23-TA-1157: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma (turpmāk – Likums) 18. panta piektās daļas 1. un 2. punktu, lai noteiktu tiesisko regulējumu Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformai (turpmāk – MAP platforma) nosakot tās pārzini, viņa pienākumus un atbildību, funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama MAP platformas izmantošana, kā arī MAP platformas darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtību. Likuma 18. panta piektās daļas 3. punkts netiek izmantots, jo MAP platformai nav plānots noteikt speciālās kvalifikācijas prasības MAP platformas izmantošanai privātpersonām. Privātpersonas varēs izmantot MAP platformu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiek izstrādāti pamatojoties uz Likuma 18. panta ceturto daļu (“Noteikumi par vispārējām kvalifikācijas prasībām un to pārbaudes kārtību privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmanto valsts platformu” (23-TA-93)).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā tiek izmantota MAP platforma.
MAP platforma tiek veidota kā mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma, kas piemērota projektu orientētu procesu pārvaldībai, kura nodrošinās valsts pārvaldes iestādēm atbalstu procesos, kuros tiek īstenota valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība, lai nodrošinātu iespēju vienotā veidā efektīvi pārvaldīt mērķa finansējuma izlietojumu un veidotu piekļuves vidi, kas nodrošinās visa mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurspīdīgumu.
MAP platforma tiek veidota kā mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma, kas piemērota projektu orientētu procesu pārvaldībai, kura nodrošinās valsts pārvaldes iestādēm atbalstu procesos, kuros tiek īstenota valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība, lai nodrošinātu iespēju vienotā veidā efektīvi pārvaldīt mērķa finansējuma izlietojumu un veidotu piekļuves vidi, kas nodrošinās visa mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurspīdīgumu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2023.
Pamatojums
Noteikumu projekta 25. punkts.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Analizējot pašreizējo situāciju, konstatēts, ka šobrīd valsts pārvaldē ir vairākas institūcijas, kas veic mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības un administrēšanas procesus. Šīs institūcijas savu vajadzību īstenošanai ir izstrādājušas sev atbilstošas informācijas sistēmas (turpmāk – IS). IS attīstības pakāpe ir atšķirīga katrā institūcijā. Ir risinājumi, kas nodrošina vienotu darba vidi visām procesā iesaistītājām personām, kā arī procesa ietvaros uzkrāto datu vēlākai analīzei un atkalizmantošanai. Tomēr ir vairāki informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) risinājumi, kas ir sadrumstaloti un bieži vien nodrošina tikai daļu institūcijas vajadzību pārvaldību.
Esošie ieviestie risinājumi nespēj risināt problēmas, kas veidojas ar jaunas finansēšanas programmu iniciatīvu, it sevišķi gadījumos, kad šī iniciatīva ir īstermiņa vai to turētājs var mainīties, mainoties politiskajiem lēmumiem. Pie šādiem apstākļiem esošie IT risinājumi nav spējīgi ātri pielāgoties un līdz ar to nespēj atbalstīt šādu procesu īstenošanu. Tādēļ ir svarīgi digitalizēt mērķu izlietojumu finansēšanas pārvaldības procesu pēc iespējas vienotā pieejā, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas. Turklāt pieejai būtu jābūt tādai, lai mazinātu administratīvo slogu tajos gadījumos, kad valsts funkcija institūcijai ir piešķirta, bet institūcijas administratīvās un tehnoloģiskās spējas nav attiecīgajā brieduma līmenī, lai šo funkciju īstenotu. Šie apstākļi būtiski pasliktina jauno pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un iestādes efektivitāti kopumā.
Problēmas risinājums ir izveidot valsts mēroga IT risinājumu, kas nodrošinās pilnu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības dzīvesciklu no iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai. Vienlaikus risinājums jābūt tādam, lai to pēc iespējas vienkāršā veidā varētu izmantot jebkura valsts vai pašvaldības institūcija. Šādam risinājumam papildu ieguvumus veido integrācijas ar citām valsts IS un arī ārējiem risinājumiem, piemēram, lietvedības un grāmatvedības IS.
Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumu Nr. 374 “Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" un 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam” (turpmāk – DAGR projekta rīkojums) ir apstiprināts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu saraksts Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam, tai skaitā projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” (turpmāk – DAGR projekts). Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumu Nr. 9 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)” ir apstiprināts DAGR projekta apraksts un izmaksas. Minētais rīkojums ir uzskatāms par lēmumu, ka MAP platforma būs viena no valsts platformām, kuras mērķis būs mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība, lai nodrošinātu iespēju vienotā veidā efektīvi pārvaldīt valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojumu un veidotu piekļuves vidi, kas nodrošinās visa mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurspīdīgumu, pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no projekta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, un dati starp lietvedības un grāmatvedības sistēmām tiktu koplietoti un atkalizmantoti.
Lai nodrošinātu MAP platformas tiesisko regulējumu, nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks MAP platformas izmantošanas kārtību.
Esošie ieviestie risinājumi nespēj risināt problēmas, kas veidojas ar jaunas finansēšanas programmu iniciatīvu, it sevišķi gadījumos, kad šī iniciatīva ir īstermiņa vai to turētājs var mainīties, mainoties politiskajiem lēmumiem. Pie šādiem apstākļiem esošie IT risinājumi nav spējīgi ātri pielāgoties un līdz ar to nespēj atbalstīt šādu procesu īstenošanu. Tādēļ ir svarīgi digitalizēt mērķu izlietojumu finansēšanas pārvaldības procesu pēc iespējas vienotā pieejā, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas. Turklāt pieejai būtu jābūt tādai, lai mazinātu administratīvo slogu tajos gadījumos, kad valsts funkcija institūcijai ir piešķirta, bet institūcijas administratīvās un tehnoloģiskās spējas nav attiecīgajā brieduma līmenī, lai šo funkciju īstenotu. Šie apstākļi būtiski pasliktina jauno pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un iestādes efektivitāti kopumā.
Problēmas risinājums ir izveidot valsts mēroga IT risinājumu, kas nodrošinās pilnu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības dzīvesciklu no iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai. Vienlaikus risinājums jābūt tādam, lai to pēc iespējas vienkāršā veidā varētu izmantot jebkura valsts vai pašvaldības institūcija. Šādam risinājumam papildu ieguvumus veido integrācijas ar citām valsts IS un arī ārējiem risinājumiem, piemēram, lietvedības un grāmatvedības IS.
Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumu Nr. 374 “Par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" un 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu sarakstu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodam” (turpmāk – DAGR projekta rīkojums) ir apstiprināts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projektu iesniegumu atlases 1. un 2. kārtas projektu saraksts Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam, tai skaitā projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” (turpmāk – DAGR projekts). Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumu Nr. 9 “Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)” ir apstiprināts DAGR projekta apraksts un izmaksas. Minētais rīkojums ir uzskatāms par lēmumu, ka MAP platforma būs viena no valsts platformām, kuras mērķis būs mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība, lai nodrošinātu iespēju vienotā veidā efektīvi pārvaldīt valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojumu un veidotu piekļuves vidi, kas nodrošinās visa mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurspīdīgumu, pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no projekta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, un dati starp lietvedības un grāmatvedības sistēmām tiktu koplietoti un atkalizmantoti.
Lai nodrošinātu MAP platformas tiesisko regulējumu, nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiks MAP platformas izmantošanas kārtību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ir nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm atbalstu procesos, kuros tiek īstenota valsts un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība.
Šobrīd valsts pārvaldē ir vairākas institūcijas, kas jau nodrošina dažādus finansējuma administrēšanas procesus, un šīs iestādes ir izstrādājušas sev atbilstošas IS, kas nodrošina vienotu darba vidi visām procesā iesaistītājām personām, kā arī procesa ietvaros uzkrāto datu vēlākai analīzei un atkalizmantošanai. Veidojot jaunas iniciatīvas, tiek izveidotas finansēšanas programmas, kas ir īstermiņa vai to turētājs var mainīties, mainoties politiskajiem lēmumiem. Tādēļ ir svarīgi veidot šos procesus pēc iespējas vienotā pieejā un tās atbalstošās tehnoloģijās, lai mazinātu administratīvo slogu tajos gadījumos, kad valsts funkcija ir piešķirta, bet iestādes administratīvās spējas nav attiecīgajā brieduma līmenī, kas pasliktina jauno pakalpojumu sniegumu un iestādes efektivitāti kopumā.
DAGR projektā tiek izstrādāta MAP platforma, kura nodrošinās iespēju vienotā veidā efektīvi pārvaldīt valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojumu un veidos piekļuves vidi, kas nodrošinās visa mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurspīdīgumu, pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no projekta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, un dati starp lietvedības un grāmatvedības sistēmām tiks koplietoti un atkalizmantoti.
Lai nodrošinātu MAP platformas izmantošanas tiesisko regulējumu, kā arī, lai izpildītu Likuma 18. panta piektās daļas 1. un 2. punktā noteikto prasību attiecībā uz valsts platformām, nepieciešams izstrādāt Noteikumu projektu.
Šobrīd valsts pārvaldē ir vairākas institūcijas, kas jau nodrošina dažādus finansējuma administrēšanas procesus, un šīs iestādes ir izstrādājušas sev atbilstošas IS, kas nodrošina vienotu darba vidi visām procesā iesaistītājām personām, kā arī procesa ietvaros uzkrāto datu vēlākai analīzei un atkalizmantošanai. Veidojot jaunas iniciatīvas, tiek izveidotas finansēšanas programmas, kas ir īstermiņa vai to turētājs var mainīties, mainoties politiskajiem lēmumiem. Tādēļ ir svarīgi veidot šos procesus pēc iespējas vienotā pieejā un tās atbalstošās tehnoloģijās, lai mazinātu administratīvo slogu tajos gadījumos, kad valsts funkcija ir piešķirta, bet iestādes administratīvās spējas nav attiecīgajā brieduma līmenī, kas pasliktina jauno pakalpojumu sniegumu un iestādes efektivitāti kopumā.
DAGR projektā tiek izstrādāta MAP platforma, kura nodrošinās iespēju vienotā veidā efektīvi pārvaldīt valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojumu un veidos piekļuves vidi, kas nodrošinās visa mērķa finansējuma izlietojuma procesa pārvaldību un caurspīdīgumu, pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no projekta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, un dati starp lietvedības un grāmatvedības sistēmām tiks koplietoti un atkalizmantoti.
Lai nodrošinātu MAP platformas izmantošanas tiesisko regulējumu, kā arī, lai izpildītu Likuma 18. panta piektās daļas 1. un 2. punktā noteikto prasību attiecībā uz valsts platformām, nepieciešams izstrādāt Noteikumu projektu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka:
- MAP platformas pārzini, viņa pienākumus un atbildību, kā arī funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama MAP platformas izmantošana;
- MAP platformas darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtību.
MAP platforma būs viena no valsts platformām, kura būs izstrādāta kā valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma, kas piemērota projektu orientētu procesu pārvaldībai. MAP platformas izstrādes mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm atbalstu procesos, kuros tiek īstenota mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība.
Risinājums paredzēs iespēju pieslēgties un darboties tiešsaistes režīmā:
- projektu iesniedzējiem iesniegumu sagatavošanā un iesniegšanā;
- vērtēšanas posmā – projektu vērtētājiem;
- projektu īstenošanas posmā – projektu īstenotājiem pārskatu aizpildīšanā un iesniegšanā;
- ārējiem (ne iestādes) lietotājiem (piemēram, uzraugošā iestāde) – datu analīzē dažādos šķērsgriezumos;
- iestādes iekšējiem lietotājiem – visos projekta cikla posmos.
MAP platforma būs elastīgi pielāgojama administrējamo programmu specifikai, ļaujot pievienot/mainīt/dzēst laukus un sadaļas atbilstoši konkrētās programmas struktūrai/specifikai.
Papildus MAP platforma nodrošinās:
- pieeju darbiniekiem attālināti;
- autorizāciju un autentifikāciju;
- iespēju veikt datu atlasi dažādos šķērsgriezumos.
- laika plānojumu programmas ietvaros.
MAP platforma būs izstrādāta kā platformas risinājums vairāku institūciju vajadzībām, kas katram MAP platformas izmantotājam nodrošinās nodalītu darba vidi – patstāvīgas mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības daļas – instances darbību, kur katra instance gan funkcionalitātes, gan datu līmenī, gan arī ārējo integrāciju līmenī būs nodalīta no citu institūciju izveidotajām un lietotajām instancēm, t.i., visas instances ir savstarpēji nodalītas.
Termins “instance” tiek lietots atbilstoši vārdnīcā https://tezaurs.lv/instance sniegtajam skaidrojumam, ka objektorientētā programmēšanā instance ir objekts attiecībā pret klasi, kurai tas ir piederīgs. MAP platformā instance ir dotā objekta (MAP platformas) konkrēts vienums – katras atsevišķās institūcijas darba vieta (MAP instance).
Potenciāli MAP platformas izmantotāji var būt ikviena institūcija, kas veic valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību. Starp šādām institūcijām ir arī augstskolas un pašvaldības, kas pārvalda savu projektu mērķa finansējumu. Tās projektiem izdalīto finansējuma pārvaldību potenciāli var veikt, izmantojot MAP platformas funkcionalitāti.
MAP platformas pārzinis būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura tajā skaitā nodrošinās arī:
- MAP platformas administrēšanu un programmatūras uzturēšanu;
- infrastruktūru MAP platformas izmitināšanai.
Lai viennozīmīgi varētu noteikt atbildības sadalījumu attiecībā uz MAP platformas lietotājiem, Noteikumu projektā tiek noteikti divi termini:
- MAP platformas pārzinis un
- MAP instances pārzinis.
MAP platformas pārzinis veic MAP platformas izmantotāju administratīvo pārvaldību, kur MAP platformas izmantotājs ir jebkura institūcija (iestāde, fonds u.c.), kas lieto savu, pilnībā nodalītu MAP instanci, kas ir nodalīta gan datu, gan arī ārējo integrāciju līmeni. Savukārt MAP instances pārzinis veic savas MAP instances pārvaldību.
Noteikumu projektā tiek nodalīta atbildība attiecībā uz personas datiem nosakot, ka MAP platformas pārzinis atbild tikai par tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi MAP platformas darbības organizēšanai, savukārt par tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi MAP Instances darbības organizēšanai atbild MAP instances pārzinis (atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 15.10 un 15.11 apakšpunktiem), savukārt par personas datiem, kuri ir iegūti no citām informācijas sistēmām, atbild datu devējs, kurš ir atbildīgi par personas datu apstrādi attiecīgajā informācijas sistēmā.
Nodrošinot valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras konsolidācijas politikas īstenošanu, un, lai nodrošinātu īpaši augstu pieejamības līmeni, MAP platformas darbības nodrošināšanai tiks izmantoti vairāku IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros. MAP platformas darbināšanai tiks izmantoti valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojumi, kas tiks izstrādāti saskaņā ar plānu, ko, izpildot informatīvā ziņojuma „Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju” protokollēmuma 5. punktā doto uzdevumu izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānu, šobrīd izstrādā VARAM sadarbībā ar VRAA, Zemkopības ministriju, Valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru. Izmantojamie pakalpojumi nodrošinās datu apstrādi un uzkrāšanu vairākos ģeogrāfiski attālinātos datu centros valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros, kā arī datu pārraides, kiberdrošības un datu rezervēšanas risinājumus. Šobrīd Latvijas Nacionālās bibliotēkas sniegtie IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumi, ko izmantos MAP platforma, nodrošinās tikai DAGR projekta ietvarā iekļauto datu apriti.
Lai nodrošinātu centralizētu digitalizēto datu apriti valsts pārvaldē, no 2024. gada būs nepieciešams papildus finansējums MAP platformas papildus IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai izmantojot valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros sniegtos pakalpojumus. Līdz ar to Noteikumu projekta protokollēmuma projektā tiek dots uzdevums VARAM līdz 2024. gada 1.janvārim pieprasīt finansējumu MAP platformas IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai, lai nodrošinātu MAP platformas darbību pēc DAGR projekta īstenošanas.
Maksa par MAP platformas izmantošanu netiks noteikta.
Noteikumu projekts nosaka, ka MAP platforma sevī ietvers vismaz šādas funkcionalitātes:
- MAP platforma;
- MAP instance;
- Pašapkalpošanās portāls – Elektroniskā pieteikšanās sistēma (turpmāk - EPS);
- EPS publiskā daļa.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu MAP platformas izmantošanas uzsākšanas procedūru, MAP platformas pārzinis izstrādā un publicē pašapkalpošanās portālā https://parvaldiba.map.gov.lv un MAP platformas pārziņa tīmekļvietnē MAP platformas lietošanas noteikumus, kuros ir detalizētāk izklāstīti MAP platformas funkcionalitāšu lietošanas nosacījumi:
- MAP platformas lietošanas nosacījumi un pieejamā funkcionalitāte,
- pašapkalpošanās portāla lietošanas nosacījumi;
- individuālām vajadzībām izstrādātu moduļu aprakstīšanas kārtība un šo moduļu lietošanas nosacījumi;
- pieejamības nosacījumi;
- organizatoriska rakstura procedūras, kā arī MAP platformas lietotāju atbalsts.
MAP platformas lietošanas noteikumi tiks izstrādāti līdz 2023. gada 1. jūlijam. Ja izmaiņas lietošanas noteikumos radīs finanšu ietekmi uz MAP platformas izmantotāju, MAP platformas pārzinim minētās izmaiņas būs jāsaskaņo ar visām iesaistītajām institūcijām, kuru darbību un kompetenci izmaiņas var ietekmēt. Institūcija, kas ir pieņēmusi lēmumu nodrošināt mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību, izmantojot MAP platformu, iesniedz MAP platformas pārzinim attiecīgu pieteikumu izmantojot pašapkalpošanās portālu. MAP platformas pārzinis izvērtēs pieteikumā sniegto informāciju un apstiprinājuma gadījumā nodrošinās MAP instances izveidi un drošu piekļuvi MAP instancei. Iesniedzot pieteikumu, MAP platformas izmantotājs piekrīt lietošanas noteikumiem un apņemas tos ievērot.
MAP platformas pieejamību līdz 2024. gadam ir plānots nodrošināt vismaz 99,5 procentu apjomā (mēnesī) no MAP platformas noteiktā darbības laika.
Institūcija, kas ir pieņēmusi lēmumu veikt mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību, izmantojot MAP platformu, par datu aprites apjomu vienosies VARAM pārziņā esošajā Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk – VIRSIS), izmantojot VIRSIS pieejamo funkcionalitāti. Minētā funkcionalitātes ietvarā paredzēta standartizēta vienošanās starp datu devēju un datu saņēmēju. Ņemot vērā, ka minētā VIRSIS funkcionalitāte vēl tiek izstrādāta, kā arī tiek izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 5.novembra noteikumos Nr. 523 “Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi”, minētā norma stāsies spēkā 2023. gada 31.decembrī. Līdz tam vienošanās kārtību noteiks slēdzot savstarpēju vienošanos ar datu dēvēju.
Ņemot vērā, ka par datiem, kuri ir iegūti no citām informācijas sistēmām, atbild datu devējs, kurš ir atbildīgs par konkrēto informācijas sistēmu, gadījumos, ja datu saņēmējs konstatēs problēmas ar saņemto datu kvalitāti, tas par identificēto problēmu informēs atbilstošo datu devēju. Kārtība, kā tas notiek, tiks noteikta vienošanās (elektroniska vienošanās), kuru datu devējs noslēgs ar datu saņēmēju VIRSIS saistībā ar datu aprites nodrošināšanu izmantojot DAGR. Datu aprites apjoms starp datu devēju un datu saņēmēju arī tiks noteikts VIRSIS noslēgtajā vienošanās.
Tiek noteikts, ka datu, tajā skaitā personas datu, aprite MAP platformā tiek nodrošināta, lai īstenotu institūcijai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, uzdevumus un tiesības. Līdz ar to tiek noteikts personas datu apstrādes mērķis. Datus, tajā skaitā personas datus, MAP platformā uzglabā termiņā, kas noteikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Personu dati, kuri tiek izmantoti, lai nodrošinātu piekļuvi MAP platformas darbības organizēšanai, tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt identifikāciju un autorizāciju. Personas dati, kuri tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt identifikāciju un autorizāciju MAP platformā, tiek uzglabāti līdz brīdim, kad par izmaiņām attiecīgo personas datu izmantošanā nav saņemts rakstisks paziņojums. Par to personas datu apstrādi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi MAP platformas darbības organizēšanai, atbild MAP platformas pārzinis. Savukārt par to personas datu apstrādi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu MAP instances darbību, atbild MAP instances pārzinis.
Noteikumiem tiek noteikts spēkā stāšanās termiņš 2023.gada 1.jūlijs.
Papildus tiek noteikts pārejas periods Noteikumu projekta 24. punktam, kuru var nepiemērot līdz 2023. gada 31. decembrim. Līdz tam slēdzot savstarpēju vienošanos ar datu devēju.
- MAP platformas pārzini, viņa pienākumus un atbildību, kā arī funkcijas un uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama MAP platformas izmantošana;
- MAP platformas darbības, finansēšanas un izmantošanas kārtību.
MAP platforma būs viena no valsts platformām, kura būs izstrādāta kā valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma, kas piemērota projektu orientētu procesu pārvaldībai. MAP platformas izstrādes mērķis ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm atbalstu procesos, kuros tiek īstenota mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība.
Risinājums paredzēs iespēju pieslēgties un darboties tiešsaistes režīmā:
- projektu iesniedzējiem iesniegumu sagatavošanā un iesniegšanā;
- vērtēšanas posmā – projektu vērtētājiem;
- projektu īstenošanas posmā – projektu īstenotājiem pārskatu aizpildīšanā un iesniegšanā;
- ārējiem (ne iestādes) lietotājiem (piemēram, uzraugošā iestāde) – datu analīzē dažādos šķērsgriezumos;
- iestādes iekšējiem lietotājiem – visos projekta cikla posmos.
MAP platforma būs elastīgi pielāgojama administrējamo programmu specifikai, ļaujot pievienot/mainīt/dzēst laukus un sadaļas atbilstoši konkrētās programmas struktūrai/specifikai.
Papildus MAP platforma nodrošinās:
- pieeju darbiniekiem attālināti;
- autorizāciju un autentifikāciju;
- iespēju veikt datu atlasi dažādos šķērsgriezumos.
- laika plānojumu programmas ietvaros.
MAP platforma būs izstrādāta kā platformas risinājums vairāku institūciju vajadzībām, kas katram MAP platformas izmantotājam nodrošinās nodalītu darba vidi – patstāvīgas mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības daļas – instances darbību, kur katra instance gan funkcionalitātes, gan datu līmenī, gan arī ārējo integrāciju līmenī būs nodalīta no citu institūciju izveidotajām un lietotajām instancēm, t.i., visas instances ir savstarpēji nodalītas.
Termins “instance” tiek lietots atbilstoši vārdnīcā https://tezaurs.lv/instance sniegtajam skaidrojumam, ka objektorientētā programmēšanā instance ir objekts attiecībā pret klasi, kurai tas ir piederīgs. MAP platformā instance ir dotā objekta (MAP platformas) konkrēts vienums – katras atsevišķās institūcijas darba vieta (MAP instance).
Potenciāli MAP platformas izmantotāji var būt ikviena institūcija, kas veic valsts un ES atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību. Starp šādām institūcijām ir arī augstskolas un pašvaldības, kas pārvalda savu projektu mērķa finansējumu. Tās projektiem izdalīto finansējuma pārvaldību potenciāli var veikt, izmantojot MAP platformas funkcionalitāti.
MAP platformas pārzinis būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura tajā skaitā nodrošinās arī:
- MAP platformas administrēšanu un programmatūras uzturēšanu;
- infrastruktūru MAP platformas izmitināšanai.
Lai viennozīmīgi varētu noteikt atbildības sadalījumu attiecībā uz MAP platformas lietotājiem, Noteikumu projektā tiek noteikti divi termini:
- MAP platformas pārzinis un
- MAP instances pārzinis.
MAP platformas pārzinis veic MAP platformas izmantotāju administratīvo pārvaldību, kur MAP platformas izmantotājs ir jebkura institūcija (iestāde, fonds u.c.), kas lieto savu, pilnībā nodalītu MAP instanci, kas ir nodalīta gan datu, gan arī ārējo integrāciju līmeni. Savukārt MAP instances pārzinis veic savas MAP instances pārvaldību.
Noteikumu projektā tiek nodalīta atbildība attiecībā uz personas datiem nosakot, ka MAP platformas pārzinis atbild tikai par tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi MAP platformas darbības organizēšanai, savukārt par tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi MAP Instances darbības organizēšanai atbild MAP instances pārzinis (atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 15.10 un 15.11 apakšpunktiem), savukārt par personas datiem, kuri ir iegūti no citām informācijas sistēmām, atbild datu devējs, kurš ir atbildīgi par personas datu apstrādi attiecīgajā informācijas sistēmā.
Nodrošinot valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras konsolidācijas politikas īstenošanu, un, lai nodrošinātu īpaši augstu pieejamības līmeni, MAP platformas darbības nodrošināšanai tiks izmantoti vairāku IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros. MAP platformas darbināšanai tiks izmantoti valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojumi, kas tiks izstrādāti saskaņā ar plānu, ko, izpildot informatīvā ziņojuma „Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju” protokollēmuma 5. punktā doto uzdevumu izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts datu apstrādes mākoņa attīstības plānu, šobrīd izstrādā VARAM sadarbībā ar VRAA, Zemkopības ministriju, Valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru. Izmantojamie pakalpojumi nodrošinās datu apstrādi un uzkrāšanu vairākos ģeogrāfiski attālinātos datu centros valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros, kā arī datu pārraides, kiberdrošības un datu rezervēšanas risinājumus. Šobrīd Latvijas Nacionālās bibliotēkas sniegtie IKT infrastruktūras koplietošanas pakalpojumi, ko izmantos MAP platforma, nodrošinās tikai DAGR projekta ietvarā iekļauto datu apriti.
Lai nodrošinātu centralizētu digitalizēto datu apriti valsts pārvaldē, no 2024. gada būs nepieciešams papildus finansējums MAP platformas papildus IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai izmantojot valsts datu apstrādes mākoņa ietvaros sniegtos pakalpojumus. Līdz ar to Noteikumu projekta protokollēmuma projektā tiek dots uzdevums VARAM līdz 2024. gada 1.janvārim pieprasīt finansējumu MAP platformas IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai, lai nodrošinātu MAP platformas darbību pēc DAGR projekta īstenošanas.
Maksa par MAP platformas izmantošanu netiks noteikta.
Noteikumu projekts nosaka, ka MAP platforma sevī ietvers vismaz šādas funkcionalitātes:
- MAP platforma;
- MAP instance;
- Pašapkalpošanās portāls – Elektroniskā pieteikšanās sistēma (turpmāk - EPS);
- EPS publiskā daļa.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu MAP platformas izmantošanas uzsākšanas procedūru, MAP platformas pārzinis izstrādā un publicē pašapkalpošanās portālā https://parvaldiba.map.gov.lv un MAP platformas pārziņa tīmekļvietnē MAP platformas lietošanas noteikumus, kuros ir detalizētāk izklāstīti MAP platformas funkcionalitāšu lietošanas nosacījumi:
- MAP platformas lietošanas nosacījumi un pieejamā funkcionalitāte,
- pašapkalpošanās portāla lietošanas nosacījumi;
- individuālām vajadzībām izstrādātu moduļu aprakstīšanas kārtība un šo moduļu lietošanas nosacījumi;
- pieejamības nosacījumi;
- organizatoriska rakstura procedūras, kā arī MAP platformas lietotāju atbalsts.
MAP platformas lietošanas noteikumi tiks izstrādāti līdz 2023. gada 1. jūlijam. Ja izmaiņas lietošanas noteikumos radīs finanšu ietekmi uz MAP platformas izmantotāju, MAP platformas pārzinim minētās izmaiņas būs jāsaskaņo ar visām iesaistītajām institūcijām, kuru darbību un kompetenci izmaiņas var ietekmēt. Institūcija, kas ir pieņēmusi lēmumu nodrošināt mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību, izmantojot MAP platformu, iesniedz MAP platformas pārzinim attiecīgu pieteikumu izmantojot pašapkalpošanās portālu. MAP platformas pārzinis izvērtēs pieteikumā sniegto informāciju un apstiprinājuma gadījumā nodrošinās MAP instances izveidi un drošu piekļuvi MAP instancei. Iesniedzot pieteikumu, MAP platformas izmantotājs piekrīt lietošanas noteikumiem un apņemas tos ievērot.
MAP platformas pieejamību līdz 2024. gadam ir plānots nodrošināt vismaz 99,5 procentu apjomā (mēnesī) no MAP platformas noteiktā darbības laika.
Institūcija, kas ir pieņēmusi lēmumu veikt mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību, izmantojot MAP platformu, par datu aprites apjomu vienosies VARAM pārziņā esošajā Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (turpmāk – VIRSIS), izmantojot VIRSIS pieejamo funkcionalitāti. Minētā funkcionalitātes ietvarā paredzēta standartizēta vienošanās starp datu devēju un datu saņēmēju. Ņemot vērā, ka minētā VIRSIS funkcionalitāte vēl tiek izstrādāta, kā arī tiek izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 5.novembra noteikumos Nr. 523 “Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi”, minētā norma stāsies spēkā 2023. gada 31.decembrī. Līdz tam vienošanās kārtību noteiks slēdzot savstarpēju vienošanos ar datu dēvēju.
Ņemot vērā, ka par datiem, kuri ir iegūti no citām informācijas sistēmām, atbild datu devējs, kurš ir atbildīgs par konkrēto informācijas sistēmu, gadījumos, ja datu saņēmējs konstatēs problēmas ar saņemto datu kvalitāti, tas par identificēto problēmu informēs atbilstošo datu devēju. Kārtība, kā tas notiek, tiks noteikta vienošanās (elektroniska vienošanās), kuru datu devējs noslēgs ar datu saņēmēju VIRSIS saistībā ar datu aprites nodrošināšanu izmantojot DAGR. Datu aprites apjoms starp datu devēju un datu saņēmēju arī tiks noteikts VIRSIS noslēgtajā vienošanās.
Tiek noteikts, ka datu, tajā skaitā personas datu, aprite MAP platformā tiek nodrošināta, lai īstenotu institūcijai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, uzdevumus un tiesības. Līdz ar to tiek noteikts personas datu apstrādes mērķis. Datus, tajā skaitā personas datus, MAP platformā uzglabā termiņā, kas noteikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Personu dati, kuri tiek izmantoti, lai nodrošinātu piekļuvi MAP platformas darbības organizēšanai, tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt identifikāciju un autorizāciju. Personas dati, kuri tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt identifikāciju un autorizāciju MAP platformā, tiek uzglabāti līdz brīdim, kad par izmaiņām attiecīgo personas datu izmantošanā nav saņemts rakstisks paziņojums. Par to personas datu apstrādi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi MAP platformas darbības organizēšanai, atbild MAP platformas pārzinis. Savukārt par to personas datu apstrādi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu MAP instances darbību, atbild MAP instances pārzinis.
Noteikumiem tiek noteikts spēkā stāšanās termiņš 2023.gada 1.jūlijs.
Papildus tiek noteikts pārejas periods Noteikumu projekta 24. punktam, kuru var nepiemērot līdz 2023. gada 31. decembrim. Līdz tam slēdzot savstarpēju vienošanos ar datu devēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
DAGR projekta ietvaros ir veikts pētījums “Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP) tirgū esošo risinājumu izpēte un izvērtējums”.
Tika izvērtēti šādi alternatīvie risinājumi:
- Centrālās un finanšu līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (turpmāk – KPVIS);
- Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma (turpmāk – LAD IS);
- Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” informācijas sistēma (turpmāk – Altum IS);
- Latvijas Zinātnes padomes informācijas sistēma (turpmāk – LZP IS);
- Latvijas investīciju un attīstības aģentūras informācijas sistēma (turpmāk – LIAA IS).
KPVIS ir izstrādāta, lai nodrošinātu ērtu e-vidi ES fondu projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem projekta dokumentu iesniegšanai, kā arī atbalstītu CFLA sadarbības iestādes funkcijas ES fondu ietvaros, nodrošinot fondu ieviešanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un ES fondu atbildīgo iestāžu funkciju deleģējumam saskaņā ar 2015. gada 24. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 108 “Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu, kā arī izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam”. KPVIS galvenie mērķi ir:
- nodrošināt iespēju ievadīt un apstrādāt ES finansējumu saņēmēju, projektu iesniedzēju iesniegtos projektu iesniegumus;
- veikt ES finansējumu saņēmēju maksājuma pieprasījumu apkopošanu un apstrādi;
- nodrošināt ērtu piekļuvi informācijai par projektu īstenošanu, lai varētu veikt uzraudzību un kontroli;
- nodrošināt savietojamību ar lietvedības sistēmu DocLogix;
- nodrošināt iespēju veidot pārskatus un tos eksportēt uz Excel.
Tehniski sistēma ir veidota kā monolīts risinājums un nav iespējams atkalizmantošanai viegli izdalīt kādu funkcionālo bloku. Faktiski tas, ka sistēma veidota tās funkcionalitāti tieši pielāgojot CFLA vajadzībām, nozīmē to, ka nepieciešamais izstrādes darbu apjoms varētu būt pielīdzināms jaunas sistēmas izveides izstrādes darba apjomam.
MAP platformas izstrādes laikā KPVIS nav plānots pilnībā pārstrādāt, izmantojot modulāru sistēmas izstrādes pieeju, kas ir būtiski MAP platformas izstrādei un ieviešanai.
LAD IS ir izstrādāta, lai nodrošinātu vienotu valsts atbalsta un ES atbalsta politikas īstenošanu valstī lauksaimniecības jomā, un administrētu valsts un ES atbalstu.
LAD IS ir vairāku moduļu, kā arī vairāku savstarpēji saistītu informācijas sistēmu apkopojums, kas veidota kā trīs līmeņu arhitektūras sistēma.
LAD IS galvenie mērķi ir:
- pārvaldīt valsts un ES atbalstu laukiem un lauksaimniecībai;
- pārvaldīt valsts un ES atbalstu mežsaimniecībai;
- pārvaldīt valsts un ES atbalstu zivsaimniecībai;
- nodrošināt ērtu piekļuvi informācijai par projektu īstenošanu, lai varētu veikt uzraudzību un kontroli.
LAD IS ir izstrādāta LAD darbiniekiem paredzēta funkcionalitāte un atsevišķi, kā nodalīts modulis – klientu portāls EPS.
Iekšējās sistēmas (back end) funkcionalitāte īstenota, izstrādājot vairākus moduļus, no kuriem katrs pilda noteiktu funkciju. Iekšējā risinājuma kopējais nosaukums ir Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma (IAKS). Galvenie moduļi ir:
- Modulis APDAS – atbalsta pieteikuma datu apstrādes sistēma – pieteikumiem uz ES tiešajiem maksājumiem – par zemi, lopiem;
- Modulis LAPSA – Lauku attīstības plāns, speciālie atbalsti (turpmāk – LAPSA) tiek izmantots atbalsta pasākumu, kuru dzīvescikls atbilst projektu pārvaldības principiem, pārvaldībai. Tieši LAPSA ir modulis, kura atkalizmantošanas iespēju jāvērtē kā iespējamo MAP realizāciju;
- LAD IS ir arī izstrādāta atsevišķa maksājumu izpildes sistēma (turpmāk – MIS), kas nodrošina iespēju veikt atbalsta finansējuma maksājumus;
- Vēl sistēmā izstrādāti moduļi tirdzniecības mehānismu sistēma (eksports/imports);
- Skolas piens un auglis sistēma;
- Lauku reģistrs ir ģeogrāfiska informācijas sistēma (turpmāk – ĢIS), kurā apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, par kuru ir tiesības saņemt valsts un Eiropas Savienības atbalstu no tiešā atbalsta shēmu maksājumiem vai vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanas maksājumiem.
MAP platformā nepieciešamā funkcionalitāte īstenota LAD IS modulī LAPSA. Šis modulis ir izstrādāts kā monolīts programmatūras risinājums, tomēr tam ir iestrādātas konfigurēšanas iespējas. Izstrādātā konfigurēšanas funkcionalitāte ļauj definēt faktiski jebkuru mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības procesu.
Tomēr pastāv virkne ierobežojumu. Pirmkārt, modulim LAPSA nav tiešas integrācijas ar ārējiem reģistriem. Nepieciešamie dati tiek iegūti no citiem LAD IS moduļiem. Arī maksājumu funkcionalitāte īstenota atsevišķā modulī. Turklāt sistēmas arhitektūra ir veidota tā, ka šie atsevišķie moduļi ne vienmēr savstarpēji komunicē reāllaikā. Tas neatbilst modernas sistēmas izstrādes principiem un šādu ierobežojumu ir grūti pamatot arī ar datu drošības aspektu, kas izcelts kā viens no iemesliem šāda arhitektūras risinājuma izvēlei.
Cits aspekts, kas acīmredzami saglabājies kā vēsturiski veidots, ir integrācija ar Lursoft, lai iegūtu Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR) datus. Tā veidota laikā, kad UR vēl nenodrošināja ar uzņēmumu statusu monitoringu saistītu informāciju. Šobrīd, veidojot jaunu platformu, nav pieļaujama integrācija ar privāta uzņēmuma IS, lai iegūtu datus, kas pieejami valsts reģistros.
Cits svarīgs aspekts ir LAD IS izstrādei un ekspluatācijai izmantotās tehnoloģijas. LAD sistēma izmanto Oracle tehnoloģijas, kurai līdzvērtīga pieejama arī kā atvērtās tehnoloģijas. Atvērto tehnoloģiju izmantošana ir viens no labās prakses principiem, ko ieteicams ievērot, izstrādājot valsts nozīmes IS.
Sistēmas tehnoloģiju izmaksu un monolītās arhitektūras dēļ LAD IS atkalizmantošana nav uzskatāma par mērķtiecīgu un ekonomiski pamatotu.
Altum pārvalda vairākus finanšu instrumentus un nodrošina atbalsta piešķiršanu un izlietojuma pārvaldību. Pārvaldības procesam nav izstrādāta organizācijā vienota IS, bet ir vairāku, pašu spēkiem izstrādātu, vienam vai labākajā gadījumā dažiem, atbalsta veidiem piemērotu sistēmu kolekcija.
Altum nav izstrādāta vienota IT risinājuma mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai. Esošie, pašu spēkiem izstrādātie risinājumi, veidoti konkrēta finansējuma veida pārvaldībai un nav piemēroti atkalizmantošanai.
LZP uzdevums ir pārvaldīt uz izcilību vērstas zinātnes un pētniecības programmas un projektus, mērķtiecīgi attīstīt kvalitatīvu zinātnisko ekspertīzi un zinātnes stratēģisko komunikāciju, kā arī veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, lai sekmētu Latvijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikas ieviešanu un veicinātu cilvēkkapitāla attīstību zinātnē.
LZP ir izstrādāta projektu pieteikumu un vērtēšanas sistēma, bet mērķa finansējuma izlietojuma uzraudzība sistēmā nenotiek. LZP sistēmas pielāgošanas un papildināšanas izmaksas MAP funkcionalitātes nodrošināšanai ir pielīdzināmas, vai pat pārsniedz izmaksas, kādas ir sistēmas izstrādei no jauna.
Šī iemesla dēļ LZP sistēmas atkalizmantošana nav uzskatāma par mērķtiecīgu un ekonomiski pamatota.
LIAA darbības mērķi ir finansējumu piesaiste no ārvalstu investoriem, ārējās tirdzniecības veicināšana, biznesa inkubatoru darbības nodrošināšana, tehnoloģiju pārnesas finansiāls atbalsts u.c. aktivitātes, kas veicina tautsaimniecības attīstību. LIAA ir izstrādāta IS, ko izmanto mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai.
LIAA izmanto sistēmu, kas nodrošina vidēju (vairāki procesi nav digitalizēti, piemēram, līguma noslēgšana notiek ārpus sistēmas) mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības digitalizācijas līmeni. Ir izstrādāti e-pakalpojumi, kas katrs piemērots konkrēta LIAA pārvaldīta finansējuma veida saņemšanai.
Līdz ar to sistēma nav atkalizmantojama, jo izstrādāta konkrētu pakalpojumu sniegšanai.
Izmantoto tehnoloģiju ziņā, galvenais secinājums ir, ka neviena no esošajām sistēmām nav īstenota ievērojot mikroservisu arhitektūras principus. Tas uzskatāms par būtisku šķērsli šo sistēmu atkalizmantošanā, jo MAP platformas sekmīgai izstrādei nepieciešams, ka to izstrādā tieši kā mikrosrevisu kopumu. Izvēloties citu arhitektūras risinājumu, nebūs iespējams MAP platformu efektīvi veidot kā mērogojamu, daudzu izmantotāju sistēmu, kur katra MAP platformas izmantotāja instance ir pilnībā nodalīta un nodrošina pīķveida nepieciešamās veiktspējas pieaugumu.
Izvērtējuma ietvaros veikti šādi secinājumi:
- izvērtēto sistēmu arhitektūra neatbilst un nav piemērojama MAP platformas vajadzībām, vai ir piemērojama tikai daļēji;
- izvērtēto sistēmu attīstību ierobežo tajās izmantotās tehnoloģijas;
- esošo sistēmu uzturētāju ierobežotie cilvēkresursi sistēmas pārvaldībai un attīstībai.
- izvērtēto sistēmu pielāgošanas izmaksas pārsniedz jaunas sistēmas izstrādes izmaksas.
Efektīvākais risinājums ir jaunas sistēmas izstrāde atbilstoši platformas sākotnējo partneru vajadzībām, nepazaudējot universāla lietojuma arhitektūras iezīmes.
Tika izvērtēti šādi alternatīvie risinājumi:
- Centrālās un finanšu līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (turpmāk – KPVIS);
- Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma (turpmāk – LAD IS);
- Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” informācijas sistēma (turpmāk – Altum IS);
- Latvijas Zinātnes padomes informācijas sistēma (turpmāk – LZP IS);
- Latvijas investīciju un attīstības aģentūras informācijas sistēma (turpmāk – LIAA IS).
KPVIS ir izstrādāta, lai nodrošinātu ērtu e-vidi ES fondu projektu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem projekta dokumentu iesniegšanai, kā arī atbalstītu CFLA sadarbības iestādes funkcijas ES fondu ietvaros, nodrošinot fondu ieviešanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un ES fondu atbildīgo iestāžu funkciju deleģējumam saskaņā ar 2015. gada 24. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 108 “Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu, kā arī izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam”. KPVIS galvenie mērķi ir:
- nodrošināt iespēju ievadīt un apstrādāt ES finansējumu saņēmēju, projektu iesniedzēju iesniegtos projektu iesniegumus;
- veikt ES finansējumu saņēmēju maksājuma pieprasījumu apkopošanu un apstrādi;
- nodrošināt ērtu piekļuvi informācijai par projektu īstenošanu, lai varētu veikt uzraudzību un kontroli;
- nodrošināt savietojamību ar lietvedības sistēmu DocLogix;
- nodrošināt iespēju veidot pārskatus un tos eksportēt uz Excel.
Tehniski sistēma ir veidota kā monolīts risinājums un nav iespējams atkalizmantošanai viegli izdalīt kādu funkcionālo bloku. Faktiski tas, ka sistēma veidota tās funkcionalitāti tieši pielāgojot CFLA vajadzībām, nozīmē to, ka nepieciešamais izstrādes darbu apjoms varētu būt pielīdzināms jaunas sistēmas izveides izstrādes darba apjomam.
MAP platformas izstrādes laikā KPVIS nav plānots pilnībā pārstrādāt, izmantojot modulāru sistēmas izstrādes pieeju, kas ir būtiski MAP platformas izstrādei un ieviešanai.
LAD IS ir izstrādāta, lai nodrošinātu vienotu valsts atbalsta un ES atbalsta politikas īstenošanu valstī lauksaimniecības jomā, un administrētu valsts un ES atbalstu.
LAD IS ir vairāku moduļu, kā arī vairāku savstarpēji saistītu informācijas sistēmu apkopojums, kas veidota kā trīs līmeņu arhitektūras sistēma.
LAD IS galvenie mērķi ir:
- pārvaldīt valsts un ES atbalstu laukiem un lauksaimniecībai;
- pārvaldīt valsts un ES atbalstu mežsaimniecībai;
- pārvaldīt valsts un ES atbalstu zivsaimniecībai;
- nodrošināt ērtu piekļuvi informācijai par projektu īstenošanu, lai varētu veikt uzraudzību un kontroli.
LAD IS ir izstrādāta LAD darbiniekiem paredzēta funkcionalitāte un atsevišķi, kā nodalīts modulis – klientu portāls EPS.
Iekšējās sistēmas (back end) funkcionalitāte īstenota, izstrādājot vairākus moduļus, no kuriem katrs pilda noteiktu funkciju. Iekšējā risinājuma kopējais nosaukums ir Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma (IAKS). Galvenie moduļi ir:
- Modulis APDAS – atbalsta pieteikuma datu apstrādes sistēma – pieteikumiem uz ES tiešajiem maksājumiem – par zemi, lopiem;
- Modulis LAPSA – Lauku attīstības plāns, speciālie atbalsti (turpmāk – LAPSA) tiek izmantots atbalsta pasākumu, kuru dzīvescikls atbilst projektu pārvaldības principiem, pārvaldībai. Tieši LAPSA ir modulis, kura atkalizmantošanas iespēju jāvērtē kā iespējamo MAP realizāciju;
- LAD IS ir arī izstrādāta atsevišķa maksājumu izpildes sistēma (turpmāk – MIS), kas nodrošina iespēju veikt atbalsta finansējuma maksājumus;
- Vēl sistēmā izstrādāti moduļi tirdzniecības mehānismu sistēma (eksports/imports);
- Skolas piens un auglis sistēma;
- Lauku reģistrs ir ģeogrāfiska informācijas sistēma (turpmāk – ĢIS), kurā apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, par kuru ir tiesības saņemt valsts un Eiropas Savienības atbalstu no tiešā atbalsta shēmu maksājumiem vai vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanas maksājumiem.
MAP platformā nepieciešamā funkcionalitāte īstenota LAD IS modulī LAPSA. Šis modulis ir izstrādāts kā monolīts programmatūras risinājums, tomēr tam ir iestrādātas konfigurēšanas iespējas. Izstrādātā konfigurēšanas funkcionalitāte ļauj definēt faktiski jebkuru mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības procesu.
Tomēr pastāv virkne ierobežojumu. Pirmkārt, modulim LAPSA nav tiešas integrācijas ar ārējiem reģistriem. Nepieciešamie dati tiek iegūti no citiem LAD IS moduļiem. Arī maksājumu funkcionalitāte īstenota atsevišķā modulī. Turklāt sistēmas arhitektūra ir veidota tā, ka šie atsevišķie moduļi ne vienmēr savstarpēji komunicē reāllaikā. Tas neatbilst modernas sistēmas izstrādes principiem un šādu ierobežojumu ir grūti pamatot arī ar datu drošības aspektu, kas izcelts kā viens no iemesliem šāda arhitektūras risinājuma izvēlei.
Cits aspekts, kas acīmredzami saglabājies kā vēsturiski veidots, ir integrācija ar Lursoft, lai iegūtu Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR) datus. Tā veidota laikā, kad UR vēl nenodrošināja ar uzņēmumu statusu monitoringu saistītu informāciju. Šobrīd, veidojot jaunu platformu, nav pieļaujama integrācija ar privāta uzņēmuma IS, lai iegūtu datus, kas pieejami valsts reģistros.
Cits svarīgs aspekts ir LAD IS izstrādei un ekspluatācijai izmantotās tehnoloģijas. LAD sistēma izmanto Oracle tehnoloģijas, kurai līdzvērtīga pieejama arī kā atvērtās tehnoloģijas. Atvērto tehnoloģiju izmantošana ir viens no labās prakses principiem, ko ieteicams ievērot, izstrādājot valsts nozīmes IS.
Sistēmas tehnoloģiju izmaksu un monolītās arhitektūras dēļ LAD IS atkalizmantošana nav uzskatāma par mērķtiecīgu un ekonomiski pamatotu.
Altum pārvalda vairākus finanšu instrumentus un nodrošina atbalsta piešķiršanu un izlietojuma pārvaldību. Pārvaldības procesam nav izstrādāta organizācijā vienota IS, bet ir vairāku, pašu spēkiem izstrādātu, vienam vai labākajā gadījumā dažiem, atbalsta veidiem piemērotu sistēmu kolekcija.
Altum nav izstrādāta vienota IT risinājuma mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai. Esošie, pašu spēkiem izstrādātie risinājumi, veidoti konkrēta finansējuma veida pārvaldībai un nav piemēroti atkalizmantošanai.
LZP uzdevums ir pārvaldīt uz izcilību vērstas zinātnes un pētniecības programmas un projektus, mērķtiecīgi attīstīt kvalitatīvu zinātnisko ekspertīzi un zinātnes stratēģisko komunikāciju, kā arī veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, lai sekmētu Latvijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikas ieviešanu un veicinātu cilvēkkapitāla attīstību zinātnē.
LZP ir izstrādāta projektu pieteikumu un vērtēšanas sistēma, bet mērķa finansējuma izlietojuma uzraudzība sistēmā nenotiek. LZP sistēmas pielāgošanas un papildināšanas izmaksas MAP funkcionalitātes nodrošināšanai ir pielīdzināmas, vai pat pārsniedz izmaksas, kādas ir sistēmas izstrādei no jauna.
Šī iemesla dēļ LZP sistēmas atkalizmantošana nav uzskatāma par mērķtiecīgu un ekonomiski pamatota.
LIAA darbības mērķi ir finansējumu piesaiste no ārvalstu investoriem, ārējās tirdzniecības veicināšana, biznesa inkubatoru darbības nodrošināšana, tehnoloģiju pārnesas finansiāls atbalsts u.c. aktivitātes, kas veicina tautsaimniecības attīstību. LIAA ir izstrādāta IS, ko izmanto mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai.
LIAA izmanto sistēmu, kas nodrošina vidēju (vairāki procesi nav digitalizēti, piemēram, līguma noslēgšana notiek ārpus sistēmas) mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības digitalizācijas līmeni. Ir izstrādāti e-pakalpojumi, kas katrs piemērots konkrēta LIAA pārvaldīta finansējuma veida saņemšanai.
Līdz ar to sistēma nav atkalizmantojama, jo izstrādāta konkrētu pakalpojumu sniegšanai.
Izmantoto tehnoloģiju ziņā, galvenais secinājums ir, ka neviena no esošajām sistēmām nav īstenota ievērojot mikroservisu arhitektūras principus. Tas uzskatāms par būtisku šķērsli šo sistēmu atkalizmantošanā, jo MAP platformas sekmīgai izstrādei nepieciešams, ka to izstrādā tieši kā mikrosrevisu kopumu. Izvēloties citu arhitektūras risinājumu, nebūs iespējams MAP platformu efektīvi veidot kā mērogojamu, daudzu izmantotāju sistēmu, kur katra MAP platformas izmantotāja instance ir pilnībā nodalīta un nodrošina pīķveida nepieciešamās veiktspējas pieaugumu.
Izvērtējuma ietvaros veikti šādi secinājumi:
- izvērtēto sistēmu arhitektūra neatbilst un nav piemērojama MAP platformas vajadzībām, vai ir piemērojama tikai daļēji;
- izvērtēto sistēmu attīstību ierobežo tajās izmantotās tehnoloģijas;
- esošo sistēmu uzturētāju ierobežotie cilvēkresursi sistēmas pārvaldībai un attīstībai.
- izvērtēto sistēmu pielāgošanas izmaksas pārsniedz jaunas sistēmas izstrādes izmaksas.
Efektīvākais risinājums ir jaunas sistēmas izstrāde atbilstoši platformas sākotnējo partneru vajadzībām, nepazaudējot universāla lietojuma arhitektūras iezīmes.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
MAP platformas sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums 10 gadu periodā ir apmēram 1 291 200 euro.
Aprēķins:
Sabiedrības integrācijas fondā 2020. gadā veiktā audita rezultātā tika secināts, ka, nodrošinot elektroniskās projektu pārvaldības sistēmas un lietvedības sistēmas ieviešanu, samazinās iesaistīto slodžu skaitu no pašlaik astoņām (8) slodzēm uz sešām (6) slodzēm, kuras var novirzīt un izmantot citu funkciju veikšanai. Aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka 10 gadu laikā pēc projekta pabeigšanas MAP risinājumu izmantotu kopumā 7 iestādes.
Ietaupījums, ja no pašlaik 8 slodzēm darbu veikšanu nodrošina ar 6 slodzēm:
8 slodzes – 6 slodzes = Ietaupītas divas (2) slodzes katrā no iestādēm;
Viena darba algas mēnesī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem – 1 076 euro;
Gadā vienas slodzes izmaksas – 1 076 euro * 12 mēneši = 12 912 euro;
Divas slodzes = 12 912 euro * 2 = 25 824 euro (vienai iestādei gadā).
Un:
- vienu (1) gadu pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto viena (1) iestāde, kur ietaupīto slodžu skaits ir divas (2);
- divus (2) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto viena (1) iestāde, kur ietaupīto slodžu skaits ir divas (2);
- trīs (3) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto trīs (3) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir sešas (6);
- četrus (4) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto trīs (3) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir sešas (6);
- piecus (5) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto septiņas (7) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir 14;
- sešus (6) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto septiņas (7) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir 14;
- septiņus (7) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto septiņas (7) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir 14;
- astoņus (8) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto septiņas (7) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir 14;
- deviņus (9) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto septiņas (7) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir 14;
- 10 gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto septiņas (7) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir 14.
Aprēķins:
Sabiedrības integrācijas fondā 2020. gadā veiktā audita rezultātā tika secināts, ka, nodrošinot elektroniskās projektu pārvaldības sistēmas un lietvedības sistēmas ieviešanu, samazinās iesaistīto slodžu skaitu no pašlaik astoņām (8) slodzēm uz sešām (6) slodzēm, kuras var novirzīt un izmantot citu funkciju veikšanai. Aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka 10 gadu laikā pēc projekta pabeigšanas MAP risinājumu izmantotu kopumā 7 iestādes.
Ietaupījums, ja no pašlaik 8 slodzēm darbu veikšanu nodrošina ar 6 slodzēm:
8 slodzes – 6 slodzes = Ietaupītas divas (2) slodzes katrā no iestādēm;
Viena darba algas mēnesī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem – 1 076 euro;
Gadā vienas slodzes izmaksas – 1 076 euro * 12 mēneši = 12 912 euro;
Divas slodzes = 12 912 euro * 2 = 25 824 euro (vienai iestādei gadā).
Un:
- vienu (1) gadu pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto viena (1) iestāde, kur ietaupīto slodžu skaits ir divas (2);
- divus (2) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto viena (1) iestāde, kur ietaupīto slodžu skaits ir divas (2);
- trīs (3) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto trīs (3) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir sešas (6);
- četrus (4) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto trīs (3) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir sešas (6);
- piecus (5) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto septiņas (7) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir 14;
- sešus (6) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto septiņas (7) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir 14;
- septiņus (7) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto septiņas (7) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir 14;
- astoņus (8) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto septiņas (7) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir 14;
- deviņus (9) gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto septiņas (7) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir 14;
- 10 gadus pēc MAP platformas ieviešanas to izmanto septiņas (7) iestādes, kur ietaupīto slodžu skaits ir 14.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
82 000
0
72 000
82 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
82 000
0
72 000
82 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-82 000
0
-72 000
-82 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-82 000
0
-72 000
-82 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-82 000
-72 000
-82 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
DAGR projekta ietvaros VARAM izstrādā MAP platformu, kuru plānots uzturēt un attīstīt kā koplietošanas risinājumu, kas piemērots projektu orientētu procesu pārvaldībai. Līdz ar to pēc DAGR projekta beigām, sākot ar 2024. gadu, nepieciešams uzturēšanas finansējums MAP platformas risinājumam.
Lai varētu nodrošināt DAGR rojekta ietvarā izstrādātās MAP platformas fizisko, loģisko aizsardzību, MAP platformas darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 99,5 %) un integritāti definētajos rādītājos, tajā skaitā savlaicīgi veikt atklāto kļūdu (tai skaitā drošības ievainojamību) novēršanu MAP platformā, kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, veikt izmaiņas un pilnveidojumus, kas saistīti ar lietojamības uzlabošanu, lai nodrošinātu lietotājiem ērtu risinājuma izmantošanu vai gadījumos, kad tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos, DAGR projekta ietvarā izstrādātā risinājuma specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi 2024.-2026. gadā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) no valsts budžeta līdzekļiem tiek plānoti šādā apmērā:
2024. gadā – 82 000 euro, 2025.gadā – 72 000 euro, 2026.gadā – 82 000 euro un turpmāk 72 000 euro (ik gadu). Finansējums pa gadiem atšķiras, jo katru otro gadu plānoti 10 000 euro drošības auditam.
Plānojot MAP platformas uzturēšanas izdevumus, VARAM uzskata par lietderīgu ievērot sistēmu uzturēšanas principus, kas ir norādīti informatīvā ziņojuma „Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam” (izskatīts MK 2016. gada 18. augusta ārkārtas sēdē (prot. Nr.41, 2.§), kā arī precizēts atbilstoši šajā sēdē nolemtajam) 1. pielikumā „Sistēmu uzturēšanas principi” (turpmāk – sistēmu uzturēšanas principi).
Atbilstoši sistēmu uzturēšanas principiem MAP platformas uzturēšana pēc tās nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) ir saistīta ar šādām izdevumu pozīcijām:
- sistēmā izmantojamā programmatūra, kas ir pieejama IKT tirgū kā standartizēts produkts (turpmāk – standartizētā programmatūra);
- sistēmā izmantojamā programmatūra, kas tika izstrādāta pēc pasūtījuma atbilstoši MAP platformas pārziņa specializētajām prasībām (turpmāk – specializētā programmatūra);
- sistēmas centrālā IKT infrastruktūra, kas nodrošina MAP platformas darbināšanu un MAP platformas informācijas un tehnisko resursu pārvaldīšanu (turpmāk – centrālā infrastruktūra);
- sistēmas perifērā IKT infrastruktūra, kas nodrošina MAP platformas mijiedarbību ar MAP platformas lietotājiem (turpmāk – perifērā infrastruktūra);
- sistēmas auditi, kuros tiek pārbaudīta un novērtēta MAP platformas darbība (tai skaitā MAP platformas drošība, funkcionalitāte, lietojamība un veiktspēja) pēc MAP platformas nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR projekta pabeigšanas), sniedzot atzinumu un ieteikumus par MAP platformas darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, trūkumu novēršanu vai kvalitātes uzlabošanu (turpmāk – MAP platformas auditi);
- sistēmas personāls, kas pēc MAP platformas nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) sniedz tehnisko un administratīvo atbalstu MAP platformas darbības nodrošināšanai, kā arī atbalstu MAP platformas lietotājiem (turpmāk – MAP platformas personāls);
- citi sistēmas uzturēšanas izdevumi, kuri ir saistīti ar MAP platformas darbības specifiku (turpmāk – citi izdevumi).
VARAM norāda, ka, plānojot MAP platformas uzturēšanas izdevumus minētajās izdevumu pozīcijās atbilstoši sistēmu uzturēšanas principiem, ir iespējams novērtēt attiecīgo izdevumu optimālo apjomu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī sistēmu uzturēšanas principus, VARAM uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 20 % no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Finansējums DAGR projekta ietvarā izstrādātā risinājuma uzturēšanai tiks pieprasīts MK normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc DAGR projekta beigām:
* Uzturēšanas finansējuma sadalījums pa EKK kodiem ir uzrādīts provizoriski un tiks aktualizēts pēc DAGR projekta pabeigšanas.
Ņemot vērā sistēmas uzturēšanas principus, VARAM uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 20 % no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Finansējums DAGR projekta ietvarā izstrādātā risinājuma uzturēšanai pēc 2026. gada turpmāk (ik gadu):
* Uzturēšanas finansējuma sadalījums pa EKK kodiem ir uzrādīts provizoriski un tiks aktualizēts pēc DAGR projekta pabeigšanas.
Lai varētu nodrošināt DAGR rojekta ietvarā izstrādātās MAP platformas fizisko, loģisko aizsardzību, MAP platformas darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 99,5 %) un integritāti definētajos rādītājos, tajā skaitā savlaicīgi veikt atklāto kļūdu (tai skaitā drošības ievainojamību) novēršanu MAP platformā, kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi, veikt izmaiņas un pilnveidojumus, kas saistīti ar lietojamības uzlabošanu, lai nodrošinātu lietotājiem ērtu risinājuma izmantošanu vai gadījumos, kad tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos, DAGR projekta ietvarā izstrādātā risinājuma specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi 2024.-2026. gadā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) no valsts budžeta līdzekļiem tiek plānoti šādā apmērā:
2024. gadā – 82 000 euro, 2025.gadā – 72 000 euro, 2026.gadā – 82 000 euro un turpmāk 72 000 euro (ik gadu). Finansējums pa gadiem atšķiras, jo katru otro gadu plānoti 10 000 euro drošības auditam.
Plānojot MAP platformas uzturēšanas izdevumus, VARAM uzskata par lietderīgu ievērot sistēmu uzturēšanas principus, kas ir norādīti informatīvā ziņojuma „Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam” (izskatīts MK 2016. gada 18. augusta ārkārtas sēdē (prot. Nr.41, 2.§), kā arī precizēts atbilstoši šajā sēdē nolemtajam) 1. pielikumā „Sistēmu uzturēšanas principi” (turpmāk – sistēmu uzturēšanas principi).
Atbilstoši sistēmu uzturēšanas principiem MAP platformas uzturēšana pēc tās nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) ir saistīta ar šādām izdevumu pozīcijām:
- sistēmā izmantojamā programmatūra, kas ir pieejama IKT tirgū kā standartizēts produkts (turpmāk – standartizētā programmatūra);
- sistēmā izmantojamā programmatūra, kas tika izstrādāta pēc pasūtījuma atbilstoši MAP platformas pārziņa specializētajām prasībām (turpmāk – specializētā programmatūra);
- sistēmas centrālā IKT infrastruktūra, kas nodrošina MAP platformas darbināšanu un MAP platformas informācijas un tehnisko resursu pārvaldīšanu (turpmāk – centrālā infrastruktūra);
- sistēmas perifērā IKT infrastruktūra, kas nodrošina MAP platformas mijiedarbību ar MAP platformas lietotājiem (turpmāk – perifērā infrastruktūra);
- sistēmas auditi, kuros tiek pārbaudīta un novērtēta MAP platformas darbība (tai skaitā MAP platformas drošība, funkcionalitāte, lietojamība un veiktspēja) pēc MAP platformas nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR projekta pabeigšanas), sniedzot atzinumu un ieteikumus par MAP platformas darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, trūkumu novēršanu vai kvalitātes uzlabošanu (turpmāk – MAP platformas auditi);
- sistēmas personāls, kas pēc MAP platformas nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) sniedz tehnisko un administratīvo atbalstu MAP platformas darbības nodrošināšanai, kā arī atbalstu MAP platformas lietotājiem (turpmāk – MAP platformas personāls);
- citi sistēmas uzturēšanas izdevumi, kuri ir saistīti ar MAP platformas darbības specifiku (turpmāk – citi izdevumi).
VARAM norāda, ka, plānojot MAP platformas uzturēšanas izdevumus minētajās izdevumu pozīcijās atbilstoši sistēmu uzturēšanas principiem, ir iespējams novērtēt attiecīgo izdevumu optimālo apjomu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī sistēmu uzturēšanas principus, VARAM uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 20 % no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Finansējums DAGR projekta ietvarā izstrādātā risinājuma uzturēšanai tiks pieprasīts MK normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc DAGR projekta beigām:
| Izdevumu pozīcijas | EKK* | 2024., euro | 2025., euro | 2026., euro |
| Standartizētā programmatūra | 0 | 0 | 0 | |
| Specializētā programmatūra: | 72 000 | 72 000 | 72 000 | |
| Preces un pakalpojumi | 2000 | 21 000 | 21 000 | 21 000 |
| Pamatkapitāla veidošana | 5000 | 51 000 | 51 000 | 51 000 |
| Centrālā infrastruktūra | 0 | 0 | 0 | |
| Perifērā infrastruktūra | 0 | 0 | 0 | |
| Sistēmas auditi | 10 000 | 0 | 10 000 | |
| Sistēmas personāls | 0 | 0 | 0 | |
| Citi izdevumi | 0 | 0 | 0 | |
| Kopā: | 82 000 | 72 000 | 82 000 |
Ņemot vērā sistēmas uzturēšanas principus, VARAM uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 20 % no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Finansējums DAGR projekta ietvarā izstrādātā risinājuma uzturēšanai pēc 2026. gada turpmāk (ik gadu):
| Izdevumu pozīcijas | EKK | Turpmāk (ik gadu), euro |
| Standartizētā programmatūra | 0 | |
| Specializētā programmatūra: | 72 000 |
|
| Preces un pakalpojumi | 2000 | 21 000 |
| Pamatkapitāla veidošana | 5000 | 51 000 |
| Centrālā infrastruktūra | 0 | |
| Perifērā infrastruktūra | 0 | |
| Sistēmas auditi* | 2000 | 10 000 |
| Sistēmas personāls: | 0 | |
| Atlīdzība | 1000 | 0 |
| Preces un pakalpojumi | 2000 | 0 |
| Pamatkapitāla veidošana | 5000 | 0 |
| Citi izdevumi | 0 | |
| Kopā: | 82 000 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
No 2024.gada būs nepieciešams papildus finansējums MAP platformas papildus IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai izmantojot valsts federētā mākoņa ietvaros sniegtos pakalpojumus. Ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav zināmas visu valsts federētā mākoņa ietvaros sniegto pakalpojumu izmaksas, kā arī šo izmaksu segšanas kārtība, nepieciešamais finansējuma apjoms uz doto brīdi nav zināms. Līdz ar to Noteikumu projekta protokollēmuma projektā tiek dots uzdevums VARAM līdz 2024. gada 1. janvārim pieprasīt finansējumu MAP platformas IKT infrastruktūras pakalpojumu saņemšanai, lai nodrošinātu MAP platformas darbību pēc DAGR projekta īstenošanas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sadaļa tiks papildināta pēc publiskās apspriešanas termiņa beigām.
6.4. Cita informācija
Projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros MAP platformas izstrādē iesaistītās institūcijas: Sabiedrības integrācijas fonds, Latvijas zinātnes padome, Iekšlietu ministrija, Rīgas valstspilsētas pašvaldība
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks izstrādāts tiesiskais regulējums MAP platformai.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā tiek nodalīta atbildība attiecībā uz personas datiem, nosakot, ka MAP platformas pārzinis atbild tikai par tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļuvi MAP platformas darbības organizēšanai, savukārt MAP instances pārzinis ir personas datu pārzinis attiecībā uz tiem personas datiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu MAP instances darbību (atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumu Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām” 15.10 un 15.11 apakšpunktam).
Par personas datiem, kuri ir iegūti no citām informācijas sistēmām, personas datu pārzinis ir tas datu devējs, kurš ir atbildīgs par personas datu apstrādi attiecīgajā informācijas sistēmā.
Par personas datiem, kuri ir iegūti no citām informācijas sistēmām, personas datu pārzinis ir tas datu devējs, kurš ir atbildīgs par personas datu apstrādi attiecīgajā informācijas sistēmā.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi