Anotācija

Mazināt augstākās izglītības iestāžu administratīvo slogu un atvieglot stipendiju piešķiršanas procesu, sašaurinot studējošo loku, par kuriem augstākās izglītības iestādēm VIIS ir obligāti jāievada studējošā vidējā svērtā atzīme.

Pašreizējā situācijā Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” 12.2.9.1 punktā ir noteikts, ka augstākās izglītības iestādēm par visiem studējošajiem ir jāievada VIIS visu semestrī vai studiju gadā (kursā) paredzēto (atbilstoši studējošā studiju plānam) studiju kursu vidējā svērtā atzīme. Lai mazinātu augstākās izglītības iestāžu administratīvo slogu un atvieglotu stipendiju piešķiršanas procesu, noteikumu projekts paredz iespēju šo informāciju obligāti ievadīt tikai par tiem studējošajiem, kuriem šī informācija ir nepieciešama sociālās stipendijas “Studētgods” piešķiršanai.
Noteikumu projekts paredz, ka studējošo loks, par kuriem būtu nepieciešams augstākās izglītības iestādēm VIIS pievienot vidējo svērto atzīmi, ir tie, kuri ir noteikti Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām” 30.¹ 5. punktā – ir imatrikulēts pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmā, otrā līmeņa profesionālā studiju programmā ar piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo bakalaura grādu un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai akadēmiskā bakalaura studiju programmā – un 30.¹ 6. punktā – studē pilna laika klātienē. Noteikumu projekts vienlaikus paredz iespēju augstākās izglītības iestādēm šo informāciju par citiem studējošajiem pievienot brīvprātīgi.

Netiek uzkrāti dati par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtotājiem, kas kārto eksāmenu, lai atzītu ārpus formālās izglītības iegūtu kvalifikāciju.

Informācija par personām, kam jākārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens, bet nav attiecīgās izglītības iestādes izglītojamie, nepieciešams ierakstīt VIIS, lai nodrošinātu vienotu pieeju, kā sistēmā tiek reģistrētas personas, kam jākārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens, un kuras saņem profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. Tāpat dati par personām, kam jākārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens, tiek izmantoti nozares monitoringam un attīstības plānošanai attiecībā uz iedzīvotāju iesaisti ārpus formālās izglītības atzīšanā, kur būtisks ir arī kārtotāju demogrāfiskais raksturojums un dalījums dažādās profesionālās kvalifikācijas nozarēs.
Minēto personu reģistrēšana ir būtiska vienotas datu aprites nodrošināšanai ar Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu, kur būs nepieciešams saņemt datus par personām, kas kārtos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus.

Akadēmiskā personāla reģistrs

Ņemot vērā, ka Augstskolu likumā vairs nav minēts, kādi dati ir jāievada Akadēmiskā personāla reģistrā, minētā informācija ir jānorāda VIIS noteikumos, attiecīgi VIIS noteikumi tiek papildināti ar jaunu punktu, uzskaitot reģistrā ievadāmos datus un precizēti atbilstoši Augstskolu likumā lietotajiem terminiem. Saskaņā ar Augstskolu likuma 87. panta otro daļu VIIS noteikumos ir iekļauta informācija par akadēmiskā personāla reģistrā iekļaujamiem datiem, datu ievadīšanas un papildināšanas kārtību. Datu uzskaitījums, kas ir ievadāmi Akadēmiskā personāla reģistrā, tiek pārņemti no Augstskolu likuma. Akadēmiskā personāla reģistrā būs jāiekļauj dati arī par akadēmiskais viespersonāls  - viesprofesoriem, asociētiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem, viesasistentiem, vadošiem viespētniekiem un viespētniekiem.
Akadēmiskā personāla reģistrā norādāmā informācijas uzskaitījums tiek pārņemts no Augstskolu likumā, kā arī VIIS noteikumi tiek papildināti ar papildus sniedzamo informāciju akadēmiskā personāla reģistram. Augstskolā nodarbinātais akadēmiskais personāls un akadēmiskais viespersonāls ir uzskatāmi par pedagogiem. Līdz ar to uz viņiem ir attiecināmi Izglītības likuma 50. pantā minēti ierobežojumi strādat par pedagogu.  Būtiski akadēmiskā personāla reģistrā ir iekļaut informāciju par personas augstāko izglītību apliecinošiem dokumentiem. Līdz šim akadēmiskā personāla reģistrā tika norādīts amata pildīšanas sākuma datus, svarīgi ir norādīt amata pildīšanas beigu datumu. Kā arī Fizisko datu reģistra tiks iegūta un ievadīta informācija par dzimumu, personas kodu, dzimšanas datumu, miršanas datumu.
Akadēmiskā personāla reģistrā slodze ir norādāma astronomiskajās stundās. Viena astronomiskā stunda ir 60 minūtes.  Izglītības un zinātnes ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei izglītības politikas jomā un VIIS sistēmas uzturētājam ir jābūt pieejamiem drošticamiem datiem par izglītību un zinātni, tai skaitā datiem par izglītības un zinātnes jomā nodarbinātajiem. Akadēmiskā personāla reģistra iekļaujamie dati ir nozīmīgi datos balstītu lēmumu pieņemšanai, izstrādājot jaunu akadēmiskās karjeras modeli. Šobrīd spēkā esošā VIIS noteikumu 52.punktā minētā funkcija (pārliecināties, vai Akadēmiskā personāla reģistram ir sniegta faktiskai situācijai atbilstoša informācija, un, ja nepieciešams, pieprasa augstākās izglītības iestādēm iesniegt informāciju, kas aktualizējama Akadēmiskā personāla reģistrā) ir Izglītības un zinātnes ministrijas kā VIIS pārziņa kompetencē, jo Izglītības kvalitātes valsts dienests nekārto Akadēmiskā personāla reģistru (Augstskolas rektors un koledžas direktors atbild par reģistram sniegto datu precizitāti, aktualitāti un atbilstību īstenībai).
 

Veicināt datos balstītas izglītības politikas īstenošanu, savstarpēji sasaistot valstij pieejamos izglītības un izglītības procesa rezultātu datus.

Pašreizējā situācijā decentralizētā veidā ir pieejams plašs informācijas apjoms par Latvijas izglītības sistēmu, bet tas ne vienmēr ir savstarpēji savietojams.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”, Izglītības un zinātnes ministrijas pārzinātā Valsts izglītības informācijas sistēma (turpmāk – VIIS) nodod Centrālajai statistikas pārvaldei (turpmāk – CSP) daļu no visiem VIIS pieejamajiem datiem, kas tiek sasaistīti ar absolventu darba tirgus gaitām. Arvien vairāk attīstoties datos balstītai politikas veidošanai, pieaug arī nepieciešamība pēc datu analīzes jaunos griezumos, ko var nodrošināt datu savienošanas iespēju paplašināšana.
Ņemot vērā 2021. gada 9. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumos Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem”, Izglītības un zinātnes ministrijai būtu lietderīgi iegūt informāciju par absolventu darba tirgus gaitām pēc to studiju un studējošā kredīta ņēmēja statusa. Līdzīgu apsvērumu dēļ ministrijai ir arī nepieciešams sasaistīt absolventu akadēmisko sagatavotību pirms studijām ar to turpmākām darba tirgus gaitām.
Papildinot līdzšinējo sasaisti starp VIIS un CSP rīcībā esošajiem datiem, tiks rastas jaunas iespējas veikt padziļinātu datu analīzi jaunos griezumos, tādējādi īstenojot efektīvāku izglītības politiku.
Saskaņā ar grozījumiem, Augstskolu likumā ir iekļauts jauns 46.² pants par augstākās izglītības programmu absolventu monitoringu. VIIS noteikumos ir nodefinēts, ka absolventu monitoringu veic CSP ikgadēji apstrādājot datus no valsts informācijas sistēmām un Izglītības un zinātnes ministrija organizē pētījumus un aptaujas, tai skaitā, starptautiski salīdzinošus pētījumus. Lai nodrošinātu pētījumu īstenošanu, kurā datu ieguves metode ir aptaujas, VIIS noteikumos ir paredzēts mehānisms, kā notiek personas datu apmaiņa (izlasē iekļautās personas kontaktinformācijas (elektroniskā pasta adrese un telefona numurs)) starp Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts ieņēmuma dienestu. No Valsts ieņēmuma dienesta saņemtās informācijas glabāšanai tiek noteikts 1 gada termiņš, lai nodrošinātu, ka pētījuma izpildītājs pēc aptauju organizēšanas var veikt nepieciešamās datu kvalitātes pārbaudes. 
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi 2022. gadā ir ieplānojusi Latvijas dalību EUROGRADUATE 2022 otrajā pilotpētījumā, kura īstenošanai tika piesaistīts finansējums absolventu aptaujas organizēšanai no ERASMUS+ programmas. Pētījumā plānoto izlasi veidos 2017. gadā (5 gadi pēc absolvēšanas) un 2021. gadā (1 gadu pēc absolvēšanas) augstākās izglītības studiju programmas absolvējušie. 
Lai nodrošinātu Ministru kabineta rīkojuma Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 125.1. pasākuma īstenošanai, tai skaitā, paredzot augstākās un profesionālās vidējās izglītības absolventu monitoringa izveidošanu, kā arī saskaņā ar Latvijas iesaisti 2017. gada 20. novembra Eiropas Padomes ieteikumu par absolventu gaitu apzināšanu  (turpmāk – absolventu monitoringu) ieviešanā,  ir nepieciešams noteikt ilgtspējīgu finansēšanas principu absolventu monitoringam nepieciešamo datu ieguvei un apstrādei.  VIIS noteikumos ir noteikts pēc kādiem kritērijiem tiek plānots finansējums datu apstrādei no valsts informācijas sistēmām un pētījumu īstenošanai.
2022. gada 1. aprīlī spēkā stājušies grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz deleģējumu MK profesionālās izglītības absolventu monitoringa veikšanai (7. panta 15⁴ punkts). Likums paredz, ka MK nosaka VIIS iesniedzamās informācijas apjomu par profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem, informācijas iesniegšanas kārtību, kā arī publiski pieejamās informācijas apjomu un publiskošanas kārtību un absolventu monitoringa veikšanai nepieciešamā finansējuma apjomu. Tāpat arī likumā noteikts, ka profesionālās izglītības absolventu monitoringu Izglītības un zinātnes ministrija veic, pamatojoties uz Profesionālās izglītības programmu absolventu reģistra datiem (21.¹ panta 2.daļa), kas savukārt ir VIIS sastāvdaļa (21.² panta 1.daļa).

VIIS datu arhivēšana un dzēšana

VIIS datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) prasībām. Izvērtējot spēkā esošo Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” redakciju, kā arī ņemot vērā datu apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, nolemts atteikties no VIIS datu anonimizēšanas, pretendentu datus uzņemšanai izglītības iestādē paredzot pārvietot uz arhīva datubāzi, bet ziņas par izglītojamo invaliditāti un ziņas, kas iegūtas no Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas paredzot dzēst ne vēlāk kā divus gadus pēc izglītojamā statusa beigām.
Vienlaikus ar šīm izmaiņām tiek pilnveidots arī normatīvais regulējums attiecībā uz personu datu dzēšanu un arhivēšanu, paredzot, ka datu dzēšana un arhivēšana notiek mēneša laikā no konkrētu notikumu iestāšanās, kas izvēlēti balstoties uz principu par minimālu personu datu apstrādi, jo esošā kārtība par datu apstrādi nekavējoties pēc attiecīgu notikumu iestāšanās rada nesamērīgu slodzi informācijas sistēmai un, ņemot vērā sistēmā uzkāto datu apjomu, sistēmas iesaisti datu apmaiņas procesos ar citām valsts un pašvaldību informācija sistēmām, nav iespējama procesa turpmāka realizācija līdzšinējā kārtībā par datu dzēšanu uzreiz pēc notikuma iestāšanās. Uzskatām, ka datu dzēšana un arhivēšana mēneša laikā pēc notikumu iestāšanās ir optimāls process un ļauj automātiskos datu apmaiņas procesus organizēt brīvdienās, kad sistēmai lietotāju skaita dēļ ir mazāka noslodze.
Precizējot normatīvo regulējumu, samazināts uz arhīva datubāzi pārvietojamo datu apjoms – uz arhīva datubāzi turpmāk nav plānots pārvietot datus par izglītojamajiem (tai skaitā studējošajiem un eksāmenu kārtotājiem), pedagogiem, izsniegtajiem izglītības dokumentiem un Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu reģistrā iekļautās ziņas. Šādas izmaiņas ir saistāmas ar VIIS tehnoloģisko risinājumu, kur nodalīt atsevišķas datu kategorijas par personu, kas ir glabājamas arhīva datubāzē un atsevišķas kategorijas, kas ir glabājamas aktuālajā datubāzē ir tehnoloģiski sarežģīti, kā arī rada papildus noslodzi sistēmā, kā rezultātā nav iespējams nodrošināt sistēmas pamatfunkciju veikšanu. Tāpat uz arhīva datubāzi nav plānots pārvietot datus, kuri noteiktā termiņā sistēmā tiks dzēsti – ziņas par vecākiem, par izglītības iestādes tehnisko personālu, par bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ziņas par izglītojamo invaliditāti un ziņas, kas iegūtas no Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas. Izvērtējot informācijas sistēmas noslodzi, tika pieņemts lēmums neveikt dubultu datu apstrādi, vispirms tos pārvietojot uz arhīva datu bāzi un pēc tam dzēšot. Attiecībā uz datu dzēšanu pievienots papildus apakšpunkts par sekojošu datu dzēšanu - ziņas par izglītojamo invaliditāti un ziņas, kas iegūtas no Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas, savukārt netiek plānots dzēst Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu reģistrā iekļautās ziņas, jo ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu dati tiek izmantoti diplomu savstarpējai salīdzināšanai no izglītības ekspertu puses, piemēram, veicot to pārbaudi pret iespējamu viltojuma faktu. Šādā gadījumā ekspertiem ir nepieciešama pēc iespējas plašāka datubāze.

Sniegt plašākas iespējas valstij pieejamo datu izmantošanai pētniecībā

Lai stiprinātu politikas analīzes kapacitāti un stiprinātu Latvijas zinātni, noteikumu projekts paredz iespēju sniegt VIIS esošos datus zinātniekiem, balstoties uz Saeimas 2015. gada 4. jūnijā pieņemtā Statistikas likuma V nodaļā “Datu izplatīšanas noteikumi” 26., 27., 28., 29., 30. pantā noteikto par datu izmantošanas iespējām pētniecības darba veikšanai.
VIIS datu pieejamības veicināšana sniegs iespējas zinātniekiem padziļināti pētīt Latvijas izglītības sistēmu un sniegt kvalitatīvākas un datos balstītas rekomendācijas, kuras Izglītības un zinātnes ministrija varēs praktiski pielietot.
Pašlaik viens no izaicinājumiem zinātniekiem pētījumu veikšanā ir mikrodatu savietošana starp vairākām dažādām datubāzēm. Lai varētu savstarpēji savietot datus, tiem ir jātiek nodotiem identificējamā veidā, kas rada būtiskus personas datu aizsardzības riskus. Lai šos riskus mazinātu, noteikumu projekts paredz iespēju CSP darboties starpnieka lomā, savietojot Izglītības un zinātnes ministrija pārraudzībā esošos datus, kas pievienoti VIIS, un CSP datus, un tad tos nododot anonimizētā veidā.

Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā minētajam Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz izglītības ieguvi un nodarbinātību, tostarp pilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz nodarbinātību arī pedagoga amatā. Vienlaikus jāņem vērā, ka attiecīgajām personām, ja tās nav Latvijas valstspiederīgās personas, tiek izsniegtas ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas, ko VIIS ir nepieciešams norādīt, lai tostarp būtu iespējams monitorēt faktisko situāciju un apkopot statistiku par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir nodarbināti izglītībā. Par Latvijas valstspiederīgajām personām norādāma informācija par pasi vai personas apliecību.
Līdztekus jāņem vērā, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas teritorijā var nebūt deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta, tādējādi ir nepieciešams norādīt faktiskās dzīvesvietas adresi (t.i. uzturēšanās vietas adresi) ar mērķi, piemēram, pēc nepieciešamības nodrošināt atbilstošu saziņu.

Noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumus Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” ar 84.1. apakšpunktu attiecībā uz informāciju, kas VIIS ir jānorāda par Ukrainas civiliedzīvotāja ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju.
Noteikumu projekts paredz papildināt minētos noteikumus Nr. 276 ar 84.2. apakšpunktu, nosakot, ka attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāju (kurš strādā par pedagogu) noteikumu Nr. 276 15.7. apakšpunktā minētās informācijas vietā norāda informāciju par faktiskās dzīvesvietas adresi (t.i. uzturēšanās vietas adresi). Attiecībā uz izglītojamiem faktiskās dzīvesvietas adreses (t.i. uzturēšanās vietas adreses) norādīšanas pienākums jau šobrīd ietverts noteikumu Nr. 276 11.23. un 11.116. apakšpunktā. Vienlaikus noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 276 ar 84.3. apakšpunktu, nosakot, ka noteikumu Nr. 276 šo noteikumu 11.25.1 apakšpunktā minētās informācijas vietā, kā arī par noteikumu 11.1 punktā minētajiem izglītojamiem (t.i. izglītojamiem starptautiskās izglītības programmās) norāda izglītojamā statusu „Ukrainas civiliedzīvotājs”.