Anotācija (ex-ante)

WBG Attīstības komitejas diskusiju centrā būs Pasaules Bankas grupas ziņojums pilnvarniekiem par WBG tālāko attīstību globālo izaicinājumu risināšanai. IMF Starptautiskajā monetārajā un finanšu komitejā tiks pārrunātas prioritātes spēcīgai un ilgtspējīgai globālās ekonomikas attīstībai – ekonomikas stabilitātes aizsardzība, atbalsts neaizsargātām valstīm un labklājības noturība nākotnē.

I. Pasaules Bankas grupas attīstība

Šis ziņojums ir sagatavots, balstoties uz 2022. gada pilnvarnieku gada sanāksmes noslēguma paziņojumu, kurā pilnvarnieki aicināja WBG uzsākt attīstības reformu procesu, lai būtiski palielinātu WBG lomu globālo izaicinājumu risināšanā. Tika izstrādāta “Attīstības ceļa karte” (Evolution Roadmap), kas ietver trīs virzienus – pilnveidot WBG misiju, tās darbības modeli un paplašināt tās finanšu kapacitāti. Sākot no šī gada janvāra, šis reformu process tiek īstenots direktoru valdes vadībā un apspriests intensīvās WBG vadības un direktoru valdes diskusijās, kuru rezultātā ir izstrādāts šis progresa ziņojums. Ziņojums uzsver nepieciešamību risināt tādus globālos izaicinājumus kā klimats, pandēmijas riski, konflikti, kā arī ilgtspējības attīstības mērķu īstenošanu.

Konteksts. Kopš 2020. gada pasaule ir pieredzējusi izaugsmes kritumu, nabadzības pieaugumu, sasniegtā attīstības līmeņa lejupslīdi, satricinājumu risku pastiprināšanos un finansējuma vajadzību kāpumu. Sastopoties ar vairākām krīzēm vienlaicīgi, nepieciešama steidzama visu attīstības jomā iesaistīto pušu rīcība, lai būtiski palielinātu finansējumu attīstībai un stiprinātu tā ietekmi uz rezultātu sasniegšanu. Pirmo reizi pēdējās desmitgadēs galējā nabadzībā esošu cilvēku skaits 2020. gadā pieauga par 11%, sasniedzot 719 milj. Vairāk kā 3 mljrd. cilvēku joprojām iztiek ar mazāk kā 6.85 USD dienā, kas ir augstākais nabadzības slieksnis. 394 milj. cilvēku 79 valstīs piedzīvo akūtu pārtikas trūkumu. Pasaules ekonomikas lēnā izaugsme, fiskālie ierobežojumi, pieaugošais parāda slogs, zemais privātā sektora investīciju līmenis un attīstības valstu pieaugošās vajadzības, tostarp, lai risinātu globālos izaicinājumus, liek meklēt jaunus veidus, lai starptautiskās attīstības palīdzības finansējums spētu piesaistīt papildu finansējumu un panāktu maksimālu ietekmi. Saglabājot apņemšanos sasniegt Pasaules Bankas (turpmāk tekstā arī – Bankas) mērķus – mazināt galējo nabadzību un veicināt kopēju labklājību, svarīgi apzināties, ka tie ir cieši saistīti ar globālo izaicinājumu risināšanas progresu. Tādējādi nepieciešama tūlītēja rīcība, lai risinātu globālos daudzkārtējos krīžu izaicinājumus un veicinātu valstu attīstību, koncentrējoties uz trim virzieniem: (1) palielināt globālo attīstības centienu ietekmi uz valstu attīstības rezultātiem; (2) risināt savstarpēji saistītus globālos izaicinājumus, tostarp klimatu, konfliktus, pandēmijas; (3) novērst krīzes, gatavoties un reaģēt uz tām. Pēc WBG aprēķiniem laikā no 2023. līdz 2030. gadam attīstības valstīm ir nepieciešami kopumā 2.4 trilj. USD gadā, lai risinātu tādus globālos izaicinājumus kā klimats, konflikti un pandēmijas. Lai arī izmaksas šķiet apjomīgas, tās var izrādīties nelielas, ja šie globālie izaicinājumi netiks risināti. Turklāt šobrīd pieejamais globālais attīstības finansējums nav pietiekams, lai risinātu krīzes un nodrošinātu ilgtspējīgu, iekļaujošu un noturīgu attīstību.

Lai risinātu globālās attīstības vajadzības, nepieciešams palielināt visu pieejamo finansējumu: publisko un privāto, iekšzemes un starptautisko, vienlaikus stiprinot zināšanas un kapacitāti. Liels potenciāls ir privātajam sektoram, kas spēj piesaistīt kapitālu, ieviest inovācijas un veicināt nodarbinātību. Privātā kapitāla plūsmas jāveicina ar pārdomātām valsts politikām un publisko finansējumu. Attiecībā uz nodokļu ieņēmumu mobilizēšanu (Domestic Resource Mobilization, DRM), būtiska ir augšupejoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme. Ar secīgu nodokļu ieņēmumu mobilizēšanas programmu palīdzību var paaugstināt valsts nodokļu pret iekšzemes kopproduktu rādītāju vidējā termiņā, lai nodrošinātu nepieciešamos resursus. Tikpat svarīgas ir stabilas ekonomikas pārvaldības un fiskālās politikas, kas veicina vietējo publisko resursu pieaugumu un privātā sektora attīstību. Izaugsmei un pārrobežu izaicinājumu risināšanai ir nepieciešamas tādas politikas, kas paplašina nodokļu bāzi, veicina nodokļu progresivitāti, mērķtiecīgāku subsīdiju izmantošanu, samazina atbrīvojumus no nodokļiem, kā arī risina nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas (tax avoidance and evasion).

Kā pasaulē vadošajai attīstības finansējuma un zināšanu institūcijai Pasaules Bankas grupai ir unikāla iespēja stiprināt centienus palīdzēt nabadzīgajām un neaizsargātajām sabiedrības grupām, veicināt valstu attīstību un stimulēt globālu rīcību. Līdz šim WBG ir nodrošinājusi attīstības valstīm lielāku krīzes finansējuma apjomu nekā citas privātās vai publiskās struktūras: 330 mljrd. USD kopš COVID-19 pandēmijas sākuma, un no tā 115 mljrd. USD pēdējā fiskālā gada ietvaros. WBG ir sniegusi arī lielāko klimata finansējumu attīstības valstīm: 90 mljrd. USD pēdējo trīs gadu laikā un gandrīz 2/5 no tā pēdējā fiskālā gada laikā.

WBG attīstības reformu process ietver trīs galveno pīlāru – vīzijas un misijas, darbības modeļa un finanšu modeļa – pārskatīšanu:

I pīlārs  “Vīzija un misija”: 2013. gadā apstiprināto WBG misiju jeb divkāršos mērķus (Twin Goals) – mazināt galēju nabadzību un veicināt kopēju labklājību – tiek piedāvāts paplašināt šādi: sekmēt ilgtspējīgu, noturīgu un iekļaujošu attīstību, lai samazinātu galēju nabadzību un palielinātu kopēju labklājību. Paplašinātajā misijas formulējumā uzsvērta pasaules ilgtspēja, noturība pret satricinājumiem un iekļautība, kas ir būtiski WBG mērķu sasniegšanai. Vienlaikus WBG turpinās īstenot savu vīziju “No nabadzības brīva pasaule” (A World Free of Poverty).

II pīlārs “Darbības modelis”: lai panāktu lielāku ietekmi ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, tai skaitā nabadzības mazināšanā valstīs ar vidējiem ienākumiem, plānots pilnveidot WBG darbības modeli četros stratēģiskos virzienos: (1) stiprināt valstu attīstības ietekmi, lai spētu risināt globālos izaicinājumus; (2) palielināt un optimizēt ietekmi valstu programmu izstrādē un īstenošanā; (3) stiprināt iesaisti reģionālā un globālā līmenī; (4) stiprināt operacionālo kapacitāti reaģēšanai uz nacionāla, reģionāla un globāla līmeņa krīzēm. Lai efektīvāk savienotu valstu programmas ar pasākumiem, kas nodrošina globālos sabiedriskos labumus (Global Public Goods, GPG), kā arī stiprinātu WBG kapacitāti reaģēšanai uz globālām krīzēm, paplašinātu valstu pieeju finansējumam un sagatavotos iespējamām globālām krīzēm nākotnē, ziņojumā ir apkopoti sākotnējie pasākumi:
(1) ieviest atjaunotus valstu diagnostikas rīkus (ar uzsvaru uz kaskādes principiem (primāri piesaistot privātā sektora finansējumu), privātā sektora veicināšanu, nodokļu ieņēmumu mobilizēšanu);
(2) ieviest pārskatītas valstu stratēģijas (Country Partnership Frameworks), kas atspoguļo valstu prioritātes un globālos izaicinājumus;
(3) atjaunot WBG korporatīvos rezultatīvos rādītājus;
(4) izstrādāt priekšlikumu “WBG Globālo prioritāšu programmu” pilotprojektam;
(5) īstenot pilotprojektu par finanšu nosacījumiem Bankas aizdevumiem, kas balstīti uz rezultātiem;
(6) paplašināt pieejamos krīzes reaģēšanas instrumentus;
(7) izveidot IFC vērtspapīrošanas ietvaru;
(8) stiprināt privātā sektora veicināšanas instrumentus (piem., garantijas);
(9) paplašināt esošo trasta fondu pieejamību donoriem IBRD, koordinēt resursu piesaisti koncesijas finansējumam izmantošanai publiskā un privātā sektorā.

Stratēģiskos virzienus papildinās divas horizontālās prioritātes: privātā kapitāla veicināšana un nodokļu ieņēmumu mobilizēšana, kas ir stūrakmeņi finansējuma piesaistei attīstības mērķiem, lai vienlaikus risinātu gan nacionālās prioritātes, gan globālos izaicinājumus. Privātā sektora attīstību plānots veicināt, stiprinot sadarbību ar privātā kapitāla sniedzējiem un veidojot tam labvēlīgu vidi. WBG var palīdzēt nodrošināt piekļuvi kapitāla tirgiem, atbalstīt vietējo institucionālo investoru attīstību un nacionālās attīstības finansējuma institūcijas, kā arī veicināt pārrobežu privātā kapitāla plūsmas, attīstot privātā līdzfinansējuma un investīciju platformas. WBG palielinās atbalstu attīstības valstīm nodokļu ieņēmumu mobilizēšanas sistēmu uzlabošanai – lai tās būtu taisnīgas, progresīvas, efektīvas un ilgtspējīgas. Plānots pilnveidot valstu diagnostiku publisko izdevumu jomā, papildinot ar nodokļu ieņēmumu mobilizēšanas vērtējumu un sniedzot rekomendācijas politikas veidošanai par fiskālās telpas paplašināšanu. Vienlaikus plānots sniegt atbalstu nelegālo finanšu plūsmu (Illicit Financial Flows) mazināšanai. Turklāt WBG vadošā loma var palīdzēt sadarbības stiprināšanā ar publisko un privāto sektoru šajā jomā, piemēram, pārstāvot attīstības valstu intereses globālos un reģionālos forumos, tostarp Platformā sadarbībai nodokļu jomā (Platform for Collaboration on Tax).

WBG turpinās izvērtēt šādus pasākumus darbības modeļa tālākai attīstībai:
(1) izpētīt papildus vērtēšanas mehānismus WBG operācijām;
(2) izstrādāt priekšlikumu reģionālo projektu veicināšanai IBRD valstīs;
(3) izstrādāt koncesijas principus;
(4) apsvērt ievainojamības kritērijus IDA/IBRD atbilstībai;
(5) izstrādāt līdzfinansējuma platformu publiskā sektora operācijām sadarbībā ar daudzpusējām attīstības bankām;
(6) izstrādāt WBG līdzfinansējuma ietvaru privātā kapitāla mobilizēšanai;
(7) izstrādāt papildināmu daudzpusējo donoru trasta fondu privātā sektora koncesijai globālo sabiedrisko labumu projektos.

III pīlārs  “Finanšu modelis”: lai palielinātu darbības ietekmi, būtiska ir arī WBG finanšu modeļa pielāgošana un finanšu kapacitātes palielināšana. WBG ir regulāri īstenojusi vairākus finanšu inovācijas, bilances optimizēšanas un kapitāla pietiekamības ietvara pārskatīšanas pasākumus. Tāpat ziņojuma pielikumā ir ietverts izvērtējums par neatkarīgā G20 paneļa rekomendācijām, kas tika izstrādātas daudzpusējo attīstības banku kapitāla pietiekamības ietvariem (G20 Panel MDB Capital Adequacy Framework, CAF). WBG direktoru valde ir paudusi atbalstu IBRD papildus bilances optimizēšanas pasākumiem finanšu kapacitātes palielināšanai potenciāli par 50 mljrd. USD nākamo 10 gadu laikā, vienlaikus turpinot aizsargāt IBRD AAA kredītreitingu, ilgtermiņa finanšu ilgtspēju un prioritārā kreditora statusu. Šie pasākumi ietver:
(1) samazināt IBRD minimālo kapitāla-aizņēmumu (Equity to Loan, E/L) rādītāju no 20% līdz 19% (~40 mljrd. USD);
(2) sagatavot valdes ziņojumu pilnvarniekiem, no statūtiem dzēšot IBRD aizdošanas limita radītos ierobežojumus (Statutory Lending Limits, SLL), un rezolūciju pilnvarniekiem izskatīšanai;
(3) īstenot pilotprogrammu 1 mljrd. USD apmērā hibrīdkapitāla emisijai kapitāla tirgos (~6 mljrd. USD);
(4) palielināt akcionāru garantiju limitu no esošiem 10 mljrd. USD uz 15 mljrd. USD (~5mljrd. USD);
(5) prezentēt IDA “Krīzes atbalsta programmu” IDA vietniekiem pavasara sanāksmju ietvaros.

Citi bilances optimizēšanas pasākumi, kas ir plānoti kā nākamie rīcības virzieni un par kuriem turpinās diskusijas Bankas valdē, ietver:
(1) kapitāla uz pieprasījuma (Callable Capital) paplašināšanu;
(2) hibrīdkapitālu akcionāriem, tai skaitā izmantojot speciālās aizņēmuma tiesības (SDR);
(3) aizdevumu portfeļa garantijas un garantiju platformu;
(4) stiprināt līdzfinansējumu WBG operācijās;
(5) Globālo datubāzi par strauji augošiem attīstības tirgiem (Global Emerging Markets risk database, GEMs): risinājumi drošai datu piekļuvei ārēji;
(6) koncesijas resursus globālo sabiedrisko labumu projektiem IBRD un privātā sektora apvienotajam finansējumam (blended finance); 
(7) WBG koncesijas finansējuma piešķiršanas ietvaru globālo sabiedrisko labumu projektu finansēšanai;
(8) IDA iespējas stiprināt ilgtermiņa finansēšanas kapacitāti (konsultējoties ar IDA vietniekiem IDA resursu 20. papildināšanas cikla (IDA20) vidēja termiņa pārskatīšanā);
(9) MIGA finanšu modeļa tālāku izmantošanu vispārējai kapitāla efektivitātei. 
 
Kaut arī ziņojumā norādītie bilances optimizēšanas pasākumi IBRD finanšu kapacitātes uzlabošanai nodrošina 50 mljrd. USD 10 gadu laikā, ziņojumā norādīts, ka, palielinot kapitālu par 10 mljrd. USD, Banka varētu nodrošināt aizdošanas kapacitāti līdz pat 100 mljrd. USD.

