26-TA-238: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Atpūtas" Ziemera pagastā, Alūksnes novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts un piektā daļa.
Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu “Atpūtas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3696 003 0219) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0217) 0,04 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 3696 003 0137 009) - Ziemera pagastā, Alūksnes novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu “Atpūtas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3696 003 0219) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0217) 0,04 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 3696 003 0137 009) - Ziemera pagastā, Alūksnes novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Ziemera pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000947309 (turpmāk - Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0217) lietošanas mērķis: “Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa”, platība 0,0400 ha. Zemes lietošanas veids: Zeme zem ēkām, platība 0,0400 ha;
2) būves (būves kadastra apzīmējums 3696 003 0137 009) platība ir 41,5 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1212) “Citas īslaicīgas apmešanās ēkas”, būves tips ir (12120101) “Atpūtas ēkas”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) Fiskālā kadastrālā vērtība uz 07.08.2025. ir 717 euro, tai skaitā, zemes vienībai 28 euro,
būvei 689 euro.
2) Universālā kadastrālā vērtība uz 06.08.2025. 1298 euro, tai skaitā, zemes vienībai 80 euro,
būvei 1218 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
1) Aizsargājamo ainavu apvidus dabas parka zonas teritorija, platība 0,0367 ha;
2) Pierobeža, platība 0,0399 ha;
3) Valsts robežas josla, platība 0,0032 ha;
4) No 25 līdz 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos, platība 0,0399 ha;
5) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap navigācijas tehnisko līdzekli, kas paredzēts valsts aizsardzības vajadzībām, platība 0,0399 ha;
6) No 25 līdz 100 hektāriem lielas dabiskas ūdenstilpes vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos, platība 0,0399 ha.
AS “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) 14.08.2025. vēstulē Nr.4.1-2_052c_101_25_485 informē Zemkopības ministriju, ka:
1) LVM, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas 2024. gada 10. septembra vēstuli Nr. 3.4-11e/1576/2024, rosināja funkcionāli nepieciešamās platības no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0137) izdalīšanu būves (būves kadastra apzīmējums 3696 003 0137 009) uzturēšanai un veica zemes ierīcības projekta izstrādi.
2) LVM veica zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0137) sadali, sadalīšanas rezultātā ir izveidots jauns nekustamais īpašums “Atpūtas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 36960030219), Ziemeru pagastā, Alūksnes novadā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0217) 0,04 ha platībā un būves (būves kadastra apzīmējums 3696 003 0137 009).
3) 03.05.2022. starp LVM un privātpersonu ir noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums Nr.5-7.1_001m_260_22_32 par nekustamā īpašuma "Valsts meži 3696 003 0137" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3696 003 0137), Alūksnes novadā, Ziemera pagastā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0137) daļas 0,34 ha platībā un uz tās esošās būves (būves kadastra apzīmējums 3696 003 0137 009) – Atpūtas ēka ar kopējo platību 41,5 m2 - nomu. Nomājamajā platībā ietilpst arī jaunizveidotais nekustamais īpašums “Atpūtas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3696 003 0219) Ziemera pagastā, Alūksnes novadā, tajā skaitā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0217) 0,04 ha platībā un būve (būves kadastra apzīmējums 3696 003 0137 009).
4) 30.05.2025. saņemta minētā nomnieka vēstule “Par nekustamā īpašuma “Valsts mežs 36960030137” atsavināšanas procesa uzsākšanu”, kurā nomnieks apliecina, ka neiebilst nomātā nekustamā īpašuma atsavināšanai un, ka nomnieks ir izvērtējis visus riskus un apņemas necelt jebkāda veida pretenzijas pret LVM, ja atsavināšanas rezultātā nomnieks neiegūs īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu. Kā arī nomnieks papildus norādīja, ka neplāno nomas līgumu ierakstīt zemesgrāmatā.
5) Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma sastāvā nav meža zemes platība un būvi nav lietderīgi izmantot valsts meža īpašuma apsaimniekošanas funkcijas veikšanai, LVM lūdz virzīt jautājumu par Nekustamā īpašuma atsavināšanu, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 5. pantu un 9. panta pirmo daļu un Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu.
Zemkopības ministrija 06.10.2025. vēstulē Nr.3.4-11e/1685/2025 informē, ka:
1) Nekustamais īpašums tika izveidots, atdalot to no nekustamā īpašuma "Valsts meži 36960030137" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3696 003 0137), Ziemera pagastā, Alūksnes novadā (turpmāk – nekustamais īpašums "Valsts meži 36960030137").
2) Nekustamais īpašums "Valsts meži 36960030137" ir valsts meža zeme Meža likuma izpratnē, ko apliecina Latvijas Valsts vēstures arhīva 24.09.2025. izziņa Nr.LVVA-8.2.2./5/12953 par zemesgabala vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939. gadu.
3) Nekustamais īpašums turpmāk nav nepieciešams valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai, kā arī Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai.
4) Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot Atsavināšanas likuma 5. pantu un 9. panta pirmo daļu un Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu, Zemkopības ministrija lūdz veikt visas nepieciešamās darbības Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošanai.
Alūksnes novada pašvaldība ar 01.12.2025. vēstuli Nr. ANP/1-35/25/2336 informē, ka:
1) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) gatavojot dokumentus zemes vienības atsavināšanai, pašvaldība iesaka izvērtēt likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus un citus normatīvos dokumentus, ņemot vērā NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus;
3) saskaņā ar spēkā esošo “Alūksnes novada Teritorijas plānojums 2015. - 2027. gadam”, turpmāk – Teritorijas plānojums, Zemes vienība atrodas Teritorijas plānojuma funkcionālajā zonā “Mežu teritorija”, atļautā izmantošana “Mežsaimniecība”;
4) zemes vienībai ir piekļuve.
Atbilstoši Meža likuma 5. pantam fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm. Piekļuve pašvaldības autoceļam “Ziemeri-Murati” (inženierbūves kadastra apzīmējums 3696 003 0194 001) iespējama pa Zemkopības ministrijai piederošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0216).
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais. Atdalīšanas rezultātā izveidotā Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība arī ir valsts meža zeme. Zemes vienības atdalīšanas fakts nemaina valsts meža zemes statusu.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1.panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, bet tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē, uz kuras atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punkts - zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5.punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumu Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4.1.13. apakšpunktam Ziemera pagasts atrodas pierobežā nevis pierobežas joslā). Līdz ar to, uz Nekustamā īpašuma atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā noteiktais ierobežojums par zemes iegūšanu īpašumā valsts pierobežas joslā.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā noteiktajam, zemes vienības atrašanās valsts robežas joslā nav ierobežojums tās iegūšanai īpašumā.
Uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (33.panta otrā daļa), jo zemes vienība atrodas aizsargājamo ainavu apvidus dabas parka zonas teritorijā nevis aizsargājamo ainavu apvidus dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonās.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, minētā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Ņemot vērā, ka 3.05.2022. starp LVM un privātpersonu noslēgtais nekustamā īpašuma nomas līgums Nr.5-7.1_001m_260_22_32 nav ierakstīts zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (Ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgums jaunajam ieguvējam nebūs saistošs.
Arī Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma - 2) kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu - 3) kad tiesības sakrīt, t.i. kad nomnieks vai īrnieks iegūst iznomāto vai izīrēto lietu par īpašumu.
Līdz ar to, gadījumā, ja Nekustamo īpašumu iegādāsies cita persona (nevis nomnieks) vai arī gadījumā, ja to iegādāsies nomnieks, noslēgtais nomas līgums tiks uzskatīts par izbeigtu.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas nomnieks tiks informēts par Nekustamā īpašuma īpašnieku maiņu un par to, ka noslēgtais nomas līgums ir izbeigts.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0217) lietošanas mērķis: “Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa”, platība 0,0400 ha. Zemes lietošanas veids: Zeme zem ēkām, platība 0,0400 ha;
2) būves (būves kadastra apzīmējums 3696 003 0137 009) platība ir 41,5 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1212) “Citas īslaicīgas apmešanās ēkas”, būves tips ir (12120101) “Atpūtas ēkas”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) Fiskālā kadastrālā vērtība uz 07.08.2025. ir 717 euro, tai skaitā, zemes vienībai 28 euro,
būvei 689 euro.
2) Universālā kadastrālā vērtība uz 06.08.2025. 1298 euro, tai skaitā, zemes vienībai 80 euro,
būvei 1218 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
1) Aizsargājamo ainavu apvidus dabas parka zonas teritorija, platība 0,0367 ha;
2) Pierobeža, platība 0,0399 ha;
3) Valsts robežas josla, platība 0,0032 ha;
4) No 25 līdz 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos, platība 0,0399 ha;
5) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap navigācijas tehnisko līdzekli, kas paredzēts valsts aizsardzības vajadzībām, platība 0,0399 ha;
6) No 25 līdz 100 hektāriem lielas dabiskas ūdenstilpes vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos, platība 0,0399 ha.
AS “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) 14.08.2025. vēstulē Nr.4.1-2_052c_101_25_485 informē Zemkopības ministriju, ka:
1) LVM, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas 2024. gada 10. septembra vēstuli Nr. 3.4-11e/1576/2024, rosināja funkcionāli nepieciešamās platības no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0137) izdalīšanu būves (būves kadastra apzīmējums 3696 003 0137 009) uzturēšanai un veica zemes ierīcības projekta izstrādi.
2) LVM veica zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0137) sadali, sadalīšanas rezultātā ir izveidots jauns nekustamais īpašums “Atpūtas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 36960030219), Ziemeru pagastā, Alūksnes novadā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0217) 0,04 ha platībā un būves (būves kadastra apzīmējums 3696 003 0137 009).
3) 03.05.2022. starp LVM un privātpersonu ir noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums Nr.5-7.1_001m_260_22_32 par nekustamā īpašuma "Valsts meži 3696 003 0137" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3696 003 0137), Alūksnes novadā, Ziemera pagastā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0137) daļas 0,34 ha platībā un uz tās esošās būves (būves kadastra apzīmējums 3696 003 0137 009) – Atpūtas ēka ar kopējo platību 41,5 m2 - nomu. Nomājamajā platībā ietilpst arī jaunizveidotais nekustamais īpašums “Atpūtas” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3696 003 0219) Ziemera pagastā, Alūksnes novadā, tajā skaitā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0217) 0,04 ha platībā un būve (būves kadastra apzīmējums 3696 003 0137 009).
4) 30.05.2025. saņemta minētā nomnieka vēstule “Par nekustamā īpašuma “Valsts mežs 36960030137” atsavināšanas procesa uzsākšanu”, kurā nomnieks apliecina, ka neiebilst nomātā nekustamā īpašuma atsavināšanai un, ka nomnieks ir izvērtējis visus riskus un apņemas necelt jebkāda veida pretenzijas pret LVM, ja atsavināšanas rezultātā nomnieks neiegūs īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu. Kā arī nomnieks papildus norādīja, ka neplāno nomas līgumu ierakstīt zemesgrāmatā.
5) Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma sastāvā nav meža zemes platība un būvi nav lietderīgi izmantot valsts meža īpašuma apsaimniekošanas funkcijas veikšanai, LVM lūdz virzīt jautājumu par Nekustamā īpašuma atsavināšanu, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 5. pantu un 9. panta pirmo daļu un Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu.
Zemkopības ministrija 06.10.2025. vēstulē Nr.3.4-11e/1685/2025 informē, ka:
1) Nekustamais īpašums tika izveidots, atdalot to no nekustamā īpašuma "Valsts meži 36960030137" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3696 003 0137), Ziemera pagastā, Alūksnes novadā (turpmāk – nekustamais īpašums "Valsts meži 36960030137").
2) Nekustamais īpašums "Valsts meži 36960030137" ir valsts meža zeme Meža likuma izpratnē, ko apliecina Latvijas Valsts vēstures arhīva 24.09.2025. izziņa Nr.LVVA-8.2.2./5/12953 par zemesgabala vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939. gadu.
3) Nekustamais īpašums turpmāk nav nepieciešams valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai, kā arī Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai.
4) Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot Atsavināšanas likuma 5. pantu un 9. panta pirmo daļu un Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu, Zemkopības ministrija lūdz veikt visas nepieciešamās darbības Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošanai.
Alūksnes novada pašvaldība ar 01.12.2025. vēstuli Nr. ANP/1-35/25/2336 informē, ka:
1) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) gatavojot dokumentus zemes vienības atsavināšanai, pašvaldība iesaka izvērtēt likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus un citus normatīvos dokumentus, ņemot vērā NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus;
3) saskaņā ar spēkā esošo “Alūksnes novada Teritorijas plānojums 2015. - 2027. gadam”, turpmāk – Teritorijas plānojums, Zemes vienība atrodas Teritorijas plānojuma funkcionālajā zonā “Mežu teritorija”, atļautā izmantošana “Mežsaimniecība”;
4) zemes vienībai ir piekļuve.
Atbilstoši Meža likuma 5. pantam fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm. Piekļuve pašvaldības autoceļam “Ziemeri-Murati” (inženierbūves kadastra apzīmējums 3696 003 0194 001) iespējama pa Zemkopības ministrijai piederošo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3696 003 0216).
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais. Atdalīšanas rezultātā izveidotā Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība arī ir valsts meža zeme. Zemes vienības atdalīšanas fakts nemaina valsts meža zemes statusu.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1.panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, bet tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē, uz kuras atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punkts - zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5.punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumu Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4.1.13. apakšpunktam Ziemera pagasts atrodas pierobežā nevis pierobežas joslā). Līdz ar to, uz Nekustamā īpašuma atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā noteiktais ierobežojums par zemes iegūšanu īpašumā valsts pierobežas joslā.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta otrajā daļā noteiktajam, zemes vienības atrašanās valsts robežas joslā nav ierobežojums tās iegūšanai īpašumā.
Uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (33.panta otrā daļa), jo zemes vienība atrodas aizsargājamo ainavu apvidus dabas parka zonas teritorijā nevis aizsargājamo ainavu apvidus dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonās.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, minētā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Ņemot vērā, ka 3.05.2022. starp LVM un privātpersonu noslēgtais nekustamā īpašuma nomas līgums Nr.5-7.1_001m_260_22_32 nav ierakstīts zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (Ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgums jaunajam ieguvējam nebūs saistošs.
Arī Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma - 2) kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu - 3) kad tiesības sakrīt, t.i. kad nomnieks vai īrnieks iegūst iznomāto vai izīrēto lietu par īpašumu.
Līdz ar to, gadījumā, ja Nekustamo īpašumu iegādāsies cita persona (nevis nomnieks) vai arī gadījumā, ja to iegādāsies nomnieks, noslēgtais nomas līgums tiks uzskatīts par izbeigtu.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas nomnieks tiks informēts par Nekustamā īpašuma īpašnieku maiņu un par to, ka noslēgtais nomas līgums ir izbeigts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams tā valdītāja Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu darbības nodrošināšanai, tas nav perspektīvs VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī VNĪ rīcībā nav informācijas par Nekustamā īpašuma nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Zemkopības ministrija
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, VNĪ, Zemkopības ministrija.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi