildīgas Eiropas mērķu realizācijas uzdevumiem.
LU AC III posma projektu īstenošana ir saistīta ar jauno Rīgas teritorijas plānojumu, teritorijas lokālplānojuma un detālplanojuma izmaiņām. Paredzēts samazināt individuālā autotransporta izmantošanu, atbilstoši Zaļā attīstības kursa vadlīnijām, nodrošināt AC objektu energoefektivitāti, teritorijā ieviest viedpilsētas tehnoloģijas. Projektu tālākai realizācijai nepieciešams:
Īstenot zemes maiņas procedūras starp LU un RD;
Realizēt Zaļās Universitātes projektu atbilstoši ES Zaļā attīstības kursa vadlīnijām;
AC teritorijā ieviest viedpilsētas tehnoloģijas, nodrošināt AC objektu energoefektivitāti;
Atbilstoši Eiropas Savienības Zaļajam kursam noteikt samazinātu autostāvvietu skaitu LU AC teritorijā, kas konceptuāli atbalstīts Rīgas Domes (RD) 2021. gada 02. februāra vēstulē Nr. RD-21-323-nd.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai LU varētu sekmīgi pildīt valsts uzdoto funkciju, nodrošinot tautsaimniecības attīstībai un darba tirgus vajadzībām atbilstošu starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību un pētniecību, LU saskaņā ar Saeimas un Ministru kabineta līmenī apstiprināto virzību uz augstākās izglītības un zinātnes vienotībā balstīta, mūsdienīga studiju un pētniecības procesa nodrošināšanu ir izstrādājusi LU Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2022.-2027.gadam (turpmāk – NĪ plāns), kas izskatīts LU Senāta 12.09.2022. sēdē (lēmums Nr.2-3/76), apstiprināts LU Padomes 03.10.2022. sēdē (lēmums Nr.1-48/19), apstiprināts ar 19.12.2023. MK rīkojumu Nr.917 “Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2022.-2027.gadam”.
NĪ plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka LU rīcību LU nekustamo īpašumu attīstības jomā. NĪ plāns izstrādāts, lai turpinātu ar LU Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018.–2023.gadam iesākto virzienu un projektu īstenošanu, sekmējot LU Stratēģijā 2021.–2027.gadam noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu. NĪ plāns raksturo LU nekustamo īpašumu kopumu, nosaka NĪ plāna stratēģiskos mērķus un rīcības virzienus, kā arī uzskaita nekustamo īpašumu attīstības projektus un attīstības ieceres.
2023. gadā uzsākta Akadēmiskā centra attīstības III posma projektu – Sporta mājas un Veselības mājas iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu kā arī izsludināts Sporta mājas iepirkums, 2024. gadā plānots virzīt apstiprināšanai MK lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu Studentu un viesu mājas projektam. Zaļās Universitātes projektā apvienotas aktivitātes Eiropas komisijas "Zaļā kursa" vadlīniju izvirzīto mērķu iekļaušanai teritorijas attīstības un energoefektivitātes jautājumu risināšanai gan Akadēmiskā centra, gan citos LU objektos, tai skaitā LU vēsturiskajā ēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā.
LU AC attīstības trešā posma ietvaros izbūvējot sporta kompleksu, Sporta māja atbilstoši Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam (MK 31.05.2022. rīkojums Nr. 397; prot. Nr. 29 46. §) izvirzītajam mērķim veicinās iedzīvotāju regulāru iesaisti fiziskās aktivitātēs, attīstīs talantus un sniegs ieguldījumu sporta zinātnes attīstībai un izcilu rezultātu sasniegšanai sportā. LU Sporta māja pildīs papildus sabiedrībai nozīmīgu funkciju – sabiedrības veselības veicināšanu. Kā Sporta mājas galvenie mērķi ir noteikti gan LU personāla – darbinieku un studentu sporta aktivitāšu veicināšana, tā arī sabiedrības - bērnu un jauniešu sporta, tautas sporta, augstu sasniegumu sporta, parasporta un pielāgotā sporta veicināšanu, risinot Rīgā, Pārdaugavā, esošo sporta infrastruktūras trūkumu
Lai uzlabotu studiju un zinātniskās darbības infrastruktūru un vidi, LU ir nepieciešams turpināt LU AC attīstību, realizējot III posma projektus noteiktajā termiņā. Sociālekonomiskie ieguvumi LU saimei un sabiedrībai saistīti ar AC attīstības laika grafiku, teritorijas attīstības ietekmējošiem un kavējošiem faktoriem.
15.12.2021. RD pieņēma lēmumu Nr.1091 “Par Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšanu” un izdeva RD 15.12.2021. saistošos noteikumus Nr.103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”. Šajā plānojumā dzelzceļa uzbēruma šķērsojuma un dzelzceļam paralēli ejošās ielas sarkanās līnijas, kuras sadalīja LU AC attīstībai paredzēto teritoriju, tiek novirzītas Torņakalna stacijas un dzelzceļa uzbēruma virzienā, dodot iespēju būtiski uzlabot AC teritorijas lokālplānojumu.
LU AC turpmākā attīstība plānota, ņemot vērā jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos risinājumus. Daļa no plānotās apbūves atradās iepriekšējā plāna sarkanajās līnijās, kas jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā pārceltas citā vietā. Gandrīz gadu pastāvēja neskaidrības par Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra A. T. Pleša 2022. gada 22. marta izdotā rīkojuma Nr. 1-2/2224 “Par Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” darbības apturēšanu” dēļ.
Pēc spēkā spēkā esošiem Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem attiecībā uz autostāvvietu izbūvi pielikuma Nr.2 “Minimālais transportlīdzekļu stāvvietu nodrošinājums” izriet, ka LU Akadēmiskā centra teritorijā ir nepieciešams izvietot 1035 autostāvvietas, kuru izbūve jāveic uz vairākiem zemesgabaliem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī Krievijas agresijas rezultātā radušos procesu kavēšanos, LU AC attīstības III posma projektu īstenošana ir iekavējusies par gadu, radot riskus LU Nekustamo īpašumu attīstības plānā 2022. – 2027. gadam noteiktā laika grafika ievērošanai.
Laika grafiks ir cieši saistīts ar LU nekustamo īpašumu atsavināšanu, tajā skaitā pārdodamo nekustamo īpašumu sarakstu atbilstoši MK 27.11.2018. rīkojumam Nr. 636 “ Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018.-2023. gadam” (prot. Nr. 53 46. §) un LU struktūrvienību pārcelšanos uz AC.
LU AC teritorija ir iekļauta dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases lokālplānojuma publiskās lietošanas paplašinātajā teritorijā. Ņemot vērā to, ka dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju projektēšanas un būvniecības process tiek īstenots pirms lokālplānojuma apstiprināšanas, tad plānojuma apstiprināšanas termiņi šajā Rail Baltica posmā šobrīd nav precīzi zināmi. Atbilstoši LU AC teritorijas attīstības metu konkursa rezultātiem, Sporta māju un Studentu un viesu māju plānots uzbūvēt blakus Rail Baltica plānotajai teritorijai, precizējot robežas atbilstoši Rail Baltica funkcionēšanai nepieciešamās teritorijas aktualizētajām robežām.
Minētā situācijā:
Rodas papildu riski un juridiska rakstura problēmas kā projektu īstenotājiem, tā arī finansētājiem – starptautiskajām finanšu institūcijām, un potenciālo finansētāju piesaistei.
Rodas papildu riski sakarā ar projektu kavēšanos, tajā skaitā ņemot vērā AC attīstības III posma projektu tvērumu, var tikt radīti kavēkļi valsts stratēģiskās nozīmes LU infrastruktūras attīstībai no Valstij nedraudzīgu sabiedrības grupu mērķtiecīgas pretdarbības.
AC attīstības III posma projektu kavēšanās, var ierobežot LU konkurētspēju vienotajā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā mūsdienīgu pētījumu un studiju programmu piedāvājumā, zinātnē bāzētu studiju nodrošinājumā, tāpat arī studentu, personāla, pētījumu un attīstības projektu piesaistē.
Šo apsvēruma dēļ ir apdraudēta LU vienota studiju un zinātniskās darbības Akadēmiskā centra turpmāka attīstība (III attīstības posms: Sporta mājas, Veselības mājas, Studentu un viesu mājas, Tehnoloģiju mājas, Zaļās Universitātes projektu realizācija) un ir nepieciešams noteikt nacionālo interešu objekta statusu LU Akadēmiskā centra teritorijai.
Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana dos iespēju tiesiski korekti realizēt LU Akadēmiskā centra attīstības projektus.
Tāpat statusa noteikšana mazinās riskus, ka LU Akadēmiskā centra attīstības projektu (kas savstarpēji ir cieši saistīti, gan no tajos paredzētās darbības viedokļa, gan to īstenošanas – projektēšanas un būvniecības, atbilstoši teritorijas attīstības metā noteiktajiem attīstības etapiem, tajā skaitā kopējās infrastruktūras izbūves: autostāvvietas, ārtelpu labiekārtojums, inženierkomunikācijas u.c.) īstenošana varētu aizkavēties vēl vairāk. Tāpat jāatzīmē, ka ja kāda persona vai personu grupa – zemes īpašnieki, vides aktīvisti, apbūvei pakļauto teritoriju iedzīvotāju biedrības u.c. būs neapmierināti ar šādu objektu būvniecību, tie nevarēs apturēt nacionālas intereses ietekmējoša objekta infrastruktūras būvniecības realizāciju.
Būvniecības likuma 14.panta devītajā daļā ir noteikta izsniegto būvatļauju apstrīdēšanas kārtība. Apstrīdēšanas gadījumā pastāv risks, ka var tikt ierosināta tiesvedība no trešo personu puses ar mērķi apturēt būvniecību. Šāda tiesvedība būvniecību var apturēt, kas nav pieļaujami, it īpaši nozīmīgu būvdarbu gadījumos, kas tiks līdzfinansēti ar Starptautisko finanšu institūciju finansējumu (Eiropas Investīciju banka un Eiropas Padomes attīstības banka), Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu un tādējādi ir ierobežoti konkrētā laika termiņā.
LU Nekustamo īpašumu attīstības plānā 2022. – 2027. gadam noteiktā laika grafika aizkavējums LU Akadēmiskā centra attīstībai – māju būvniecībai un autostāvvietu izbūvei ir cieši saistīts ar LU nekustamo īpašumu atsavināšanu, tajā skaitā pārdodamo nekustamo īpašumu sarakstu atbilstoši MK 27.11.2018. rīkojumam Nr. 636 “ Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018.-2023. gadam” (prot. Nr. 53 46. §) un LU struktūrvienību pārcelšanos uz AC. Līdz ar to AC attīstības projektu vēl ilgāka kavēšanās var radīt negatīvu ietekmi uz LU budžetu (kavēšanās ar LU Akadēmiskā centra attīstības projektiem liedz LU pārdot izsolē nekustamos īpašumus, tādējādi tiem ik gadu samazinās īpašuma vērtība un tie liedz samazināt LU kopējās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, pretstatā jaunām un energoefektīvām būvēm), kā arī nesekmē LU starptautiskās konkurētspējas palielināšanos, kas ir izvirzīts par vienu no galvenajiem LU stratēģiskajiem mērķiem.
LU AC teritorija ir arī iekļauta dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases lokālplānojuma publiskās lietošanas paplašinātajā teritorijā. Ņemot vērā to, ka dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju projektēšanas un būvniecības process tiek īstenots pirms lokālplānojuma apstiprināšanas, tad plānojuma apstiprināšanas termiņi šajā Rail Baltica posmā šobrīd nav precīzi zināmi. Atbilstoši LU Akadēmiskā centra teritorijas attīstības metu konkursa rezultātiem, Sporta māju un Studentu un viesu māju plānots uzbūvēt blakus Rail Baltica plānotajai teritorijai, attiecīgi precizējot saistītās infrastruktūras robežas atbilstoši Rail Baltica funkcionēšanai nepieciešamās teritorijas aktualizētajām robežām.
Minētā situācijā:
Rodas papildu riski un juridiska rakstura problēmas kā projektu īstenotājiem, tā arī finansētājiem – starptautiskajām finanšu institūcijām, un potenciālo finansētāju piesaistei (piemēram attiecībā uz lokālplānojuma izstrādi un saskaņošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā)
Rodas papildu riski sakarā ar projektu kavēšanos, tajā skaitā ņemot vērā AC attīstības III posma projektu tvērumu, ārējos normatīvajos aktos noteikto ēku būvniecības uz vairākiem zemesgabaliem regulējumu, kā arī Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības attiecībā uz autostāvvietu nodrošinājumu,var tikt radīti kavēkļi valsts stratēģiskās nozīmes LU infrastruktūras attīstībai.
AC attīstības III posma projektu kavēšanās, var ierobežot LU konkurētspēju vienotajā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā mūsdienīgu pētījumu un studiju programmu piedāvājumā, zinātnē bāzētu studiju nodrošinājumā, tāpat arī studentu, personāla, pētījumu un attīstības projektu piesaistē.
Augstākminēto apsvērumu dēļ ir apdraudēta LU vienota studiju un zinātniskās darbības Akadēmiskā centra turpmāka attīstība (III attīstības posms: Sporta mājas, Veselības mājas, Studentu un viesu mājas, Tehnoloģiju mājas, Zaļās Universitātes projektu realizācija) un ir nepieciešams noteikt nacionālo interešu objekta statusu LU Akadēmiskā centra teritorijai.
NĪ plāns ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka LU rīcību LU nekustamo īpašumu attīstības jomā. NĪ plāns izstrādāts, lai turpinātu ar LU Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018.–2023.gadam iesākto virzienu un projektu īstenošanu, sekmējot LU Stratēģijā 2021.–2027.gadam noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu. NĪ plāns raksturo LU nekustamo īpašumu kopumu, nosaka NĪ plāna stratēģiskos mērķus un rīcības virzienus, kā arī uzskaita nekustamo īpašumu attīstības projektus un attīstības ieceres.
2023. gadā uzsākta Akadēmiskā centra attīstības III posma projektu – Sporta mājas un Veselības mājas iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu kā arī izsludināts Sporta mājas iepirkums, 2024. gadā plānots virzīt apstiprināšanai MK lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu Studentu un viesu mājas projektam. Zaļās Universitātes projektā apvienotas aktivitātes Eiropas komisijas "Zaļā kursa" vadlīniju izvirzīto mērķu iekļaušanai teritorijas attīstības un energoefektivitātes jautājumu risināšanai gan Akadēmiskā centra, gan citos LU objektos, tai skaitā LU vēsturiskajā ēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā.
LU AC attīstības trešā posma ietvaros izbūvējot sporta kompleksu, Sporta māja atbilstoši Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam (MK 31.05.2022. rīkojums Nr. 397; prot. Nr. 29 46. §) izvirzītajam mērķim veicinās iedzīvotāju regulāru iesaisti fiziskās aktivitātēs, attīstīs talantus un sniegs ieguldījumu sporta zinātnes attīstībai un izcilu rezultātu sasniegšanai sportā. LU Sporta māja pildīs papildus sabiedrībai nozīmīgu funkciju – sabiedrības veselības veicināšanu. Kā Sporta mājas galvenie mērķi ir noteikti gan LU personāla – darbinieku un studentu sporta aktivitāšu veicināšana, tā arī sabiedrības - bērnu un jauniešu sporta, tautas sporta, augstu sasniegumu sporta, parasporta un pielāgotā sporta veicināšanu, risinot Rīgā, Pārdaugavā, esošo sporta infrastruktūras trūkumu
Lai uzlabotu studiju un zinātniskās darbības infrastruktūru un vidi, LU ir nepieciešams turpināt LU AC attīstību, realizējot III posma projektus noteiktajā termiņā. Sociālekonomiskie ieguvumi LU saimei un sabiedrībai saistīti ar AC attīstības laika grafiku, teritorijas attīstības ietekmējošiem un kavējošiem faktoriem.
15.12.2021. RD pieņēma lēmumu Nr.1091 “Par Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšanu” un izdeva RD 15.12.2021. saistošos noteikumus Nr.103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”. Šajā plānojumā dzelzceļa uzbēruma šķērsojuma un dzelzceļam paralēli ejošās ielas sarkanās līnijas, kuras sadalīja LU AC attīstībai paredzēto teritoriju, tiek novirzītas Torņakalna stacijas un dzelzceļa uzbēruma virzienā, dodot iespēju būtiski uzlabot AC teritorijas lokālplānojumu.
LU AC turpmākā attīstība plānota, ņemot vērā jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos risinājumus. Daļa no plānotās apbūves atradās iepriekšējā plāna sarkanajās līnijās, kas jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā pārceltas citā vietā. Gandrīz gadu pastāvēja neskaidrības par Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra A. T. Pleša 2022. gada 22. marta izdotā rīkojuma Nr. 1-2/2224 “Par Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” darbības apturēšanu” dēļ.
Pēc spēkā spēkā esošiem Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem attiecībā uz autostāvvietu izbūvi pielikuma Nr.2 “Minimālais transportlīdzekļu stāvvietu nodrošinājums” izriet, ka LU Akadēmiskā centra teritorijā ir nepieciešams izvietot 1035 autostāvvietas, kuru izbūve jāveic uz vairākiem zemesgabaliem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī Krievijas agresijas rezultātā radušos procesu kavēšanos, LU AC attīstības III posma projektu īstenošana ir iekavējusies par gadu, radot riskus LU Nekustamo īpašumu attīstības plānā 2022. – 2027. gadam noteiktā laika grafika ievērošanai.
Laika grafiks ir cieši saistīts ar LU nekustamo īpašumu atsavināšanu, tajā skaitā pārdodamo nekustamo īpašumu sarakstu atbilstoši MK 27.11.2018. rīkojumam Nr. 636 “ Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018.-2023. gadam” (prot. Nr. 53 46. §) un LU struktūrvienību pārcelšanos uz AC.
LU AC teritorija ir iekļauta dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases lokālplānojuma publiskās lietošanas paplašinātajā teritorijā. Ņemot vērā to, ka dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju projektēšanas un būvniecības process tiek īstenots pirms lokālplānojuma apstiprināšanas, tad plānojuma apstiprināšanas termiņi šajā Rail Baltica posmā šobrīd nav precīzi zināmi. Atbilstoši LU AC teritorijas attīstības metu konkursa rezultātiem, Sporta māju un Studentu un viesu māju plānots uzbūvēt blakus Rail Baltica plānotajai teritorijai, precizējot robežas atbilstoši Rail Baltica funkcionēšanai nepieciešamās teritorijas aktualizētajām robežām.
Minētā situācijā:
Rodas papildu riski un juridiska rakstura problēmas kā projektu īstenotājiem, tā arī finansētājiem – starptautiskajām finanšu institūcijām, un potenciālo finansētāju piesaistei.
Rodas papildu riski sakarā ar projektu kavēšanos, tajā skaitā ņemot vērā AC attīstības III posma projektu tvērumu, var tikt radīti kavēkļi valsts stratēģiskās nozīmes LU infrastruktūras attīstībai no Valstij nedraudzīgu sabiedrības grupu mērķtiecīgas pretdarbības.
AC attīstības III posma projektu kavēšanās, var ierobežot LU konkurētspēju vienotajā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā mūsdienīgu pētījumu un studiju programmu piedāvājumā, zinātnē bāzētu studiju nodrošinājumā, tāpat arī studentu, personāla, pētījumu un attīstības projektu piesaistē.
Šo apsvēruma dēļ ir apdraudēta LU vienota studiju un zinātniskās darbības Akadēmiskā centra turpmāka attīstība (III attīstības posms: Sporta mājas, Veselības mājas, Studentu un viesu mājas, Tehnoloģiju mājas, Zaļās Universitātes projektu realizācija) un ir nepieciešams noteikt nacionālo interešu objekta statusu LU Akadēmiskā centra teritorijai.
Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana dos iespēju tiesiski korekti realizēt LU Akadēmiskā centra attīstības projektus.
Tāpat statusa noteikšana mazinās riskus, ka LU Akadēmiskā centra attīstības projektu (kas savstarpēji ir cieši saistīti, gan no tajos paredzētās darbības viedokļa, gan to īstenošanas – projektēšanas un būvniecības, atbilstoši teritorijas attīstības metā noteiktajiem attīstības etapiem, tajā skaitā kopējās infrastruktūras izbūves: autostāvvietas, ārtelpu labiekārtojums, inženierkomunikācijas u.c.) īstenošana varētu aizkavēties vēl vairāk. Tāpat jāatzīmē, ka ja kāda persona vai personu grupa – zemes īpašnieki, vides aktīvisti, apbūvei pakļauto teritoriju iedzīvotāju biedrības u.c. būs neapmierināti ar šādu objektu būvniecību, tie nevarēs apturēt nacionālas intereses ietekmējoša objekta infrastruktūras būvniecības realizāciju.
Būvniecības likuma 14.panta devītajā daļā ir noteikta izsniegto būvatļauju apstrīdēšanas kārtība. Apstrīdēšanas gadījumā pastāv risks, ka var tikt ierosināta tiesvedība no trešo personu puses ar mērķi apturēt būvniecību. Šāda tiesvedība būvniecību var apturēt, kas nav pieļaujami, it īpaši nozīmīgu būvdarbu gadījumos, kas tiks līdzfinansēti ar Starptautisko finanšu institūciju finansējumu (Eiropas Investīciju banka un Eiropas Padomes attīstības banka), Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu un tādējādi ir ierobežoti konkrētā laika termiņā.
LU Nekustamo īpašumu attīstības plānā 2022. – 2027. gadam noteiktā laika grafika aizkavējums LU Akadēmiskā centra attīstībai – māju būvniecībai un autostāvvietu izbūvei ir cieši saistīts ar LU nekustamo īpašumu atsavināšanu, tajā skaitā pārdodamo nekustamo īpašumu sarakstu atbilstoši MK 27.11.2018. rīkojumam Nr. 636 “ Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018.-2023. gadam” (prot. Nr. 53 46. §) un LU struktūrvienību pārcelšanos uz AC. Līdz ar to AC attīstības projektu vēl ilgāka kavēšanās var radīt negatīvu ietekmi uz LU budžetu (kavēšanās ar LU Akadēmiskā centra attīstības projektiem liedz LU pārdot izsolē nekustamos īpašumus, tādējādi tiem ik gadu samazinās īpašuma vērtība un tie liedz samazināt LU kopējās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, pretstatā jaunām un energoefektīvām būvēm), kā arī nesekmē LU starptautiskās konkurētspējas palielināšanos, kas ir izvirzīts par vienu no galvenajiem LU stratēģiskajiem mērķiem.
LU AC teritorija ir arī iekļauta dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases lokālplānojuma publiskās lietošanas paplašinātajā teritorijā. Ņemot vērā to, ka dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju projektēšanas un būvniecības process tiek īstenots pirms lokālplānojuma apstiprināšanas, tad plānojuma apstiprināšanas termiņi šajā Rail Baltica posmā šobrīd nav precīzi zināmi. Atbilstoši LU Akadēmiskā centra teritorijas attīstības metu konkursa rezultātiem, Sporta māju un Studentu un viesu māju plānots uzbūvēt blakus Rail Baltica plānotajai teritorijai, attiecīgi precizējot saistītās infrastruktūras robežas atbilstoši Rail Baltica funkcionēšanai nepieciešamās teritorijas aktualizētajām robežām.
Minētā situācijā:
Rodas papildu riski un juridiska rakstura problēmas kā projektu īstenotājiem, tā arī finansētājiem – starptautiskajām finanšu institūcijām, un potenciālo finansētāju piesaistei (piemēram attiecībā uz lokālplānojuma izstrādi un saskaņošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā)
Rodas papildu riski sakarā ar projektu kavēšanos, tajā skaitā ņemot vērā AC attīstības III posma projektu tvērumu, ārējos normatīvajos aktos noteikto ēku būvniecības uz vairākiem zemesgabaliem regulējumu, kā arī Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības attiecībā uz autostāvvietu nodrošinājumu,var tikt radīti kavēkļi valsts stratēģiskās nozīmes LU infrastruktūras attīstībai.
AC attīstības III posma projektu kavēšanās, var ierobežot LU konkurētspēju vienotajā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā mūsdienīgu pētījumu un studiju programmu piedāvājumā, zinātnē bāzētu studiju nodrošinājumā, tāpat arī studentu, personāla, pētījumu un attīstības projektu piesaistē.
Augstākminēto apsvērumu dēļ ir apdraudēta LU vienota studiju un zinātniskās darbības Akadēmiskā centra turpmāka attīstība (III attīstības posms: Sporta mājas, Veselības mājas, Studentu un viesu mājas, Tehnoloģiju mājas, Zaļās Universitātes projektu realizācija) un ir nepieciešams noteikt nacionālo interešu objekta statusu LU Akadēmiskā centra teritorijai.
Risinājuma apraksts
Nacionālo interešu objektiem ir noteikts īpašs regulējums, tai skaitā:
Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem), izņemot gadījumus, kad būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu. Līdz ar to nacionālo interešu objekta statuss LU AC, dotu iespēju iegūt būvatļauju LU AC III attīstības posma projektiem, t.sk. infrastruktūrai nepieciešamajām autostāvvietām.
Atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta devītajai daļai būvatļauju var apstrīdēt vai pārsūdzēt mēneša laikā no dienas, kad stājas spēkā būvatļauja.
Būvniecības likuma 15.panta septītā daļa noteic, ka nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.
Ņemot vērā LU Akadēmiskā centra teritorijas attīstības un objektu būtisku nepieciešamību sabiedrības interešu nodrošināšanai un ilgtspējīgai izmantošanai un LU nākotnes attīstības plānus, Nepieciešams noteikt nacionālo interešu objekta statusu LU Akadēmiskā centra teritorijai šādu zemes vienību un to daļu robežās:
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000542005) Jelgavas ielā 1, Rīgā, sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0104), 4,5448 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540171) Vienības gatvē 3, Rīgā, sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0170), 0,2682 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540157) bez adreses, sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0125), 0,4258 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540159) bez adreses, sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0128) 0,1265 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540014) Vienības gatvē 5, Rīgā, sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0014) 0,7711 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540236) bez adreses, sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0231) 0,5531 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540039) Vienības gatvē 7, Rīgā, sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0039) daļai 1,6147 ha platībā.
Nacionālo interešu objekta statuss ar rīkojuma projektu tiek noteikts visiem nekustamā īpašuma objektiem, kas minēti rīkojuma projektā.
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 17.pantā noteiktas prasības priekšlikumu par nacionālo interešu objektu izveidošanu noformēšanai un virzīšanai apstiprināšanai, tai skaitā:
-priekšlikumu virza apstiprināšanai sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs nacionālo interešu objekts – Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi Rīgas domes 24.07.2023. vēstuli Nr.RD-23-1144-nd, kurā minēts, ka RD neiebilst nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai šī rīkojuma projektā norādītajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī LU, RD un RD Pilsētas attīstības departamenta vadība savstarpēji koordinē nepieciešamās darbības, lai Torņakalna teritorija attīstītos kā zinātnes un inovāciju centrs, apvienojot zināšanu jūdzē lielākās Latvijas universitātes: LU, Rīgas Tehnisko Universitāti un Rīgas Stradiņa Universitāti.
Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam un Rīgas Attīstības programmā 2021.-2027. gadam Torņakalns iezīmēts kā prioritārās attīstības teritorija. LU un RD ir parakstījušas nodomu
protokolu par sadarbību šādos jautājumos:
Mobilitāte: veicināt mikro mobilitātes ieradumus, palīdzot Rīgai ceļā uz klimatneitralitāti 2050. gadā.
Inovāciju centrs: sadarbība uzņēmējdarbības veicināšanā, tehnoloģiju pārnesē un inovatīvu ideju un produktu komercializāciā.
Viedā pilsēta: RD ir noteikusi LU AC kā vienu no trim teritorijām viedpilsētas tehnoloģiju testēšanai un iedzīvināšanai Rīgā.
Metu konkursa organizēšanu: RD atbalsta un konsultē LU Akadēmiskā centra teritorijas arhitektoniskā plānojuma konkursa sagatavošanā. Konkursa nolikums ņem vērā RD noteikto pilsētas attīstības mērķus.
LU AC teritorijas attīstības plānošanā notiek konsultācijas ar RD Pilsētas attīstības departamentu, Būvvaldi un Pilsētas arhitekta biroju.
-priekšlikumā ietver vietas izvēles pamatojumu - nacionālo interešu objekta vieta izvēlēta atbilstoši 2009. gada 11. augustā Ministru kabineta (MK) sēdē izskatītajam informatīvajam ziņojumam „Par Latvijas Universitātes studiju un zinātniskā darba materiāli tehniskās bāzes attīstību” (protokols Nr.52, 85.§) LU Akadēmiskais centrs tiek attīstīts Torņakalnā.
-priekšlikumā ietver ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām – LU Akadēmiskā centra teritorijā netiek veiktas un nav paredzēts veikt darbības vai attīstīt objektus, kuriem atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" būtu nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu;
-priekšlikumā nosaka objekta funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju un aizsargjoslu, ja tāda paredzēta normatīvajos aktos;
Objekta funkcionēšanai nepieciešamā teritorija ir šādu nekustamo īpašumu robežās bez aizsargjoslām:
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000542005) Jelgavas ielā 1, Rīgā, sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0104), 4,5448 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540171) Vienības gatvē 3, Rīgā, sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0170), 0,2682 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540157) bez adreses, sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0125), 0,4258 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540159) bez adreses, sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0128) 0,1265 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540014) Vienības gatvē 5, Rīgā, sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0014) 0,7711 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540236) bez adreses, sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0231) 0,5531 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540039) Vienības gatvē 7, Rīgā, sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0039) daļa 1,6147 ha platībā.
-priekšlikumā nosaka objekta izmantošanas nosacījumus - Nacionālo interešu objekta teritorijā nodrošināt izglītības, zinātnes, dienesta viesnīcas, veselības un sporta infrastruktūras pakalpojumus (tajā skaitā īstenojot publisko un privāto partnerību (PPP) saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta otrās daļas 5. punktu – LU nododot kapitālsabiedrībai tās īpašumā esošo nekustamo īpašumu LU dienesta viesnīcas pakalpojumu sniegšanai PPP līguma ietvaros);
-ja netiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, attiecīgās nozares ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu - atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.punktam sabiedrībai tika dota iespēja sniegt viedokli par noteikumu projektu. Priekšlikumi nav saņemti.
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7.panta pirmās daļas 11.punkts paredz, ka nacionālo interešu objektus nosaka, izveido un apstiprina MK. Tādejādi, apstiprinot Ministru kabineta rīkojumu „Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra teritorijai” ar šo MK rīkojumu LU Akadēmiskajam centram tiek noteikts nacionālā interešu objekta statuss.
Ja kādai no MK rīkojuma projekta 2. punktā minētajām funkcijām tiks plānots novirzīt publiskos resursus, tad atbalsta sniedzējs veiks izvērtējumu par to, vai pasākums saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un vai pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts un, ja secinās, ka kvalificējas, tad ievēros piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus.
Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem), izņemot gadījumus, kad būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu. Līdz ar to nacionālo interešu objekta statuss LU AC, dotu iespēju iegūt būvatļauju LU AC III attīstības posma projektiem, t.sk. infrastruktūrai nepieciešamajām autostāvvietām.
Atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta devītajai daļai būvatļauju var apstrīdēt vai pārsūdzēt mēneša laikā no dienas, kad stājas spēkā būvatļauja.
Būvniecības likuma 15.panta septītā daļa noteic, ka nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.
Ņemot vērā LU Akadēmiskā centra teritorijas attīstības un objektu būtisku nepieciešamību sabiedrības interešu nodrošināšanai un ilgtspējīgai izmantošanai un LU nākotnes attīstības plānus, Nepieciešams noteikt nacionālo interešu objekta statusu LU Akadēmiskā centra teritorijai šādu zemes vienību un to daļu robežās:
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000542005) Jelgavas ielā 1, Rīgā, sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0104), 4,5448 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540171) Vienības gatvē 3, Rīgā, sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0170), 0,2682 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540157) bez adreses, sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0125), 0,4258 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540159) bez adreses, sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0128) 0,1265 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540014) Vienības gatvē 5, Rīgā, sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0014) 0,7711 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540236) bez adreses, sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0231) 0,5531 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540039) Vienības gatvē 7, Rīgā, sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0039) daļai 1,6147 ha platībā.
Nacionālo interešu objekta statuss ar rīkojuma projektu tiek noteikts visiem nekustamā īpašuma objektiem, kas minēti rīkojuma projektā.
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 17.pantā noteiktas prasības priekšlikumu par nacionālo interešu objektu izveidošanu noformēšanai un virzīšanai apstiprināšanai, tai skaitā:
-priekšlikumu virza apstiprināšanai sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs nacionālo interešu objekts – Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi Rīgas domes 24.07.2023. vēstuli Nr.RD-23-1144-nd, kurā minēts, ka RD neiebilst nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai šī rīkojuma projektā norādītajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī LU, RD un RD Pilsētas attīstības departamenta vadība savstarpēji koordinē nepieciešamās darbības, lai Torņakalna teritorija attīstītos kā zinātnes un inovāciju centrs, apvienojot zināšanu jūdzē lielākās Latvijas universitātes: LU, Rīgas Tehnisko Universitāti un Rīgas Stradiņa Universitāti.
Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam un Rīgas Attīstības programmā 2021.-2027. gadam Torņakalns iezīmēts kā prioritārās attīstības teritorija. LU un RD ir parakstījušas nodomu
protokolu par sadarbību šādos jautājumos:
Mobilitāte: veicināt mikro mobilitātes ieradumus, palīdzot Rīgai ceļā uz klimatneitralitāti 2050. gadā.
Inovāciju centrs: sadarbība uzņēmējdarbības veicināšanā, tehnoloģiju pārnesē un inovatīvu ideju un produktu komercializāciā.
Viedā pilsēta: RD ir noteikusi LU AC kā vienu no trim teritorijām viedpilsētas tehnoloģiju testēšanai un iedzīvināšanai Rīgā.
Metu konkursa organizēšanu: RD atbalsta un konsultē LU Akadēmiskā centra teritorijas arhitektoniskā plānojuma konkursa sagatavošanā. Konkursa nolikums ņem vērā RD noteikto pilsētas attīstības mērķus.
LU AC teritorijas attīstības plānošanā notiek konsultācijas ar RD Pilsētas attīstības departamentu, Būvvaldi un Pilsētas arhitekta biroju.
-priekšlikumā ietver vietas izvēles pamatojumu - nacionālo interešu objekta vieta izvēlēta atbilstoši 2009. gada 11. augustā Ministru kabineta (MK) sēdē izskatītajam informatīvajam ziņojumam „Par Latvijas Universitātes studiju un zinātniskā darba materiāli tehniskās bāzes attīstību” (protokols Nr.52, 85.§) LU Akadēmiskais centrs tiek attīstīts Torņakalnā.
-priekšlikumā ietver ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām – LU Akadēmiskā centra teritorijā netiek veiktas un nav paredzēts veikt darbības vai attīstīt objektus, kuriem atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" būtu nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu;
-priekšlikumā nosaka objekta funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju un aizsargjoslu, ja tāda paredzēta normatīvajos aktos;
Objekta funkcionēšanai nepieciešamā teritorija ir šādu nekustamo īpašumu robežās bez aizsargjoslām:
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000542005) Jelgavas ielā 1, Rīgā, sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0104), 4,5448 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540171) Vienības gatvē 3, Rīgā, sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0170), 0,2682 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540157) bez adreses, sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0125), 0,4258 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540159) bez adreses, sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0128) 0,1265 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540014) Vienības gatvē 5, Rīgā, sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0014) 0,7711 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540236) bez adreses, sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0231) 0,5531 ha platībā;
nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000540039) Vienības gatvē 7, Rīgā, sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 054 0039) daļa 1,6147 ha platībā.
-priekšlikumā nosaka objekta izmantošanas nosacījumus - Nacionālo interešu objekta teritorijā nodrošināt izglītības, zinātnes, dienesta viesnīcas, veselības un sporta infrastruktūras pakalpojumus (tajā skaitā īstenojot publisko un privāto partnerību (PPP) saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta otrās daļas 5. punktu – LU nododot kapitālsabiedrībai tās īpašumā esošo nekustamo īpašumu LU dienesta viesnīcas pakalpojumu sniegšanai PPP līguma ietvaros);
-ja netiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, attiecīgās nozares ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu - atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.punktam sabiedrībai tika dota iespēja sniegt viedokli par noteikumu projektu. Priekšlikumi nav saņemti.
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7.panta pirmās daļas 11.punkts paredz, ka nacionālo interešu objektus nosaka, izveido un apstiprina MK. Tādejādi, apstiprinot Ministru kabineta rīkojumu „Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra teritorijai” ar šo MK rīkojumu LU Akadēmiskajam centram tiek noteikts nacionālā interešu objekta statuss.
Ja kādai no MK rīkojuma projekta 2. punktā minētajām funkcijām tiks plānots novirzīt publiskos resursus, tad atbalsta sniedzējs veiks izvērtējumu par to, vai pasākums saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un vai pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts un, ja secinās, ka kvalificējas, tad ievēros piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nacionālā interešu objekta statusa iegūšanai nav alternatīvas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekts nerada izmaksas, prasības ir samērīgas pret ieguvumiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- sabiedrība kopumā, absolventi
Ietekmes apraksts
Tiesību akta projeka īstenošana pozitīvi ietekmēs tudentus, augstskolas mācībspēkus, kā arī sabiedrību kopumā, jo LU AC projekts kopā ar Rail Baltica projektu sinerģētiski radīs kvalitatīvi jaunu infrastruktūru, uzlabojot pilsētvides pieejamību un nodrošinot Latvijas tautsaimniecībai būtiskus procesus gan starpvalstu loģistikā, gan plašākai ārvalstu studentu un zinātnieku piesaistei.
Juridiskās personas
- Latvijas Universitāte, projektu īstenotāji un finansētāji (arī starptautiskās finanšu institūcijas)
Ietekmes apraksts
Latvijas Universitātes mērķis ir nodrošināt tautsaimniecības attīstībai un darba tirgus vajadzībām atbilstošu starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību un pētniecību. Akadēmiskā centra attīstība ir neatņemama daļa no Latvijas Universitātes stratēģijas, veidojot universitāti kā starptautiski atzītu zinātnes centru, kas sniedz unikālu studiju piedāvājumu, nodrošina augstu absolventu konkurētspēju un ir Latvijas kultūras un ekonomikas izaugsmes pamats. Akadēmiskā centra realizācija teritoriāli ir saistīta ar dzelzceļa infrastruktūras projektu Rail Baltica. Minētās aktivitātes veido sinerģisku pilsētvides attīstību, atbilstīgi Eiropas Komisijas Zaļā attīstības kursa un Sociāli atbildīgas Eiropas mērķu realizācijas uzdevumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Akadēmiskā centra realizācija teritoriāli ir saistīta ar dzelzceļa infrastruktūras projektu Rail Baltica un Rīgas domes multimodālā transporta mezgla izveidi blakus esošajās Torņakalna teritorijās. Minētās aktivitātes veido sinerģisku pilsētvides attīstību, atbilstīgi Eiropas Komisijas Zaļā attīstības kursa un Sociāli atbildīgas Eiropas mērķu realizācijas uzdevumiem.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Latvijas Universitāte projektu īsteno esošā budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Universitāte, Rīgas valstpilsētas pašvaldībaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.punktam sabiedrībai tika dota iespēja sniegt viedokli par noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu portālā (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/adbdd2aa-cd02-4c31-9203-e82428c659fc) no 22.09.2023 līdz 04.12.2023. Priekšlikumi netika saņemti.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/adbdd2aa-cd02-4c31-9203-e82428c659fc
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Latvijas Universitāte
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Izglītības un zinātnes ministrija
neietekmē
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
neietekmē
Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Latvijas Universitāte
neietekmē
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Vienota studiju un zinātniskā Akadēmiskā centra izveide Torņakalnā, Rīgā ļaus efektivizēt administratīvās un uzturēšanas izmaksas LU studiju un zinātniskajā darbībā, resursu koplietošana un starpdisciplinaritāte veicinās studiju un zinātnes sasniegumus.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Iesaistītajām institūcijām administratīvais slogs paliks nemainīgs.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts tiešā veidā neskar teritorijas attīstību, taču nacionāla interešu objekta statusa noteikšana LU Akadēmiskajam centram ļaus attīstīt infrastruktūru.
Informācija par nacionālo interešu objektu tiks ievietota Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) 2 (divu) mēnešu laikā pēc statusa piešķiršanas. Informācijas ievietošanu veiks Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Informācija par nacionālo interešu objektu tiks ievietota Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) 2 (divu) mēnešu laikā pēc statusa piešķiršanas. Informācijas ievietošanu veiks Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi