Anotācija (ex-ante)

Pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai valstij piederošais nekustamais īpašums ir nododams pašvaldības īpašumā.

Vispārējā kārtība

  Rīkojuma projekts sagatavots, ievērojot Talsu novada domes 2022.gada 27.janvāra lēmumu Nr.34 (prot. Nr.2, 33.punkts) “Par nekustamā īpašuma “Selgas ielas atzars” Rojas pagastā ar kadastra numuru 88820081140 pārņemšanu Talsu novada pašvaldības īpašumā”.
  Rīkojuma projekts paredz nodot bez atlīdzības Talsu novada pašvaldības īpašumā valstij piederošo nekustamo īpašumu “Selgas ielas atzars” (kadastra Nr. 88820081140) - zemes vienību 0.3822 ha platībā (kadastra apzīmējums 88820081100) -  Rojas pagastā, Talsu novadā (turpmāk – nekustamais īpašums).
  Talsu novada dome 2022.gada 27.janvāra lēmumā Nr.34 ir norādījusi, ka saskaņā ar Rojas novada teritorijas plānojumu (Rojas novada pašvaldības 2011.gada 20.septembra saistošie noteikumi Nr. 22/2011, kas stājās stājas spēkā 2011.gada 4.oktobrī), nekustamais īpašums iekļaujas satiksmes teritorijā – ostas apbūvē (SO), un saskaņā ar Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem zemes zem ceļiem platība – 0,3466 ha.
Nekustamais īpašums nepieciešams Talsu novada pašvaldībai, lai saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu to izmantotu pašvaldības autonomās funkcijas - gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana) – īstenošanai.
  Likums “Par pašvaldībām” ir aizstāts ar Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā 2023. gada1. janvārī. Attiecīgi Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktā ir minēts, ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.

  VSIA “Latvijas Valsts ceļi” ar 2022.gada 24.maija vēstuli Nr.4.8 / 8170 ir informējusi Satiksmes ministriju, ka nekustamais īpašuma nav iekļauts valsts autoceļu fonda bilancē un var tikt nodots Talsu novada pašvaldības īpašumā.

  Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.454 „Noteikumi par Rojas ostas robežu noteikšanu” nekustamais īpašums ir izslēgts no Rojas ostas teritorijas robežām.
  Savukārt saskaņā ar Rojas novada domes 2016.gada 15.marta lēmumu Nr.54 (prot. Nr.3, 2.punkts) “Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu nekustamajam īpašumam “Rojas osta”, Rojā, Rojas novadā”, nekustamais īpašums tika izveidots, sadalot vienu nekustamo īpašumu "Rojas osta", Rojas novadā (jaunā adrese: Selgas iela 1, Roja, Rojas novads).
  Nekustamais īpašums ir ierakstīts Kurzemes rajona tiesas Rojas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000572213 uz Latvijas valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.

  Kadastra informācijas sistēmas teksta datos nekustamo īpašumu veidojošai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 88820081100) ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija - 0.3822 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija - 0.3822 ha;
- dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija pilsētās un ciemos - 0.0077 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap jūras piekrastes hidrometrisko (hidroloģisko) novērojumu posteni - 0.2887  ha;
-  ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam - 0.0794 ha;
-  ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam - 0.0057 ha;
-  ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar kanalizācijas spiedvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem - 0.0026 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu - 0.0080 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu - 0.0618 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu - 0.0326 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu - 0.0272 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu - 0.0002 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu - 0.0004 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu - 0.0014 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu - 0.0103 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju - 0.0041 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju - 0.0009 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju - 0.0021 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju - 0.0079 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju - 0.0067 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju - 0.0077 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju - 0.0131 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī - 0.0007 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī - 0.0007 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī - 0.0003 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju - 0.0051 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju - 0.0688 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju - 0.0020 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem - 0.0065 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekli - 0.3822 ha;
- vietējās nozīmes arheoloģiska kultūras pieminekļa teritorija un objekti - 0.2265 ha;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos - 0.0181 ha;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos - 0.0603 ha;
- vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos - 0.0773 ha;
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap kapsētu - 0.3822 ha;
- ceļa servitūta teritorija - 0.0747 ha.

  Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 5.panta pirmo un otro daļu Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.
  Nekustamo īpašumu veidojošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 88820081100) iekļaujas šādu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu teritorijās:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;
- aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem.

  Atsavināšanas aizliegums, kas attiecas uz nekustamiem īpašumiem, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1) punktā minētajam, kas ir aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, neattiecas uz gadījumu, kad valstij piederošo zemi nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto kārtību nekustamā īpašuma nodošanai bez atlīdzības vai maiņai.

  Saskaņā ar to, ka nekustamo īpašumu veidojošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 88820081100) ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu teritoriju, vairākām ekspluatācijas aizsargjoslām, sanitārās aizsargjoslas teritoriju gar kapsētu un ceļa servitūta teritoriju, uz īpašnieku ir attiecināms pienākums ievērot vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās, kas noteikti likumos un Ministru kabineta noteikumos, kā arī pašvaldību saistošajos noteikumos, un arī ar servitūtu noteiktos lietošanas tiesību aprobežojumus.

  Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums atrodas satiksmes teritorijā un Talsu novada pašvaldībai tas nepieciešams, lai gādātu par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību, pašvaldības uzdevums būs rīcībā ar nekustamo īpašumu ievērot šādu normu regulējumu:
  Likuma “Par autoceļiem” 6. panta pirmā daļa, ceturtā daļa un 4.¹ daļa noteic, ka pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.
  Maksu var ņemt par tādu autoceļu lietošanu, kas izbūvēti par privātiem līdzekļiem. Šādos gadījumos maksu nosaka autoceļa īpašnieks.
  Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem var paredzēt, ka par transportlīdzekļa novietošanu uz pašvaldības autoceļa vai ielas stāvēšanai drīkst iekasēt maksu.
  Līdz ar to, Talsu novada pašvaldībai, lemjot par maksas transportlīdzekļu novietošanas vietas izveidošanu, būs nepieciešams ievērot, ka tā būs saimnieciskā darbība.
  Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.⁵ daļa noteic, ka publiska personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā.
  Papildinošas saimnieciskās darbības apjomam ir jābūt ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu, proti, tā ir papildinoša arī tikai tad, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 20% no infrastruktūras kopējās gada jaudas (platības vai laika izteiksmē).
  Talsu novada pašvaldībai būs pienākums sekot līdzi tam, lai iepriekšminētie papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumi tiktu ievēroti. Lai varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu ievērošanu, pašvaldībai, ja nepieciešams, būs jāizstrādā iekšējās kārtības noteikumi jeb metodika.

  Izbeidzoties nepieciešamībai Talsu novada pašvaldībai izmantot nekustamo īpašumu iepriekš minētās autonomās funkcijas izpildei, nekustamais īpašums būs atdodams valstij visā tā sastāvā, proti, kopā ar visiem neatdalāmiem uzlabojumiem, uz tā izbūvētām būvēm un citiem labiekārtojama elementiem attiecīgi Civillikuma 854.pantam, kas noteic, ka galvenās lietas būtiskās daļas ir visas tās, kas atrodas ar viņu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu nemaz pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu.

  Nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības, Talsu novada pašvaldībai jāieraksta atzīme par aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar hipotēku.

Nē

Pašvaldības īpašumā esošo ceļu un ielu lietotāji.

Nē

Jā

Nē

Nē

-