II. Ekonomikas stabilitātes aizsardzība, atbalsts neaizsargātām valstīm, labklājības noturība nākotnē.

Neskatoties uz globālās ekonomikas stabilizēšanos, prognozes saglabājas neskaidras un liecina par salīdzinoši vāju izaugsmi tuvākajā un vidējā termiņā. Joprojām saglabājas augsta inflācija, savukārt nesenie notikumi ASV banku sistēmā parāda nepieciešamību labot uzraudzības ietvaru trūkumus. Attīstīto valstu stingrās politikas ietekmē strauji augošas ekonomikas, kuras var zaudēt piekļuvi finanšu tirgiem. Saglabājas augsta parāda ievainojamība – 60% valstu ar zemiem ienākumiem un 25% strauji augošu ekonomiku riskē nonākt vai ir nonākušas parāda krīzē, kamēr parāda restrukturizācijas procesi kavējas. Ekonomikas izaugsmi, tostarp attiecībā uz tirdzniecības un investīciju plūsmām, negatīvi ietekmē arī ģeopolitiskā spriedze un pieaugošā fragmentācija. Lai risinātu kopējus izaicinājumus – klimata un pārtikas krīzi un augsto parāda slogu, nepieciešams stiprināt starptautisko sadarbību

IMF rosina rast pragmatiskus risinājumus, lai virzītos uz spēcīgāku un ilgtspējīgu globālo ekonomiku, koncentrējoties uz trim prioritātēm: 1) nosargāt ekonomisko stabilitāti kā pamatu spēcīgākai izaugsmei, turpinot īstenot valstu rīcībpolitikas un veicinot globālo tirdzniecību; 2) atbalstīt neaizsargātās valstis, palielinot starptautisko finanšu palīdzību un parāda atvieglojumus; 3) nodrošināt labklājību nākotnē, kopīgi risinot klimata pārmaiņas un investējot reformās, kas veicina iekļaujošāku digitālo nākotni.

Ekonomiskās stabilitātes aizsardzībai nepieciešams īstenot vairākus pasākumus. Kā būtiskākā monetārās politikas prioritāte jāsaglabā cīņa ar inflāciju, kamēr fiskālajai politikai jāturpina mazināt augsto parāda līmeni, vienlaikus atbalstot visneaizsargātākās sabiedrības grupas. Finanšu un makrouzraudzības politikas var palīdzēt stiprināt noturību pret satricinājumiem un mazināt neaizsargātību, piemēram, mājokļu tirgū. Tāpat svarīgi veicināt piegādes ķēžu noturību un mazināt cenu spiedienu, vienlaikus īstenojot tādas politikas, kas veicina noturīgu un iekļaujošu izaugsmi. Ciešāka starptautiskā sadarbība, tostarp nepieļaujot kropļojošu tirdzniecības praksi un stiprinot daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, var veicināt globālo izaugsmi un starptautiskās monetārās sistēmas stabilitāti. Veicot divpusējo uzraudzību, IMF uzsver nepieciešamību pēc saskaņota un valsts apstākļiem pielāgota politikas pasākumu kopuma, tostarp palīdzot izstrādāt politikas kapitāla plūsmu un valūtas kursa svārstīguma pārvaldībai un sniedzot ieteikumus piegādes ķēžu noturības palielināšanai. IMF arī papildus iesaistās jautājumos par izdevumiem sociālajā jomā,  sniedz atbalstu nestabilām un konfliktu skartām valstīm, kā arī uzsver nepieciešamību stiprināt pārvaldību un mazināt korupciju. Savukārt daudzpusējās uzraudzības un analītiskā darba prioritātes ir makroekonomikas politikas inflācijas ierobežošanai, tostarp monetārās un fiskālās politikas mijiedarbība, politikas pasākumi preču cenu pieauguma mazināšanai, kapitāla plūsmu, to vadības un krīžu mijiedarbība, fiskālās politikas loma paaugstinātā parāda līmeņa mazināšanai, publisko finanšu un infrastruktūras digitalizācija, kā arī nebanku finanšu sektora neaizsargātības risināšana.

Steidzami nepieciešama kopēja rīcība, lai sniegtu atbalstu neaizsargātām valstīm, nodrošinot to makroekonomisko stabilitāti un globālās ekonomikas stabilitāti. Tāpat būtiski pārvarēt pārtikas nodrošinājuma krīzi un mazināt nabadzību. Svarīgi veicināt progresu parāda krīzes risināšanai, ko varētu panākt efektīvāka G20 Vienotā ietvara parāda restrukturizācijai (Common Framework for Debt Treatment) īstenošana. IMF ir palielinājis aizdevumu apmēru neaizsargātām valstīm un turpina pārskatīt tā aizdevumu instrumentus, lai tie būtu piemēroti aktuālajām vajadzībām. Valstis ar zemiem ienākumiem un nestabilas un konfliktu skartas valstis (Dienvidsudāna, Gvineja, Haiti, Malāvija, Ukraina) ir saņēmušas ārkārtas finansējumu jaunās “Pārtikas satricinājuma programmas” (Food Shock Window) ietvaros. Strauji augošām ekonomikām ir nodrošināta piekļuve IMF piesardzības mehānismiem, kā arī paaugstināti piekļuves limiti finansējumam no IMF vispārējā resursu konta. Finansējumu no IMF vispārējā resursu konta saņēmušas Armēnija, Barbadosa, Ēģipte, Ziemeļmaķedonija, Serbija. IMF Noturības un ilgtspējības trasta fonds (Resilience and Sustainability Trust, RST) ir palīdzējis piecām valstīm - Bangladešai, Barbadosai, Jamaikai, Kostarikai, Ruandai – stiprināt noturību pret satricinājumiem klimata jomā.

Lai IMF turpinātu pildīt savu centrālo lomu globālajā finanšu drošības tīklā, šogad dalībvalstīm jāvienojas par 16. vispārējā kvotu pārskata pabeigšanu līdz šī gada beigām, nepieļaujot IMF resursu samazināšanos. Tāpat ekonomiski spēcīgās dalībvalstis tiek aicinātas papildināt IMF Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fonda (Poverty Reduction and Growth Trust, PRGT) resursus aizdevumu izsniegšanai 12.6 mljrd. SDR apmērā un subsīdijām (grantiem) 2.3 mljrd. SDR apmērā. Papildu finansējums nepieciešams arī RST, lai sniegtu atbalstu valstīm risināt klimata pārmaiņas un piesaistītu papildu finansējumu no citiem avotiem.

Parāda restrukturizācijas jomā IMF kopā ar Pasaules Banku veicina G20 Vienotā ietvara parāda restrukturizācijai īstenošanu, sniedzot informāciju kreditoriem, kopā ar Pasaules Banku un G20 Indijas prezidentūru palīdz veidot vienotu kreditoru, privātā sektora un aizņēmējvalstu izpratni, organizējot Globālā valsts parāda apaļā galda (Global Sovereign Debt Roundtable) sanāksmes, kā arī turpina uzlabot parāda caurskatāmību.

Lai nodrošinātu labklājību nākotnē, svarīgi izprast kopīgos izaicinājumus, kuru pārvarēšanai nepieciešama kopīga rīcība. Klimata pārmaiņu plašā un postošā ietekme ir arvien redzamāka visos kontinentos. Savukārt digitalizācija sniedz jaunas iespējas lielākai iekļaušanai un produktivitātei, un vienlaikus ietver makrofinansiālus riskus. IMF turpina strādāt pie klimata pārmaiņu mazināšanas politikām un to makroekonomiskās ietekmes, tostarp nodrošinot analītisko darbu, palīdzot uzlabot dalībvalstu klimata noturības politikas ietvarus un veicinot papildu klimata finansējuma piesaisti. Digitalizācijas jomā IMF analizē digitālās naudas ietekmi uz starptautisko monetāro sistēmu un digitālām pārrobežu maksājumu platformām. Tāpat IMF valde ir apstiprinājusi pieeju, lai veicinātu efektīvas politikas kriptoaktīvu jomā. IMF īstenoto uzraudzību un aizdevumu programmas papildina kapacitātes attīstības pasākumi (proti, tehniskā palīdzība), kas ir īpaši aktuāli klimata jomā, nestabilām un konfliktu skartām valstīm, kā arī risinot parāda sloga radītos izaicinājumus.

WBG ziņojuma projekts pilnvarniekiem, kas tika skatīts Bankas valdē 23.martā, atspoguļo sākotnējo progresu Bankas “Attīstības ceļa kartes” īstenošanā, salāgojot sasniedzamus attīstības rezultātus valstu nacionālā līmenī, tai skaitā ilgtspējīgu attīstības mērķu sasniegšanā, ar globālo ekonomikas izaicinājumu risināšanu. Ziņojums korekti atspoguļo īstermiņā sasniedzamos reformu mērķus – pārskatīto Bankas misiju un panākto vienošanos par bilances optimizācijas un kapitāla pietiekamības pasākumiem, kā arī izklāsta virzienus tālākam darbam, kur nepieciešamas turpmākas diskusijas, īpaši attiecībā uz Bankas darbības modeli. Ziņojumā iekļauti diskusiju jautājumi pilnvarniekiem attiecībā uz to, vai piedāvātie uzlabojumi Bankas vīzijā un misijā, darbības modelī un finanšu modelī atspoguļo pietiekamu ambīciju līmeni.

Attiecībā uz Bankas vīziju/misiju ziņojums līdzsvaroti atspoguļo gatavību saglabāt Bankas vīziju, savukārt misijā saglabāt arī divkāršos darbības mērķus un gatavību paplašināt tvērumu attiecībā uz pārrobežu izaicinājumiem – pastiprinot fokusu uz ilgtspēju, noturību un iekļaušanu. Panāktais kompromiss par Bankas vīziju/misiju sniedz iespēju direktoru valdei un Bankas vadībai turpināt diskutēt par konkrētiem priekšlikumiem par Bankas darbības modeļa pilnveidošanu. Tāpat atzinīgi vērtējams priekšlikums saglabāt fokusētu globālo izaicinājumu formulējumu, liekot uzsvaru uz klimatu, konfliktiem un pandēmijām. Tādējādi pārskatītā WBG misija ir atbalstāma.

Attiecībā uz Bankas darbības modeli ziņojums ietver pasākumus, kas atbilst Ziemeļu-Baltijas valstu grupas stratēģiskajām prioritātēm Bankas darbībā. Piedāvātie risinājumi lielākoties balstās uz mērķi paplašināt un uzlabot WBG darbību attīstības valstīs. Privātā kapitāla piesaistes jautājumi saglabā potenciālu tālākai izpētei, taču kopumā piedāvātie risinājumi atspoguļo atbilstošu ambīciju līmeni. Attiecībā uz nodokļu ieņēmumu mobilizēšanu, atzinīgi vērtējama ziņojumā iekļautā WBG apņemšanās pastiprināt fokusu uz diagnostikas rīkiem, nodokļu taisnīgumu un progresivitāti un gatavību risināt izvairīšanos no nodokļu nomaksas un nodokļu apiešanas jautājumus attīstības valstīs. Jāatzīmē, ka tieši izvairīšanās no nodokļu nomaksas dēļ attīstības valstu budžetos neieplūst 200 mljrd. USD gadā, kas ir divreiz vairāk par WBG šobrīd izsniegtajiem aizdevumiem attīstības valstīm gadā. Tomēr ziņojumā būtu jāiekļauj WBG apņemšanās izstrādāt ambiciozus nodokļu ieņēmumu mobilizācijas sasniedzamos rezultātus un politikas ietvaru, lai aktivizētu attīstības valstu rīcību šajā jomā. Tāpat WBG būtu jāizstrādā pasākumi konkrētu mērķu sasniegšanā aizdevumiem klimata jomā attiecībā uz klimata pārmaiņu novēršanu un pielāgošanos tām. Tādējādi Bankas apņemšanās stiprināt fokusu uz privātā sektora piesaisti un nodokļu ieņēmumu mobilizāciju ir atbalstāma, jo īpaši attiecībā uz nodokļu taisnīguma un progresivitātes stiprināšanu attīstības valstīs, kā arī nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas risināšanu.

