Anotācija (ex-ante)

Lai arī iepriekšējos gados īstenoti kompleksi pasākumi cilvēkresursu plānošanai, izglītošanai, piesaistei un noturēšanai veselības aprūpes darba tirgū, valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma saskaras ar arvien jauniem izaicinājumiem cilvēkresursu nodrošinājuma jomā [1].
Nozares speciālisti vairākkārt norādījuši, ka īstenotie rezidentu reģionālās politikas pasākumi nav sasnieguši iecerēto mērķi – jaunie speciālisti neturpina darba attiecības reģionālajās ārstniecības iestādēs pēc rezidentūras pabeigšanas, līdz ar to jārod jauni rezidentūras vietu skaita plānošanas principi, kas veicinātu jau augstskolu vienotās uzņemšanas procesā atlasīt tos rezidentus, kas ir augsti motivēti turpināt profesionālo izaugsmi un karjeras attīstību valsts apmaksātajā veselības sektorā atbilstoši ārstniecības iestāžu, pašvaldību pieprasījumam un valsts apmaksāto pakalpojumu tīklam [1].

Lai veicinātu ārstniecības personu efektīvāku piesaisti un noturēšanu ne vien reģionālajās ārstniecības iestādēs, bet gan valsts apmaksātajā veselības aprūpes pakalpojumā, nepieciešama cieša sadarbība starp veselības politikas veidotājiem, ārstniecības iestādēm, izglītības iestādēm un pašvaldībām. Nepieciešams veicināt tādas motivācijas sistēmu attīstību, kuras pamatā būtu ne vien sociāli ekonomiskie stimuli, bet gan indivīda profesionālās izaugsmes veicināšana (mācības, profesionālā pilnveide, pieredzes apmaiņa u.c.) [1].

[1] Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojums Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam"
 

Lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem Noteikumos, kas veicinātu ārstu speciālistu mērķtiecīgu piesaisti ārstniecības iestādēm jau rezidentūras laikā, Veselības ministrija izveidoja darba grupu  (Veselības ministrijas 24.11.2023. rīkojums Nr.01-01.1/172 "Par darba grupas izveidi rezidentūras procesu uzlabošanai Latvijā").  
Darba grupai saskaņā ar rīkojumu bija uzdots līdz 05.01.2024. izvērtēt un izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Noteikumos:  
1. rezidentūras studiju vietu plānošanā un finansēšanas kritērijos;
2. rezidentūras pretendentu atlases organizēšana kārtībā;
3. kārtībā, kādā universitātes, ārstniecības iestādes, tai skaitā reģionālās ārstniecības iestādes un pašvaldības iesaistās rezidentu sagatavošanā.

Darba grupā tika iesaistīti pārstāvji no abām universitātēm (RSU un LU), Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno Ārstu asociācijas, slimnīcām (valsts SIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”), Latvijas Slimnīcu biedrības, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas un SIA “Veselības centrs 4”. Darba grupas sēdes tika īstenotas attālināti MS Teams platformā, tās bija atklātas sēdes, kurās piedalījās plašāks dalībnieku loks, ne tikai darba grupas apstiprinātie pārstāvji, līdz ar to tika nodrošināta plaša iesaistīto pušu pārstāvniecība. Laika periodā no 24.11.2023. - 05.01.2024. tika organizētas 7 darba grupas sēdes. 

Darba grupas priekšlikumi tika apkopoti sanāksmju protokolos, tomēr ņemot vērā darba grupai doto īso termiņu priekšlikumu izstrādei, apstiprināšanai Ministru kabinetā tiek virzīti tie darba grupas priekšlikumi, par kuriem ir panākta vienošanās vai kompromisa risinājumi. 
Pārējie priekšlikumi tiks virzīti kā uzdevumus darba grupai turpināt darbu, izvērtējot priekšlikumus pēc būtības un to ietekmi, lai nodrošinātu, ka pēc rezidentūras beigām sertificēti speciālisti strādātu tajās ārstniecības iestādēs, kur tas ir nepieciešams veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem. 

Noteikumu projektā iekļautie risinājumi: 
(1) Izmaiņas rezidentūras studiju vietu plānošanā un augstskolu, ārstniecības iestāžu lielāka iesaiste rezidentu apmācībā.
Noteikumu projekta 1.1.apakšpunkts (grozījumi Noteikumu 3.punktā un 3.1.apakšpunktā) precizē, ka turpmāk, nosakot no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo rezidentūras vietu skaitu, tiks analizēti gan slimnīcu dati, gan dati par ģimenes ārstu nodrošinājumu, kā arī dati no ambulatorajām ārstniecības iestādēm (t.sk. privātā sektora), kuras sniedz no valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, par rezidentu skaitu, kuriem atbilstoši iestādē pieejamajiem resursiem būs iespējama apmācība rezidentūras programmas ietvaros, slēdzot darba līgumu, kā arī norādot informāciju par jau noslēgtajiem rezidentūras līgumiem un mācībspēku resursiem. Iekļaujot analizējamo datu kopā visas ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, rezidentūras vietu plānošanā tiks apzināta un pēc iespējas ņemta vērā arī ambulatoro ārstniecības iestāžu vajadzība piesaistīt ārstus speciālistus. 

Ar Noteikumu projekta 1.2.apakšpunktu (grozījumi Noteikumu 4.punktā) plānots noteikt, ka turpmāk, nosakot no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo rezidentūras vietu skaitu rezidentūras uzņemšanā, tiks noteiks ne vien rezidentu skaits noteiktās specialitātēs kā līdz šim, bet arī rezidentūras vietai noteikta ārstniecības iestāde, kura būs darba vieta, kurā tiks īstenota rezidentūras programma. Darba grupas diskusijās secināts, ka esošais regulējums neļauj ārstniecības iestādēs optimāli plānot personāla resursus, pamatdarbā strādājošā personāla noslodzi, rezidentu rotāciju ciklus u.c., tāpēc ir svarīgi apzināt ārstniecības iestāžu, īpaši klīnisko universitātes slimnīcu kapacitāti nodrošināt kvalitatīvu rezidentu apmācību, kas ļautu sekmīgāk un savlaicīgāk plānot resursus, to kapacitāti un noslodzi vismaz 2 līdz 3 gadu periodā. 
Lai vienotos par rezidentu skaitu un sadalījumu pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm, Veselības ministrija veidos darba grupu, kas ir koleģiāla institūcija ar plašu pārstāvniecību, kuras uzdevums būs izvērtēt Noteikumu 3.punktā noteiktos datus un sniegt priekšlikumus Veselības ministrijai, lai līdz  1. aprīlim varētu apstiprināt rezidentu vietu skaitu uzņemšanā sadalījumā pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm, kā arī indikatīvi noteikt rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm turpmākajiem diviem gadiem, kas var tikt precizēts attiecīgajā gadā. Noteiktam skaitam rezidentūras vietu mācību bāzes iestāde netiktu iezīmētas, dodot iespēju arī privātajām iestādēm iesaistīties rezidentu apmācībā.

Ar Noteikumu projekta  1.3.apakšpunktu Noteikumi tiek papildināti ar jaunu 4.¹ punktu, nosakot, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietas prioritāri plāno un organizē klīniskajās universitāšu slimnīcās, specializētajās ārstniecības iestādēs, reģionu daudzprofilu slimnīcās un ģimenes ārsta praksēs. Rezidentu apmācību bāzes (ar kuru rezidentam ir darba līgums) izvēlei  jābūt cieši saistītai ar ārstniecības iestādes spēju nodrošināt atbilstošu apmācību kvalitāti, ko novērtēt ir augstskolu atbildība.  Ja klīniskās universitāšu slimnīcas, specializētās ārstniecības iestādes, reģionu daudzprofilu slimnīcas vai ģimenes ārsta prakses atbilstošai specialitātei nevar nodrošināt šo kvalitāti, tad rezidentūras apmācību var organizēt privātajās ārstniecības iestādēs. Attiecībā uz rotāciju cikliem (studiju kursiem) svarīgi nodrošināt, ka ārstniecības iestādē ir atbilstoša uzraugošo sertificēto speciālistu pieejamība, rezidentūras organizatoriskie aspekti, iespēja apgūt specialitātei nepieciešamās prasmes un zināšanas. 
Prasību par no valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietu plānošanu prioritāri klīniskajās universitāšu slimnīcās, specializētajās ārstniecības iestādēs, reģionu daudzprofilu slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs pamato šādi faktori: 
1) ir svarīgi stiprināt slimnīcas un slimnīcu uzņemšanas nodaļas (Valdības rīcības plāna 13.2.apakšpunktā definētais darbības rezultāts); 
2) Latvijā slimnīcās nodarbināto ārstu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir zemākais no visām Baltijas valstīm (OECD statistika).

Valsts	2012.gads	2021.gads
Igaunija	2,23	2,3
Latvija	1,71	1,86
Lietuva	2,73	3

3) Ģimenes ārsta specialitāti raksturo novecojoša vecuma struktūra – 439 ģimenes ārsti jeb 35 % ir pensijas vecuma vai vecāki, kā arī saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) aptaujas datiem (uz 01.01.2023.) no kopējā ģimenes ārstu skaita (1220), līguma attiecības ar NVD līdz 2026.gadam plāno pārtraukt 155 ģimenes ārsti. 

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) ieskatā nepieciešams Noteikumu projektu papildināt ar konkrētiem kritērijiem, kā rezidentūras vietas tiks sadalītas starp 4.¹ punktā minētajām ārstniecības iestādēm. LSB no savas puses aicina papildināt anotāciju un iekļaut proporcionalitātes principu, proti rezidentūras vietu sadalījumā tiek ņemts vērā pakalpojumu apjoms un tā proporcionālā attiecība starp Rīgu un pārējo Latviju (LSB 26.01.2024. vēstule).
Diskusijās darba grupā tika atbalstīts priekšlikums, ka Veselības ministrija veidos jaunu darba grupu, kas izvērtējot datus (Noteikumu 3.punktā minētie dati) sniegs priekšlikumu par speciālistu skaitu un sadalījumu pa ārstniecības iestādēm. Diskusijas dalībnieki vienojas, ka darba grupas sastāvā jānodrošina plaša viedokļu un interešu pārstāvniecība. Darba grupai tiks noteikts darba uzdevums – izstrādāt priekšlikumu rezidentūras vietu skaita sadalījumam pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm, kā arī kritēriji ārstniecības iestādēm, lai varētu kvalificēties rezidentu apmācībai. Veselības ministrijas ieskatā ir atbalstāms LSB ierosinājums, ka rezidentūras vietu sadalījumā tiek ņemts vērā pakalpojumu apjoms un tā proporcionālā attiecība starp Rīgu un pārējo Latviju. LSB priekšlikums tiks izskatīts iepriekš minētajā darba grupā.

Lai nodrošinātu samērīgu rezidentu piesaisti reģioniem un skaidrāku pienākumu un tiesību sadalījumu starp rezidentūru nodrošinošām ārstniecības iestādēm, LSB lūdz izvērtēt iespēju Noteikumu projektu papildināt ar nosacījumu, ka ne mazāk kā 20% no rezidentu apmācības un nodarbinātības tiek nodrošināta reģionu daudzprofilu slimnīcās, ņemot vērā ārstniecības iestādēs esošos ārstniecības profilus un resursus rezidenta apmācības nodrošināšanai (LSB 26.01.2024. vēstule).
Atzīmējam, ka pēc studiju programmu vadītāja, rezidentu iniciatīvas un kopīgas saskaņošanas var veikt rotācijas uz dažādām ārstniecības iestādēm. Darba grupā diskusijā tika pausts viedoklis, ka rezidentu apmācība reģionālajās slimnīcās ir labs mehānisms zināšanu pārnesei no ekselences centriem uz reģionu, tomēr augstskolām būtu jābūt tām, kas izvēlas, kurās reģionālajās ārstniecības iestādēs rezidentūras programma atbilstošā kvalitātē var tikt nodrošināta, savstarpēji vienojoties ar iestādēm, kas darba grupas ieskatā nevar tikt regulēts normatīvo aktu ietvarā.

Lai izvairītos no situācijas, ka ir specialitātes, kurās rezidentu pieaugums ir bijis tik liels, ka nevar nodrošināt apmācību nepieciešamajā kvalitātē, svarīgi nodrošināt, ka  slimnīcas var apmācīt visus uzņemtos rezidentus, plānot rezidentu plūsmu, uzraugošo sertificēto speciālistu pieejamību, pedagoģisko kapacitāti u.c. organizatoriskos aspektus, lai dotu iespēju rezidentam apgūt specialitātei nepieciešamās prasmes un zināšanas. Ievērojot minēto, Noteikumu projekta 1.8.apakšpunkts (precizē Noteikumu 11.1. apakšpunktu) papildina ar nosacījumu, ka augstskolām, organizējot rezidentūru jānodrošina, ka  augstskola apmācāmo rezidentu sarakstu, studiju kursus un teorētisko izglītību, ir saskaņojušas ar ārstniecības iestādēm, kurās plānots apgūt praktisko un teorētisko apmācību. 

Lai īstenotu rezidentūras studiju programmas, augstskolas slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm un sadarbības līgumus ar ārstniecības iestādēm, kas ir Veselības ministrijas padotībā esošas budžeta iestādes (Noteikumu 11.5.apakšpunkts). Noteikumu projekta 1.9.apakšpunkts paredz papildināt Noteikumu 11.5.apakšpunktu ar precizējumu, ka augstskolas un ārstniecības iestādes līgums ir par rezidentu teorētisko un praktisko apmācību, kas ietver rezidenta profesionālo darbību ārstniecības iestādē, tostarp dežūras, lai nodrošinātu programmā noteikto rezultātu sasniegšanu, un rezidenta darba samaksu. Šobrīd ir paredzēts, ka rezidentu anonīmo anketēšanu veic ārstniecības iestādes saskaņā ar augstskolas un ārstniecības iestādes noslēgto līgumu, tomēr praksē ir novērots, ka rezidenti nelabprāt aizpilda šīs anketas, jo nav pārliecināti par to anonimitāti, kā arī esošais anketas formāts ir novecojis un process kopumā ir smagnējs un neefektīvs. Rezidentūras izglītības programmas kvalitātes nodrošināšanu, tostarp atgriezenisko saiti, būtu lietderīgi organizēt un nodrošināt augstskolām. Ievērojot minēto Noteikumu projekta 1.9.punkts paredz izteikt Noteikumu 11.5.3. apakšpunktu jaunā redakcijā. Nosacījumi un kritēriji kas nosaka ārstniecības iestādē realizētās studiju programmas īstenošanas kvalitātes kontroli un uzraudzību, tiek iekļauti augstskolas un ārstniecības līgumā (Noteikumu 11.5.punktā minētais līgums). Līdz ar to tiek svītrots Noteikumu 21.punkts, kas paredzēja, ka ārsts, kura vadībā strādā rezidents un rezidents katru mēnesi aizpilda novērtēšanas anketas (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts). Kā arī Noteikumu projekta 1.9.apakšpunkts paredz papildināt Noteikumu 11.5.apakšpunktu ar jaunu apakšpunktu, lai līgumā tiktu ietverti augstskolas un ārstniecības iestādes sadarbības principi rezidentu apmācībai, tajā skaitā ārstniecības iestādes pienākumus un tiesības nodrošina rezidentu teorētisko un praktisko apmācību.

Saskaņā ar Ārstniecības likuma 1.panta 19.punkta definīciju rezidentūra ir darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana valsts valodā specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā. Rezidentūras programma ietver attiecīgajai ārsta specialitātei nepieciešamo teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvi un pilnveidošanu. Līdz ar to, rezidents no vienas puses ir studējošais, kurš studē augstskolas piedāvātajā rezidentūras programmā, bet no otras puses - darbinieks, kurš strādā ārstniecības iestādē, par darbu saņemot atlīdzību. Šī pieeja ir saskaņā ar Direktīvā 2005/36/EK (Direktīvas 2005/36/EK 25.panta 2.un 3.punkts) [1]. Līdz ar to nepieciešams precizēt Noteikumus, papildot ar jaunu  11.¹ punktu (Noteikumu projekta 1.10.apakšpunkts), nosakot, ka rezidents apgūst rezidentūras programmu šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajās ārstniecības iestādēs uz darba līguma pamata.

Lai nodrošinātu rezidentūras studiju programmas rezultātu sasniegšanu, rezidenti apgūst specialitātes studiju kursos, kas ietver gan praktiskās, gan teorētiskās apmācības un dežūras. Rezidents studiju darbu īsteno atbilstoši normālajam darba laikam un ir iespējama papildu noslodze rezidentūrā dežūru ietvaros (finanšu aprēķins balstīts uz  11 stundu papildu dežūru), pie nosacījuma, ja rezidents tam rakstveidā piekritis un tas īstenojams esošā finansējuma ietvaros (Noteikumu projekta 1.11.apakšpunkts, kas precizē Noteikumu 15.punktu).

