Anotācija (ex-ante)

Šobrīd situācija attiecībā uz darba apjomu Eirojustā ir būtiski mainījusies. Eirojustā katru gadu reģistrēto lietu skaits pieaug un darba apjoms palielinās, ko ietekmē vairāki faktori – globalizācija, kas veicina arī starptautiskās noziedzības pieaugumu un attīstību, ģeopolitika un bruņoti konflikti Eiropas Savienības kaimiņvalstīs, Eirojusta funkciju un darbības paplašināšana, digitalizācija un citi.

Attiecīgi arī lietu skaits, ar kurām strādā Latvijas pārstāvniecība Eirojustā, katru gadu ir audzis un darba noslodze nav salīdzināma ar 2019. gadu. Pēdējo gadu laikā Latvija ir būtiski progresējusi Eirojusta izmeklēšanas koordinēšanas instrumentu izmantošanā. Kā apliecina pēdējo gadu darba pārskati un statistika, ir būtiski pieaudzis lietu skaits, kurās ir sniegts Eirojusta atbalsts, kā arī ir sasniegti labi rezultāti ātras un efektīvas starptautiskās sadarbības nodrošināšanā konkrētu kriminālprocesu norisē. 2022. gadā Latvijas iestādes iniciēja un/vai piedalījās 46 koordinācijas sanāksmēs, kas ir 84% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 4 koordinācijas centros un 14 apvienotajās izmeklēšanas grupās. 2023. gadā koordinācijas sanāksmju skaits pieaudzis par 26 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Latvijas pārstāvniecība Eirojustā organizējusi un atbalstījusi 58 koordinācijas sanāksmes – 31 sanāksme organizēta pēc Latvijas iniciatīvas un 27 sanāksmes pēc citu valstu iniciatīvas. 2023. gadā Latvijas pārstāvniecība Eirojustā piedalījusies divos koordinācijas centros, kā arī sniegusi aktīvu atbalstu 9 jaunu apvienotās izmeklēšanas grupu izveidē, sekmējot starpvalstu sarunas, kā arī apvienoto izmeklēšanas grupu līgumu sastādīšanu, saskaņošanu un parakstīšanu. Atbalsts tika sniegts arī 10 iepriekšējos gados izveidotajām apvienotās izmeklēšanas grupām. Ar Eirojusta starpniecību Latvija šo gadu gaitā ir piedalījusies vairākās ievērojamās pārrobežu izmeklēšanās, kas ir vainagojušās ar panākumiem gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Eirojustam ir arī īpaša koordinējošā loma starp valstīm, kas veic izmeklēšanas par iespējamiem kara u.c. noziegumiem Ukrainā, kā arī ar Starptautisko krimināltiesu, lai nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu, koordināciju un atbalstu. Tā kā arī Latvijā tiek veikta izmeklēšana par Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā un Latvija ir izveidotās apvienotās izmeklēšanas grupas dalībniece, Latvijas pārstāvis Eirojustā nodrošina regulāru informācijas apmaiņu, koordināciju un atbalstu Latvijas iestādēm ar citām valstīm un Starptautisko krimināltiesu.

Ņemot vērā būtisko darba apjoma un noslodzes pieaugumu, arvien aktuālāks kļūst jautājums par Latvijas pārstāvības Eirojusta mītnē Hāgā kapacitātes stiprināšanu un iespējamu lēmuma pārskatīšanu par Eirojusta pārstāvja vietnieka vai/un palīga darba vietas noteikšanu Eirojusta mītnē Hāgā. Tas būtu arī nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas pārstāvības Eirojustā darbības nepārtrauktību un koordināciju dežūras režīmā (Eirojusta Regulas 19. pants) Latvijas pārstāvja Eirojustā prombūtnes laikā.

Lai pieņemtu lēmumu par Eirojusta pārstāvja vietnieka vai/un palīga darba vietas noteikšanu Eirojusta mītnē Hāgā, ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību" (turpmāk - noteikumi Nr. 602) noteikts pabalstu un kompensāciju par dienestu ārvalstīs apmērs tikai Latvijas pārstāvim Eirojustā, ir nepieciešams papildināt noteikumu Nr.602 pielikumos minēto amatu uzskaitījumu ar amatiem "prokurors-Eirojusta pārstāvja vietnieks" un "prokurors-Eirojusta pārstāvja palīgs".

Noteikumos Nr. 602 paredzēts pabalstu un kompensāciju par dienestu ārvalstīs sadalījums atbilstoši virsnieku sastāva iedalījumam, bet neparedz pabalstu un kompensāciju par dienestu ārvalstīs sadalījumu atbilstoši instruktoru sastāva iedalījumam, lai gan abu sastāvu – virsnieku un instruktoru dienesta gaita ir paralēla un to uzdevumi ir salāgojami starp jaunākajiem virsniekiem un vecākajiem instruktoriem, vecākajiem virsniekiem un augstākajiem instruktoriem. Šāda pieeja nenodrošina vienotu izpratni par instruktoru darba specifiku, pienākumiem un atbildību un attiecīgi arī kompensējamo izdevumu apjomu, nostādot instruktoru sastāva karavīrus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret virsnieku sastāva karavīriem.

Noteikumu Nr.602 pielikumos amatu un dienesta pakāpju uzskaitījumā ir ietverti gan karavīru amatu nosaukumi, gan karavīru dienesta pakāpes. Atsevišķos gadījumos karavīra pabalstu un kompensācijas par dienestu ārvalstīs apmērs var atšķirties atkarībā no tā, vai to nosaka atbilstoši amata nosaukumam vai karavīra dienesta pakāpei. Līdz ar to veidojas dažāda tiesību normu piemērošanas prakse attiecībā uz pabalstu un kompensāciju par dienestu ārvalstīs apmēra noteikšanu karavīriem.

Tāpat noteikumos Nr. 602 civilais amats "nozares padomnieks" netiek gradēts, savukārt faktiski amats ar šādu amata nosaukumu aizsardzības nozarē ir klasificēts dažādi atbilstoši darba apjomam un atbildības pakāpei.  Šobrīd pabalstu un kompensāciju apmērs šim amatam ir pielīdzināti pulkveža dienesta pakāpes karavīra amatiem.
 

Lai nodrošinātu vienotu pieeju visu sastāvu karavīriem pabalstu un kompensāciju par dienestu ārvalstī apmēra noteikšanā, nepieciešams arī instruktoru sastāvam noteikt pabalstu un kompensāciju par dienestu ārvalstīs apmēru atbilstoši virsnieku sastāvam līdzvērtīgam sadalījumam.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu karavīriem mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši dienesta pakāpei un izdienai, proti, atbilstoši karavīra profesionālajai sagatavotībai un pieredzei. Pēc tāda paša principa nosakāmi arī pabalstu un kompensāciju par dienestu ārvalstī apmēri. Proti, amata nosaukums ir sekundārs, primārā ir karavīra dienesta pakāpe. Līdz ar to nepieciešams svītrot no noteikumu Nr.602 pielikumiem amatu un dienesta pakāpju uzskaitījuma karavīru amatu nosaukumus.

Lai nodrošinātu pabalstu un kompensāciju izmaksu aizsardzības nozares padomniekiem atkarībā no faktiskā darba apjoma un atbildības, nepieciešams noteikumu Nr.602 pielikumu amatu un dienesta pakāpju uzskaitījumu papildināt ar amatu “vecākais aizsardzības nozares padomnieks”, pielīdzinot pabalstu un kompensāciju apmēru šim amatam ģenerālmajora dienesta pakāpes karavīru amatam. 
 

Papildus nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 602 regulējumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma skaidrību, vienotu tiesību normu piemērošanas praksi un novērstu atšķirīgas attieksmes īstenošanu. 

1) precizēta pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērnu uzturēšanos ārvalstī izmaksas kārtība, vienādojot ar algas pabalsta izmaksas kārtību;
2) precizēta personīgo mantu transportēšanas kārtība, nosakot, ka primārais personīgo mantu transportēšanas limits ir personīgo mantu transportēšanas apjoms (12m x 2,4m x 2,6 m). Ja personīgo mantu transportēšanu veic ar nosūtītājas institūcijas transportlīdzekli, tad personīgo mantu transportēšanai var netikt izmantots konteiners, taču arī šādā gadījumā personīgo mantu transportēšanas izdevumos ieskaitāmi kravas iekraušanas un izkraušanas izdevumi. Ar nosūtītāja institūcijas vadītāja kārtību, ņemot vērā institūcijas finanšu līdzekļus, institūcijas vadītājs var noteikt personīgo mantu transportēšanas apjomu, kas ir zemāks par noteikumos Nr. 602 noteikto maksimālo apjomu, kā arī noteikt kompensācijas apmēru un lēmuma par kompensācijas piešķiršanu pieņemšanas kārtību;
3) precizēta kārtība, kādā izmaksā pabalstus un kompensācijas par dienestu ārvalstīs gadījumos, ja darbinieki ir laulātie un dienē vienā dienesta vietā, attiecinot noteikumos Nr.602 nostiprinātos principus arī gadījumiem, ja  darbinieka laulātā atlīdzību par dienestu (darbu) ārvalstīs nosaka atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura apsargā Latvijas Republikas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" darbiniekiem, kas veic Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs apsaimniekošanas un tehniskās uzturēšanas darbus. Šajos gadījumos būtiski, ka darbinieka laulātā sociālās garantijas netiek samazinātas tikai tādēļ, ka darbinieka laulātā atlīdzību par dienestu (darbu) ārvalstīs nosaka atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem. Tāpat būtiski, ka darbiniekam netiek izmaksātas sociālās garantijas par laulāto, kuras jau sedz darbinieka laulātā nosūtītāja institūcija;
4) precizēta bērna skolas izdevumu kompensācijas kārtība karavīriem, svītrojot noteikumu Nr.602 50.² punktu, kas ir diskriminējoša tiesību norma un karavīru bērnus nostāda sliktākā situācijā salīdzinājumā ar pārējo darbinieku bērniem. Līdz šim šī tiesību norma nav tikusi piemērota, tāpēc tās svītrošana neradīs ietekmi uz budžetu, bet nodrošinās vienotu pieeju attiecībā uz darbinieku, kas pilda dienestu ārvalstīs, bērniem;
5) noteikumi Nr.602 papildināti ar skaidrojošu normu par noteikumos Nr.602 minēto izmaksu raksturu līdzīgi kā Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumi Nr. 598 "Kārtība, kādā civilo ekspertu nosūta dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā" un Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi";
6) precizēti amata nosaukumi pielikumos atbilstoši aktuālajai situācijai un izvairoties no amata dublēšanu.
 

Lai nodrošinātu Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem Ārlietu ministrijas noteikto veselības apdrošināšanas grozu atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam, šobrīd visās Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs nepieciešamais veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem prēmijas limits noteikts augstāks nekā maksimāli noteiktais noteikumos Nr.602. Ņemot vērā aktuālo situāciju un inflācijas ietekmi uz medicīnisko pakalpojumu izmaksu pieaugumu pasaulē, nepieciešams pārskatīt veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem maksimālo izdevumu limitu. 2024.gadā plānotais medicīnas pakalpojumu izmaksu pieaugums pasaulē ir 10,1%. Tāpat arī turpmākajos gados paredzams medicīnas pakalpojumu izmaksu pieaugums pasaulē.

Lai mazinātu administratīvo slogu un nebūtu visi gadījumi jāizskata noteikumu Nr.602 39.pantā noteiktajā kārtībā, nepieciešams noteikumos Nr.602 pārskatīt izdevumu par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem limita apmēru.