Anotācija (ex-ante)

Nav nacionālā regulējuma, kas noteiktu uzraudzības un izvērtēšanu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, kā arī paredzētu kā tiek uzturēta KPVIS.

Ievērojot Vadības likumā, kas stājies spēkā 2022. gada 4. maijā, ietverto deleģējumu, ir izstrādāti šie noteikumi.
Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda tiesiskā regulējuma bāzes, taču tajā ir veikti atsevišķi uzlabojumi, kas galvenokārt balstīti uz KPVIS funkcionalitāti un tajā pieejamo informāciju.

Uzraudzība:
Līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumos Nr. 108, arī šajos noteikumos ir noteikta ES fondu ieguldījumu uzraudzības kārtība, tās mērķis un, ka ES fondu ieguldījumu uzraudzības pamatavots ir KPVIS esošā informācija un dati (Ministru kabineta noteikumu projekta 2. un 3.punkts). Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā, arī šajos Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka, lai nodrošinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) īstenošanas un uzraudzības ietvaru, vadošā iestāde sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi sagatavo informāciju par programmas specifisko atbalsta mērķu saturu, tai skaitā finansējuma saņēmēju, atlases un ieviešanas veidu, mērķa grupu, atbalstāmajām darbībām, plānoto laika grafiku u.c. saistošo informāciju (Ministru kabineta noteikumu projekta 4. punkts). Šī 4. punkta informācija būs publicēta ES fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv) un ar to varēs iepazīties ikviens tīmekļa vietnes apmeklētājs.
Ņemot vērā jau iepriekšējā plānošanas perioda ieviešanā attīstīto KPVIS bāzi un uzkrāto pieredzi, kā arī iespējas datu analīzē, ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā KPVIS iegūs vēl lielāku lomu, kopumā nodrošinot, ka visa informācija un dati, kas nepieciešami, lai ES fondu vadībā iesaistītās iestādes veiktu ES fondu ieguldījumu uzraudzību, būtu pieejama minētajā sistēmā. Arī Regulā Nr. 2021/1060 (atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 69. panta 4. punktam jānodrošina kvalitatīvi un ticami dati par ES fondu ieguldījumiem) lielāks uzsvars ir  likts uz nacionālās IT sistēmas pilnīgu un kvalitatīvu informāciju, atsakoties no ikgadējiem gada ziņojumiem, bet pārejot uz regulāru (5 reizes gadā) ziņošanu Eiropas Komisijai (turpmāk – EK) par programmā paredzētajiem rādītājiem  (Regulas Nr. 2021/1060 42. pants). Ņemot vērā iepriekš minēto,  šajos noteikumos ir vienkāršota sadarbības forma starp iestādēm un netiek definēti atsevišķi uzraudzības elementi (investīciju prognozes sagatavošana, horizontālo principu ziņojumu gatavošana, rīcība programmas rādītāju nesasniegšanā, sadarbības jautājumi utt.), paredzot to atrunāšanu atsevišķajā dokumentā (Ministru kabineta noteikumu projekta 5.punkts). Paredzēts, ka  visi šie uzraudzības elementi tiks atrunāti  vadošās iestādes izstrādātajos un ES fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv) publicētajos vienotajos principos sadarbībai un nepieciešamās informācijas apmaiņai ar atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi (plānots tos apstiprināt līdz 2023. gada 28. februārim). Šie vienotie principi būs vadošās iestādes vadlīniju formā, pēc līdzības ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda  vadlīnijām, kas nosaka ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības sistēmas darbības pamatprincipus un kārtību 2014.-2020. gada plānošanas periodā[1], bet pielāgojot tās ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzraudzības tvērumam.

Izvērtēšana:
Līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumos Nr. 108, arī šajos noteikumos ir noteikta ES fondu ieguldījumu izvērtēšanas kārtība, tās mērķis un, ka izvērtēšanas pamatavots ir KPVIS esošā informācija un dati (Ministru kabineta noteikumu projekta 2. un 3.punkts).
