Anotācija (ex-ante)

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumu 3. punkts paredz, ka dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības iepazīties ar mājas lietu bez ierobežojumiem. Savukārt atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta pirmajai daļai no pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības un lietas nododamas atbilstoši nodošanas – pieņemšanas aktam. Attiecīgi minētā panta otrā daļa paredz īpašnieka pienākumu mēneša laikā nodrošināt pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo lietvedību, tajā skaitā mājas lietu vai atsevišķus tās dokumentus.

Praksē minēto tiesību un pienākumu izmantošana un izpilde ir apgrūtināta. Ekonomikas ministrijā pastāvīgi tika saņemtas dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieku rakstveida un mutvārdu sūdzības un iesniegumi, vēršot Ekonomikas ministrijas uzmanību uz to, ka pārvaldnieki nereti liek šķēršļus dzīvokļu īpašniekiem iepazīties ar savas mājas dokumentiem, proti, pārvaldnieks nesadarbojas ar īpašniekiem dokumentu uzrādīšanai vai arī pieprasītie dokumenti nemaz netiek ievietoti mājas lietā. Kā otru problemātiku jāmin mājas lietas pēctecības nenodrošināšana no pārvaldnieku puses. Praksē mājas lieta var netikt nodota pilnā apjomā nākamajam pārvaldniekam, kuram dzīvokļu īpašnieki ir uzticējuši pārvaldīšanas pienākumu pildīšanu.

Attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, norādāms, ka to pieņemšanas procesa efektivizēšana ir ilggadēji aktuāls jautājums, kura risinājums kā prioritārs mērķis tika uzstādīts arī Valdības rīcības plānā (skatīt Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 ”Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 52.1. pasākumu; pieejams https://likumi.lv/ta/id/306691-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-artura-krisjana-karina-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai). Dzīvokļu īpašnieku kopības nespēju operatīvi pieņemt lēmumus rada nepieciešamā kvoruma nodrošināšana noteiktā laikā un telpā līdztekus gan tam, ka dzīvokļu īpašnieki ikdienas ritmā ir pakļauti noteiktai dienas kārtībai, gan tādēļ, ka daudzi nevar piedalīties lēmuma pieņemšanā, jo atrodas ārpus valsts. Līdz ar tehnoloģiju attīstību, dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozarē ir sastopama prakse, ka pārvaldnieki dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanai nodrošina elektroniskus rīkus, taču šāda prakse ir retums. Turklāt, izplatoties Covid-19 infekcijai, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana attālinātos apstākļos ir kļuvusi par akūti risināmu jautājumu.

ERAF projektu ietvaros būvju ekspluatācijas uzraudzības procesa nodrošināšanai BIS izveidota būves ekspluatācijas lietas kārtošanas funkcionalitāte. Būves ekspluatācijas lietā plānots uzkrāt datus, datnes un dokumentus, kas saistīti ar konkrētās būves ekspluatāciju, piemēram, būvspeciālistu sagatavotos un iesniegtos tehniskās apsekošanas atzinumus, kā arī būvvalžu izdotos atzinumus, lēmumus, izziņas u. c. dokumentus, tādējādi nodrošinot informācijas atkalizmantošanu, tā kļūs pieejamāka dažādām ar būvniecību un būves ekspluatāciju saistītām pusēm, kā arī kontrolējošām iestādēm. Lai nodrošinātu iepriekš minētās funkcionalitātes pilnvērtīgu lietošanu, nepieciešams noteikt būves ekspluatācijas lietas tiesisko regulējumu.

Lai efektivizētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesu, nodrošinātu pārvaldnieku godīgas konkurences apstākļus, kā arī dzīvokļu īpašnieku brīvu un drošu savas mājas ekspluatācijas dokumentācijas glabāšanu un pieejamību vienuviet, kā arī tās turpmāku atkārtotu izmantošanu un nodošanu pilnīgā un nemainīgā veidā nākamajiem pārvaldniekiem, BIS funkcionalitāte papildināta ar dzīvojamo māju elektroniskās mājas lietas funkcionalitāti, kurā noteiktus dokumentu veidus un informāciju varēs sagatavot un uzglabāt tikai BIS. Turklāt dokumentus un informāciju, kas jau ir pieejama BIS citos reģistros, piemēram, informācija par ēkas energosertifikātu, būvprojektu, tehniskās apsekošanas atzinumus, mājas lietas kārtotājs varēs iegūt, izmantojot jau esošus BIS reģistrus un būvniecības lietas. Papildus 2022. gada 3. maijā stājās spēkā likums “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr.1116/Lp13), kurā iekļauti nosacījumi mājas lietas vešanai, kā arī likums “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.1115/Lp13). Savukārt BIS noteikumu grozījumu projekts satur grozījumus šādos punktos un šādam mērķim:
2.1. – sistēmas pārzinis māju pārvaldīšanas funkciju izpildei nodrošina mājas lietas kārtošanu un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu BIS;
2.3. – sistēmas pārzinis nodrošina mājas lietas un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, dokumentu un strukturētu datu uzglabāšanu vienuviet;
2.5. – sistēmas pārzinis nodrošina sabiedrību ar elektroniskiem pakalpojumiem mājas lietas kārtošanas un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas jomā;
4.15., 4.16. – sistēmā iekļaujamās informācijas apmaiņā vai piekļuvē ir iesaistīti dzīvojamo māju pārvaldnieki un dzīvokļu īpašnieki;
9. – mājas lietu kārto atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. pantam;
15.7., 16. – papildināts, ka BIS ietver ne tikai Būvniecības likumā minēto informāciju, vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi un reģistrus, bet arī lietas (mājas lietu);
17.9. – noteikts, kādu BIS noteikumu 15. punktā noteikto reģistru informāciju un 24.2. apakšpunkta informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas satur mājas lieta;
17.13. – noteikts, ka mājas lietā izmanto informāciju no ēku energosertifikātu reģistra, kadastra objekta identifikācijas un nekustamā īpašuma sastāva informāciju, kā arī pamatdatus par nekustamā īpašuma piederību (ievērojot likuma "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" (pieņemts 31.03.2022.) 20.prim viens pantu, kas paredz, ka Dzīvokļa īpašnieku identificējošos datus (fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu; juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru), kā arī datus par dzīvokļa īpašniekam piederošā dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma adresi un domājamām daļām un kadastra numuru dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanai Būvniecības informācijas sistēmā nodrošina bez maksas, izmantojot valsts informācijas sistēmas). 

Projekta 15.11. apakšpunktā nostiprināta būvniecības lietas kā BIS funkcionalitātes esamība, 15.¹ punktā definēts, kas ir būvniecības lieta, un 17.11. apakšpunktā noteikts tajā izmantoto datu apjoms, savukārt, lai nodrošinātu būves ekspluatācijas lietas kārtošanu BIS, 15.12. apakšpunktā noteikta tās esamība, 15.² punktā definēts, kas ir būves ekspluatācijas lieta, un 17.12. apakšpunktā noteikts tajā izmantoto datu apjoms, bet viscaur tekstā esošās normas papildinātas ar būvniecības lietu un būves ekspluatācijas lietu.

Projekts papildināts ar jauniem datiem no Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas – lai būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes sniegtu atskaites Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī lai nodrošinātu ārvalstnieku autentifikāciju BIS, Projekts papildināts ar fizisko personu valstisko piederību. Datu apjoms ir minimizēts, katrai personu grupai nosakot savu datu apjomu.

Papildus projekts satur šādus grozījumus:
- 28. punktā, lai saņemtu jaunus datus (dzimšanas datums un valstiskā piederība) no jaunās Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas un tādējādi nodrošinātu ārvalstnieku identifikāciju BIS, kā arī papildinātu statistiku par būvspeciālistiem un būvinspektoriem;
- 42. punktā – būvniecības atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēma aizstāta ar Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmu.

Projekts satur arī tehniskus grozījumus – noteikumos iekļauti BIS iestrādātie un ekspluatācijā esošie četri reģistri (harmonizēto būvizstrādājumu standartu reģistrs, būvizstrādājumu neatbilstību reģistrs, uzņēmumu energoauditoru reģistrs un uzņēmumu energopārskatu reģistrs), kā arī precizētas un papildinātas BIS jau realizētās datu apmaiņas ar Valsts zemes dienestu, Tiesu administrāciju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts vides dienestu, Valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Valsts kasi, Izglītības un zinātnes ministriju, Sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" un Valsts aģentūru "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs".

Projektā noteikts, ka Valsts zemes dienests nodrošinās BIS piekļuvi Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes augstas detalizācijas topogrāfiskajiem datiem. Tas tiks realizets, izmantojot WMS (OpenGIS® Web Map Service) tīmekļa pakalpi.

Papildus norādāms, ka turpmākās ERAF projekta kārtās uzlabojama BIS funkcionalitāte, nodrošinot, ka ēkas īpašnieks var piekļūt ēku energosertifikātu pielikumiem, kā arī ēkas īpašniekam BIS ēku energosertifikātu reģistrā ir iespēja atlasīt informāciju par visām īpašniekam piederošām ēkām izsniegtajiem ēku energosertifikātiem un BIS reģistrētajiem datiem.