21-TA-660: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 28. maija noteikumos Nr. 228 "Slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pašreiz ir spēkā Ministru kabineta 2019.gada 28.maija noteikumi Nr.228 “Slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.228), kas nosaka prasības pārraudzības un snieguma pārbaudes veikšanai slaucamo govju un kazu ganāmpulkos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 28.maija noteikumos Nr.228 “Slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtība”” (turpmāk – noteikumu projekts), lai precizētu informāciju, kāda tiek iegūta snieguma pārbaudē slaucamo govju un kazu ganāmpulkā, noteiktu atšķirības starp pārraudzības un snieguma pārbaudes ganāmpulku, noteiktu pārbaudes termiņu pārraudzībā izmantojamiem piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem, kā arī izdarītu citus tehniskus labojumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr.228 ietver gan pārraudzības, gan snieguma pārbaudes kārtību.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam pārraudzība un snieguma pārbaude ganāmpulkos tiek veikta un iegūtie dati par dzīvniekiem tiek uzkrāti un savstarpēji salīdzināti. Pārraudzības laikā ganāmpulkā iegūst pārraudzības datus – datus par govju un kazu piena produktivitāti, kurus ganāmpulka īpašnieks izmanto ganāmpulka ekonomisko datu analizēšanai (turpmāk – pārraudzības ganāmpulks), bet – snieguma pārbaudes laikā datus, kas ietver pārraudzības datus, dzīvnieka eksterjera vērtēšanas un citus kvalitatīvus un kvantitatīvus datus lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, atbilstoši audzēšanas programmas īstenošanas mērķiem un uzdevumiem (turpmāk – snieguma pārbaudes ganāmpulks). Snieguma pārbaude ļauj ganāmpulkos izlasīt labākos vaislas dzīvniekus šķirnes uzlabošanai. Tāpat snieguma pārbaudes dati ļauj šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībai (turpmāk – biedrība) izvirzīt konkrētus mērķus un uzdevumus audzēšanas programmas turpmākajiem periodiem. Ja ganāmpulka īpašnieks ir izvēlējies veikt pārraudzību, tad pārraudzībā iekļauj visas vienā novietnē turētās slaucamās govis vai kazas. Savukārt, ja īpašnieks vēlas veikt snieguma pārbaudi, tad pārraudzības datus iegūst par visām slaucamajām govīm un kazām, bet eksterjeru vērtē un citus datus iegūst par slaucamajām govīm vai kazām, ar kurām īsteno attiecīgo audzēšanas programmu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 12. marta noteikumiem Nr. 116 “Prasības personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju” (turpmāk - noteikumi Nr.116) sertificētā persona pārraugs pārraudzības darba veikšanai saņem apliecību, bet vērtēšanas eksperts sertifikātu.
Pārraudzības datus ganāmpulkā gan govīm, gan kazām iegūst, reģistrē un uzskaita atbilstoši Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (turpmāk – ICAR) vadlīnijām, jo tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) Nr. 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā ("Dzīvnieku audzēšanas regula").
ICAR vadlīnijās ir noteikts, ka piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem ir jābūt pārbaudītiem. Lai izpildītu šo prasību, kā arī nodrošinātu iegūto pārraudzības datu ticamību, noteikumos ir noteiktas prasības attiecībā uz piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudi. Līgumus ar piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes institūcijām slēdz datu centrs, jo šī iestāde Latvijā nodrošina ICAR vadlīniju ievērošanu. Piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes institūcijas piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudi veic atbilstoši ICAR vadlīnijās, kā arī datu centra līgumā noteiktajam un uz piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem izvieto uzlīmes. Ganāmpulka īpašnieks nodrošina piena daudzuma mērīšanas līdzekļa pārbaudi atbilstoši uzlīmē noteiktajam termiņam.
Pārraudzības dati ir dati par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti (piena izslaukums, piena tauku un olbaltumvielu daudzums u.c.), kurus reģistrē pārraugs. Snieguma pārbaudes laikā iepriekšminētos pārraudzības datus reģistrē pārraugs, bet vērtēšanas eksperts vērtē govis un kazas, reģistrējot eksterjera lineārās vērtēšanas datus, kā arī citus datus saskaņā ar attiecīgās sugas un šķirnes audzēšanas programmu nosaka, piemēram, datus par temperamentu, par atnešanās vieglumu u.c. Snieguma datu apstrādei tiek izmantoti dati par dzīvnieka identifikāciju (izcelsme, šķirne, dzimšanas datums, ganāmpulka dati), laktācijām, atnešanās vecumu, ilgmūžību, starpatnešanās periodu un nedzīvi dzimušo pēcnācēju skaitu, kurus iegūst no datu centra lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra, ko ganāmpulka īpašnieki u.c. personas nodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.
Pašreiz noteikumu Nr.228 45.punkts paredz, ka vērtēšanas eksperts snieguma pārbaudes datus nosūta datu centram reizi gadā. Datu centrs nodrošina pārraudzības un snieguma pārbaudes datu uzskaiti un apstrādi, šķirnes dzīvnieku ģenētisko kvalitātes noteikšanu, datu uzglabāšanu, kā arī nepieciešamo datu apkopošanu un iesniegšanu Lauku atbalsta dienestā, valsts atbalsta maksājumu sagatavošanai. Patlaban spēkā esošais datu iesniegšanas termiņš kavē datu centram vienmērīgu un savlaicīgu datu apkopošanu.
Latvijā šķirnes dzīvnieku ģenētisko kvalitāti atbilstoši biedrības audzēšanas programmā noteiktajām prasībām nosaka datu centrs, bet šobrīd nav noteikts skaidrs un nepārprotams regulējums par šīm darbībām.
Saskaņā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumu pārraudzības un snieguma pārbaudes sastāvdaļa ir arī virspārraudzība. Noteikumos Nr.228 noteikts, ka pārraudzības datu virspārraudzību veic datu centrs, bet eksterjera vērtēšanas un izcelsmes datu virspārraudzību – šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība (turpmāk – biedrība). Gan pārraudzības datu, gan eksterjera vērtēšanas datu virpsārraudzības rezultātus izvērtē datu centra izveidota “Piena šķirņu govju un kazu virspārraudzības rezultātu izvērtēšanas komisija” (turpmāk – virspārraudzības komisija) un ir tiesīga pieņemt lēmumus par konstatētajām neatbilstībām virspārraudzības jomā. Savukārt Ministru kabineta 2019. gada 12. marta noteikumos Nr. 116 “Prasības personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju” arī ir iekļauta datu centra komisija kura vērtē un pieņem lēmumus par sertifikāta izsniegšanu, apturēšanu un anulēšanu, kā arī apliecības apturēšanu un atsaukšanu personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju (turpmāk – personu vērtēšanas komisija), līdz ar to ir izveidotas divas komisijas, kas veic vienādas funkcijas.
Noteikumu Nr.228 65.punkts paredz, ka datu centra virspārraudzības komisija izvērtē biedrību iesniegto informāciju par vērtēšanas ekspertu darbībā konstatētajām neatbilstībām un ir tiesīga pieņemt lēmumu par attiecīgo eksterjera vērtēšanas datu anulēšanu.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam pārraudzība un snieguma pārbaude ganāmpulkos tiek veikta un iegūtie dati par dzīvniekiem tiek uzkrāti un savstarpēji salīdzināti. Pārraudzības laikā ganāmpulkā iegūst pārraudzības datus – datus par govju un kazu piena produktivitāti, kurus ganāmpulka īpašnieks izmanto ganāmpulka ekonomisko datu analizēšanai (turpmāk – pārraudzības ganāmpulks), bet – snieguma pārbaudes laikā datus, kas ietver pārraudzības datus, dzīvnieka eksterjera vērtēšanas un citus kvalitatīvus un kvantitatīvus datus lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, atbilstoši audzēšanas programmas īstenošanas mērķiem un uzdevumiem (turpmāk – snieguma pārbaudes ganāmpulks). Snieguma pārbaude ļauj ganāmpulkos izlasīt labākos vaislas dzīvniekus šķirnes uzlabošanai. Tāpat snieguma pārbaudes dati ļauj šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībai (turpmāk – biedrība) izvirzīt konkrētus mērķus un uzdevumus audzēšanas programmas turpmākajiem periodiem. Ja ganāmpulka īpašnieks ir izvēlējies veikt pārraudzību, tad pārraudzībā iekļauj visas vienā novietnē turētās slaucamās govis vai kazas. Savukārt, ja īpašnieks vēlas veikt snieguma pārbaudi, tad pārraudzības datus iegūst par visām slaucamajām govīm un kazām, bet eksterjeru vērtē un citus datus iegūst par slaucamajām govīm vai kazām, ar kurām īsteno attiecīgo audzēšanas programmu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 12. marta noteikumiem Nr. 116 “Prasības personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju” (turpmāk - noteikumi Nr.116) sertificētā persona pārraugs pārraudzības darba veikšanai saņem apliecību, bet vērtēšanas eksperts sertifikātu.
Pārraudzības datus ganāmpulkā gan govīm, gan kazām iegūst, reģistrē un uzskaita atbilstoši Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (turpmāk – ICAR) vadlīnijām, jo tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) Nr. 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā ("Dzīvnieku audzēšanas regula").
ICAR vadlīnijās ir noteikts, ka piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem ir jābūt pārbaudītiem. Lai izpildītu šo prasību, kā arī nodrošinātu iegūto pārraudzības datu ticamību, noteikumos ir noteiktas prasības attiecībā uz piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudi. Līgumus ar piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes institūcijām slēdz datu centrs, jo šī iestāde Latvijā nodrošina ICAR vadlīniju ievērošanu. Piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes institūcijas piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudi veic atbilstoši ICAR vadlīnijās, kā arī datu centra līgumā noteiktajam un uz piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem izvieto uzlīmes. Ganāmpulka īpašnieks nodrošina piena daudzuma mērīšanas līdzekļa pārbaudi atbilstoši uzlīmē noteiktajam termiņam.
Pārraudzības dati ir dati par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti (piena izslaukums, piena tauku un olbaltumvielu daudzums u.c.), kurus reģistrē pārraugs. Snieguma pārbaudes laikā iepriekšminētos pārraudzības datus reģistrē pārraugs, bet vērtēšanas eksperts vērtē govis un kazas, reģistrējot eksterjera lineārās vērtēšanas datus, kā arī citus datus saskaņā ar attiecīgās sugas un šķirnes audzēšanas programmu nosaka, piemēram, datus par temperamentu, par atnešanās vieglumu u.c. Snieguma datu apstrādei tiek izmantoti dati par dzīvnieka identifikāciju (izcelsme, šķirne, dzimšanas datums, ganāmpulka dati), laktācijām, atnešanās vecumu, ilgmūžību, starpatnešanās periodu un nedzīvi dzimušo pēcnācēju skaitu, kurus iegūst no datu centra lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra, ko ganāmpulka īpašnieki u.c. personas nodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.
Pašreiz noteikumu Nr.228 45.punkts paredz, ka vērtēšanas eksperts snieguma pārbaudes datus nosūta datu centram reizi gadā. Datu centrs nodrošina pārraudzības un snieguma pārbaudes datu uzskaiti un apstrādi, šķirnes dzīvnieku ģenētisko kvalitātes noteikšanu, datu uzglabāšanu, kā arī nepieciešamo datu apkopošanu un iesniegšanu Lauku atbalsta dienestā, valsts atbalsta maksājumu sagatavošanai. Patlaban spēkā esošais datu iesniegšanas termiņš kavē datu centram vienmērīgu un savlaicīgu datu apkopošanu.
Latvijā šķirnes dzīvnieku ģenētisko kvalitāti atbilstoši biedrības audzēšanas programmā noteiktajām prasībām nosaka datu centrs, bet šobrīd nav noteikts skaidrs un nepārprotams regulējums par šīm darbībām.
Saskaņā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumu pārraudzības un snieguma pārbaudes sastāvdaļa ir arī virspārraudzība. Noteikumos Nr.228 noteikts, ka pārraudzības datu virspārraudzību veic datu centrs, bet eksterjera vērtēšanas un izcelsmes datu virspārraudzību – šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība (turpmāk – biedrība). Gan pārraudzības datu, gan eksterjera vērtēšanas datu virpsārraudzības rezultātus izvērtē datu centra izveidota “Piena šķirņu govju un kazu virspārraudzības rezultātu izvērtēšanas komisija” (turpmāk – virspārraudzības komisija) un ir tiesīga pieņemt lēmumus par konstatētajām neatbilstībām virspārraudzības jomā. Savukārt Ministru kabineta 2019. gada 12. marta noteikumos Nr. 116 “Prasības personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju” arī ir iekļauta datu centra komisija kura vērtē un pieņem lēmumus par sertifikāta izsniegšanu, apturēšanu un anulēšanu, kā arī apliecības apturēšanu un atsaukšanu personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju (turpmāk – personu vērtēšanas komisija), līdz ar to ir izveidotas divas komisijas, kas veic vienādas funkcijas.
Noteikumu Nr.228 65.punkts paredz, ka datu centra virspārraudzības komisija izvērtē biedrību iesniegto informāciju par vērtēšanas ekspertu darbībā konstatētajām neatbilstībām un ir tiesīga pieņemt lēmumu par attiecīgo eksterjera vērtēšanas datu anulēšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai arī noteikumos Nr. 228 ir vērsta uzmanība uz to, ka ganāmpuka īpašnieks snieguma pārbaudes laikā atbilstoši audzēšanas programmai iegūst pārraudzības un eksterjera vērtēšanas datus, līdzšinējā prakse liecina, ka bieži vien ganāmpulka īpašnieks neizprot atšķirību starp pārraudzības ganāmpulku un snieguma pārbaudes ganāmpulku, kā arī nav informēts par dalību audzēšanas programmas īstenošanā. Tā kā noteikumos Nr.228 nav iekļauta skaidra un nepārprotama tiesību norma, kas definē pārraudzības un snieguma pārbaudes ganāmpulku, veidojas strīdīgas situācijas starp visām pārraudzības un snieguma darbā iesaistītajām pusēm – ganāmpulka īpašniekiem, biedrībām, pārraugiem, vērtēšanas ekspertiem, kā arī virspārraudzības, pārraudzības vai snieguma pārbaudes darba kontroles veicējiem (virspārraudzību veic Lauksaimniecības datu centrs (turpmāk – datu centrs), pārraudzības un snieguma pārbaudes darba, tāpat kā pārējo ar dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu saistīto normatīvo aktu, kontroli saskaņā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumu veic Pārtikas un veterinārais dienests).
Noteikumu Nr. 228 9.punktā ir konstatēta neprecizitāte attiecībā uz dokumenta veidu, kuru saņemot fiziskā persona ir tiesīga veikt snieguma pārbaudē esošo govju un kazu eksterjera vērtēšanu atbilstoši noteikumu Nr.116 prasībām.
Noteikumi Nr.228 nosaka, ka piena mērīšanas līdzekļu pārbaude jāveic pirms pārraudzības uzsākšanas, bet ir pieļauta neprecizitāte un nav iekļautas prasības piena mērīšanas līdzekļu pārbaudes termiņiem. Līdzšinējā prakse liecina, ka iepriekšminētās tiesību normas trūkums rada domstarpības starp pārraudzības un snieguma darbā iesaistītajām pusēm.
Pašreiz noteikumos Nr.228 nav iekļauta precīza informācija par snieguma pārbaudes datiem, kuri ir jāuzkrāj. Snieguma pārbaudes dati ir datu kopums, kas ietver pārraudzības datus un eksterjera vērtēšanas datus, kā arī citus datus ģenētiskās kvalitātes noteikšanai.
Pārraudzībā un snieguma pārbaudē kopā ir iesaistīti 86% no visām slaucamajām govīm un datu centram ir nepieciešams garāks laika periods visu iesniegto datu vienmērīgai un savlaicīgai apkopošanai.
Datu centrs datu apstrādē izmanto ICAR un starptautiskās buļļu novērtēšanas organizācijas (INTERBULL) vadlīnijas. Patlaban ir iegūti pietiekami daudz kvalitatīvu un kvantitatīvu datu, lai noteiktu govju un kazu ģenētisko kvalitāti, tāpēc noteikumi tiek papildināti ar nosacījumiem par govju un kazu ģenētiskās kvalitātes noteikšanu.
Datu centrs savas darbības laikā ir secinājis, ka gan virspārraudzības, gan personu vērtēšanas komisija izvērtē savstarpēji saistītus jautājumus, kas izriet no pārraugu, vērtēšans ekspertu un biedrību veiktajiem pienākumiem un turpmāk nav nepieciešamas divas komisijas minēto jautājumu risināšanai.
Pašreizējā prakse liecina, ka noteikumu Nr.228 65.punkta regulējums nav pietiekošs, jo veidojas situācijas, kad datu centram dzīvnieku vērtēšanas rezultāti ir jāanulē, ne tikai šobrīd spēkā esošā regulējuma tvērumā.
Noteikumu Nr. 228 9.punktā ir konstatēta neprecizitāte attiecībā uz dokumenta veidu, kuru saņemot fiziskā persona ir tiesīga veikt snieguma pārbaudē esošo govju un kazu eksterjera vērtēšanu atbilstoši noteikumu Nr.116 prasībām.
Noteikumi Nr.228 nosaka, ka piena mērīšanas līdzekļu pārbaude jāveic pirms pārraudzības uzsākšanas, bet ir pieļauta neprecizitāte un nav iekļautas prasības piena mērīšanas līdzekļu pārbaudes termiņiem. Līdzšinējā prakse liecina, ka iepriekšminētās tiesību normas trūkums rada domstarpības starp pārraudzības un snieguma darbā iesaistītajām pusēm.
Pašreiz noteikumos Nr.228 nav iekļauta precīza informācija par snieguma pārbaudes datiem, kuri ir jāuzkrāj. Snieguma pārbaudes dati ir datu kopums, kas ietver pārraudzības datus un eksterjera vērtēšanas datus, kā arī citus datus ģenētiskās kvalitātes noteikšanai.
Pārraudzībā un snieguma pārbaudē kopā ir iesaistīti 86% no visām slaucamajām govīm un datu centram ir nepieciešams garāks laika periods visu iesniegto datu vienmērīgai un savlaicīgai apkopošanai.
Datu centrs datu apstrādē izmanto ICAR un starptautiskās buļļu novērtēšanas organizācijas (INTERBULL) vadlīnijas. Patlaban ir iegūti pietiekami daudz kvalitatīvu un kvantitatīvu datu, lai noteiktu govju un kazu ģenētisko kvalitāti, tāpēc noteikumi tiek papildināti ar nosacījumiem par govju un kazu ģenētiskās kvalitātes noteikšanu.
Datu centrs savas darbības laikā ir secinājis, ka gan virspārraudzības, gan personu vērtēšanas komisija izvērtē savstarpēji saistītus jautājumus, kas izriet no pārraugu, vērtēšans ekspertu un biedrību veiktajiem pienākumiem un turpmāk nav nepieciešamas divas komisijas minēto jautājumu risināšanai.
Pašreizējā prakse liecina, ka noteikumu Nr.228 65.punkta regulējums nav pietiekošs, jo veidojas situācijas, kad datu centram dzīvnieku vērtēšanas rezultāti ir jāanulē, ne tikai šobrīd spēkā esošā regulējuma tvērumā.
Risinājuma apraksts
Lai turpmāk uzlabotu un pilnveidotu normatīvo regulējumu padarot to viegli saprotamu tiek papildināts un precizēts noteikumu Nr. 228 3. un 4. punkts. Precizējums nosaka kādam mērķim tiek iegūti un izmantoti pārraudzības un snieguma pārbaudes dati, kā arī ir paredzēts, ka pirms snieguma pārbaudes uzsākšanas ganāmpulka īpašniekam jānoslēdz vienošanās ar biedrību, kā arī snieguma pārbaudes laikā jānodrošina datu ieguvi par visām audzēšanas programmas mērķim atbilstošām vienā novietnē turētām govīm vai kazām. Tā kā minētā vienošanās ir paredzēta normatīvajos aktos par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanas kārtību, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtību, tad šī nav papildu prasība un papildu administratīvais slogs ganāmpulka īpašniekiem. Minētā norma iekļauta noteikumu projektā, jo neviens normatīvais akts ganāmpulka īpašniekam nenosaka, ka pirms snieguma pārbaudes uzsākšanas vienošanās ar biedrību ir obligāta. Tomēr minēto normatīvo aktu normas kā obligātas ir attiecināmas pārsvarā uz biedrībām un neuzliek par pienākumu visām saimniecībām noslēgt vienošanos ar attiecīgo biedrību, jo audzēšanas programmas īstenošana un snieguma pārbaude (ciltsdarbs) saimniecībai ir brīvprātīgs pasākums. Lai savstarpēji saskaņotu noteikumu Nr. 228 tiesību normas un nodrošinātu skaidras un nepārprotamas prasības pārraudzības un snieguma pārbaudes ganāmpulkam noteikumu projekta 2.punkts papildina noteikumus Nr.228 ar 4.1punktu un attiecīgi 4. punkts svītro noteikumu Nr.228 13.punktu.
Noteikumu projekta 3.punktā precizēta tiesību norma attiecībā uz dokumenta veidu.
Lai turpmāk uzlabotu un sakārtotu normatīvo regulējumu un visām pārraudzības un snieguma darbā iesaistītajām pusēm būtu skaidras savas tiesības un pienākumi, noteikumu projekta 6.punkts paredz papildināt noteikumus Nr. 228 ar 23.1 punktu, nosakot pārbaudes termiņus piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem – svariem, piena mērtraukiem un slaukšanas iekārtu piena mērītājiem. Pārraudzībā izmanto divu veidu svarus, ja ganāmpulka īpašnieks plāno svarus izmantot tikai pārraudzības darbā, tos pārbauda pirms pārraudzības uzsākšanas un minētie svari nav pārbaudāmi saskaņā ar normatīvo aktu par mērījumu vienotību noteiktajām prasībām, bet tie ir derīgi pārraudzības datu iegūšanai ar nosacījumu, ka periodiski reizi divos gados tiek pārbaudīta to precizitāte (svaru pārbaudi veic noteikumos Nr.228 23.punktā minētā institūcija). Pārbaudes periods – reizi divos gados – ir noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” pielikumā noteiktajam masas mērīšanas līdzekļu verificēšanas periodiskumam. Savukārt, ja ganāmpulka īpašnieks svarus plāno izmantot ne tikai pārraudzībā, bet arī citiem saimnieciskās darbības mērķiem, tad tos verificē atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību. Noteikumos Nr.228 23.punktā minētā pārbaudes institūcija piena mērtrauku precizitātes pārbaudi arī veiks reizi divos gados, bet slaukšanas iekārtu piena mērītājiem atbilstoši ICAR vadlīnijās noteiktajam termiņam. Atbilstoši tiek precizēts arī noteikumu Nr.228 22.punkts.
Snieguma pārbaude ļauj ganāmpulkos atlasīt labākos vaislas dzīvniekus šķirnes uzlabošanai. Tāpat snieguma pārbaudes dati ļauj šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībai izvirzīt konkrētus mērķus un uzdevumus audzēšanas programmas turpmākajiem periodiem. Lai uzlabotu normatīvo regulējumu noteikumu projekta 7. un 12. punktā papildināts un precizēts noteikumu Nr. 228 38. un 47.punkts, norādot informāciju par govju un kazu snieguma pārbaudē ietveramajiem datiem. Kā arī tiek papildināts un precizēts noteikumu Nr.228 39. un 49.punkts attiecībā uz laikposmu kurā ir jāveic govju un kazu lineārā vērtēšana, attiecīgi tiek precizēts arī 50. punkts, kur ganāmpulka īpašniekam ir iespēja vērtēt dzīvnieku ne tikai pirmajā un otrajā laktācijā, ja snieguma pārbaudi uzsāk ar vecākiem dzīvniekiem.
Noteikumu Nr.228 40. punktā ir konstatēta neprecizitāte terminu lietošanā, tāpēc ar noteikumu projekta 8. punktu attiecīgā tiesību norma tiek precizēta.
Lai turpmāk uzlabotu situāciju noteikumu projekta 9. punkts precizē noteikumu Nr.228 45. punktu un nosaka, ka turpmāk snieguma pārbaudes datus vērtēšanas eksperts iesniedz datu centrā 20 dienu laikā pēc govs novērtēšanas. Kā arī noteikumu projekta 10. punkts precizē noteikumu Nr. 228 46. punktu iekļaujot tajā atsauci uz noteikumu Nr. 228 38.punktu.
Noteikumu projekts papildina noteikumus Nr. 228 ar 46.1 un 53.1 punktu, nosakot, ka datu centrs izmanto iepriekšminēto snieguma pārbaudes informāciju, lai noteiktu govju un kazu ģenētisko kvalitāti atbilstoši biedrības audzēšanas programmas prasībām.
Ņemot vērā datu centra lēmumu nodot virspārraudzības komisijas funkcijas personu vērtēšanas komisijai noteikumu projekta 15. punkts papildina un precizē noteikumu Nr.228 59.punktu. Atbilstoši normatīvajam regulējumam datu centrs precizēs minētās komisijas nolikumu.
Lai uzlabotu noteikumu Nr. 288 65.punkta regulējumu, noteikumu projekts papildina 65.2. apakšpunktu ar tiesību normu, kas paredz, ka virspārraudzības komisija ir tiesīga anulēt eksterjera vērtēšanas datus arī gadījumos, ja vērtēšanas eksperts nav ievērojis citos normatīvajos aktos par dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu noteiktās prasības.
Noteikumu projekta 3.punktā precizēta tiesību norma attiecībā uz dokumenta veidu.
Lai turpmāk uzlabotu un sakārtotu normatīvo regulējumu un visām pārraudzības un snieguma darbā iesaistītajām pusēm būtu skaidras savas tiesības un pienākumi, noteikumu projekta 6.punkts paredz papildināt noteikumus Nr. 228 ar 23.1 punktu, nosakot pārbaudes termiņus piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem – svariem, piena mērtraukiem un slaukšanas iekārtu piena mērītājiem. Pārraudzībā izmanto divu veidu svarus, ja ganāmpulka īpašnieks plāno svarus izmantot tikai pārraudzības darbā, tos pārbauda pirms pārraudzības uzsākšanas un minētie svari nav pārbaudāmi saskaņā ar normatīvo aktu par mērījumu vienotību noteiktajām prasībām, bet tie ir derīgi pārraudzības datu iegūšanai ar nosacījumu, ka periodiski reizi divos gados tiek pārbaudīta to precizitāte (svaru pārbaudi veic noteikumos Nr.228 23.punktā minētā institūcija). Pārbaudes periods – reizi divos gados – ir noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” pielikumā noteiktajam masas mērīšanas līdzekļu verificēšanas periodiskumam. Savukārt, ja ganāmpulka īpašnieks svarus plāno izmantot ne tikai pārraudzībā, bet arī citiem saimnieciskās darbības mērķiem, tad tos verificē atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību. Noteikumos Nr.228 23.punktā minētā pārbaudes institūcija piena mērtrauku precizitātes pārbaudi arī veiks reizi divos gados, bet slaukšanas iekārtu piena mērītājiem atbilstoši ICAR vadlīnijās noteiktajam termiņam. Atbilstoši tiek precizēts arī noteikumu Nr.228 22.punkts.
Snieguma pārbaude ļauj ganāmpulkos atlasīt labākos vaislas dzīvniekus šķirnes uzlabošanai. Tāpat snieguma pārbaudes dati ļauj šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībai izvirzīt konkrētus mērķus un uzdevumus audzēšanas programmas turpmākajiem periodiem. Lai uzlabotu normatīvo regulējumu noteikumu projekta 7. un 12. punktā papildināts un precizēts noteikumu Nr. 228 38. un 47.punkts, norādot informāciju par govju un kazu snieguma pārbaudē ietveramajiem datiem. Kā arī tiek papildināts un precizēts noteikumu Nr.228 39. un 49.punkts attiecībā uz laikposmu kurā ir jāveic govju un kazu lineārā vērtēšana, attiecīgi tiek precizēts arī 50. punkts, kur ganāmpulka īpašniekam ir iespēja vērtēt dzīvnieku ne tikai pirmajā un otrajā laktācijā, ja snieguma pārbaudi uzsāk ar vecākiem dzīvniekiem.
Noteikumu Nr.228 40. punktā ir konstatēta neprecizitāte terminu lietošanā, tāpēc ar noteikumu projekta 8. punktu attiecīgā tiesību norma tiek precizēta.
Lai turpmāk uzlabotu situāciju noteikumu projekta 9. punkts precizē noteikumu Nr.228 45. punktu un nosaka, ka turpmāk snieguma pārbaudes datus vērtēšanas eksperts iesniedz datu centrā 20 dienu laikā pēc govs novērtēšanas. Kā arī noteikumu projekta 10. punkts precizē noteikumu Nr. 228 46. punktu iekļaujot tajā atsauci uz noteikumu Nr. 228 38.punktu.
Noteikumu projekts papildina noteikumus Nr. 228 ar 46.1 un 53.1 punktu, nosakot, ka datu centrs izmanto iepriekšminēto snieguma pārbaudes informāciju, lai noteiktu govju un kazu ģenētisko kvalitāti atbilstoši biedrības audzēšanas programmas prasībām.
Ņemot vērā datu centra lēmumu nodot virspārraudzības komisijas funkcijas personu vērtēšanas komisijai noteikumu projekta 15. punkts papildina un precizē noteikumu Nr.228 59.punktu. Atbilstoši normatīvajam regulējumam datu centrs precizēs minētās komisijas nolikumu.
Lai uzlabotu noteikumu Nr. 288 65.punkta regulējumu, noteikumu projekts papildina 65.2. apakšpunktu ar tiesību normu, kas paredz, ka virspārraudzības komisija ir tiesīga anulēt eksterjera vērtēšanas datus arī gadījumos, ja vērtēšanas eksperts nav ievērojis citos normatīvajos aktos par dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu noteiktās prasības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Slaucamo govju un kazu ganāmpulku īpašnieki, kas veic pārraudzību vai snieguma pārbaudi. Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, slaucamo govju pārraudzība notiek 3775 ganāmpulkos, bet slaucamo kazu pārraudzība – 24 ganāmpulkos.
Ietekmes apraksts
Ik gadu kopējais ganāmpulku skaits, kas veic snieguma pārbaudi un pārraudzību ir aptuveni minētajās robežās.
Personas, kas veic snieguma pārbaudi, – slaucamo govju un kazu pārraugi un vērtēšanas eksperti.
Personas, kas veic snieguma pārbaudi, – slaucamo govju un kazu pārraugi un vērtēšanas eksperti.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības piena liellopu un kazu jomā: četras biedrības (Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija, Šķirnes saglabāšanas apvienība “Zilā govs”, Latvijas kazkopības biedrība).
Piena analīžu laboratorijas: trīs laboratorijas.
Piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes institūcijas: piecas institūcijas.
Piena analīžu laboratorijas: trīs laboratorijas.
Piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes institūcijas: piecas institūcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauksaimniecības datu centrsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija
Šķirnes saglabāšanas apvienība “Zilā govs”
Latvijas kazkopības biedrība
SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sanāksme 06.10.2021.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauksaimniecības datu centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi