Anotācija

Noteikumu 36.punkts nosaka, ka Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek skarts nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs. Par citiem gadījumiem, kad nav nepieciešama Pārvaldes atļauja, Pārvalde pieņem lēmumu un par to informē pašvaldības, kā arī publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Pārvaldes tīmekļvietnē. Kopš Noteikumu spēkā stāšanās, praksē piemērojot Noteikumus, ir konstatēti gadījumi, kas procentuāli veido lielu būvniecības ieceru skaitu, bet pēc būtības neskar kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu ilgtermiņā.

Saskaņā ar Kultūras ministrijas iecerēm administratīvā sloga samazināšanai un darbības efektivitātes uzlabošanai kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā Pārvaldei bija nepieciešams pārskatīt būvniecības ieceru saskaņošanas procesus. Pārvalde ir secinājusi, ka tīklu un transporta infrastruktūras objekti, transportlīdzekļu uzlādes stacijas, elektrības sadales skapji un citi infrastruktūras objekti šobrīd veido ievērojamu būvniecības ieceru skaitu, kuri tiek sniegti Pārvaldē, lai saņemtu atļaujas un saskaņojumu. Salīdzinoši nelielajām infrastruktūras objektu būvniecības iecerēm ir noteikts nesamērīgs administratīvais slogs, jo jāsaņem Pārvaldes atļauja un saskaņojums. Šādi objekti būtu izvietojami, saņemot atļauju no attiecīgās pašvaldības būvvaldes, ja tie neietekmē kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu. Izsniedzot pašvaldības atļauju, jāņem vērā no normatīviem aktiem izrietošie nekustamo kultūras pieminekļu aizsardzības zonu uzturēšanas režīmi.

Kopš Noteikumu spēkā stāšanās, praksē piemērojot Noteikumus, ir konstatēti gadījumi, kas procentuāli veido būtisku daļu no kopējā būvniecības ieceru skaita, bet pēc būtības neskar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu ilgtermiņā. 2024.gadā vidēji mēnesī Pārvaldē saņemti 70–90 būvniecības ieceru pieteikumi, kuros skartie objekti nosaukumos ietver tādus atslēgvārdus kā "elektroapgāde", "tīkli", "sakari", "kanalizācija", "pievads", "kabelis", "gāze" u.tml. No šiem, aptuveni 30–40 ieceres mēnesī attiecās uz objektiem valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsardzības zonās. Šādu pieteikumu izskatīšana Pārvaldei prasa ievērojamu administratīvo resursu patēriņu – viena projekta izvērtēšana var aizņemt no 0,5 līdz 2 stundām, atļaujas sagatavošana līdz 30 minūtēm, papildus laiks nepieciešams arī iesniegumu reģistrācijai un nosūtīšanai. Šāda prakse rada nesamērīgu administratīvo slogu, īpaši ņemot vērā, ka šie nelielie infrastruktūras objekti bieži vien neietekmē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saglabāšanu ilgtermiņā.

Ņemot vērā minēto, lai atvieglotu administratīvās procedūras pašvaldībām un privātpersonām, Noteikumos nepieciešams noteikt darbību un būvniecības ieceru veidus, kuru realizācijai nav nepieciešama Pārvaldes atļauja, tai skaitā saskaņojums. Projekts nosaka gadījumus, kad nav nepieciešams Pārvaldes saskaņojums kultūras pieminekļu aizsardzības zonā veicamām darbībām.

Projekta 1.1.apakšpunkts paredz Noteikumu 36.punktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka Pārvaldes atļauja nav nepieciešama šādos gadījumos:
1) ja netiek skarts nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo kultūrvēsturisko būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs, netiek pasliktināta vai ierobežota kultūras pieminekļa vizuālā uztveramība un nozīmīgas skatu perspektīvas uz kultūras pieminekli;
2) ja tiek veikta inženierkomunikāciju tīklu (elektrības, telekomunikāciju, ūdens, kanalizācijas u.c.) atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana, transporta infrastruktūras objektu atjaunošana vai pārbūve, ar inženiertīkliem saistīto elementu ierīkošana un tiek ievēroti Noteikumu 36.1.apakšpunkta nosacījumi;
3) ja tiek ierīkotas transportlīdzekļu uzlādes stacijas, elektrības sadales skapji, uzstādīti pasta pakalpojumu vai cita veida pakomāti un citi ar pakalpojumu sniegšanu saistīti pārvietojami automāti un ierīces bez pamatu izveides, vizuālas reklāmas un stendi. 

Tādējādi Projektā paredzēti jauno tehnoloģiju infrastruktūras objekti pilsētvidē, kuriem saskaņošanas ar Pārvaldi nepieciešamība kultūras pieminekļu aizsardzības zonās tiek atcelta. Projektā ietvertais regulējums paātrinās inženierkomunikāciju tīklu un transporta infrastruktūras objektu atjaunošanu, pārbūvi vai ierīkošanu, ar inženiertīkliem saistīto elementu ierīkošanu, transportlīdzekļu uzlādes staciju un elektrības sadales skapju izveidi, kā arī pasta pakalpojumu vai cita veida pakomātu un citu ar pakalpojumu sniegšanu saistītos pārvietojamo automātu un ierīču bez pamatu izveides, vizuālas reklāmas un stendu uzstādīšanu, kurus drīkstēs izveidot atbilstoši pašvaldību teritoriālajiem plānojumiem, detālplānojumiem, saņemot attiecīgās pašvaldības būvvaldes atļauju.

Ja arheoloģiskā pieminekļa aizsardzības zonā inženierkomunikāciju tīklu ierīkošanas laikā tiek konstatēts arheoloģiskais kultūrslānis vai citas kultūrvēsturiskas vērtības, par to nekavējoties jāziņo Pārvaldei.

Lai nodrošinātu Pārvaldes iespējas reaģēt un noteikt papildu gadījumus, kuros nebūs nepieciešams saņemt Pārvaldes saskaņojumu un atļauju, Projekta 1.2.apakšpunkts paredz Noteikumos saglabāt esošo regulējumu, kas paredz, ka par citiem neminētiem gadījumiem, kad nav nepieciešama Pārvaldes atļauja, Pārvalde pieņem lēmumu un par to informē attiecīgo pašvaldību, kā arī publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Pārvaldes tīmekļvietnē. Pārvalde saglabā iespēju noteikt papildu gadījumus, kuros nebūs nepieciešama atļauja vai saskaņojums, pamatojoties uz praktisko pieredzi un esošo būvniecības un infrastruktūras attīstību. Šādas izmaiņas var tikt pieņemtas pēc vajadzības, lai nodrošinātu administratīvā sloga samazināšanu un atbalstītu mūsdienīgu risinājumu ieviešanu, vienlaikus saglabājot kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu.