Anotācija (ex-ante)

Šobrīd Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58. panta 1.² daļā ir noteikts publiskas personas kapitālsabiedrību loks, kurām ir pienākums publiskot nefinanšu paziņojumus vai konsolidētos nefinanšu ziņojumus, savukārt 58.² pantā ir noteikts nefinanšu paziņojuma minimālais saturs un sagatavošanas kārtība.
Atbilstoši spēkā esošajām normām nefinanšu paziņojuma sagatavošanas un publiskošanas pienākums ir publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai, kuras vidējais darbinieku skaits divus gadus pēc kārtas ir lielāks par 250 un kura atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
1) bilances kopsumma – lielāka par 20 miljoniem euro;
2) neto apgrozījums – lielāks par 40 miljoniem euro.
Finanšu ministrijas izstrādātais Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums paredz, ka pēc likuma stāšanās spēkā ilgtspējas ziņojuma sniegšanas pienākums būs visām komercsabiedrībām, kuras ir lielas sabiedrības un lielas koncerna mātes sabiedrības, kā arī mazām un vidējām sabiedrībām (izņemot mikrosabiedrības), kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, līdz ar to, ilgtspējas (nefinanšu) informācijas atklāšanas pienākums būs visām publisku personu kapitālsabiedrībām, kuras atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem, pat tad, ja nodarbināto skaits nepārsniedz 250.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu paketē tiek virzīti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas, pamatojas uz Komisijas Deleģētās direktīvas (ES) 2023/2775 (2023. gada 17. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vai grupu lieluma kritēriju korekcijām, nosaka jaunus - paaugstinātus - sliekšņus sabiedrību lieluma kategoriju noteikšanai. Ņemot vērā norādīto, vēlams salāgot padomes veidošanas kritērijus ar jaunajiem sabiedrību lieluma kritērijiem, vienlaikus vienkāršojot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas attiecīgās normas.

Lai nodrošinātu, ka publiskas personas kapitālsabiedrības pēc Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma stāšanās spēkā sniedz ilgtspējas informāciju atbilstoši minētajā likumā noteiktajai kārtībai, un novērstu iespējamu vispārīgā ziņu sniegšanas pienākuma dublēšanu speciālajās normās un regulējuma kolīzijas, Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto nefinanšu paziņojuma sniegšanas pienākumu paredzēts aizstāt ar norādi uz pienākumu sniegt ilgtspējas ziņojumu Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Ar grozījumiem no Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma  58. panta 1.² daļas tiek paredzēts izslēgt kritērijus attiecībā uz subjektiem, kam jāsniedz ilgtspējas ziņojums, saglabājot pienākumu kapitālsabiedrībai savā mājaslapā internetā publicēt arī ilgtspējas ziņojumus vai konsolidētos ilgtspējas ziņojumus par pēdējiem pieciem gadiem un šādu ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma ziņojumus. Turpmāk publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību  loks, uz kuriem attiecināms ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pienākums, tiks noteikts 58.² pantā.
Grozījumi Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.² panta pirmajā daļā paredz, ka turpmāk lielas publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī lielas koncerna mātes sabiedrības ilgtspējas ziņojumus sniegs atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām prasībām, kas attiecināmas uz lielām kapitālsabiedrībām un lielām koncerna mātes sabiedrībām. Šajā kategorijā pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma paaugstināto kritēriju spēkā stāšanās ietilps 21 valsts kapitālsabiedrība, 2 valsts kontrolētas kapitālsabiedrības un 9 valsts kapitālsabiedrībām piederošas vai to kontrolētas meitassabiedrības un 9 pašvaldību kapitālsabiedrība, 4 pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības.
Vienlaikus Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.² panta otrajā daļā attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām paredzēts paplašināt ilgtspējas ziņojuma sniegšanas pienākumu, paredzot, ka kapitālsabiedrība, kura ir vidēja sabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, sagatavo ilgtspējas ziņojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām prasībām, kas attiecināmas uz sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.
Šajā grupā pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma paaugstināto kritēriju spēkā stāšanās ietilps 19 valsts un valsts kontrolētas kapitālsabiedrības un 56 pašvaldību kapitālsabiedrības un 4 pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā attiecībā uz mazām un vidējām sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, ir noteiktas atvieglotas informācijas sniegšanas prasības, paredzot, ka tās var savas ilgtspējas informācijas sniegšanu ierobežot, sagatavo ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar mazo un vidējo sabiedrību ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, norādot tikai šādu informāciju:
1) īsu likuma subjekta darbības modeļa un stratēģijas aprakstu;
2) aprakstu par likuma subjekta politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;
3) informāciju par likuma subjekta galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un jebkuru likuma subjekta veikto darbību, lai novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi;
4) likuma subjekta būtiskāko ar ilgtspējas jautājumiem saistīto risku aprakstu un ziņas par likuma subjekta īstenoto attiecīgo risku vadības procesu;
5) galvenos rādītājus, kas vajadzīgi šīs rindkopas 1., 2., 3. un 4. apakšpunktā minētās informācijas atklāšanai.

Ņemot vērā samazināto ilgtspējas informācijas saturu vidējām sabiedrībām, pienākuma paplašināšanai nevajadzētu radīt būtiskas papildu administratīvās izmaksas tiem subjektiem, kas līdz šim nefinanšu paziņojumus nesniedza. Turklāt pienākums sniegt ilgtspējas informāciju paplašināts attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām tādēļ, lai ievērotu ESAO Vadlīnijās par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību ietverto principu, ka vēlams nodrošināt, lai valsts uzņēmumi attiecībā pret plašu sabiedrību rīkojas vismaz tikpat atbildīgi, cik biržas sarakstā iekļautajām sabiedrībām jābūt atbildīgām pret saviem akcionāriem. Skaidrojot šā principa tvērumu, ESAO Vadlīnijās par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību norādīts, ka vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana pret akcionāriem ietver vienlīdzīgu pieeju uzņēmuma informācijai, tātad arī ilgtspējas informācijai.
Līdz ar to pienākuma paplašināšana attiecībā uz vidējām publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām uzskatāma par instrumentu, kas nepieciešams kapitālsabiedrības un sabiedrības interešu sabalansēšanai.

Vērtējot ar likumprojektu saistīto administratīvo izmaksu apmēru, izmantots Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekta (23-TA-3235) anotācijas 2.3.sadaļā sniegtais Finanšu ministrijas indikatīvs administratīvo izmaksu aprēķins. Finanšu ministrija skaidrojusi, ka cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums nav precīzi aprēķināms, jo ilgtspējas ziņojuma vai konsolidētā ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas kārtības izstrāde katrai sabiedrībai ir individuāla, ņemot vērā tās lielumu, darbības jomu, iekšējās sistēmas tehniskos risinājumus u.tml. Tomēr sabiedrībām, kurām saskaņā ar šā brīža normatīvo regulējumu ir pienākums sagatavot un iesniegt gada pārskatu, tai skaitā arī nefinanšu paziņojumu, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju par 2022. gada finanšu pārskata revīziju, vidējais provizoriskais izcenojuma aprēķins ir*:
Lielām sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras EUR 40’000.00 – 120’000.00
Vidējām sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras EUR 20’000.00 – 40’000.00

Tā kā visas publisku personu kapitālsabiedrības, to meitas sabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības jau šobrīd atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. panta prasībām nodrošina, ka to sagatavotos gada pārskatus revidē (pārbauda) zvērināts revidents un sniedz revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem, tad vidēju kapitālsabiedrību izmaksas paplašināto ziņošanas prasību izpildei, palielināsies tikai par revidenta pārbaudes nodrošināšanu vadības ziņojumā iekļautās ilgtspējas informācijas pārbaudei.
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekta 16. pants nosaka, ka zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība reizi gadā - gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzijas laikā, apliecina:
1) ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) atbilstību šā likuma un ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu prasībām;
2) ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) formāta un tajos ietverto ziņu iezīmēšanas (marķēšanas) prasību atbilstību šā likuma 12. pantam, kā arī atbilstību Regulas (ES) Nr. 2020/8528.pantam.
Līdz ar norādīto, tā kā vidējas kapitālsabiedrības var savas ilgtspējas informācijas sniegšanu ierobežot, sniedzot tikai galvenos rādītājus, revīzijas pārskata izmaksu palielinājums nebūs būtisks.

Galvenās izmaksas, kas saistās ar ilgtspējas informācijas atklāšanu publisku personu kapitālsabiedrībās, veido ilgtspējas informācijas ziņojuma sagatavošana atbilstoši ziņošanas prasībām, jo saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/815 vadības ziņojums jāsagatavo XHTML (Extensible Hypertext Markup Language) formātā, savukārt ilgtspējas ziņojums jāiezīmē izmantojot XBRL (eXtensible Business Reporting Language) iezīmēšanas valodu. Šāds - digitalizēts ziņojums sniegšanas risinājums rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju, kā arī sniedz iespēju datus centralizēt Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī atvērtā un pieejamā formātā, kas atvieglo lasīšanu un ļauj datus salīdzināt. Aptuvenās izmaksas atbilstoši Direktīvā 2022/2464/ES noteiktajām prasībām sagatavot ilgtspējas ziņojumu vienotā elektroniskā ziņošanas formātā programmas/licenču iegādei: EUR 5’000.00 – 20’000.00

Jāņem vērā, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.panta (1.²) daļā norādītās publisku personu kapitālsabiedrības jau sniedz nefinanšu paziņojumu. Par 2022.gadu nefinanšu ziņojumus iesniedza 16 valsts kapitālsabiedrības un 6 pašvaldību kapitālsabiedrības (Publiskais pārskats  par valsts kapitālsabiedrībām, valstij un pašvaldībām piederošajām kapitāla daļām 2022. gadā. chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/GP2022_LV_Parskats-par-valsts-un-pasvaldibu-kapitalsabiedribam-un-dalam-2022-gada.pdf)

Ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.³ pants ietver prasības konsolidētā nefinanšu paziņojuma sniegšanai, kas tiks noteiktas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, paredzēts no Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izslēgt 58.³ pantu.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā izveidotā ilgtspējas informācijas sniegšanas kārtība attiecībā uz lielām sabiedrībām un lielām koncerna mātes sabiedrībām stāsies spēkā, sākot ar 2025. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2025. gada 1. janvārī vai 2025. kalendāra gada laikā), bet attiecībā uz mazām un vidējām sabiedrībām (izņemot mikrosabiedrības), kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, – sākot ar 2026. pārskata gadu.
Ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā jau ir noteiktas prasības nefinanšu paziņojumu iesniegšanai, tad, lai Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozīto normu stāšanās spēkā neatceltu nefinanšu ziņojumu iesniegšanas pienākumu, tiek paredzēts Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu papildināt ar pārejas noteikumu 35. punktu, kurā paredzēts, ka līdz brīdim, kad publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai kļūs saistošs pienākums sniegt ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto kārtību, tā sniedz nefinanšu paziņojumu saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju.

Lai salāgotu Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības attiecībā uz padomes veidošanu publisku personu kapitālsabiedrībās ar grozījumiem Gada pārskatu likuma normās (Likumprojekts (grozījumi) 23-TA-3181), likumprojekta grozījumos ietverta norma, kas precizē 78.panta otrajā un trešajā daļā noteiktos padomes veidošanas priekšnosacījumus. Paredzēts, ka publiskas personas kapitālsabiedrībā ar ierobežotu atbildību ir jāveido padome, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem lielas sabiedrības kritērijiem un sabiedrībai ir tiesības izveidot padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem vidējas sabiedrības kritērijiem."

Likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai Saeimā likumprojektu paketē vienlaikus ar likumprojektu "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums" (23-TA-3235).