Ministru kabineta noteikumu projektā ir ietverts skaidrojums, ko nozīmē izvērtēšana ES fondu izpratnē, t.i., atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 44. panta 1. punktam izvērtēšana ir darbību kopums, lai novērtētu ES fondu ieguldījumu efektivitāti, lietderību un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un sabiedrību, tādējādi nodrošinot nepieciešamo pierādījumu bāzi turpmākiem uzlabojumiem ES fondu ieguldījumu plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā (Ministru kabineta noteikumu projekta 6. punkts).
Līdzīgi kā iepriekšējā periodā, arī šajos noteikumos ir noteikti izvērtēšanas procesi – plānošana, organizēšana, izvērtēšanas veikšana un kvalitātes uzraudzība, izvērtējumu ieteikumu izpildes nodrošināšana, rezultātu publiskošana un informēšana par izvērtēšanas jautājumiem.
Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikts pienākums vadošajai iestādei izstrādāt ES fondu izvērtēšanas ietvardokumentu, jeb ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda izvērtēšanas plānu, kurā savukārt tiks norādīts plānoto izvērtējumu saraksts[2]  un to tvērums, kā arī izvērtēšanas plānošanā, organizēšanā, veikšanā, kvalitātes uzraudzībā, izvērtējumu ieteikumu ieviešanā, rezultātu publicēšanā un informēšanā iesaistītās institūcijas un kārtība. Minētā dokumenta izstrādē vadošajai iestādei ir pienākums iesaistīt ne tikai ES fondu vadībā esošās institūcijas, bet arī partnerus. (Ministru kabineta noteikumu projekta 8. un 9. punkts) Vadošā iestāde atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 44. panta prasībām nodrošinās, ka tiek izvērtēta ES fondu investīciju efektivitāte, lietderība un ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību, tādējādi nodrošinot nepieciešamo pierādījumu bāzi turpmākiem uzlabojumiem ES fondu ieguldījumu plānošanā. Papildus tiks nodrošināts, ka ieguldījumu izvērtēšanu veic funkcionāli neatkarīgi eksperti, kas nozīmē arī to, ka šo ekspertu pārziņā ir noteikt visatbilstošāko veidu, kā tiks izvērtēta faktisko ieguldījumu lietderība un efektivitāte katrā ieguldījumu jomā, ievērojot vadošās iestādes atbilstoši ieguldījumu specifikai  sagatavotos darba uzdevumus. Līdzīgi kā iepriekšējā periodā izvērtēšanas plānu apstiprinās Uzraudzības komiteja un tas tiks publiskots ES fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv) (Ministru kabineta noteikumu projekta 10. punkts). Saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 40. panta 1. punkta e) apakšpunktu Uzraudzības komiteja pārbaudīs progresu, kas panākts, veicot izvērtējumus, izvērtējumu kopsavilkumus un jebkādus turpmākos pasākumus, kas noteikti pēc secinājumu pieņemšanas. Attiecīgi noteikumu projektā netiks noteikti izvērtējumi un to veicēji, bet katra vadībā iesaistītā institūcija varēs veikt nepieciešamos izvērtējumus. Papildus skaidrojam, ka vadošā iestāde reizi gadā aktualizēs ieteikumu ieviešanas plānu (apkopo par ieteikumu īstenošanas progresu aktuālo informāciju no iestādēm, kuras atbildīgas par ieteikumiem) un iesniegs apstiprināšanai Uzraudzības komitejā (minētais tiek darīts jau ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros). Turpmāk vadošā iestāde aktualizēto ieteikumu ieviešanas plānu publicēs arī ES fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv) lietotājam ērti pieejamā veidā. Plānotais publicējamais izvērtēšanas ieteikumu formāts paredz norādīt un regulāri aktualizēt (nevis reizi gadā kā tas notiek šobrīd) stratēģiski svarīgos ieteikumos no visiem veiktajiem izvērtējumiem, norādot gan atbildīgās institūcijas par ieviešanu, gan plānotās rīcības un sasniedzamo mērķi, gan arī termiņus. Attiecīgi, tiklīdz ir progress kāda no ieteikumu ieviešanā, tā informācija tiks aktualizēta arī publiski pieejamajā saitē ES fondu mājas lapā ww.esfondi.lv. Tā kā Regula Nr.2021/1060 neparedz Uzraudzības komitejai funkciju apstiprināt izvērtēšanas ieteikumus, tad vadošās iestādes sagatavotais priekšlikums izvērtēšanas ziņojumā iekļauto ieteikumu ieviešanai, t.i., apkopotie izvērtēšanas ziņojuma ieteikumi un par šiem ieteikumiem nozīmēto atbildīgo iestāžu piedāvātās rīcība, termiņi ieteikumu īstenošanai un sasniedzamie rezultāti tiek piedāvāts diskusijām Uzraudzības komitejas tematiskajā apakškomitejā, nepieciešamības gadījumā priekšlikumu precizējot. Apakškomiteju tikšanās biežums ir elastīgāks nekā Uzraudzības komitejai, turklāt katra tematiskā apakškomiteja apvieno nozares dalībniekus, nodrošinot diskusiju platformu nozares speciālistiem (ieteikumi ir uz konkrētām nozarēm mērķēti), līdz ar to, izstrādājot attiecīgo regulējumu, minētais forums tika atzīts par piemērotāko, kur iespējams izdiskutēt iepriekš minētos priekšlikumus.

Ņemot vērā, ka izvērtējumu pamatavots ir KPVIS esošā informācija un dati, bet atsevišķos gadījumos iestādēm var būt pieejama vēl cita izvērtējumiem nepieciešamā informācija un dati, tad Ministru kabineta noteikumu 11. punktā ir noteikts pienākums ES fondu vadībā iesaistītām institūcijām pēc vadošās iestādes pieprasījuma nodrošināt šo iestāžu rīcībā esošo informāciju un datu, kas nepieciešami izvērtēšanai, iesniegšanu vadošajā iestādē. Lai arī KPVIS pamatā izvērtēšanai nepieciešamā informācija ir KPVIS, tomēr izvērtēšanas pieredze rāda, ka ieguldījumu efektivitātes un lietderības novērtēšanai dažkārt nepieciešama ļoti specifiska informācija un dati, kurus KPVIS iekļaut nav racionāli, jo, piemēram, tiks izmantoti vienu reizi specifiskam izvērtējumam. Piemēram, nodarbinātības jomas dati par bezdarbniekiem individuālā līmenī, Valsts ieņēmumu dienesta pārvaldītie dati par uzņēmumu darbību (apgrozījumu, darbinieku skaitu) u.c. Tā kā KPVIS funkcionalitāte ir pielāgojama, ja tiks identificēta informācija un dati, kas izvērtējumos būtu jāizmanto regulāri, attiecīgi tiks veikti uzlabojumi KPVIS. Minētā pieeja ir izvēlēta, lai papildus nenoslogotu ne finansējuma saņēmējus, ne ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas kā arī KPVIS, neliekot apkopot un uzkrāt datus, kas iespējams ES fondu īstenošanas perioda ietvaros varētu tik izmantoti izvērtēšanas vajadzībām.
Līdzīgi kā iepriekšējā periodā, izvērtēšanas rezultāti (analīze, secinājumi un ieteikumi) tiks apkopoti izvērtēšanas ziņojumos. Savukārt izvērtēšanas ziņojumus vadošā iestāde publicē ES fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv) un Pārresoru koordinācijas centra uzturētajā pētījumu un publikāciju datubāzē. Katrs izvērtējums ir specifisks un analīzes un secinājumu izklāsts un strukturēšanas pieeja tajos var atšķirties. Tādejādi katrā izvērtējumā kā obligāti sagatavojama komponente ir izvērtējuma kopsavilkums, kur arī par katru specifisko izvērtējumu tiek atspoguļots būtiskākais. Vadošā iestāde, ņemot vērā ierosinājumus, gatavojoties ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieviešanai, izvērtē iespējami labākos variantus, lai publicētajos izvērtējumu ziņojumos, būtu pēc iespējas ērtāk uztverama un pārlūkojama tajā ietvertā informācija. Plānots, ka sadaļā pie izvērtējumiem tiktu publicēti gan izvērtējumu kopsavilkumi, īsā un pārskatāmā veidā atspoguļojot veiktā izvērtējuma galvenos secinājumus un nepieciešamos uzlabojumus – izvērtējumu ieteikumus, gan arī paši izvērtējumu kopējie ziņojumi (kas tiek publicēti arī šobrīd). Izvērtēšanas rezultātiem Vadošā iestāde nodrošinās arī analīzes, secinājumu, ieteikumu un informācijas par ieteikumu ieviešanas progresu atspoguļošanu strukturētā veidā, nodrošinot iespēju tos atlasīt arī specifisko atbalsta mērķu rakursā. Tādējādi tiktu nodrošināta gan viegli uztverama un koncentrēta informācija visiem interesentiem, gan arī  tiem, kam padziļināta interese, pieeja visiem pilnajiem izvērtējumu ziņojumiem. Tā kā izvērtējumus centralizēti veiks vadošā iestāde, tad šajos noteikumos netiek paredzēts pienākums minēto informāciju publicēt arī ar attiecīgā izvērtējuma veikšanu atbildīgās institūcijas tīmekļa vietnē. Attiecīgi samazināsies administratīvais slogs atbildīgajām iestādēm un par horizontālo principu koordināciju atbildīgajām institūcijām.
Vadošā iestāde sagatavo priekšlikumus izvērtēšanas ziņojumā iekļauto ieteikumu ieviešanai. Sagatavotos priekšlikums, tāpat kā iepriekšējā periodā izskatīs Uzraudzības komitejas tematiskā apakškomiteja, vienojoties par veicamajām darbībām, atbildīgo izpildītāju ieteikuma ieviešanā, ieviešanas termiņu un sasniedzamo rezultātu. (Ministru kabineta noteikumu projekta 13. punkts) Turpinot iepriekšējā periodā uzsākto izvērtēšanas efektivizēšanu un nodrošināt tās ciešāku sasaisti ar plānošanu, ieviešanu un uzraudzību, lēmumu pieņemšanu un diskusijas par izvērtēšanas jautājumiem vadošā iestāde sagatavos informāciju par kalendāra gadā veiktajiem izvērtējumiem un ieteikumu ieviešanas plānā iekļautajiem ieteikumiem un to ieviešanu un iesniegs minēto informāciju Uzraudzības komitejai tās reglamentā noteiktajos termiņos un kārtībā. Tādejādi nodrošinot labāku kvalitātes uzraudzību.

KPVIS izstrādes un uzturēšanas kārtība:
ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014-2020. gada plānošanas perioda ietvaros Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) sadarbībā ar Finanšu ministriju, pamatojoties uz  Regulas Nr. 1303/2013[3] 122. panta 3. punktā un 125. panta 2. punkta d) apakšpunktā un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 12. panta trešās daļas 15. punktā ietverto regulējumu, izveidoja Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.-2020. gadam. Minētajā sistēmā tiek uzkrāti dati, kas nepieciešami Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai, tai skaitā fiziskas personas datus un Regulas Nr. 1304/2013[4] 1. un 2. pielikumā noteiktos datus, no kuriem daļa ir īpašu kategoriju fiziskas personas dati.
Regulas Nr. 2021/1060 69. panta 8. punktā noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas.  Tāpat minētās regulas 72. panta 1. punkta e) apakšpunkta noteikts, ka vadošajai iestādei jānodrošina, ka tiek ierakstīti un uzglabāti elektroniski tie dati par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijām un revīzijām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 XVII pielikumu, un nodrošināt datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju. Ievērojot minēto un to, ka Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas 2014.-2020. gadam ir izstrādāta un iepriekšējā plānošanas perioda ietvaros tās funkcionalitāte ir pilnveidotu, lai nodrošinātu arī Regulas Nr. 2021/1060 prasības, tad jauna sistēma ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros netiks izstrādāta. CFLA šī perioda ietvaros turpinās darbu pie KPVIS funkcionalitātes pilnveidošanas, uzlabošanas, kā arī pielāgošanas Regulas Nr. 2021/1060 prasībām, kur tas attiecināms. Ievērojot minēto, Ministru kabineta noteikumos Nr. 108 noteiktais regulējums (sistēmas definīcija, sistēmas lietotāji,  sistēmas autentifikācijas veidi, sistēmas pārzinis un turētājs u.c.) pārņemts ar Ministru kabineta noteikumu projektu, pielāgojot to ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda prasībām, veicot arī atsevišķus uzlabojumus.
Līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumos Nr. 108, arī šajos noteikumos ir noteikta KPVIS definīcija (Ministru kabineta noteikumu projekta 14. punkts). Ņemot vērā, ka KPVIS nodrošinās ne tikai ES fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu un informācijas uzkrāšanu un pieejamību, kā arī informācijas apmaiņu, bet arī turpinās nodrošināt attiecīgās funkcijas iepriekšējā plānošanas perioda ietvaros un sistēma tiek pielāgota arī ES Atveseļošanas un noturības mehānisma prasībām, tad ir precizēts sistēmas nosaukums, t.i., tiek svītrota atsauce uz konkrētu plānošanas periodu. Attiecīgi turpmāk sistēmas nosaukums ir Kohēzijas politikas fondu vadības sistēma. Attiecīgais sistēmas nosaukums ir nostiprināts arī Vadības likumā.
Ņemot vērā, ka dalībvalsts datus apkopo un apstrādā EK uzdevumā, izpildot Regulas Nr. 2021/1060, Regulas Nr. 2021/1058, Regulas Nr.  2021/1057 un Regulas Nr. 2021/1056 prasības, tad, lai datu subjektam, t.i., identificējamai fiziskai personai, kas projekta ietvaros ir finansējuma saņēmējs, dalībnieks vai gala saņēmējs, būtu viennozīmīgi saprotams, kam fiziskas personas dati tiek apstrādāti un sniegti, t.i., apstrādes nolūks un pamatojums, līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumos Nr. 108 ir noteikts, ka KPVIS uzkrātie dati tiek iesniegti EK. Tāpat ievērojot Regulas Nr. 2016/679[5] prasības, Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikti fiziskas personas dati, kuri tiek uzkrāti KPVIS. Attiecīgie fiziskas personas dati, tai skaitā īpašu kategoriju personas dati, ietverti, ņemot vērā dokumentos esošos informāciju par fizisko personu (piemēram, līgumos pušu vārds, uzvārds, kontaktinformācija utt.), Ministru kabineta 2015. gada 10. februāra noteikumu Nr. 77 “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2014.–2020. gada plānošanas periodā” 2. pielikuma “Maksājuma pieprasījums” (turpmāk – maksājuma pieprasījums) 7.6. punktā “Gala saņēmēju saraksts” un 21. pielikumā “Dalībnieku saraksts” noteiktos datus, kas savukārt minētajā veidlapā ietverti, lai izpildītu Regulas Nr. 1303/2013 un Regulas Nr. 1304/2013 prasības, kā arī dati KPVIS ietverti, lai izpildītu Regulas Nr. 2021/1058 I pielikumā noteiktās prasības un Regulas Nr.  2021/1057 I un II pielikumā un Regulas Nr. 2021/1056 III pielikumā minētos datus. Ņemot vērā, ka fiziskas personas datiem un īpašu kategoriju personas datiem ar Regulu Nr. 2016/679 ir noteikti apstrādes ierobežojumi, tad Ministru kabineta noteikumu projekta 27. punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs apstrādā fiziskas personas datus tādā apjomā, kas nepieciešams, lai īstenotu projektu un sagatavotu un CFLA iesniegtu maksājuma pieprasījumu un to pamatojošos dokumentus.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta 19.punktu, KPVIS lietotāji ir dažāds personu loks, kā arī tiem ir nepieciešama piekļuve KPVIS esošai informācijai atšķirīgiem mērķiem,  piemēram, lai veiktu projektu uzraudzību, izvērtēšanu, auditu, projektu atlases ietvaros, iesniegtu ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus u.tml. Attiecīgā lietotāja tiesības KPVIS tiek ierobežotas atbilstoši CFLA noteiktiem lietotāju tiesību apjomiem. Piemēram, projekta iesniedzēji un finansējuma saņēmēji var piekļūt sava projekta iesnieguma vai projekta datiem. Piekļuve pārējiem projektiem ir liegta. Iestādēm, kuras ir KPVIS lietotāji saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta 20.punktu tiek piešķirtas dažādas lomas atbilstoši nepieciešamībai skatīt vai rediģēt datus. Kā arī tiek padarītas neredzamas un nepieejamas sadaļas, kas neattiecas uz konkrēto lomu, lai nebūtu iespēja nejauši sabojāt citu ievadītos datus, kā arī, lai būtu vieglāk noorientēties sistēmā. Ja ir vajadzība piekļūt papildu sadaļām, tad lietotājs to ierosina un CFLA precizē lomu, ja nav pretrunu.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta 19. punktu, KPVIS lietotāji ir dažāds personu loks, kā arī tiem ir nepieciešama piekļuve KPVIS esošai informācijai un datiem atšķirīgiem mērķiem, piemēram, lai veiktu projektu uzraudzību, izvērtēšanu, auditu, projektu atlases ietvaros, iesniegtu ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus u.tml. tad, ievērojot Regulas Nr.2016/679 6. panta 3. punkta otrajā daļā un 32.panta noteikto un lai nodrošinātu, ka personas dati KPVIS tiek apstrādāti atbilstošā drošības līmenī un datu subjekts (fiziska persona) būtu pārliecināts, ka tie netiks izpausti vai tiem nevarēs piekļūt trešās personas, Ministru kabineta noteikumu projekta 23. punktā noteikts pienākums CFLA nodrošināt, ka KPVIS lietotājiem ir ierobežota piekļuve fiziskas personas datiem.
Attiecīgā lietotāja tiesības KPVIS tiek ierobežotas atbilstoši CFLA noteiktiem lietotāju tiesību apjomiem. Piemērām, projekta iesniedzēji un finansējuma saņēmēji var piekļūt sava projekta iesnieguma vai projekta datiem. Piekļuve citu finansējumu saņēmēju iesniegtiem projektiem ir liegta. Papildus, ievērojot minēto, Ministru kabineta noteikumu projekta 19.3., 19.4. un 19.5. apakšpunktā minētie KPVIS lietotāji, pieprasot KPVIS lietotāja tiesības, nodrošina, ka tiem ir tiesības apstrādāt personas datus saskaņā ar amata aprakstā noteikto, vai lietotāja darba vietā ir lietotāja parakstīts apliecinājums par fizisko personu datu apstrādi un  aizsardzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, veicot darba pienākumus. Tiem KPVIS lietotājiem, kuriem nav noteiktas tiesības apstrādāt personas datus, tiks noteiktas ierobežotas piekļuves personas datiem tiesības. Pārējām grupām dati ir pieejami anonimizētā veidā vai nav pieejami vispār.
Ņemot vērā, ka īpašu kategoriju personas datiem attiecas stingrāks datu apstrādes režīms nekā uz fiziskas personas datiem, kas nav sensitīvi, t.i., Regula Nr. 2016/679 aizliedz apstrādāt īpašu kategoriju datus (t.sk. informāciju par invaliditāti, piederību nacionālajai minoritātei) izņemot gadījumus, kad tas ir atļauts saskaņā ar minētās regulas 9 .panta 2. punktu. Tad ar MK noteikumu projektu KPVIS lietotājiem ir jāattiecina ierobežotāks pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv sniegtos autentifikācijas pakalpojumu loks. Ievērojot minēto, Ministru kabineta noteikumu projekta 20.1.apakšpunktā noteikts, ka KPVIS lietotāji var autentificēties izmantojot vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv sniegtos autentifikācijas pakalpojumus:
- autentifikācijai izmantojot  personas apliecību - eID karti;
- autentifikācija izmantojot elektronisko parakstu;
- autentifikācija  izmantojot mobilā lietotni  eParaksts mobile;
- autentifikācija izmantojot eIDAS (pārrobežu autentifikācija).
Saskaņā ar normatīviem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka fizisko personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. Savukārt fizisko personas datu operators (saskaņā ar Regulas Nr. 2016/679 4. panta 8. punktu - apstrādātājs) ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus.
Saskaņā ar ES fondu regulējošiem normatīvajiem aktiem CFLA nav noteikts kā personas datu pārzinis, kā arī tai nav noteikts pienākums uzdot finansējuma saņēmējam CFLA vārdā un interesēs apstrādāt personas datus.
Lai neveidotos normatīvo aktu par personas datu apstrādi normu interpretācijas iespējas, līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumos Nr. 108 arī šajā Ministri kabineta noteikumu projektā tiek noteikts, ka CFLA ir datu pārzinis, veicot personas datu apstrādi Vadības likuma noteikto funkciju ietvaros. Papildus norādām, ka finansējuma saņēmējs nav fizisko personu datu pārzinis tiem datiem, ko tas ir ievadījis KPVIS vai nodevis sadarbības iestādei, no brīža, kad dati ievadīti vai nodoti minētajai iestādei. 

Būtiski ir nodalīt KPVIS kā datu bāzes pieejas tiesības no informācijas pieejas tiesībām. Norādām, ka KPVIS kā datu bāzes uzdevums ir datu uzkrāšana. Savukārt informācija par ES fondu projektiem vienmēr ir bijusi vispārpieejama saskaņā ar Vadības likumā noteikto, izņemot atsevišķus ar normatīviem aktiem noteiktos ierobežojumus.
Piekļuve KPVIS un tajā esošai informācijai un datiem netiek mainīta ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā. Līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada  plānošanas periodā arī ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā visi dati, kas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir publiski pieejami, tiek nodoti atvērto datu portālam Data.gov.lv. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projektā noteiktajam jebkura persona var saņemt KPVIS iekļauto vispārpieejamo informāciju Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā. Attiecīgi, jebkura persona, tai skaitā arī institūcijas, norādot mērķi kādam KPVIS esošā informācija un dati ir nepieciešami, var tos saņemt Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr jāakcentē, ka saskaņā ar Vadības likuma 35.panta pirmo daļu fiziskās vai juridiskās personas projekta lieta ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Regulas Nr. 2021/1060 49. pantā, kā arī citos normatīvajos aktos par informācijas izsniegšanu, datu apstrādi un aizsardzību noteiktajā apjomā un kārtībā. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 35.panta otro daļu, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas vai citas valsts iestādes projekta lieta ir vispārpieejama informācija, izņemot projekta budžeta kopsavilkumu, tostarp indikatīvo projekta izmaksu plānu. Informācija par minēto projektu ir pieejama Regulas Nr. 2021/1060 49. pantā, kā arī citos normatīvajos aktos par informācijas izsniegšanu, datu apstrādi un aizsardzību noteiktajā apjomā un kārtībā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. Ievērojot minēto, lai saņemtu informāciju par projekta iesniegumiem, ir jāievēro arī Vadības likumā noteiktie ierobežojumi.
Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā, arī šajos noteikumos tiek uzskaitītas sistēmas, no kurām KPVIS iegūst datus, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju, kura pārzinis un atbildīgā institūcija ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra, vai tai tiešsaistē datus. Sistēmu saraksts ir papildināts ar Nodarbinātības valsts aģentūras Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmu, Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu sistēmu un Izglītības uz zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmu (turpmāk – VIIS)(Ministru kabineta noteikumu projekta 24. punkts). Ministru kabineta noteikumu projekta 24.9.apakšpunktā noteikts, ka no VIIS tiks saņemti reģistrētie dati par formālās izglītības ietvaros iegūto kvalifikāciju vai kvalifikāciju, kas iegūta, veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu. Saskaņā ar Regulas Nr.  2021/1057 I.pielikumu dalībvalstij ir jāapkopo un jāsniedz informācija par dalībniekiem, kuri pēc dalības beigām ieguvuši kvalifikāciju. Ievērojot minēto, pēc attiecīgā tehniskā risinājuma nodrošināšanas, finansējuma saņēmējiem turpmāk nebūs jāsniedz minētie dati. Ministru kabineta noteikumu projekts ir papildināts ar pārejas nosacījumu, paredzot, ka šo noteikumu 24.9. apakšpunkts piemērojams no 2025. gada 1.janvārim. Ņemot vērā, ka šobrīd nav uzsākta projektu īstenošanas un ministrijas ir uzsākušas darbu pie Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādes, kas paredz ātrāk uzsākamo specifisko atbalsta mērķu īstenošanu, tad attiecīgais pārejas periods būtiski neietekmēs potenciālos finansējuma saņēmējus, kam būs jāsniedz dati par projekta dalībniekiem. Papildus precizēts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas nosaukums, t.i., Fizisko personu reģistrs. Ministru kabineta noteikumu projektā noregulēts arī datums, līdz kuram KPVIS tiks uzkrāti dati. Pēc minētā termiņa beigām informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko datu arhivēšanu nodod glabāšanā valsts arhīvam. Termiņš Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ņemot vērā šādus apsvērumus. Saskaņā ar Regulas Nr.2021/2016 63. panta 2. punktu ES fondu izdevumi ir attiecināmi līdz 2029. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, projekti tiek īstenoti ne ilgāk par minēto termiņu. Saskaņā ar minētās regulas 65. panta 1. punktu, projektiem ir jānodrošina ilgtspēja pēc noslēguma maksājuma 5 gadi, bet, ja ir valsts atbalsts, atbilstoši valsts atbalsta nosacījumiem 10 gadi. Tādejādi KPVIS dati par projektu tiks uzglabāti līdz 2039. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā, ka  ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā lielāks uzsvars tiek likts uz vienkāršoto izmaksu piemērošanu, noteikumu projekts ir papildināts ar nosacījumu, ka KPVIS tiek uzkrāti dati vienkāršoto izmaksu piemērošanai (Ministru kabineta noteikumu projekta 17.2. apakšpunkts). KPVIS tiek uzkrāti un pēc pieprasījuma tiek sniegti dati atbilstoši pieprasītajai detalizācijai atbildīgajām iestādēm un vadošai iestādei vienkāršoto izmaksu piemērošanas izvērtēšanai un vienkāršoto izmaksu metodiku sagatavošanai, kā arī revīzijas iestādei atbildīgo iestāžu vienkāršoto izmaksu metodiku pārbaudei. Dažādu projektu vēsturisko datu uzkrāšana un sniegšana atbilstoši nepieciešamajā datu griezumā ES fondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām ir ļoti nepieciešama un būtiska, lai nodrošinātu regulas Nr. 2021/1060 53.panta 2.punkta izpildi, kā arī nodrošinātu iespēju piemērot minētās regulas 53.-56.pantā un 94. un 95.pantā noteiktās vienkāršoto izmaksu iespējas, kā arī ar šo noteiktos pienākumus iestādēm Eiropas Savienības fondu  2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likuma ietvarā.

Tehniskie precizējumi:
Ņemot vērā, ka ieviešanas izvērtēšana ir tikai viens no diviem ar Regulu Nr. 2021/1060 noteiktajiem izvērtēšanas veidiem (otrs ir ietekmes izvērtēšana), tad visā Ministru kabineta noteikumu projektā veikts tehnisks precizējums, svītrojot vārdu "ieviešana" un papildinot tekstu ar uzsvaru, ka tiek veikta ieguldījumu izvērtēšana un uzraudzība.
Ministru kabineta noteikumu projektā ir paplašināts KPVIS lietotāju loks. Izmaņas paredz, ka turpmāk, KPVIS lietotāju tiesības tiks piešķirtas arī finansējuma saņēmēju pilnvarotām personām, ārvalstu un nacionāliem ekspertiem, kam piekļuve KPVIS iekļautajai informācijai nepieciešama, lai izvērtētu projektu iesniegumu un sniegtu atzinumu sadarbības iestādei, kā arī Eiropas Komisijas institūcijām. (Ministru kabineta noteikumu projekta 19.2., 19.5. un 19.6. apakšpunkts)


[1] https://www.esfondi.lv/upload/00-vadlinijas/vadl_2_6_es_uzraudz_sist_darb_pamatprinc_16.11.2018._5_v_.pdf

[2] ES fondu izvērtējumi, kuri atbilst Regulas Nr. 2021/1060 44. panta prasībām.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – Regula Nr. 1303/2013)

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1081/2006 (turpmāk – Regula Nr. 1304/2013)

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)