Attiecībā uz finanšu modeli priekšlikumi pasākumu īstenošanai un tālākam darbam ir atbalstāmi. Sākotnējie rezultāti bilances optimizēšanas un kapitāla pietiekamības ietvara pārskatīšanas procesā demonstrē Bankas līdzšinējo veiksmīgo pieredzi bilances optimizēšanā un inovatīvu finanšu risinājumu ieviešanā, saglabājot AAA kredītreitingu, prioritārā kreditora statusu un ilgtermiņa finanšu stabilitāti. Ziņojums pilnvarniekiem uzsver, ka mērķis palielināt atbalsta sniegšanu globālo izaicinājumu risināšanā un gatavībai reaģēt uz nākamo globālo krīzi, vienlaikus saglabājot fokusu uz Bankas divkāršo mērķu un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu attīstības valstu līmenī, būs atkarīga no papildu resursiem, kas praktiski nozīmē IBRD kapitāla palielināšanu. Pietiekamu resursu pieejamība nozīmē arī to, ka būs nepieciešamība arī pēc koncesijas finansējuma. Tāpat ziņojumā pieminēts, ka arī IFC varētu būt nepieciešamība pēc kapitāla palielināšanas. Jāpiezīmē, ka sākumā būtiski nodrošināt skaidru progresu Bankas darbības uzlabošanā (better bank) – politiku izstrādē Bankas līmenī, tai skaitā privātā kapitāla piesaistē un nodokļu ieņēmumu mobilizēšanā, pirms akcionāriem tiek piedāvāts apsvērt veikt jaunas iemaksas Bankas kapitālā (bigger bank). Tādējādi ziņojumā piedāvātie pasākumi IBRD finanšu kapacitātes uzlabošanai līdz pat 50 mljrd. USD 10 gadu laikā, samazinot minimālo E/L rādītāju, atsakoties no statūtos noteiktā IBRD aizdošanas limita, ieviešot hibrīda kapitāla pilotprogrammu, paplašinot riska pārnesi ar palielinātu akcionāru garantiju limitu un stiprinot IDA krīzes ietvaru, ir atbalstāmi. Vienlaikus svarīgi turpināt darbu pie pārējo bilances optimizēšanas un kapitāla pietiekamības ietvara pasākumu izpētes. Būtiski norādīt, ka šo pasākumu īstenošana bez konkrēta akcionāru atbalsta būtu riskants signāls kredītreitingu aģentūrām un finanšu tirgiem. Šajā ziņā ziņojums līdzsvaroti atspoguļo darba programmu, kas tiešā veidā nenorāda uz kapitāla palielināšanu, vienlaikus akcentējot, ka visspēcīgākais mehānisms IBRD finanšu kapacitātes stiprināšanai ir tieši kapitāla palielināšana.

IMFC dienaskārtībā iekļautās globālās ekonomikas attīstības prioritātes – ekonomikas stabilitātes aizsardzība, atbalsts neaizsargātām valstīm un labklājības noturība nākotnē līdzsvaroti atspoguļo pašreizējos izaicinājumus, kā arī vidēja un ilgtermiņa prioritātes, un ir atbalstāmas.

Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Latvijas Republikas delegāciju dalības nodrošināšanai Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas grupas pilnvarnieku pavasara sanāksmēs, kas notiks 2023.gada 10.-16.aprīlī Vašingtonā, ASV, un informēt par tajās izskatāmajiem jautājumiem. Pavasara sanāksmju ietvaros tiek plānotas arī divpusējās tikšanās ar ASV amatpersonām un citiem sadarbības partneriem. Delegācijas vadītājs būs finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas pārstāvību atbilstoši sanāksmju darba kārtībai, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Finanšu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Latvijas Bankas un Finanšu izlūkošanas dienesta.