(2) Izmaiņas rezidentūras pretendentu atlases organizēšana kārtībā.
Atbilstoši Veselības ministrijas apstiprinātajam rezidentu vietu skaitam uzņemšanā sadalījumā pa specialitātēm un ārstniecības iestādēm augstskolas ar augstskolu vienotās uzņemšanas komisijas starpniecību organizē rezidentūras pretendentu uzņemšanu. Noteikumu projekta 1.4.apakšpunkts paredz atteikties no detalizētas termiņu noteikšanas vienotās uzņemšanas komisijas darbībā, kā arī no principa, ja uzņemšanas konkursā rezidentūras pretendentiem ir līdzvērtīgi rezultāti, priekšroka ir tiem rezidentūras pretendentam, kuram ir noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādi, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ārpus Rīgas, par darba tiesisko attiecību uzsākšanu attiecīgajā ārstniecības iestādē ārpus Rīgas pēc rezidentūras programmas beigšanas (Noteikumu 5.2.apakšpunkts). 
Darba grupā tika diskutēts par rezidentūras pretendentu motivāciju pieteikties uz neaizpildītām no valsts budžeta finansētām rezidentūras vietām, par principiem kā ārstniecības iestādes izvēlas rezidentus, ar ko slēgt  vienošanos par darba tiesisko attiecību uzsākšanu attiecīgajā ārstniecības iestādē ārpus Rīgas pēc rezidentūras programmas beigšanas.
Darba grupa vienojās, ka iepriekš minētajam līgumam nebūtu jābūt prioritāram otrās kārtas rezidentu atlasē, bet gan pēc rezidentūras pretendenta konkursā iegūtajiem punktiem. 
Ņemot vērā, ka Noteikumu projekts paredz jau rezidentūras plānošanas ietvaros sasaistīt konkrētās specialitātes rezidentūras vietas ar ārstniecības iestādes pieprasījumu un gatavību nodrošināt rezidentu apmācību, tādējādi jau rezidentūras laikā veicinot jauno speciālistu un ārstniecības iestāžu sadarbību, tad  ​tika lemts atteikties no Noteikumu 5.2.apakšpunktā minētās vienošanās. Vienlaikus Veselības ministrija turpinās iesāktos pasākumus mediķu atalgojuma plānveidīgā palielināšanā katru gadu, kā arī nodrošinās papildu motivāciju speciālistiem darbam reģionos. 
Ņemot vērā, ka tiek svītrots Noteikumu 5.2.apakšpunkts attiecīgi ir svītrojams arī Noteikumu 28.2.apakšpunkts un  Noteikumu 28.1.apakšpunkts ir apvienots ar Noteikumu 28.punktu (Noteikumu projekta 1.18.apakšpunkts). Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu tiek papildināti Noteikumu Noslēguma jautājumi ar jaunu punktu 43.⁸ punktu, ka rezidenti, kas uzsākuši studijas rezidentūrā līdz 01.10.2023. un kuriem ir noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādi, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ārpus Rīgas, par darba tiesisko attiecību uzsākšanu attiecīgajā ārstniecības iestādē ārpus Rīgas pēc rezidentūras programmas beigšanas un šajā vienošanās dokumentā norādītās darba tiesiskās attiecības tiks nodibinātas tajā specialitātē, piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot summāri) ir darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā ārstniecības iestādē, ar kuru ir noslēgta vienošanās, vai pašvaldības norādītajā ārstniecības iestādē, ja vienošanās ir noslēgta ar pašvaldību (Noteikumu projekta 1.22.apakšpunkts). Vienlaikus tehniski tiek precizētas Noteikumu 43.² punkts, 43.⁶1. un 43.⁶2.punktā lietotās atsauces (Noteikumu projekta  1.19., 1.20. un 1.21.apakšpunkts).

Lai ir piesaistītu rezidentus ārstniecības iestādēm rezidentūras studiju programmas laikā Noteikumu projekta 1.5.un 1.6. apakšpunkts nosaka veidu, kā rezidentūras pretendents izvēlas ārstniecības iestādi kā darba devēju ar kuru slēgs darba līgumu (Noteikumu projekta 1.10.apakšpunkts). 
Turklāt, ja rezidentūras pretendentam nav vienošanās dokumenta vai netiek aizpildītas rezidentūras vietas, tad  pēc uzņemšanas konkursa rezultātu paziņošanas rezidentūras pretendenti iegūto punktu secībā izvēlas ārstniecības iestādi kā darba devēju un augstskolu, kurā tiks apgūta rezidentūras programma. Ja pretendents neizvēlas nevienu no apstiprinātajām ārstniecības iestādēm, tad izvēles tiesības iegūst nākamais pretendents iegūto punktu secībā (Noteikumu projekta 1.7.apakšpunkts). 

 (3) Izmaiņas finansēšanas kārtībā
Izmaiņas nemaina kopējo summas apmēru, bet precizē to sadalījumu. 
Noteikumu projekta 1.12., 1.13. un 1.14. apakšpunkts (precizē Noteikumu 19.1., 19.4. un 19.4.¹ apakšpunktu), veidojot atsauci uz Noteikumu 25.punktu un svītrojot atsauci uz Noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajām ārstniecības iestādēm.  Atbilstoši Rīgas Stradiņa universitātes sniegtajam skaidrojumam, lai skaidri noteiktu, ka  līgumā nosakāmajiem finanšu līdzekļu apjomiem jābūt atbilstošiem Noteikumu 25. punktā minētajiem nosacījumiem, tai skaitā sadalījumam starp rezidentu apmācībā iesaistīto ārstu atlīdzībā par praktisko apmācību paredzētajiem finanšu līdzekļiem un ārstu atlīdzībā par teorētisko apmācību paredzētajiem finanšu līdzekļiem, kas ir būtisks princips, lai radītu priekšnosacījumus vienlīdzībai rezidentūras apmācībā iesaistīto ārstu vidū, nodrošinot, ka par noteikta veida apmācību ārstniecības iestādes saņem līdzekļus, kas atbilstoši ir jāizmanto.

Noteikumi nosaka, ka finanšu līdzekļus, augstskolas izmanto: ar rezidenta apmācību saistīto izdevumu segšanai (tai skaitā augstskolu pedagogu darba samaksai); rezidenta zinātniskajai darbībai rezidentūras ietvaros (Noteikumu 23.punkts). Noteikumu projekta 1.16.apakšpunkts paredz precizēt Noteikumu 23.1.apakšpunktu, nosakot, ka augstskolas finanšu līdzekļus izmanto ar rezidentūras procesa organizēšanu un specialitāšu programmu attīstību saistīto izdevumu segšanai. Atbilstoši Rīgas Stradiņa universitātes skaidrojumam, ka finansējums ir paredzēts arī kārtējo ar programmu attīstību saistīto izdevumu segšanai, lai nodrošinātu studiju programmu attīstību un progresu atbilstoši aktualitātēm medicīnas nozarē pasaulē un Eiropā noteiktajam vadlīnijām.

Turklāt ārstniecības iestādes finanšu līdzekļus, kas saņemti saskaņā ar augstskolas un ārstniecības iestādes noslēgto līgumu, izmanto (Noteikumu 25.pukts):
-atlīdzībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē (Noteikumu 25.1.apakšpunkts);
-ar rezidenta teorētisko un praktisko apmācību saistīto izdevumu segšanai (25.2.apakšpunkts) un
-atlīdzībai ar trešo rezidentūras gadu pamatspecialitātē un ar pirmo rezidentūras gadu papildspecialitātē un apakšspecialitātē (Noteikumu 25.3.apakšpunkts).
Saskaņā ar Noteikumu 25.2. punktu rezidenta teorētisko un praktisko apmācību saistīto izdevumu segšanai ārstniecības iestādēm tiek piešķirti 3807,60 euro kalendārajā gadā par vienu rezidentu, kas paredzēti ārstu un citu mācību personāla atlīdzībai un ar rezidentūras organizēšanu saistīto izdevumu segšanai. Lai nodrošinātu līdzvērtības principu rezidentūras procesā iesaistīto ārstu atlīdzībā, tiek precizēts Noteikumu 25.2.1.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.17.apakšpunkts), paredzot, ka ārstu un cita mācību personāla atlīdzībai – ne mazāk kā 3 432 euro par vienu rezidentu, ir sadalāmi šādi:
- atlīdzībai par rezidenta praktisko apmācību ne mazāk kā 2280,00 euro, jeb 190,00 euro mēnesī;
- atlīdzībai par rezidenta teorētisko apmācību ne vairāk kā  776,28 euro par vienu rezidentu, jeb 64,69 euro mēnesī;
- ārstu atlīdzībai, kas atbildīgi par rezidentūras organizāciju attiecīgajā ārstniecības iestādē katrā specialitātē  ne vairāk kā  375,72 euro par vienu rezidentu, jeb 31,31 euro mēnesī.
Izmaiņas nemaina kopējo summas apmēru, bet precizē tikai sadalījumu. Piedāvātais risinājums esošā budžeta ietvaros būtiski motivēs ārstus, kas nodrošina rezidentu praktisko apmācību. Rezultātā samazināsies gadījumu skaits, kad atsevišķās ārstniecības iestādēs un specialitātēs ir pārspīlēti lielas izmaksas teorētiskajai izglītībai, piemēram, atlīdzība par praktisko iesaistīties rezidentu apmācībā. 
Noteikumu projekta 1.17.apakšpunkts stājas spēkā 2024.gada 1.jūlijā (Noteikumu projekta 2.punkts).

Par Noteikumu 28.punktā minētā nosacījuma atcelšanu. Noteikumu 28.punkts nosaka, ka persona, kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot summāri) ir darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas Republikas teritorijā publiskas personas izveidotajā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, nodarbināta augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskajā institūtā veic zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes jomā (turpmāk - pēc rezidentūras atstrāde). Ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda iepriekš minētos nosacījumus (izņemot gadījumus, ja vienošanās tiek izbeigta no personas neatkarīgu iemeslu dēļ), ir izslēgta no studējošo saraksta nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, Veselības ministrija pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu.
Pēc rezidentūras nosacījumi ir attiecināmi uz rezidentiem, kuru apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Laika gaitā ir mainījušies nosacījumi, bet princips ir saglabājies – pēc rezidentūras beigšanas noteiktu laiku strādāt Latvijā ārsta specialitātē. Rezidentam ir jāizpilda tie atstrādes nosacījumi kādi bija spēkā tajā brīdī, kad rezidents tika uzņemts rezidentūrā. Periodiski ir bijušas diskusijas par pēc rezidentūras atstrādes nosacījumiem, piemēram, 2016.gadā veicot grozījumus rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumos notika diskusija par rezidentūras beigšanas nosacījumiem un to izpildes kontroli. Diskusija bija par atstrādes perioda pagarināšanu līdz pieciem gadiem.

Latvijas Jauno Ārstu asociācija (LJĀA) atkārtoti ir vērsusies Veselības ministrijā ar aicinājumu pārskatīt esošos minētos noteikumus un atcelt pēc rezidentūras atstrādi, piemēram, 2022.gadā to argumentējot:
- ierobežojumi ir pretrunā ar Eiropas Savienības Regulu Nr. 492/2011 (Par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā);
- rezidenti, kuru apmācības izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, un jebkuri citi augstskolu studenti, kuri studē par valsts budžeta līdzekļiem, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos;
- rezidents paralēli savam pilna laika darbam rezidentūrā strādā papildus, sniedz ārstniecības pakalpojumus un maksā valstij nodokļus, ko faktiski var uzskatīt par līguma nosacījumu pildīšanu;
- Noteikumi ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 106. pantu un ierobežo personas tiesības brīvi izvēlēties ne tikai nodarbošanos, bet arī darbavietu, kā arī tiesības brīvi lemt par attiecīgās nodarbošanās pabeigšanu un darbavietas atstāšanu;
- daudzās reģionālajās slimnīcās nav iespējas nodrošināt pilnas slodzes vakances;
- diskriminējoša pret jaunajām ģimenēm, jo pieprasa pēc sertifikācijas trīs sekojošus gadus pildīt pilnas slodzes darba pienākumus vai veikt valsts budžeta līdzekļu atmaksu;
- regulējums negatīvi ietekmē veselības aprūpes klīnisko pētījumu jomu, kurā vissekmīgāk var iesaistīties ārsts ar iegūtu specializāciju.

Kā arī LJĀA 26.10.2023. vēstulē sniedza viedokli par Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) priekšlikumu pārskatīt normatīvā regulējuma prasības attiecībā uz iestādēm, kurās iespējama rezidentūras atstrāde, proti, būtu jāparedz, ka rezidentūras absolventi, kas studējuši par valsts budžeta līdzekļiem atstrādi veic tajās ārstniecības iestādēs, kuras par konkrētā pakalpojuma nodrošināšanu ir noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. LJĀA atkārtoti vēršs uzmanību uz spēkā esošo normatīvo aktu negatīvo ietekmi uz cilvēkresursu pieejamību veselības aprūpes sistēmā, kā arī uz Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā definēto tiesību klāstu, ierobežojot brīvu darbaspēka kustību. LJĀA sniedz vairākus pamatojumus, piemēram, ka:
 - normatīvo aktu mērķa sasniegšanas analīze nav rezultējusies un joprojām nevar izteikties par normatīvā akta pienesumu veselības aprūpes cilvēkresursu stiprināšanā;
- daudzās reģionālajās slimnīcās nav iespējas nodrošināt pilnas slodzes vakances, kas liek ārstiem apvienot darbus slimnīcās, kuras atrodas lielā attālumā viena no otras. Rezultātā liela daļa ārstu izvēlās palikt Rīgā, kur ir plašākas iespējas strādāt pilnu slodzi vienā darbavietā;
- normatīvo aktu mērķis ir nodrošināt publisko veselības pakalpojumu saņemšanu, ko nosaka Nacionālā Veselības dienesta noslēgtie līgumi, neatkarīgi no tā sniedzēja juridiskās uzņēmējdarbības formas. Piedāvātie grozījumi, paplašinot un mīkstinot esošo regulējumu, liekas atbilstoši šī brīžā veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas tirgum.

Darba grupā Latvijas Jauno Ārstu asociācija izteica priekšlikums atcelt atstrādi. Priekšlikums tika atbalstīts, arī no klīnisko universitāšu slimnīcu un reģionālo ārstniecības iestāžu pārstāvju puses ar pamatojumu, ka obligāta pēc rezidentūras atstrāde nav arī ārstniecības iestāžu interesēs, jādomā citi veidi kā piesaistīt jaunos ārstus. Turklāt Latvijas Slimnīcu biedrības iebilda, jo ārstu speciālistu slimnīcās trūkst, nespēj konkurēt ar privāto sektoru.

Ir saņemts Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) un Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikums Noteikumu 28.punktā aizstāt vārdus “publiskas personas izveidotajā ārstniecības iestādē” ar vārdiem “ārstniecības iestādē, kura sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus”, jo valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem nodrošina tās Latvijas Republikā reģistrētās ārstniecības iestādes, kuras ir kvalificējušās NVD pakalpojumu sniedzēju atlases procesā. VADDA ieskatā nav pieņemami, ka iztrūkstošais personālresursu jautājums tiek risināts izejot no ārstniecības iestāžu dibinātāju statusa. Valsts pakalpojumu saņēmējs ir iedzīvotājs, turklāt Pacienta tiesību aizsardzības likums pacientam nosaka brīvu izvēli, kurā ārsniecības iestādē un pie kura ārsta viņam vērsties pēc palīdzības, vienīgais nosacījums- ārstniecības iestādei par minēto pakalpojumu jābūt noslēgtam līgumam ar NVD. Maksas pakalpojumus arī nenodrošina tikai privātās ārstniecības iestādes, to  dara arī publiskās, turklāt ar tendenci to īpatsvaru palielināt. VADDA ieskatā, šādam nosacījumam nav ne ekonomiska, ne ētiska, ne juridiska pamatojuma.

Par rezidentūras atstrādes nosacījumiem.
Veselības ministrija 22.01.2024. sanāksmē ar Latvijas Jauno Ārstu asociāciju vienojās, ka turpmākās diskusijas jautājums ir kā atcelt pēc rezidentūras atstrādi, nevis vai to atcelt. Turpmākā sadarbībā izstrādāt alternatīvus mehānismus, kas motivētu jaunos ārstus strādāt valsts sektorā. 
Šobrīd jau Noteikumu projektā tiek iestrādāts viens no mehānismiem, ka uzņemšanā rezidentūras vietas tiek saistītas ar konkrētu ārstniecības iestādi, kas ir rezidenta pamat darba vieta. 
Apsvērumi, kas pamato pēc rezidentūras atstrādi:
[1] slimnīcās trūkst ārstu speciālistu, uz 1000 iedz. Latvijā 1,86, Igaunijā -2,3, Lietuvā – 3, ārsti, pie tam Latvijā izteikta ārstu novecošanās;
[2] ārējā migrācija un nepietiekams studiju skaits nav Latvijas galvenā problēma, bet novecošanās un plūsma uz privāto sektoru;
[3] Satversmes tiesas lēmums, ka atstrāde ir pamatota, jo sabiedrības intereses saņemt veselības aprūpes pakalpojumus prevalē pār indivīda (rezidenta) interesēm.

Apsvērumi, kas pamato atteikties no pēc rezidentūras atstrādes:
[1] piespiedu mehānisms nav labs risinājums, svarīgi, ka slimnīcas izmanto motivējošos pasākumus – alga, darba vide, iespēja uzturēt un palielināt profesionālo pieredzi;
[2] Veselības ministrijai tas ir milzīgs administratīvais slogs, lai pārbaudītu atstrādes nosacījumu izpildi, tiesvedības un visbeidzot naudas līdzekļu piedziņa ar tiesu izpildītājiem;
[3] Izglītības un zinātnes ministrija virza augstskolu institucionālo finansēšanas modeli, kur paredzētas jomas stipendijas (kreditēšana) – ar domu, ja strādā svarīgajā nozarē, tad kredītu dzēš, šis būtu labāks risinājums, nekā atstrāde;
[4] ir specialitātes – zobārstniecībā, psihoterapijā – kur maz valsts/pašvaldību pakalpojumu sniedzēju;
[5] un tomēr ir situācijas, ka slimnīcas nevar piedāvāt atstrādei pilnu slodzi, tad rezidentam ir jāmeklē vēl cita iestāde, lai būtu pilna slodze;
[6] Noteikumu projektā ir ietverta iniciatīva - uzņemšanā rezidentūras vietas sasaite ar konkrētu ārstniecības iestādi, līdz ar to dodot iespēju veidot labu sadarbību arī pēc rezidentūras.

Lai izstrādātu alternatīvus, kompleksus risinājumus, lai atteiktos no Noteikumu 28.punktā minētā pienākuma, tiek papildināts Noteikumu projekta protokollēmums ar uzdevumu Veselības ministrijai to veikt līdz 2024.gad 31.decembrim. 

Kā jau VADDA norāda, ka ar šo Noteikumu projektu tiek sperts pirmais solis - paredzot, ka turpmāk rezidentu vietu plānošanā tiek iesaistītas visas ārstniecības iestādes, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Turklāt VADDA un TM priekšlikums ir līdzīgi precizēt Noteikumu 28.punktu un 43.⁶2. punktu šobrīd nav racionāls, jo Noteikumu projekta protokollēmums paredz izstrādāt alternatīvus, kompleksus risinājumus, lai atteiktos no Noteikumu 28.punkta. Bez tam Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB 26.01.2024. vēstule) norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 18.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” noteiktajam tikai publiskas personas izveidotām ārstniecības iestādēm ir pienākums sniegt diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas prasa noteikta daudzuma un kvalifikācijas cilvēkresursu nodrošināšanu. Līdz ar to šādas atrunas (par darba attiecībām publiskas personas izveidotā ārstniecības iestādē) iekļaušana noteikumu projektā LSB vērtējumā ir samērīga.