Anotācija (ex-ante)

23-TA-2231: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 26. septembra noteikumos Nr. 582 "Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projektā nepieciešams veikt grozījumus pamatojoties uz Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība" ieteikumu attiecībā uz pašvaldību vai sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plāna (turpmāk - pašvaldības civilās aizsardzības plāns) izpildes uzraudzību papildinot pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju (turpmāk - komisija) uzdevumus. Vienlaikus Noteikumu projektā papildinātas komisiju tiesības koordinēt biedrību, kā arī citu privātpersonu iesaisti pašvaldības civilās aizsardzības plāna uzdevumu izpildē un reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, un papildināta pašvaldības civilās aizsardzības darba organizācija.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi, lai izpildītu Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība" ieteikumu attiecībā uz pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildes uzraudzību papildinot komisijas uzdevumus, kā arī paplašinot komisijas tiesības un darba organizāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2017. gada 26. septembra noteikumi Nr. 582 "Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām" (turpmāk - Noteikumi Nr.582) nosaka komisijas izveidošanas kārtību, uzdevumus, tiesības, darba organizāciju un komisijā esošo pašvaldību sadarbības teritoriju. Komisijas darbības mērķis ir koordinēt pasākumus katastrofas un katastrofas draudu gadījumā, kā arī veicināt civilās aizsardzības, katastrofas pārvaldīšanas vai katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanas jautājumu risināšanu. 
No 2020.gada līdz 2021.gadam Latvijas Republikas Valsts kontrole veica revīziju Iekšlietu ministrijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā par Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību. Revīzijas laikā tika vērtēta civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma, tajā skaitā civilās aizsardzības sistēmas plānošana un pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildes uzraudzība. Revīzijas laikā tika secināts, ka nav noteikts pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildes uzraudzības termiņš un cik bieži būtu jāpārskata pašvaldības civilās aizsardzības plāns un tajā noteikto uzdevumu izpilde, kā arī nepieciešams izvērtēt normatīvā regulējuma pietiekamību un skaidrību attiecībā uz riska novērtējumu procesā veicamiem pasākumiem, pēc vajadzības rosinot attiecīgo normatīvo aktu grozījumus.
Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma (turpmāk - CAKPL) 11.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka pašvaldības domes uzdevums ir apstiprināt pašvaldības civilās aizsardzības plānu un CAKPL 17.panta otrā daļa nosaka, ka komisija iesniedz attiecīgās pašvaldības domei priekšlikumus par pašvaldības civilās aizsardzības plānā nepieciešamajiem grozījumiem. 


Covid -19 infekcijas izplatības pārvaldības laikā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanas laikā, tika novērots, ka biedrības, kā arī citas privātpersonas veica pasākumus, kas netika koordinēti ar valsts un pašvaldību iestādēm, kā rezultātā biedrības un citas privātpersonas nespēja pilnvērtīgi izpildīt uzsāktās darbības resursu trūkuma dēļ, kā piemēram, pārtikas piegāde personām ar īpašām vajadzībām (personas ar kustību traucējumiem, pensionāri utt.), Ukrainas civiliedzīvotāju plūsmas koordinēšana autoostā u.c. darbības). 

Noteikumu Nr.582 18.punkts nosaka, ka komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse komisijas locekļu. Ministru kabineta iekārtas likuma 30.panta pirmā prim daļa nosaka, ka Ministru kabineta sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, piedaloties tikai Ministru prezidentam un vismaz trim citiem Ministru kabineta locekļiem, ja valstī izsludināts izņēmuma stāvoklis, pasludināts karš vai Valsts prezidents paziņojis Ministru kabinetam par nepieciešamo militārās aizsardzības soļu speršanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts civilās aizsardzības plāns paredz, ka katastrofas pārvaldīšanas subjekti reizi gadā līdz 20.janvārim izvērtē valsts civilās aizsardzības plāna izpildi un sniedz priekšlikumus Iekšlietu ministrijai par nepieciešamajiem grozījumiem. CAKPL 17.panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldības civilās aizsardzības plānu pašvaldības dome apstiprina ne retāk kā reizi četros gados, bet esošais normatīvais regulējums neparedz prasības attiecībā uz pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildes uzraudzību pašvaldības ietvaros, kā arī neparedz sabiedrības informēšanu par riska novērtējumu attiecībā uz pašvaldības sadarbības teritorijai piekritīgajiem apdraudējumiem.

Biedrību, kā arī citu privātpersonu darbība ir novērota visos katastrofu pārvaldīšanas pasākumu posmos, līdz ar to pastāv nepieciešamība koordinēt to darbību.  

Ģeopolitiskās situācijas rezultātā ir aktualizējies jautājums par civilās aizsardzības komisijas darbību kara un militāra iebrukuma gadījumā. Ukrainas pieredze liecina, ka šāds apdraudējums varētu ietekmēt komisijas sastāvu (komisijas locekļi nespēs apmeklēt komisijas sēdi pilnā sastāvā, jo piemēram, jāpiedalās kādās citās sanāksmēs).
 
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildes uzraudzību pašvaldības ietvaros, nepieciešams papildināt Noteikumos Nr.582 komisijas uzdevumus ar jaunu punktu - reizi gadā izvērtēt un iesniegt pašvaldības domei informāciju par pašvaldības civilās aizsardzības plāna izpildi, kā arī priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tajā. 

Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par riska novērtējumu attiecībā uz pašvaldības sadarbības teritorijai piekritīgajiem apdraudējumiem un iedzīvotāju rīcību apdraudējuma gadījumā, nepieciešams papildināt Noteikumos Nr.582 komisijas uzdevumus ar jaunu punktu - organizēt pasākumus, lai iepazīstinātu sabiedrību ar riska novērtējumu attiecībā uz pašvaldību sadarbības teritorijai piekritīgajiem apdraudējumiem. Tas veicinātu sabiedrības izpratni par pašvaldības rīcību apdraudējumu gadījumos (kāda veida palīdzība, atbalsts tiks sniegts sabiedrībai) un iedzīvotāju rīcību apdraudējuma gadījumā, kā arī sabiedrības ieinteresētību iesaistīties pašvaldības civilās aizsardzības plāna uzdevumu īstenošanā. Ņemot vērā, ka komisija sastāv no vairākiem valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, sabiedrības informēšanas pasākumus var īstenot savstarpēji koordinējot institūcijām paredzētos sabiedrības informēšanas pasākumus pašvaldības teritorijā. Savukārt, pašvaldība par riska novērtējumiem attiecībā uz pašvaldību sadarbības teritorijai piekritīgajiem apdraudējumiem, sabiedrību informē atbilstoši likuma "Pašvaldību likums"  52.pantam par informatīvajiem izdevumiem.

Lai nodrošinātu biedrību, kā arī citu privātpersonu savstarpējo koordināciju ar pašvaldību iestādēm katastrofas pārvaldīšanas pasākumos, nepieciešams papildināt Noteikumos Nr. 582 komisijas tiesības koordinēt biedrību (ar to saprotot biedrības Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē), kā arī citu privātpersonu (ar to saprotot fiziskās personas, privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē) iesaisti pašvaldības civilās aizsardzības plāna uzdevumu izpildē un preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos.

Lai nodrošinātu civilās aizsardzības komisiju darba organizāciju kara un militāra iebrukuma gadījumā un situācijās, kad puse pašvaldības komisijas locekļu nevar ierasties uz komisijas sēdi, ir nepieciešams papildināt Noteikumus Nr.582 ar jaunu punktu -  ja valstī izsludināts izņēmuma stāvoklis vai pasludināts karš, komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās tikai komisijas priekšsēdētājs (komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā – atbilstoši Noteikumu Nr.582 9. punktam noteiktais komisijas priekšsēdētāja vietnieks) un vismaz trīs komisijas locekļi. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Iekšlietu ministrija
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
  • Latvijas Pašvaldību savienība
  • Latvijas Lielo pilsētu asociācija
  • Pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi