21-TA-1707: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kontrolpirkuma noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Kontrolpirkuma noteikumi” (turpmāk – projekts) izstrāde ir Valsts policijas iniciatīva, ievērojot 2020.gada 28.decembrī spēkā stājušos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas atļauj alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību ar distances līgumu tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta izstrādes mērķis ir nodrošināt Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.1 pantā noteikto ierobežojumu kontroli, veicot kontrolpirkumus.
Vienlaikus projekts paredz pārskatīt spēkā esošo regulējumu atbilstoši pastāvošai praksei šajā jomā, vienkāršojot veicamās darbības.
Vienlaikus projekts paredz pārskatīt spēkā esošo regulējumu atbilstoši pastāvošai praksei šajā jomā, vienkāršojot veicamās darbības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar likuma "Par policiju" 10. panta pirmās daļas 4. punktu policijas darbinieka pamatpienākums ir atbilstoši dienesta kompetencei veikt likumā noteiktos pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus. Minētā panta pirmās daļas 6. un 7. punkts policijas darbiniekam paredz pienākumu novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, savu pilnvaru ietvaros atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus, tos veicinošos apstākļus, un veikt pasākumus to novēršanai, kā arī piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā.
Saskaņā ar likuma "Par policiju" 19. panta otrās daļas 1., 4. un 5. punktu pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:
- likumpārkāpumu profilakse;
- kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī administratīvo sodu piemērošana par šo noteikumu pārkāpšanu un to izpilde;
- Valsts policijas un Valsts drošības dienesta atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.
Lai izpildītu minētos pienākumus, likumdevējs Valsts policijas darbiniekam un pašvaldības policijas darbiniekam piešķīris virkni tiesību, tajā skaitā likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 34. punktā paredzēto - izdarīt kontrolpirkumu, kā arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, tajā skaitā nepilngadīgu, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus.
Lai policijas darbinieks varētu novērst un pārtraukt ne tikai noziedzīgus nodarījumus, bet arī administratīvos pārkāpumus, kā arī savu pilnvaru ietvaros atklāt administratīvo pārkāpumu cēloņus un to veicinošos apstākļus, un veikt pasākumus to novēršanai, praksē bieži rodas nepieciešamība veikt kontrolpirkumus, kā arī iesaistīt kontrolpirkuma veikšanā citu personu, tostarp nepilngadīgu, lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas tiesību aktu prasības, piemēram, Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. panta otrās daļas, Enerģijas dzērienu aprites likuma 3. panta pirmās daļas un
Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 8. panta trešās daļas prasības.
Personu iesaista kontrolpirkuma veikšanā, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus, kā arī, lai pārbaudītu, kā tiek ievērotas normas un noteikumi patērētāju interešu aizsardzībai, ražojot, uzglabājot, transportējot vai realizējot plaša patēriņa preces, kā arī sniedzot sadzīves pakalpojumus (turpmāk - pakalpojumi).
2020.gada 28.decembrī stājās spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas atļauj alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību ar distances līgumu tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.1 pantā ir ietverti noteikumi, kas jāievēro, veicot alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, tajā skaitā mazumtirgotāja un piegādātāja pienākumi, lai nodrošinātu, ka alkoholiskie dzērieni netiek piegādāti nepilngadīgām personām, un tiek ievērotas citas šā likuma prasības.
Saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 14. panta otro daļu par alkoholisko dzērienu neatļautu mazumtirdzniecību promnešanai vai alkoholisko dzērienu neatļautu piegādi (izsniegšanu) no pulksten 22.00 līdz 8.00 piemēro naudas sodu juridiskās personas darbiniekam — kurjeram vai citam piegādātājam — līdz četrpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Savukārt minētā panta sestā daļa nosaka, ka par alkoholisko dzērienu pārdošanu vai piegādi (izsniegšanu) personai, kura ir jaunāka par 18 gadiem, piemēro naudas sodu juridiskās personas darbiniekam — pārdevējam, kurjeram vai citam piegādātājam — no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
Atbilstoši Alkoholisko dzērienu aprites likuma 15. panta pirmajai un trešajai daļai administratīvā pārkāpuma procesu par minētā likuma 14. panta otrajā un sestajā daļā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem veic Valsts policija vai pašvaldības policija.
Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr. 619 “Kontrolpirkuma veikšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.619) ir izdoti saskaņā ar likuma “Par policiju” 12. panta piekto daļu un nosaka prasības, kas jāievēro, iesaistot personu kontrolpirkuma veikšanā, un kārtību, kādā veicams kontrolpirkums.
Saskaņā ar likuma "Par policiju" 19. panta otrās daļas 1., 4. un 5. punktu pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:
- likumpārkāpumu profilakse;
- kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī administratīvo sodu piemērošana par šo noteikumu pārkāpšanu un to izpilde;
- Valsts policijas un Valsts drošības dienesta atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.
Lai izpildītu minētos pienākumus, likumdevējs Valsts policijas darbiniekam un pašvaldības policijas darbiniekam piešķīris virkni tiesību, tajā skaitā likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 34. punktā paredzēto - izdarīt kontrolpirkumu, kā arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, tajā skaitā nepilngadīgu, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus.
Lai policijas darbinieks varētu novērst un pārtraukt ne tikai noziedzīgus nodarījumus, bet arī administratīvos pārkāpumus, kā arī savu pilnvaru ietvaros atklāt administratīvo pārkāpumu cēloņus un to veicinošos apstākļus, un veikt pasākumus to novēršanai, praksē bieži rodas nepieciešamība veikt kontrolpirkumus, kā arī iesaistīt kontrolpirkuma veikšanā citu personu, tostarp nepilngadīgu, lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas tiesību aktu prasības, piemēram, Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. panta otrās daļas, Enerģijas dzērienu aprites likuma 3. panta pirmās daļas un
Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 8. panta trešās daļas prasības.
Personu iesaista kontrolpirkuma veikšanā, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus, kā arī, lai pārbaudītu, kā tiek ievērotas normas un noteikumi patērētāju interešu aizsardzībai, ražojot, uzglabājot, transportējot vai realizējot plaša patēriņa preces, kā arī sniedzot sadzīves pakalpojumus (turpmāk - pakalpojumi).
2020.gada 28.decembrī stājās spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas atļauj alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību ar distances līgumu tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.1 pantā ir ietverti noteikumi, kas jāievēro, veicot alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, tajā skaitā mazumtirgotāja un piegādātāja pienākumi, lai nodrošinātu, ka alkoholiskie dzērieni netiek piegādāti nepilngadīgām personām, un tiek ievērotas citas šā likuma prasības.
Saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 14. panta otro daļu par alkoholisko dzērienu neatļautu mazumtirdzniecību promnešanai vai alkoholisko dzērienu neatļautu piegādi (izsniegšanu) no pulksten 22.00 līdz 8.00 piemēro naudas sodu juridiskās personas darbiniekam — kurjeram vai citam piegādātājam — līdz četrpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Savukārt minētā panta sestā daļa nosaka, ka par alkoholisko dzērienu pārdošanu vai piegādi (izsniegšanu) personai, kura ir jaunāka par 18 gadiem, piemēro naudas sodu juridiskās personas darbiniekam — pārdevējam, kurjeram vai citam piegādātājam — no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
Atbilstoši Alkoholisko dzērienu aprites likuma 15. panta pirmajai un trešajai daļai administratīvā pārkāpuma procesu par minētā likuma 14. panta otrajā un sestajā daļā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem veic Valsts policija vai pašvaldības policija.
Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr. 619 “Kontrolpirkuma veikšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.619) ir izdoti saskaņā ar likuma “Par policiju” 12. panta piekto daļu un nosaka prasības, kas jāievēro, iesaistot personu kontrolpirkuma veikšanā, un kārtību, kādā veicams kontrolpirkums.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Neskatoties uz to, ka noteikumi Nr.619 neizslēdz iespēju kontrolpirkumu veikt arī tiešsaistē vai izmantojot citus distances saziņas līdzekļus (turpmāk - attālināts kontrolpirkums), tomēr pašreizējais normatīvais regulējums attālinātam kontrolpirkumam nav pilnvērtīgi piemērojams – kontrolpirkumam ar distances līgumu ir piemērojama atšķirīga kārtība, īpaši attiecībā uz kontrolpirkuma veikšanai nepieciešamo naudas līdzekļu saņemšanas veidu.
No noteikumu Nr.619 satura izriet, ka kontrolpirkums veicams, izmantojot skaidru naudu. Savukārt Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.1 panta trešajā daļā noteikts, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē ir atļauts izmantot tikai bezskaidras naudas norēķinus, izņemot 6.1 panta vienpadsmitajā daļā minētās mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas piegādā (izsniedz) savā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos vai pasūtītos alkoholiskos dzērienus pircējam, un var veikt norēķinus arī skaidrā naudā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus noteikumos Nr.619, lai Valsts policija un pašvaldības policija varētu pilnvērtīgi nodrošināt Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.1 pantā noteikto ierobežojumu kontroli.
Papildus norādāms, ka spēkā esošajos noteikumos atsevišķas tiesību normas ir novecojušas, neatbilst mūsdienu juridiskās tehnikas prasībām un pastāvošajai praksei, kā arī rada pārlieku lielu administratīvo slogu, tādēļ projektā paredzēts kopumā pārskatīt spēkā esošo regulējumu un vairāki līdz šim noteikumos Nr.619 regulētie jautājumi turpmāk tiks regulēti iestādes iekšējos normatīvajos aktos.
Ņemot vērā grozījumu apjomu, nepieciešams izstrādāt jaunu tiesisko regulējumu un noteikumus Nr.619 atzīt par spēku zaudējušiem.
No noteikumu Nr.619 satura izriet, ka kontrolpirkums veicams, izmantojot skaidru naudu. Savukārt Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.1 panta trešajā daļā noteikts, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē ir atļauts izmantot tikai bezskaidras naudas norēķinus, izņemot 6.1 panta vienpadsmitajā daļā minētās mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas piegādā (izsniedz) savā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos vai pasūtītos alkoholiskos dzērienus pircējam, un var veikt norēķinus arī skaidrā naudā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus noteikumos Nr.619, lai Valsts policija un pašvaldības policija varētu pilnvērtīgi nodrošināt Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.1 pantā noteikto ierobežojumu kontroli.
Papildus norādāms, ka spēkā esošajos noteikumos atsevišķas tiesību normas ir novecojušas, neatbilst mūsdienu juridiskās tehnikas prasībām un pastāvošajai praksei, kā arī rada pārlieku lielu administratīvo slogu, tādēļ projektā paredzēts kopumā pārskatīt spēkā esošo regulējumu un vairāki līdz šim noteikumos Nr.619 regulētie jautājumi turpmāk tiks regulēti iestādes iekšējos normatīvajos aktos.
Ņemot vērā grozījumu apjomu, nepieciešams izstrādāt jaunu tiesisko regulējumu un noteikumus Nr.619 atzīt par spēku zaudējušiem.
Risinājuma apraksts
Projekts izstrādāts uz noteikumu Nr.619 pamata, neiekļaujot projektā aktualitāti zaudējušas tiesību normas, mazinot administratīvo slogu, un vienlaikus, padarot to piemērojamu arī citām iespējamām tiesiskām situācijām nākotnē.
Ņemot vērā to, ka grozāmo normu apjoms noteikumos Nr. 619 pārsniegtu pusi, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140. punktam ir sagatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts.
Projekts nosaka prasības, kas jāievēro, iesaistot personu kontrolpirkuma veikšanā, un kārtību, kādā veicams kontrolpirkums. Projektā noteikts, ka kontrolpirkuma veikšanā Valsts policijas vai pašvaldības policijas (turpmāk – policija) darbinieks var iesaistīt personu no 15 gadu vecuma, kura piekritusi iesaistīties tā veikšanā (turpmāk – iesaistītā persona).
Projekts paredz iesaistītās personas (tai skaitā nepilngadīgās) apliecinājumu par piekrišanu iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā, kā arī nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja atļaujas nepieciešamību nepilngadīgajai iesaistītajai personai iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā.
Saskaņā ar Civillikuma 1408. pantu nepilngadīgajiem trūkst rīcībspējas, tādēļ atbilstoši Civillikuma 261. pantam nepilngadīgais var iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā, ja viņu pārstāv aizbildnis. Tomēr, neskatoties uz to, ka nepilngadīgo pārstāv aizbildnis, nepilngadīgajam pastāv tiesībspēja – izvēles brīvība piekrist iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā vai atteikties no šāda piedāvājuma.
Tiesībspēja ir spēja būt par tiesību un pienākumu subjektu. Tā piemīt jebkuram indivīdam neatkarīgi no vecuma, garīgo spēju līmeņa, dzimuma, rases, izcelsmes, reliģiskās piederības un citām pazīmēm. Tiesībspēja piemīt katram cilvēkam kā dabisko tiesību izpausme. Tiesībspēja rada iespēju cilvēkam iegūt tiesības un uzņemties pienākumus tiesisko darījumu rezultātā vai uz likuma pamata. Tiesībspēja rodas ar cilvēka piedzimšanu un beidzas ar cilvēka nāvi (K.Balodis, Ievads Civiltiesībās, Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 74.-75.lpp.).
Policijas darbinieks, izsakot piedāvājumu iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā, pret personu nepiemēro jebkāda veida psiholoģisku spiedienu vai ietekmi. Persona tiek mutiski informēta, ka tās piekrišana nav obligāta un, ka atteikšanās gadījumā persona nezaudēs iespēju īstenot savas tiesības un tai neradīsies nekādas nelabvēlīgas sekas.
Ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas 2013.gadā izteikto rekomendāciju, projektā noteikts, ka kontrolpirkuma veikšanā drīkst iesaistīt personu no 15 gadu vecuma.
Kontrolpirkumos visbiežāk tiek iesaistītas nepilngadīgas personas, kuras papildus vispārējai vidējai izglītībai saskaņā ar Valsts policijas, Valsts policijas koledžas un Latvijas izglītības iestāžu noslēgtajiem sadarbības līgumiem apgūst ievirzi policijas darbā. Kontrolpirkumos iesaistīto nepilngadīgo personu vecums ir izvēlēts ar mērķi policijas darbiniekiem atvieglot šādu personu piesaistīšanu, jo uz vienu un to pašu kontrolpirkuma veikšanas vietu drošības apsvērumu dēļ nebūtu ieteicams sūtīt vienas un tās pašas personas.
Projektā paredzētais kontrolpirkums nav uzskatāms par operatīvās darbības pasākumu un uz to nav attiecināms Operatīvās darbības likums.
Valsts policija kontrolpirkumus veic, lai atklātu pārkāpumus, piemēram, par kuru izdarīšanu paredzēta administratīvā atbildība Alkoholisko dzērienu aprites likuma 15. panta pirmajā daļā (alkoholisko dzērienu aprite), Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 15. panta pirmajā daļā (tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprite), Aizsargāta pakalpojuma likuma 8. pantā (pārkāpumi aizsargāta pakalpojuma sniedzēja tiesību aizsardzības jomā) un Enerģijas dzērienu aprites likuma 6. pantā (enerģijas dzērienu pārdošana personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem).
Kā arī Valsts policija kontrolpirkumus veic, lai atklātu noziedzīgus nodarījumus, piemēram, par kuru izdarīšanu paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 148. pantā (par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu), 166. pantā (par pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu), 206. pantā (par preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīgu izmantošanu), 208. pantā (par aizliegtu uzņēmējdarbību).
Balstoties uz tiesu praksē izdarītajām atziņām, kontrolpirkuma veikšana ir atzīta par tiesisku darbību (Administratīvās rajona tiesas 2010. gada 26. oktobra sprieduma lietas Nr. 142042710 11. punkts un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 22. novembra sprieduma lietas SKA-463/2007 7. punkts). Tiesu judikatūrā ir nostiprināts viedoklis, ka kontrolpirkuma veikšana nav uzskatāma par provokāciju – tā ir tiesiska darbība, kuras mērķis ir noskaidrot, vai tiek ievērotas likuma prasības (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 2. novembra sprieduma lietas SKA-429/2007 13. punkts).
Vienlaikus norādām, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Romanauskas vs LT 2008 ir sniegusi policijas provokācijas definīciju, proti, policijas provokācija ir tur, kur tiesībsargājošās iestādes amatpersona vai cita persona, kas rīkojas viņas uzdevumā neaprobežojas vien tikai ar faktiski nepieciešamo pasīvo izmeklēšanas rīcību, bet veic tādu ietekmi uz personu, kā uzkūdot to uz nozieguma izdarīšanu, kurš citā gadījumā nemaz netiktu pastrādāts, lai pēc tam to fiksētu un iegūtu pierādījumus.
Savukārt lietā Veselov and others vs Russia norādīts, ka kūdīšana (policijas provokācija) ir jebkāda rīcība, kas var tikt vērtēta kā spiediens, lai panāktu to, ka persona izdara noziedzīgu nodarījumu.
Likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 34. punktā ir noteikts kontrolpirkuma veikšanas tiesiskais pamats. Praksē policijas darbinieks kontrolpirkumu veic bez provokācijas, proti, policijas darbinieks vai kontrolpirkumā iesaistītā persona kontrolpirkuma laikā aprobežojas ar pasīvu rīcību apstākļu noskaidrošanā, proti, nemēģinot pierunāt pārdevēju.
Ņemot vērā to, ka grozāmo normu apjoms noteikumos Nr. 619 pārsniegtu pusi, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140. punktam ir sagatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts.
Projekts nosaka prasības, kas jāievēro, iesaistot personu kontrolpirkuma veikšanā, un kārtību, kādā veicams kontrolpirkums. Projektā noteikts, ka kontrolpirkuma veikšanā Valsts policijas vai pašvaldības policijas (turpmāk – policija) darbinieks var iesaistīt personu no 15 gadu vecuma, kura piekritusi iesaistīties tā veikšanā (turpmāk – iesaistītā persona).
Projekts paredz iesaistītās personas (tai skaitā nepilngadīgās) apliecinājumu par piekrišanu iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā, kā arī nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja atļaujas nepieciešamību nepilngadīgajai iesaistītajai personai iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā.
Saskaņā ar Civillikuma 1408. pantu nepilngadīgajiem trūkst rīcībspējas, tādēļ atbilstoši Civillikuma 261. pantam nepilngadīgais var iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā, ja viņu pārstāv aizbildnis. Tomēr, neskatoties uz to, ka nepilngadīgo pārstāv aizbildnis, nepilngadīgajam pastāv tiesībspēja – izvēles brīvība piekrist iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā vai atteikties no šāda piedāvājuma.
Tiesībspēja ir spēja būt par tiesību un pienākumu subjektu. Tā piemīt jebkuram indivīdam neatkarīgi no vecuma, garīgo spēju līmeņa, dzimuma, rases, izcelsmes, reliģiskās piederības un citām pazīmēm. Tiesībspēja piemīt katram cilvēkam kā dabisko tiesību izpausme. Tiesībspēja rada iespēju cilvēkam iegūt tiesības un uzņemties pienākumus tiesisko darījumu rezultātā vai uz likuma pamata. Tiesībspēja rodas ar cilvēka piedzimšanu un beidzas ar cilvēka nāvi (K.Balodis, Ievads Civiltiesībās, Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 74.-75.lpp.).
Policijas darbinieks, izsakot piedāvājumu iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā, pret personu nepiemēro jebkāda veida psiholoģisku spiedienu vai ietekmi. Persona tiek mutiski informēta, ka tās piekrišana nav obligāta un, ka atteikšanās gadījumā persona nezaudēs iespēju īstenot savas tiesības un tai neradīsies nekādas nelabvēlīgas sekas.
Ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas 2013.gadā izteikto rekomendāciju, projektā noteikts, ka kontrolpirkuma veikšanā drīkst iesaistīt personu no 15 gadu vecuma.
Kontrolpirkumos visbiežāk tiek iesaistītas nepilngadīgas personas, kuras papildus vispārējai vidējai izglītībai saskaņā ar Valsts policijas, Valsts policijas koledžas un Latvijas izglītības iestāžu noslēgtajiem sadarbības līgumiem apgūst ievirzi policijas darbā. Kontrolpirkumos iesaistīto nepilngadīgo personu vecums ir izvēlēts ar mērķi policijas darbiniekiem atvieglot šādu personu piesaistīšanu, jo uz vienu un to pašu kontrolpirkuma veikšanas vietu drošības apsvērumu dēļ nebūtu ieteicams sūtīt vienas un tās pašas personas.
Projektā paredzētais kontrolpirkums nav uzskatāms par operatīvās darbības pasākumu un uz to nav attiecināms Operatīvās darbības likums.
Valsts policija kontrolpirkumus veic, lai atklātu pārkāpumus, piemēram, par kuru izdarīšanu paredzēta administratīvā atbildība Alkoholisko dzērienu aprites likuma 15. panta pirmajā daļā (alkoholisko dzērienu aprite), Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 15. panta pirmajā daļā (tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprite), Aizsargāta pakalpojuma likuma 8. pantā (pārkāpumi aizsargāta pakalpojuma sniedzēja tiesību aizsardzības jomā) un Enerģijas dzērienu aprites likuma 6. pantā (enerģijas dzērienu pārdošana personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem).
Kā arī Valsts policija kontrolpirkumus veic, lai atklātu noziedzīgus nodarījumus, piemēram, par kuru izdarīšanu paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 148. pantā (par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu), 166. pantā (par pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu), 206. pantā (par preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīgu izmantošanu), 208. pantā (par aizliegtu uzņēmējdarbību).
Balstoties uz tiesu praksē izdarītajām atziņām, kontrolpirkuma veikšana ir atzīta par tiesisku darbību (Administratīvās rajona tiesas 2010. gada 26. oktobra sprieduma lietas Nr. 142042710 11. punkts un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 22. novembra sprieduma lietas SKA-463/2007 7. punkts). Tiesu judikatūrā ir nostiprināts viedoklis, ka kontrolpirkuma veikšana nav uzskatāma par provokāciju – tā ir tiesiska darbība, kuras mērķis ir noskaidrot, vai tiek ievērotas likuma prasības (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 2. novembra sprieduma lietas SKA-429/2007 13. punkts).
Vienlaikus norādām, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Romanauskas vs LT 2008 ir sniegusi policijas provokācijas definīciju, proti, policijas provokācija ir tur, kur tiesībsargājošās iestādes amatpersona vai cita persona, kas rīkojas viņas uzdevumā neaprobežojas vien tikai ar faktiski nepieciešamo pasīvo izmeklēšanas rīcību, bet veic tādu ietekmi uz personu, kā uzkūdot to uz nozieguma izdarīšanu, kurš citā gadījumā nemaz netiktu pastrādāts, lai pēc tam to fiksētu un iegūtu pierādījumus.
Savukārt lietā Veselov and others vs Russia norādīts, ka kūdīšana (policijas provokācija) ir jebkāda rīcība, kas var tikt vērtēta kā spiediens, lai panāktu to, ka persona izdara noziedzīgu nodarījumu.
Likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 34. punktā ir noteikts kontrolpirkuma veikšanas tiesiskais pamats. Praksē policijas darbinieks kontrolpirkumu veic bez provokācijas, proti, policijas darbinieks vai kontrolpirkumā iesaistītā persona kontrolpirkuma laikā aprobežojas ar pasīvu rīcību apstākļu noskaidrošanā, proti, nemēģinot pierunāt pārdevēju.
Arī nepilngadīgas personas iesaistīšanu kontrolpirkumu izdarīšanā tiesa ir atzinusi par tiesisku. Attiecībā par nepilngadīgas personas iesaistīšanu kontrolpirkuma veikšanā, tiesa nesaskatīja tajā pretrunas ne ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 15. panta pirmo daļu, ne arī ar kādas citas tiesību normas regulējumu, līdz ar to šo darbību atzīstot par tiesisku. Vienlaikus tiesa arī norāda, ka nepilngadīgas personas iesaistīšana kontrolpirkuma veikšanā, kuram ir leģitīms mērķis – pārbaudīt kā tiek ievērotas attiecīgās tiesību normas, kurām jānodrošina nepilngadīgas personas aizsardzība no alkoholisko dzērienu kaitīgās ietekmes, tiesas ieskatā, pozitīvi ietekmē nepilngadīgo personu tiesiskās apziņas veidošanos, jo kontrolpirkums ne tikai atklāj likumpārkāpumus tagadnē, bet ir vērsts arī uz tiesiskās kārtības nodrošināšanu nākotnē (sk. Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 26.oktobra sprieduma lietā Nr.142042710 11. punktu).
Saskaņā ar Likuma “Par policiju” 10. panta pirmās daļas 7. punktu, viens no policijas darbinieka pamatpienākumiem ir atbilstoši dienesta kompetencei savu pilnvaru ietvaros atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā. Savukārt 12. panta pirmās daļas 34. punkts nosaka, ka policijas darbiniekam ir tiesības izdarīt kontrolpirkumu, kā arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, tajā skaitā nepilngadīgu, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus.
Kontrolpirkumi tiek veikti saskaņā ar reida plānu, kas saskaņots ar struktūrvienības vadību. Vienlaikus policija kontrolpirkumus veic, saņemot informāciju par iespējamajiem likumpārkāpumiem konkrētā vietā no iedzīvotājiem. Papildus Iekšlietu ministrijas Informācijas centra tīmekļvietnē: https://web.ic.iem.gov.lv/gis2/index.php ir pieejams e-pakalpojums “Informācija par nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietām”, kur ikviens sabiedrības loceklis ir aicināts būt sociāli atbildīgs un sniegt informāciju par iespējamajām likumpārkāpuma vietām, lai veicinātu policijas un sabiedrības sadarbību nelegālā alkohola, cigarešu vai narkotiku tirdzniecības vietu apkarošanā, nodrošinot operatīvu un publiski pieejamu informācijas apmaiņu. Pakalpojumā pieejamai informācijai ir informatīvs raksturs un tās mērķis ir pievērst minētajām vietām pastiprinātu policijas uzraudzību.
Saskaņā ar likuma “Par policiju” 39. pantu uzraudzību pār likumu ievērošanu policijas darbībā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.
Šobrīd vairumā gadījumu policijas darbinieki nepilngadīgas personas kontrolpirkuma veikšanā iesaista, lai konstatētu alkoholisko dzērienu aprites un tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites normatīvo aktu pārkāpumus, t.i. pārdošanu nepilngadīgām personām.
Pēdējo 3 gadu statistikas dati par Valsts policijas veiktajiem kontrolpirkumiem liecina, ka Valsts policijas veikto kontrolpirkumu skaits alkoholisko un enerģijas dzērienu aprites un tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu aprites jomā ir stabils ar pavisam nelielu tendenci pieaugt, proti:
- kontrolpirkumu skaits, kuros tika iesaistīta pilngadīga persona: 2020.gadā - 184, 2021.gadā - 268 un 2022.gadā - 279;
- kontrolpirkumu skaits, kuros tika iesaistīta nepilngadīga persona: 2020.gadā - 557, 2021.gadā - 822 un 2022.gadā - 871.
Jau 2013.gadā, izstrādājot noteikumus Nr.619, ņemts vērā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas sniegtais viedoklis, ka nepilngadīgu personu iesaistīšana kontrolpirkumos nevar būt traumējoša, ja tiek ņemti vērā šādi aspekti:
1) tiek rūpīgi veikta nepilngadīgo personu atlase, kontrolpirkuma veikšanā, iesaistot tikai tādas nepilngadīgās personas, kuras nav jaunākas par 15 gadiem un, kuras piekrīt šim pasākumam, kā arī, ja tam piekrīt arī nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskais pārstāvis. Vēlams arī, ja nepilngadīgās personas ir no tiesībsargājošām institūcijām neattālināti;
2) nepilngadīgā persona pirms tam tiek sagatavota, izskaidrojot iemeslus, kādēļ nepieciešams veikt kontrolpirkumus, iespējamās sekas, kontrolpirkuma veikšanas procesu un taktiku un to, ka par viņas veikto darbību viņai nepienākas sods;
3) nepilngadīgās personas drošība (nepilngadīgajai personai pasākuma laikā jājūtas droši; jāpastāv iespējai jebkurā brīdī atteikties no iesaistīšanās kontrolpirkumā; jābūt skaidrs, kurā brīdī kontrolpirkums tiek pārtraukts un kurā brīdī iesaistās policija).
Iesaistot nepilngadīgu personu kontrolpirkuma veikšanā, nepieciešams ievērot Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasības. No minētā izriet, ka kontrolpirkumā aizliegts iesaistīt nepilngadīgu personu, ja kontrolpirkums var garīgi kaitēt nepilngadīgās personas turpmākajai attīstībai, kā arī apdraudēt tās veselību vai dzīvību.
Projekts attiecībā uz personu iesaistīšanu kontrolpirkumu veikšanā saglabā noteikumos Nr.619 noteikto kārtību (vecums, piekrišana, drošības nodrošināšana utt.), vienlaikus projektā lielāka uzmanība pievērsta personas datu aizsardzības tiesiskajiem aspektiem.
Noteikumi Nr.619 paredz policijas darbiniekam sagatavot dažādus dokumentus, sākot ar lēmumu par personas iesaistīšanu kontrolpirkuma veikšanā, iesaistītās personas apliecinājumu iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā, nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja rakstisku atļauju iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā, kā arī aktu par iesaistītajai personai nododamajiem naudas un tehniskajiem līdzekļiem.
Šobrīd tiesību aktu projektu izstrādē dominē pieeja, ka, ievērojot strauju elektronisko dokumentu attīstību, kā arī nepieciešamību mazināt normatīvismu, normatīvajos aktos nosaka tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicē institūciju tīmekļa vietnē (Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019. gada 14. novembra sanāksmes protokola Nr. 3 2. §).
Ņemot vērā minēto, lai mazinātu administratīvo slogu, efektīvi un racionāli izmantotu policijas darbinieka laiku, ko tas patērē akta aizpildīšanai, projekts paredz noteikumu Nr.619 pielikumos ietverto informāciju apvienot vienā - Kontrolpirkuma veikšanas aktā. Līdz ar to projekta 3. punktā ir ietverta Kontrolpirkuma veikšanas aktā iekļaujamā informācija, kurā cita starpā ir ietverta informācija, kuru policija (pārzinis) iesaistītajai personai un nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskajam pārstāvim (datu subjektam) sniedz saskaņā ar likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 11. pantu.
Kontrolpirkuma veikšanas akts kā obligātu prasību personas iesaistīšanai kontrolpirkuma veikšanā paredz pilngadīgas vai nepilngadīgas iesaistītās personas rakstveida piekrišanu iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā. Kontrolpirkuma veikšanas akts papildus paredz nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišanu nepilngadīgajai iesaistītajai personai iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā. Kontrolpirkuma veikšanas aktā ietver apliecinājumu, ka persona ir nepilngadīgas iesaistītas personas likumiskais pārstāvis. Apliecinājumā ietver dokumenta, kas apliecina minēto faktu, izdevējiestādi, datumu un dokumenta numuru.
Kontrolpirkuma veikšanas aktā ir pievērsta īpaša uzmanība personas datu apstrādes jautājumiem, aktā ietverot informāciju par apstrādājamo datu veidu, tai skaitā ar tehnisko līdzekli apstrādājamo datu veidu, proti, atbilstoši projektā noteiktajam tas būs balss ieraksts, datu glabāšanas ilgumu, termiņu vai, ja tas nav iespējams, kritērijiem, kas izmantoti termiņa noteikšanai, kā arī policijas (pārziņa) un datu aizsardzības speciālista kontaktinformāciju.
Kontrolpirkuma veikšanas akts ietver informāciju par tiesībām jebkurā laikā atsaukt atļauju nepilngadīgajai iesaistītajai personai iesaistīties kontrolpirkumā, kā arī atteikties no kontrolpirkuma veikšanas.
Papildus Kontrolpirkuma veikšanas akts paredz norādīt attālināta kontrolpirkuma veikšanai nepieciešamo naudas līdzekļu saņemšanas veidu, kas ir būtiski, veicot attālinātu kontrolpirkumu.
Attālināta kontrolpirkuma veikšanā policijas darbinieks varēs iesaistīt personu, kurai ir savs norēķinu konts kredītiestādē, vai, kura ir papildu lietotājs nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja kontam ar savu maksājumu karti. Vairumā gadījumu nepilngadīgām personām nav sava norēķinu konta kredītiestādē, bet tā ir pievienota kā papildu lietotājs likumiskā pārstāvja kontam.
Līdz ar to, iesaistot attālināta kontrolpirkuma veikšanā nepilngadīgu personu, kurai nav sava norēķinu konta kredītiestādē un savu personīgo naudas līdzekļu, kontrolpirkuma veikšanā tiek iesaistīts arī tās likumiskais pārstāvis. Proti, likumiskais pārstāvis dos atļauju ar nepilngadīgās personas starpniecību izmantot likumiskā pārstāvja norēķinu kontā kredītiestādē esošos naudas līdzekļus.
Attālināta kontrolpirkuma veikšanas gadījumā iesaistītā persona vai nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskais pārstāvis Kontrolpirkuma veikšanas aktā norādīs vēlamo no policijas darbinieka naudas līdzekļu saņemšanas veidu:
1) iesaistītā persona saņems skaidras naudas līdzekļus no policijas darbinieka un kontrolpirkuma veikšanai izmantos savus personīgos naudas līdzekļus, kas atrodas iesaistītās personas norēķinu kontā kredītiestādē;
2) nepilngadīgā persona saņems skaidras naudas līdzekļus no policijas darbinieka, bet kontrolpirkuma veikšanai izmantos likumiskā pārstāvja norēķinu kontā, kuram nepilngadīgā persona ir pievienota kā papildu lietotājs, esošos naudas līdzekļus;
3) iesaistītās personas norēķinu kontā kredītiestādē tiks ieskaitīti kontrolpirkuma veikšanai nepieciešamie naudas līdzekļi;
4) likumiskā pārstāvja norēķinu kontā, kuram nepilngadīgā persona ir pievienota kā papildu lietotājs, tiks ieskaitīti kontrolpirkuma veikšanai nepieciešamie naudas līdzekļi.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (turpmāk – Direktīva Nr.2016/680) izvirza noteiktas prasības personu datu apstrādei, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp, lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Direktīvas Nr.2016/680 prasības tika transponētas likumā "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā", kas stājās spēkā 2019.gada 5.augustā.
Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 4. pants nosaka personas datu apstrādes principus, tostarp: 1) datu apstrādei ir jābūt likumīgai un godprātīgai; 2) datus apkopo konkrētos, skaidros un tiesiskos nolūkos un neapstrādā ar minētajiem nolūkiem nesaderīgā veidā, kā arī datu apstrādē ievēro minimalitātes principu; 3) datus glabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk, kā tas nepieciešams personas datu apstrādes nolūkos.
Ievērojot datu minimalitātes principu, apstrādei izvēlēto datu kategorijām jābūt nepieciešamām, lai sasniegtu apstrādes mērķi, un policijai (pārzinim) ir stingri jāierobežo datu vākšana līdz tādai informācijai, kas ir tieši būtiska konkrētajam apstrādes nolūkam.
Saskaņā ar likuma “Par policiju” 10. panta pirmās daļas 4) un 6) punktu un 12. panta pirmās daļas 34. punktu, kontrolpirkuma veikšanas gadījumā personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir juridisks pienākums, ko policija veic ar mērķi novērst un atklāt administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus. Projekta 3.2. apakšpunktā paredzēts Kontrolpirkuma veikšanas aktā ietvert personas datu apstrādes mērķi, norādot normatīvā akta nosaukumu, pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, kura ievērošana tiks kontrolēta ar attiecīgo kontrolpirkumu.
Iesaistot personu kontrolpirkuma veikšanā, policija veiks turpmāk minēto datu apstrādi:
1. iesaistītās personas vārds, uzvārds un personas kods;
2. iesaistītās personas norēķinu konta numurs kredītiestādē;
3. nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja vārds, uzvārds un personas kods;
4. nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja norēķinu konta numurs kredītiestādē, ja nepilngadīgajai iesaistītajai personai nav sava norēķinu konta kredītiestādē;
5. iegādātās preces piegādes adrese, ja veikts attālināts kontrolpirkums.
Šādu datu apjomu var uzskatīt par objektīvi minimālu un atbilstošu noteikumu projektā paredzēto mērķu sasniegšanai.
Saskaņā ar projekta 3.4. apakšpunktu Kontrolpirkuma veikšanas akts ietver informāciju par policiju (pārzini), apstrādājamo datu veidu, tai skaitā ar tehnisko līdzekli apstrādājamo datu veidu, un datu glabāšanas ilgumu, termiņu vai, ja tas nav iespējams, kritērijus, kas izmantoti termiņa noteikšanai.
Bez iepriekš minēto personas datu apstrādes norādītajā apjomā vai neapstrādājot vispār, nav iespējams sasniegt personas datu apstrādes mērķi, proti, veikt kontrolpirkumu, lai novērstu un atklātu administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu. Minētā informācija, ja konstatēts likumpārkāpums, turpmāk tiks izmantota administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā.
Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 11. panta otrās daļas 2. punkts nosaka, ka datu subjekta tiesību vai tiesisko interešu aizsardzībai pārzinis ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā datu subjektam sniedz informāciju par personas datu glabāšanas termiņu vai, ja tas nav iespējams, kritērijiem, kas izmantoti termiņa noteikšanai.
Atbilstoši iepriekš minētajam personas datu apstrādes mērķim, policija (pārzinis) nodrošinās, ka gadījumos, kad pēc kontrolpirkuma veikšanas netiek konstatēts likumpārkāpums, ar Kontrolpirkuma veikšanas aktu iegūtie personas dati tiek nekavējoties dzēsti. Savukārt, ja, veicot kontrolpirkumu, konstatē likumpārkāpumu, policija (pārzinis) nodrošina, ka iesaistītās personas un nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja personas dati tiek glabāti vienkopus atbilstoši attiecīgajā procesuālajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajiem datu glabāšanas termiņiem.
Projekta 3.6. apakšpunkts paredz Kontrolpirkuma veikšanas aktā noteikt iesaistītajai personai nododamo naudas līdzekļu apmēru, informāciju par iesaistītās personas vai nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja norēķina kontu, ja naudas līdzekļus no policijas darbinieka saņems, izmantojot norēķina kontu, un informāciju par nodotajiem tehniskajiem līdzekļiem.
Pirms attālināta kontrolpirkuma veikšanas policijas darbinieks izvēlas iegādājamo preci, aprēķina ar preces iegādi un piegādi saistītos izdevumus, un izsniedz kontrolpirkumā iesaistītajai personai kontrolpirkuma veikšanai precīzu skaidrās naudas summu vai ieskaita to iesaistītās personas vai nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja norēķinu kontā, kuram nepilngadīgā persona ir pievienota kā papildu lietotājs, kredītiestādē. Policijas darbinieks, izvēloties iegādājamo preci, izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Ar saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu saprotama prece par viszemāko cenu (neatkarīgi no tā, vai prece ir ar atlaidi vai bez), vienlaikus, ņemot vērā konkrētā distances līguma nosacījumus attiecībā uz minimālo pasūtījuma summu. Attiecībā uz piegādes veida izvēli neattiecas pienākums izvēlēties vislētāko piedāvājumu, jo kontrolēti tiks arī piegādātāji, vai tie ievēro normatīvajos aktos noteiktos piegādes laika un pircēja vecuma ierobežojumus.
Tehnisko līdzekļu izmantošanai kontrolpirkuma laikā ir dažāda prakse, to izmantošanas nepieciešamību izvērtē un nosaka policijas darbinieks. Tehniskos līdzekļus mēdz izmantot gan pats policijas darbinieks, gan tos pēc nepieciešamības nodod izmantošanai iesaistītajai personai. Ar kontrolpirkuma laikā izmantotajiem tehniskajiem līdzekļiem ir saprotama jebkura ierīce, kurā ir iebūvēts diktofons, ar kuru var iegūt skaņas (audio) ierakstu. Nereti, ja nepieciešams izmantot tehniskos līdzekļus, tiek izmantoti arī dienesta mobilie tālruņi, ar kuriem veic skaņas ierakstus. Piemēram, ja kontrolpirkuma veikšanā tiek iesaistīta persona, kura nav Valsts policijas vai citas institūcijas amatpersona, iesaistītajai personai attiecīgā kontrolpirkuma zvana veikšanai izsniedz dienesta mobilo telefonu, ar kura palīdzību tiek veikts gan attiecīgais zvans, gan vēlāk pirkuma veikšanas laikā veikts audio ieraksts.
Ar tehnisko līdzekļu izmantošanu kontrolpirkuma laikā tiks veikta personas datu apstrāde. Likuma “Par policiju” 1. pantā noteikts policijas pienākums aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Šā likuma 3. pantā noteikts policijas uzdevums – garantēt personu un sabiedrības drošību, novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā un savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.
Tehnisko līdzekļu izmantošanai kontrolpirkuma laikā personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir juridisks pienākums, kas noteikts likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 34. punktā - kontrolpirkuma veikšana, ar mērķi novērst un atklāt administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus. Savukārt ar tehnisko līdzekli iegūtais balss ieraksts nodrošina kontrolpirkuma laikā iegūto pierādījumu nostiprināšanu.
Projekta 3. punktā ir ietverta Kontrolpirkuma veikšanas aktā iekļaujamā informācija, kurā cita starpā ir ietverta informācija, kuru policija (pārzinis) iesaistītajai personai un nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskajam pārstāvim (datu subjektam) sniedz saskaņā ar likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 11. pantu, tai skaitā, personas datu apstrādes mērķi, norādot normatīvā akta nosaukumu, pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, kura ievērošana tiks kontrolēta ar attiecīgo kontrolpirkumu.
Ar tehnisko līdzekli tiks iegūts iesaistītās personas, nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja un pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja vai kurjera balss ieraksts.
Policija (pārzinis) nodrošina, ka gadījumos, kad pēc kontrolpirkuma veikšanas netiek konstatēts likumpārkāpums, ar tehnisko līdzekli iegūtie personas dati (balss ieraksts) tiek nekavējoties dzēsti. Ja, veicot kontrolpirkumu, konstatē likumpārkāpumu, policija (pārzinis) nodrošina, ka ar tehnisko līdzekli iegūtie personas dati (balss ieraksts) tiek glabāti vienkopus ar Kontrolpirkuma veikšanas aktu atbilstoši attiecīgajā procesuālajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajiem datu glabāšanas termiņiem.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 93. panta pirmo daļu administratīvā pārkāpuma procesā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Juridiskajā literatūrā ir atzīts, ka atsevišķos gadījumos pieļaujamas ārpus administratīvā pārkāpuma procesa iegūtas ziņas. Piemēram, Administratīvās atbildības likuma 93. panta ceturtajā un piektajā daļā noteiks, ka 1) kā pierādījumus administratīvajā procesā var izmantot ziņas par faktiem, kuras amatpersonas ieguvušas, īstenojot likumā noteiktās kontroles un uzraudzības funkcijas, un 2) kā pierādījumus pieļaujams izmantot arī ziņas par faktiem, kuras ieguvušas privātpersonas. Otrajā gadījumā šo ziņu izmantošana saistāma ar priekšnoteikumu, ka ziņas ir iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Savukārt pirmajā gadījumā pieļaujamības izvērtējums aptvers pārbaudi par to, vai attiecīgā amatpersona, iegūstot ziņas, ir ievērojusi to likumu prasības, kurās reglamentēta kontroles un uzraudzības funkcija [Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 323.lpp.]. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 95. panta 5. punktu un 100. panta otro daļu, skaņas (audio) ieraksts klasificējas kā dokuments.
Savukārt likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 34. punktā ir noteiktas policijas darbinieka tiesības - izdarīt kontrolpirkumu, kā arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, tajā skaitā nepilngadīgu, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi, ņemot vērā, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 93. pantu kā pierādījumus administratīvajā procesā var izmantot ziņas par faktiem, kuras amatpersonas ieguvušas, īstenojot likumā noteiktās kontroles un uzraudzības funkcijas, arī kontrolpirkuma rezultātā iegūtās ziņas varētu izmantot kā pierādījumus administratīvajā procesā.
Projekta 4.1. apakšpunkts paredz, ka policijas darbinieks pirms kontrolpirkuma veikšanas iesaistīto personu un nepilngadīgas iesaistītās personas likumisko pārstāvi mutiski informē par kontrolpirkuma norises kārtību, piegādes veida izvēli, ja plānots veiks attālinātu kontrolpirkumu, un apstākļiem, kas atbrīvo no atbildības par kontrolpirkuma veikšanas laikā veiktajām darbībām. Iesaistītā persona un nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskais pārstāvis iepazīšanos ar iepriekš minēto informāciju ar parakstu apliecina Kontrolpirkuma veikšanas aktā.
Noteikumu Nr.619 12. punktā noteikts, ka policijas darbinieks nodrošina iesaistītās personas drošību. Policijas darbinieks nekavējoties pārtrauc kontrolpirkuma veikšanu, ja tā var apdraudēt iesaistītās personas veselību vai dzīvību.
Izvērtējot pašreizējo tiesību normu, secināts, ka tā nepamatoti sašaurina gadījumus, kad policijas darbiniekam nepieciešams nekavējoties pārtraukt kontrolpirkuma veikšanu. Kontrolpirkums būtu nekavējoties pārtraucams, ja tas var apdraudēt sabiedrības un iesaistītās personas vai tās mantas drošību.
Līdz ar to projekta 4.2., 4.3. un 4.4. apakšpunkts paredz policijas darbiniekam kontrolpirkuma veikšanas vietā klātienē nodrošināt iesaistītās personas drošību. Savukārt attālināta kontrolpirkuma veikšanas laikā policijas darbinieks nepieciešamības gadījumā palīdz iesaistītajai personai veikt kontrolpirkumu un nodrošina iesaistītās personas drošību preces piegādes (izsniegšanas) laikā. Projekts paredz iesaistītās personas tiesības jebkurā laikā atteikties no kontrolpirkuma veikšanas, kā arī policijas darbinieka pienākums ir nekavējoties pārtraukt kontrolpirkuma veikšanu, ja tas var apdraudēt sabiedrības, iesaistītās personas vai tās mantas drošību.
Iesaistītajai personai ir tiesības atteikties veikt kontrolpirkumu, kā arī nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskais pārstāvis var atsaukt atļauju nepilngadīgajai iesaistītajai personai iesaistīties kontrolpirkumā.
Projekts paredz, ka pakalpojuma kontrolpirkums, izņemot preču piegādes pakalpojums, uzskatāms par pabeigtu un tiek pārtraukts brīdī, kad pakalpojuma sniedzējs ir piekritis sniegt pakalpojumu. Normatīvais regulējums attiecībā uz pakalpojuma kontrolpirkumu ir saglabāts nemainīgs un līdzšinējā pieredze un tiesu prakse rāda, ka šāda kārtība praksē veiksmīgi darbojas.
Tāpat projektā noteikts, ka attālināta kontrolpirkuma izdevumos ietilpst samaksa par preci, samaksa par preces piegādi un komisijas maksa par kredītiestādes pakalpojumiem. Pēc kontrolpirkuma veikšanas prece saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12.pantu tiek atgriezta pārdevējam.
Kontrolpirkuma veikšanas ietvaros visi ar Kontrolpirkuma veikšanas aktu iegūtie personas dati, tai skaitā ar tehnisko līdzekli iegūtais balss ieraksts var tikt nodoti tiesu varas institūcijām pierādīšanas nolūkā attiecīgajā tiesvedības procesā.
Pēc projekta spēkā stāšanās Valsts policijai un pašvaldības policijai būs pilnvērtīgas iespējas veikt arī attālinātu kontrolpirkumu. Projekts sekmēs aktīvu sabiedrības līdzdalību likumpārkāpumu novēršanā, pozitīvi ietekmēs valsts un sabiedrības tiesiskās un sociālās vides veidošanu, kā arī nepilngadīgo personu tiesiskās apziņas veidošanos.
Saskaņā ar Likuma “Par policiju” 10. panta pirmās daļas 7. punktu, viens no policijas darbinieka pamatpienākumiem ir atbilstoši dienesta kompetencei savu pilnvaru ietvaros atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā. Savukārt 12. panta pirmās daļas 34. punkts nosaka, ka policijas darbiniekam ir tiesības izdarīt kontrolpirkumu, kā arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, tajā skaitā nepilngadīgu, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus.
Kontrolpirkumi tiek veikti saskaņā ar reida plānu, kas saskaņots ar struktūrvienības vadību. Vienlaikus policija kontrolpirkumus veic, saņemot informāciju par iespējamajiem likumpārkāpumiem konkrētā vietā no iedzīvotājiem. Papildus Iekšlietu ministrijas Informācijas centra tīmekļvietnē: https://web.ic.iem.gov.lv/gis2/index.php ir pieejams e-pakalpojums “Informācija par nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietām”, kur ikviens sabiedrības loceklis ir aicināts būt sociāli atbildīgs un sniegt informāciju par iespējamajām likumpārkāpuma vietām, lai veicinātu policijas un sabiedrības sadarbību nelegālā alkohola, cigarešu vai narkotiku tirdzniecības vietu apkarošanā, nodrošinot operatīvu un publiski pieejamu informācijas apmaiņu. Pakalpojumā pieejamai informācijai ir informatīvs raksturs un tās mērķis ir pievērst minētajām vietām pastiprinātu policijas uzraudzību.
Saskaņā ar likuma “Par policiju” 39. pantu uzraudzību pār likumu ievērošanu policijas darbībā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.
Šobrīd vairumā gadījumu policijas darbinieki nepilngadīgas personas kontrolpirkuma veikšanā iesaista, lai konstatētu alkoholisko dzērienu aprites un tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites normatīvo aktu pārkāpumus, t.i. pārdošanu nepilngadīgām personām.
Pēdējo 3 gadu statistikas dati par Valsts policijas veiktajiem kontrolpirkumiem liecina, ka Valsts policijas veikto kontrolpirkumu skaits alkoholisko un enerģijas dzērienu aprites un tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu aprites jomā ir stabils ar pavisam nelielu tendenci pieaugt, proti:
- kontrolpirkumu skaits, kuros tika iesaistīta pilngadīga persona: 2020.gadā - 184, 2021.gadā - 268 un 2022.gadā - 279;
- kontrolpirkumu skaits, kuros tika iesaistīta nepilngadīga persona: 2020.gadā - 557, 2021.gadā - 822 un 2022.gadā - 871.
Jau 2013.gadā, izstrādājot noteikumus Nr.619, ņemts vērā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas sniegtais viedoklis, ka nepilngadīgu personu iesaistīšana kontrolpirkumos nevar būt traumējoša, ja tiek ņemti vērā šādi aspekti:
1) tiek rūpīgi veikta nepilngadīgo personu atlase, kontrolpirkuma veikšanā, iesaistot tikai tādas nepilngadīgās personas, kuras nav jaunākas par 15 gadiem un, kuras piekrīt šim pasākumam, kā arī, ja tam piekrīt arī nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskais pārstāvis. Vēlams arī, ja nepilngadīgās personas ir no tiesībsargājošām institūcijām neattālināti;
2) nepilngadīgā persona pirms tam tiek sagatavota, izskaidrojot iemeslus, kādēļ nepieciešams veikt kontrolpirkumus, iespējamās sekas, kontrolpirkuma veikšanas procesu un taktiku un to, ka par viņas veikto darbību viņai nepienākas sods;
3) nepilngadīgās personas drošība (nepilngadīgajai personai pasākuma laikā jājūtas droši; jāpastāv iespējai jebkurā brīdī atteikties no iesaistīšanās kontrolpirkumā; jābūt skaidrs, kurā brīdī kontrolpirkums tiek pārtraukts un kurā brīdī iesaistās policija).
Iesaistot nepilngadīgu personu kontrolpirkuma veikšanā, nepieciešams ievērot Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasības. No minētā izriet, ka kontrolpirkumā aizliegts iesaistīt nepilngadīgu personu, ja kontrolpirkums var garīgi kaitēt nepilngadīgās personas turpmākajai attīstībai, kā arī apdraudēt tās veselību vai dzīvību.
Projekts attiecībā uz personu iesaistīšanu kontrolpirkumu veikšanā saglabā noteikumos Nr.619 noteikto kārtību (vecums, piekrišana, drošības nodrošināšana utt.), vienlaikus projektā lielāka uzmanība pievērsta personas datu aizsardzības tiesiskajiem aspektiem.
Noteikumi Nr.619 paredz policijas darbiniekam sagatavot dažādus dokumentus, sākot ar lēmumu par personas iesaistīšanu kontrolpirkuma veikšanā, iesaistītās personas apliecinājumu iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā, nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja rakstisku atļauju iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā, kā arī aktu par iesaistītajai personai nododamajiem naudas un tehniskajiem līdzekļiem.
Šobrīd tiesību aktu projektu izstrādē dominē pieeja, ka, ievērojot strauju elektronisko dokumentu attīstību, kā arī nepieciešamību mazināt normatīvismu, normatīvajos aktos nosaka tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicē institūciju tīmekļa vietnē (Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019. gada 14. novembra sanāksmes protokola Nr. 3 2. §).
Ņemot vērā minēto, lai mazinātu administratīvo slogu, efektīvi un racionāli izmantotu policijas darbinieka laiku, ko tas patērē akta aizpildīšanai, projekts paredz noteikumu Nr.619 pielikumos ietverto informāciju apvienot vienā - Kontrolpirkuma veikšanas aktā. Līdz ar to projekta 3. punktā ir ietverta Kontrolpirkuma veikšanas aktā iekļaujamā informācija, kurā cita starpā ir ietverta informācija, kuru policija (pārzinis) iesaistītajai personai un nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskajam pārstāvim (datu subjektam) sniedz saskaņā ar likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 11. pantu.
Kontrolpirkuma veikšanas akts kā obligātu prasību personas iesaistīšanai kontrolpirkuma veikšanā paredz pilngadīgas vai nepilngadīgas iesaistītās personas rakstveida piekrišanu iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā. Kontrolpirkuma veikšanas akts papildus paredz nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišanu nepilngadīgajai iesaistītajai personai iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā. Kontrolpirkuma veikšanas aktā ietver apliecinājumu, ka persona ir nepilngadīgas iesaistītas personas likumiskais pārstāvis. Apliecinājumā ietver dokumenta, kas apliecina minēto faktu, izdevējiestādi, datumu un dokumenta numuru.
Kontrolpirkuma veikšanas aktā ir pievērsta īpaša uzmanība personas datu apstrādes jautājumiem, aktā ietverot informāciju par apstrādājamo datu veidu, tai skaitā ar tehnisko līdzekli apstrādājamo datu veidu, proti, atbilstoši projektā noteiktajam tas būs balss ieraksts, datu glabāšanas ilgumu, termiņu vai, ja tas nav iespējams, kritērijiem, kas izmantoti termiņa noteikšanai, kā arī policijas (pārziņa) un datu aizsardzības speciālista kontaktinformāciju.
Kontrolpirkuma veikšanas akts ietver informāciju par tiesībām jebkurā laikā atsaukt atļauju nepilngadīgajai iesaistītajai personai iesaistīties kontrolpirkumā, kā arī atteikties no kontrolpirkuma veikšanas.
Papildus Kontrolpirkuma veikšanas akts paredz norādīt attālināta kontrolpirkuma veikšanai nepieciešamo naudas līdzekļu saņemšanas veidu, kas ir būtiski, veicot attālinātu kontrolpirkumu.
Attālināta kontrolpirkuma veikšanā policijas darbinieks varēs iesaistīt personu, kurai ir savs norēķinu konts kredītiestādē, vai, kura ir papildu lietotājs nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja kontam ar savu maksājumu karti. Vairumā gadījumu nepilngadīgām personām nav sava norēķinu konta kredītiestādē, bet tā ir pievienota kā papildu lietotājs likumiskā pārstāvja kontam.
Līdz ar to, iesaistot attālināta kontrolpirkuma veikšanā nepilngadīgu personu, kurai nav sava norēķinu konta kredītiestādē un savu personīgo naudas līdzekļu, kontrolpirkuma veikšanā tiek iesaistīts arī tās likumiskais pārstāvis. Proti, likumiskais pārstāvis dos atļauju ar nepilngadīgās personas starpniecību izmantot likumiskā pārstāvja norēķinu kontā kredītiestādē esošos naudas līdzekļus.
Attālināta kontrolpirkuma veikšanas gadījumā iesaistītā persona vai nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskais pārstāvis Kontrolpirkuma veikšanas aktā norādīs vēlamo no policijas darbinieka naudas līdzekļu saņemšanas veidu:
1) iesaistītā persona saņems skaidras naudas līdzekļus no policijas darbinieka un kontrolpirkuma veikšanai izmantos savus personīgos naudas līdzekļus, kas atrodas iesaistītās personas norēķinu kontā kredītiestādē;
2) nepilngadīgā persona saņems skaidras naudas līdzekļus no policijas darbinieka, bet kontrolpirkuma veikšanai izmantos likumiskā pārstāvja norēķinu kontā, kuram nepilngadīgā persona ir pievienota kā papildu lietotājs, esošos naudas līdzekļus;
3) iesaistītās personas norēķinu kontā kredītiestādē tiks ieskaitīti kontrolpirkuma veikšanai nepieciešamie naudas līdzekļi;
4) likumiskā pārstāvja norēķinu kontā, kuram nepilngadīgā persona ir pievienota kā papildu lietotājs, tiks ieskaitīti kontrolpirkuma veikšanai nepieciešamie naudas līdzekļi.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (turpmāk – Direktīva Nr.2016/680) izvirza noteiktas prasības personu datu apstrādei, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp, lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Direktīvas Nr.2016/680 prasības tika transponētas likumā "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā", kas stājās spēkā 2019.gada 5.augustā.
Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 4. pants nosaka personas datu apstrādes principus, tostarp: 1) datu apstrādei ir jābūt likumīgai un godprātīgai; 2) datus apkopo konkrētos, skaidros un tiesiskos nolūkos un neapstrādā ar minētajiem nolūkiem nesaderīgā veidā, kā arī datu apstrādē ievēro minimalitātes principu; 3) datus glabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk, kā tas nepieciešams personas datu apstrādes nolūkos.
Ievērojot datu minimalitātes principu, apstrādei izvēlēto datu kategorijām jābūt nepieciešamām, lai sasniegtu apstrādes mērķi, un policijai (pārzinim) ir stingri jāierobežo datu vākšana līdz tādai informācijai, kas ir tieši būtiska konkrētajam apstrādes nolūkam.
Saskaņā ar likuma “Par policiju” 10. panta pirmās daļas 4) un 6) punktu un 12. panta pirmās daļas 34. punktu, kontrolpirkuma veikšanas gadījumā personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir juridisks pienākums, ko policija veic ar mērķi novērst un atklāt administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus. Projekta 3.2. apakšpunktā paredzēts Kontrolpirkuma veikšanas aktā ietvert personas datu apstrādes mērķi, norādot normatīvā akta nosaukumu, pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, kura ievērošana tiks kontrolēta ar attiecīgo kontrolpirkumu.
Iesaistot personu kontrolpirkuma veikšanā, policija veiks turpmāk minēto datu apstrādi:
1. iesaistītās personas vārds, uzvārds un personas kods;
2. iesaistītās personas norēķinu konta numurs kredītiestādē;
3. nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja vārds, uzvārds un personas kods;
4. nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja norēķinu konta numurs kredītiestādē, ja nepilngadīgajai iesaistītajai personai nav sava norēķinu konta kredītiestādē;
5. iegādātās preces piegādes adrese, ja veikts attālināts kontrolpirkums.
Šādu datu apjomu var uzskatīt par objektīvi minimālu un atbilstošu noteikumu projektā paredzēto mērķu sasniegšanai.
Saskaņā ar projekta 3.4. apakšpunktu Kontrolpirkuma veikšanas akts ietver informāciju par policiju (pārzini), apstrādājamo datu veidu, tai skaitā ar tehnisko līdzekli apstrādājamo datu veidu, un datu glabāšanas ilgumu, termiņu vai, ja tas nav iespējams, kritērijus, kas izmantoti termiņa noteikšanai.
Bez iepriekš minēto personas datu apstrādes norādītajā apjomā vai neapstrādājot vispār, nav iespējams sasniegt personas datu apstrādes mērķi, proti, veikt kontrolpirkumu, lai novērstu un atklātu administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu. Minētā informācija, ja konstatēts likumpārkāpums, turpmāk tiks izmantota administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā.
Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 11. panta otrās daļas 2. punkts nosaka, ka datu subjekta tiesību vai tiesisko interešu aizsardzībai pārzinis ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā datu subjektam sniedz informāciju par personas datu glabāšanas termiņu vai, ja tas nav iespējams, kritērijiem, kas izmantoti termiņa noteikšanai.
Atbilstoši iepriekš minētajam personas datu apstrādes mērķim, policija (pārzinis) nodrošinās, ka gadījumos, kad pēc kontrolpirkuma veikšanas netiek konstatēts likumpārkāpums, ar Kontrolpirkuma veikšanas aktu iegūtie personas dati tiek nekavējoties dzēsti. Savukārt, ja, veicot kontrolpirkumu, konstatē likumpārkāpumu, policija (pārzinis) nodrošina, ka iesaistītās personas un nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja personas dati tiek glabāti vienkopus atbilstoši attiecīgajā procesuālajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajiem datu glabāšanas termiņiem.
Projekta 3.6. apakšpunkts paredz Kontrolpirkuma veikšanas aktā noteikt iesaistītajai personai nododamo naudas līdzekļu apmēru, informāciju par iesaistītās personas vai nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja norēķina kontu, ja naudas līdzekļus no policijas darbinieka saņems, izmantojot norēķina kontu, un informāciju par nodotajiem tehniskajiem līdzekļiem.
Pirms attālināta kontrolpirkuma veikšanas policijas darbinieks izvēlas iegādājamo preci, aprēķina ar preces iegādi un piegādi saistītos izdevumus, un izsniedz kontrolpirkumā iesaistītajai personai kontrolpirkuma veikšanai precīzu skaidrās naudas summu vai ieskaita to iesaistītās personas vai nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja norēķinu kontā, kuram nepilngadīgā persona ir pievienota kā papildu lietotājs, kredītiestādē. Policijas darbinieks, izvēloties iegādājamo preci, izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Ar saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu saprotama prece par viszemāko cenu (neatkarīgi no tā, vai prece ir ar atlaidi vai bez), vienlaikus, ņemot vērā konkrētā distances līguma nosacījumus attiecībā uz minimālo pasūtījuma summu. Attiecībā uz piegādes veida izvēli neattiecas pienākums izvēlēties vislētāko piedāvājumu, jo kontrolēti tiks arī piegādātāji, vai tie ievēro normatīvajos aktos noteiktos piegādes laika un pircēja vecuma ierobežojumus.
Tehnisko līdzekļu izmantošanai kontrolpirkuma laikā ir dažāda prakse, to izmantošanas nepieciešamību izvērtē un nosaka policijas darbinieks. Tehniskos līdzekļus mēdz izmantot gan pats policijas darbinieks, gan tos pēc nepieciešamības nodod izmantošanai iesaistītajai personai. Ar kontrolpirkuma laikā izmantotajiem tehniskajiem līdzekļiem ir saprotama jebkura ierīce, kurā ir iebūvēts diktofons, ar kuru var iegūt skaņas (audio) ierakstu. Nereti, ja nepieciešams izmantot tehniskos līdzekļus, tiek izmantoti arī dienesta mobilie tālruņi, ar kuriem veic skaņas ierakstus. Piemēram, ja kontrolpirkuma veikšanā tiek iesaistīta persona, kura nav Valsts policijas vai citas institūcijas amatpersona, iesaistītajai personai attiecīgā kontrolpirkuma zvana veikšanai izsniedz dienesta mobilo telefonu, ar kura palīdzību tiek veikts gan attiecīgais zvans, gan vēlāk pirkuma veikšanas laikā veikts audio ieraksts.
Ar tehnisko līdzekļu izmantošanu kontrolpirkuma laikā tiks veikta personas datu apstrāde. Likuma “Par policiju” 1. pantā noteikts policijas pienākums aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Šā likuma 3. pantā noteikts policijas uzdevums – garantēt personu un sabiedrības drošību, novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā un savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.
Tehnisko līdzekļu izmantošanai kontrolpirkuma laikā personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir juridisks pienākums, kas noteikts likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 34. punktā - kontrolpirkuma veikšana, ar mērķi novērst un atklāt administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus. Savukārt ar tehnisko līdzekli iegūtais balss ieraksts nodrošina kontrolpirkuma laikā iegūto pierādījumu nostiprināšanu.
Projekta 3. punktā ir ietverta Kontrolpirkuma veikšanas aktā iekļaujamā informācija, kurā cita starpā ir ietverta informācija, kuru policija (pārzinis) iesaistītajai personai un nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskajam pārstāvim (datu subjektam) sniedz saskaņā ar likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 11. pantu, tai skaitā, personas datu apstrādes mērķi, norādot normatīvā akta nosaukumu, pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, kura ievērošana tiks kontrolēta ar attiecīgo kontrolpirkumu.
Ar tehnisko līdzekli tiks iegūts iesaistītās personas, nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskā pārstāvja un pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja vai kurjera balss ieraksts.
Policija (pārzinis) nodrošina, ka gadījumos, kad pēc kontrolpirkuma veikšanas netiek konstatēts likumpārkāpums, ar tehnisko līdzekli iegūtie personas dati (balss ieraksts) tiek nekavējoties dzēsti. Ja, veicot kontrolpirkumu, konstatē likumpārkāpumu, policija (pārzinis) nodrošina, ka ar tehnisko līdzekli iegūtie personas dati (balss ieraksts) tiek glabāti vienkopus ar Kontrolpirkuma veikšanas aktu atbilstoši attiecīgajā procesuālajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajiem datu glabāšanas termiņiem.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 93. panta pirmo daļu administratīvā pārkāpuma procesā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Juridiskajā literatūrā ir atzīts, ka atsevišķos gadījumos pieļaujamas ārpus administratīvā pārkāpuma procesa iegūtas ziņas. Piemēram, Administratīvās atbildības likuma 93. panta ceturtajā un piektajā daļā noteiks, ka 1) kā pierādījumus administratīvajā procesā var izmantot ziņas par faktiem, kuras amatpersonas ieguvušas, īstenojot likumā noteiktās kontroles un uzraudzības funkcijas, un 2) kā pierādījumus pieļaujams izmantot arī ziņas par faktiem, kuras ieguvušas privātpersonas. Otrajā gadījumā šo ziņu izmantošana saistāma ar priekšnoteikumu, ka ziņas ir iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Savukārt pirmajā gadījumā pieļaujamības izvērtējums aptvers pārbaudi par to, vai attiecīgā amatpersona, iegūstot ziņas, ir ievērojusi to likumu prasības, kurās reglamentēta kontroles un uzraudzības funkcija [Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 323.lpp.]. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 95. panta 5. punktu un 100. panta otro daļu, skaņas (audio) ieraksts klasificējas kā dokuments.
Savukārt likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 34. punktā ir noteiktas policijas darbinieka tiesības - izdarīt kontrolpirkumu, kā arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, tajā skaitā nepilngadīgu, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi, ņemot vērā, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 93. pantu kā pierādījumus administratīvajā procesā var izmantot ziņas par faktiem, kuras amatpersonas ieguvušas, īstenojot likumā noteiktās kontroles un uzraudzības funkcijas, arī kontrolpirkuma rezultātā iegūtās ziņas varētu izmantot kā pierādījumus administratīvajā procesā.
Projekta 4.1. apakšpunkts paredz, ka policijas darbinieks pirms kontrolpirkuma veikšanas iesaistīto personu un nepilngadīgas iesaistītās personas likumisko pārstāvi mutiski informē par kontrolpirkuma norises kārtību, piegādes veida izvēli, ja plānots veiks attālinātu kontrolpirkumu, un apstākļiem, kas atbrīvo no atbildības par kontrolpirkuma veikšanas laikā veiktajām darbībām. Iesaistītā persona un nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskais pārstāvis iepazīšanos ar iepriekš minēto informāciju ar parakstu apliecina Kontrolpirkuma veikšanas aktā.
Noteikumu Nr.619 12. punktā noteikts, ka policijas darbinieks nodrošina iesaistītās personas drošību. Policijas darbinieks nekavējoties pārtrauc kontrolpirkuma veikšanu, ja tā var apdraudēt iesaistītās personas veselību vai dzīvību.
Izvērtējot pašreizējo tiesību normu, secināts, ka tā nepamatoti sašaurina gadījumus, kad policijas darbiniekam nepieciešams nekavējoties pārtraukt kontrolpirkuma veikšanu. Kontrolpirkums būtu nekavējoties pārtraucams, ja tas var apdraudēt sabiedrības un iesaistītās personas vai tās mantas drošību.
Līdz ar to projekta 4.2., 4.3. un 4.4. apakšpunkts paredz policijas darbiniekam kontrolpirkuma veikšanas vietā klātienē nodrošināt iesaistītās personas drošību. Savukārt attālināta kontrolpirkuma veikšanas laikā policijas darbinieks nepieciešamības gadījumā palīdz iesaistītajai personai veikt kontrolpirkumu un nodrošina iesaistītās personas drošību preces piegādes (izsniegšanas) laikā. Projekts paredz iesaistītās personas tiesības jebkurā laikā atteikties no kontrolpirkuma veikšanas, kā arī policijas darbinieka pienākums ir nekavējoties pārtraukt kontrolpirkuma veikšanu, ja tas var apdraudēt sabiedrības, iesaistītās personas vai tās mantas drošību.
Iesaistītajai personai ir tiesības atteikties veikt kontrolpirkumu, kā arī nepilngadīgas iesaistītās personas likumiskais pārstāvis var atsaukt atļauju nepilngadīgajai iesaistītajai personai iesaistīties kontrolpirkumā.
Projekts paredz, ka pakalpojuma kontrolpirkums, izņemot preču piegādes pakalpojums, uzskatāms par pabeigtu un tiek pārtraukts brīdī, kad pakalpojuma sniedzējs ir piekritis sniegt pakalpojumu. Normatīvais regulējums attiecībā uz pakalpojuma kontrolpirkumu ir saglabāts nemainīgs un līdzšinējā pieredze un tiesu prakse rāda, ka šāda kārtība praksē veiksmīgi darbojas.
Tāpat projektā noteikts, ka attālināta kontrolpirkuma izdevumos ietilpst samaksa par preci, samaksa par preces piegādi un komisijas maksa par kredītiestādes pakalpojumiem. Pēc kontrolpirkuma veikšanas prece saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12.pantu tiek atgriezta pārdevējam.
Kontrolpirkuma veikšanas ietvaros visi ar Kontrolpirkuma veikšanas aktu iegūtie personas dati, tai skaitā ar tehnisko līdzekli iegūtais balss ieraksts var tikt nodoti tiesu varas institūcijām pierādīšanas nolūkā attiecīgajā tiesvedības procesā.
Pēc projekta spēkā stāšanās Valsts policijai un pašvaldības policijai būs pilnvērtīgas iespējas veikt arī attālinātu kontrolpirkumu. Projekts sekmēs aktīvu sabiedrības līdzdalību likumpārkāpumu novēršanā, pozitīvi ietekmēs valsts un sabiedrības tiesiskās un sociālās vides veidošanu, kā arī nepilngadīgo personu tiesiskās apziņas veidošanos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtējot iespējamos alternatīvos risinājumus, proti, atteikties no kontrolpirkumu veikšanas, secināms, ka kontrolpirkuma mehānismam nav alternatīvu risinājumu. Savukārt, atsakoties no kontrolpirkuma veikšanas, Valsts policijai un pašvaldības policijai nebūs iespējas efektīvi veikt kontroles pasākumus. Atklājot un novēršot likumpārkāpumu, par kuru likumā ir noteikts sods, kā nesodoša rakstura pasākumi varētu būt tikai un vienīgi preventīvie pasākumi (informatīvie, izglītojošie utml.), kuri vērsti ne tikai uz kontrolpirkumā iesaistītajiem subjektiem, bet uz visu sabiedrību kopumā.
Piemēram, saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 13. panta pirmo daļu ir aizliegts iesaistīt alkoholisko dzērienu apritē personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Praksē ir pierādījies, ka visefektīvākais veids, kā uzraudzīt un kontrolēt alkoholisko dzērienu aprites un tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu un elektronisko smēķēšanas ierīču reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu un aizsargāt nepilngadīgo personu intereses, ir veikt kontrolpirkumu. Jebkuri citi uzraudzības un kontroles pasākumi nav pietiekoši efektīvi, rada nesamērīgu administratīvo slogu, kā arī nerezultējas ar objektīviem pierādījumiem, kurus varētu izmantot, saucot personu pie administratīvās atbildības.
Piemēram, saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 13. panta pirmo daļu ir aizliegts iesaistīt alkoholisko dzērienu apritē personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Praksē ir pierādījies, ka visefektīvākais veids, kā uzraudzīt un kontrolēt alkoholisko dzērienu aprites un tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu un elektronisko smēķēšanas ierīču reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu un aizsargāt nepilngadīgo personu intereses, ir veikt kontrolpirkumu. Jebkuri citi uzraudzības un kontroles pasākumi nav pietiekoši efektīvi, rada nesamērīgu administratīvo slogu, kā arī nerezultējas ar objektīviem pierādījumiem, kurus varētu izmantot, saucot personu pie administratīvās atbildības.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts ietekmē fizisku personu, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, un, kura piekritusi iesaistīties kontrolpirkuma veikšanā.
Juridiskās personas
- Projekts ietekmē Valsts policijas un pašvaldību policiju darbiniekus, kuri veiks kontrolpirkumus.
Ietekmes apraksts
Projekts ietekmēs visas juridiskās personas, kuru darbību ar kontrolpirkumu veikšanas mehānismu kontrolēt ir Valsts policijas un pašvaldības policijas kompetencē.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta izpilde tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" šim mērķim piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī pašvaldību esošo budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Kontrolpirkuma mehānisma atbilstības izvērtēšana Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, piemēram, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6.pantam ir veikta pētījumā "Slepenu izmeklēšanas metožu lietošanas principu attiecināmība uz likumā "Par policiju" paredzētā kontrolpirkuma izpildi" (sk. Grinciuns M. Slepenu izmeklēšanas metožu lietošanas principu attiecināmība uz likumā “Par policiju” paredzētā kontrolpirkuma izpildi. Socrates, 2020, Nr. 2, 89.-107. lpp. (turpmāk – Pētījums)), kurā ir izvērtēts un secināts, ka administratīvie pārkāpumi, kuru atklāšanā paredzēts veikt policijas kontrolpirkumu, nekvalificējas pētījumā skatītajiem Engelsa kritērijiem, tādēļ secināts, ka tie nav piekritīgi Konvencijas 6. pantam un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) kompetencei (skat. Pētījuma sadaļu “Secinājumi un priekšlikumi” 105. lpp).
Pētījuma 95. un 96.lpp ir secināts, ka būtiskākais apsvērums, kādēļ lietas Kuzmickaja v. Lithuania [European Court of Human Rights: judgment of 10th June 2008: case of Kuzmickaja v. Lithuania, application No. 7968/03. Council of Europe] vērtēto administratīvo pārkāpumu pielīdzināja kriminālpārkāpuma būtībai, ir galējā iespējamā soda smaguma pakāpe, kādu personai var nākties izciest – līdz 30 dienām ilgs administratīvais arests. Apsvērums ir saistīts ar to, ka, ja personas brīvība tiek ierobežota Konvencijas 6. pantā noteikto tiesību pārkāpuma rezultātā, tiek pārkāptas arī Konvencijas 5. pantā noteiktās personas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību.
Norādām, ka Administratīvās atbildības likums neparedz administratīvo arestu, kas, kā secināts iepriekš, ECT ieskatā bija būtisks aspekts, lai lietā Kuzmickaja v. Lithuania skatīto gadījumu atzītu par Konvencijas 6. pantam piekritīgu (97.lpp.).
Vienlaikus norādām, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Romanauskas vs LT 2008 ir sniegusi policijas provokācijas definīciju, proti, policijas provokācija ir tur, kur tiesībsargājošās iestādes amatpersona vai cita persona, kas rīkojas viņas uzdevumā neaprobežojas vien tikai ar faktiski nepieciešamo pasīvo izmeklēšanas rīcību, bet veic tādu ietekmi uz personu, kā uzkūdot to uz nozieguma izdarīšanu, kurš citā gadījumā nemaz netiktu pastrādāts, lai pēc tam to fiksētu un iegūtu pierādījumus.
Savukārt lietā Veselov and others vs Russia norādīts, ka kūdīšana (policijas provokācija) ir jebkāda rīcība,kas var tikt vērtēta kā spiediens, lai panāktu to, ka persona izdara noziedzīgu nodarījumu.
Likuma "Par policiju" 12.panta pirmās daļas 34.punktā ir noteikts kontrolpirkuma veikšanas tiesiskais pamats. Praksē policijas darbinieks kontrolpirkumu veic bez provokācijas, proti, policijas darbinieks vai kontrolpirkumā iesaistītā persona kontrolpirkuma laikā aprobežojas ar pasīvu rīcību apstākļu noskaidrošanā, proti, nemēģinot pierunāt pārdevēju.
Pētījuma 95. un 96.lpp ir secināts, ka būtiskākais apsvērums, kādēļ lietas Kuzmickaja v. Lithuania [European Court of Human Rights: judgment of 10th June 2008: case of Kuzmickaja v. Lithuania, application No. 7968/03. Council of Europe] vērtēto administratīvo pārkāpumu pielīdzināja kriminālpārkāpuma būtībai, ir galējā iespējamā soda smaguma pakāpe, kādu personai var nākties izciest – līdz 30 dienām ilgs administratīvais arests. Apsvērums ir saistīts ar to, ka, ja personas brīvība tiek ierobežota Konvencijas 6. pantā noteikto tiesību pārkāpuma rezultātā, tiek pārkāptas arī Konvencijas 5. pantā noteiktās personas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību.
Norādām, ka Administratīvās atbildības likums neparedz administratīvo arestu, kas, kā secināts iepriekš, ECT ieskatā bija būtisks aspekts, lai lietā Kuzmickaja v. Lithuania skatīto gadījumu atzītu par Konvencijas 6. pantam piekritīgu (97.lpp.).
Vienlaikus norādām, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Romanauskas vs LT 2008 ir sniegusi policijas provokācijas definīciju, proti, policijas provokācija ir tur, kur tiesībsargājošās iestādes amatpersona vai cita persona, kas rīkojas viņas uzdevumā neaprobežojas vien tikai ar faktiski nepieciešamo pasīvo izmeklēšanas rīcību, bet veic tādu ietekmi uz personu, kā uzkūdot to uz nozieguma izdarīšanu, kurš citā gadījumā nemaz netiktu pastrādāts, lai pēc tam to fiksētu un iegūtu pierādījumus.
Savukārt lietā Veselov and others vs Russia norādīts, ka kūdīšana (policijas provokācija) ir jebkāda rīcība,kas var tikt vērtēta kā spiediens, lai panāktu to, ka persona izdara noziedzīgu nodarījumu.
Likuma "Par policiju" 12.panta pirmās daļas 34.punktā ir noteikts kontrolpirkuma veikšanas tiesiskais pamats. Praksē policijas darbinieks kontrolpirkumu veic bez provokācijas, proti, policijas darbinieks vai kontrolpirkumā iesaistītā persona kontrolpirkuma laikā aprobežojas ar pasīvu rīcību apstākļu noskaidrošanā, proti, nemēģinot pierunāt pārdevēju.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/d2ba6989-b947-41e9-9f20-3489e940a6e4
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Valsts kancelejas Tiesību aktu projektu publiskā portāla sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” publicētā iebildumu un priekšlikumu izteikšanas termiņa ietvaros no sabiedrības pārstāvjiem iebildumi vai priekšlikumi par projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Pašvaldības policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts policijas un pašvaldības policijas uzdevumi tiks paplašināti - turpmāk tiks veikti arī attālināti kontrolpirkumi
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ietekmē rīcības virzienu "Drošība" Nr.439 - uzlabota sabiedrības iesaiste un atbildīga rīcība noziegumu atpazīšanā un novēršanā
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar kontrolpirkumu veikšanas mehānismu tiek samazināts negodprātīgu personu skaits, kuri likumīgā apritē esošas preces pārdod/ piegādā vai sniedz pakalpojumus, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Projekts labvēlīgi ietekmē nepilngadīgu personu veselību, jo nepilngadīgām personām nav iespējas saņemt savam vecumam neatbilstošas preces vai pakalpojumus.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izpildes rezultātā tiks apstrādāti to personu dati, kuras tiks iesaistītas kontrolpirkuma veikšanā.
Valsts policija un pašvaldības policija apstrādās iesaistītās personas un likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, norēķina konta numuru kredītiestādē un iegādātās preces piegādes adresi, ja veikts attālināts kontrolpirkums.
Ja kontrolpirkuma laikā tiek izmantoti tehniskie līdzekļi, Valsts policija un pašvaldības policija apstrādās iesaistītās personas, tās likumiskā pārstāvja un pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja vai kurjera balss ierakstu. Policija nodrošina, ka gadījumos, kad pēc kontrolpirkuma veikšanas netiek konstatēts likumpārkāpums, ar Kontrolpirkuma veikšanas aktu iegūtie personas dati, tai skaitā ar tehnisko līdzekli iegūtais balss ieraksts, tiek nekavējoties dzēsti. Ja, veicot kontrolpirkumu, konstatē likumpārkāpumu, policija nodrošina, ka iesaistītās personas un tās likumiskā pārstāvja personas dati, tai skaitā ar tehnisko līdzekli iegūtais balss ieraksts, vienkopus tiek glabāti attiecīgi līdz kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa vai resoriskās pārbaudes pabeigšanai policijā.
Policija Kontrolpirkuma veikšanas aktā ietvers informāciju, kura datu subjektam sniedzama atbilstoši likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 11.pantam.
Personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI un likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" prasībām.
Valsts policija un pašvaldības policija apstrādās iesaistītās personas un likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, norēķina konta numuru kredītiestādē un iegādātās preces piegādes adresi, ja veikts attālināts kontrolpirkums.
Ja kontrolpirkuma laikā tiek izmantoti tehniskie līdzekļi, Valsts policija un pašvaldības policija apstrādās iesaistītās personas, tās likumiskā pārstāvja un pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja vai kurjera balss ierakstu. Policija nodrošina, ka gadījumos, kad pēc kontrolpirkuma veikšanas netiek konstatēts likumpārkāpums, ar Kontrolpirkuma veikšanas aktu iegūtie personas dati, tai skaitā ar tehnisko līdzekli iegūtais balss ieraksts, tiek nekavējoties dzēsti. Ja, veicot kontrolpirkumu, konstatē likumpārkāpumu, policija nodrošina, ka iesaistītās personas un tās likumiskā pārstāvja personas dati, tai skaitā ar tehnisko līdzekli iegūtais balss ieraksts, vienkopus tiek glabāti attiecīgi līdz kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa vai resoriskās pārbaudes pabeigšanai policijā.
Policija Kontrolpirkuma veikšanas aktā ietvers informāciju, kura datu subjektam sniedzama atbilstoši likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 11.pantam.
Personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI un likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" prasībām.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērna vislabākajās interesēs ir nebūt pieejamām bērnu vecumam neatbilstošām precēm un pakalpojumiem.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi