Anotācija (ex-ante)

22-TA-2460: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu programmu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2019.gadā Korejas puse izteica priekšlikumu noslēgt nolīgumu par darba un brīvdienu programmu. Latvijas Republikas puse šādam priekšlikumam piekrita un uzsāka darbu pie nolīguma izstrādes, kas 2022.gadā tika pabeigts ekspertu līmenī.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīguma par darba un brīvdienu programmu (turpmāk – Nolīgums) projekts ir izstrādāts, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp abām valstīm, kā arī vēloties saviem pilsoņiem, jo īpaši jauniešiem, sniegt plašākas iespējas novērtēt otras valsts kultūru un vispārējo dzīvesveidu, ceļojot uz otro valsti.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pašreiz Latvijai ar Koreju nepastāv vienošanās par jauniešu apmaiņas iespējām abu valstu starpā, kas būtībā nesekmē Latvijas un Korejas jauniešu savstarpējos valstu apmeklējumus. Līdzīgs līgums ar Kanādu tika parakstīts 2006.gadā, ar Jaunzēlandi 2008.gadā un ar Japānu 2022.gada 11.oktobrī. 
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Korejas jauniešiem saskaņā ar Imigrācijas likumā iekļauto regulējumu nav iespējas ierasties Latvijā uz laika periodu, kas pārsniedz 90 dienas, un šī apmeklējuma laikā strādāt, ja vien nav iepriekšējas vienošanās ar darba devēju, kurš iepriekš Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējis vakanci un veicis citas administratīvās procedūras. Uz 2020.gada 31.decembri Latvijā uzturējās 56 Korejas Republikas pilsoņi ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (28 – sakarā ar ģimenes apvienošanu, 6 – sakarā ar studijām, 22 - sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbības veikšanu), bet uz 2021.gada 31.decembri – 59 Korejas pilsoņi ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (31 – sakarā ar ģimenes apvienošanu, 5 – sakarā ar studijām, 23 - sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbības veikšanu). Iepriekš minētais liecina par to, ka migrācijas plūsma no Korejas uz Latviju ir neliela, un Nolīguma projekta mērķis ir veicināt šīs plūsmas palielināšanos.
Risinājuma apraksts
Nolīguma projekta mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti un apmaiņu, sadarbību un partnerību starp Latvijas Republiku un Korejas Republiku, kā arī attīstīt iespējas abu valstu jauniešiem strādāt vai iegūt praktisko pieredzi un pilnveidot citas valsts valodas, kultūras un sabiedrības zināšanas, tādējādi veicinot savstarpēju saprašanos starp abām valstīm. Nolīguma projekta izpratnē jaunieši ir vecumā no 18 - 34 gadiem, kas ir Latvijas Republikas un Korejas Republikas pilsoņi.
Tāpat Nolīguma projekts paredz vienkāršot procedūras Latvijas Republikas jauniešu uzturēšanai Korejā un Korejas Republikas jauniešu uzturēšanai Latvijā: katra Puse izdod otras valsts pilsoņiem, kas atbilst attiecīgi Nolīguma 1.pantā minētajiem nosacījumiem, dokumentu, kas atļauj uzturēties tās teritorijā. Latvijas Republikas gadījumā šis dokuments ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdota ilgtermiņa vīza, un Korejas Republikas gadījumā šis dokuments ir brīvdienu vīza. Korejas Republikas pilsoņi, kuriem izsniegta ilgtermiņa vīza saskaņā ar Nolīguma projekta 1.pantu, ierodoties Latvijā, neatkarīgi no esošās situācijas darba tirgū, saņem tiesības uz nodarbinātību, kas ir derīgas visu noteikto uzturēšanās laiku.
Saskaņā ar Nolīguma projekta 7.pantu līdz ar šā nolīguma stāšanos spēkā katru gadu šo programmu drīkst izmantot līdz vienam simtam (100) dalībnieku no katras valsts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Alternatīvais risinājums varētu būt Imigrācijas likuma grozījumi, ar tiem ļaujot visiem ārzemniekiem no jebkuras trešās valsts ieceļot Latvijas Republikā ar Nolīguma projekta mērķi. Taču šāds risinājums nav atbalstāms, ņemot vērā sadarbības iespējas un īpatnības ar atsevišķām trešajām valstīm. Turklāt sadarbības līgumi ļauj ar katru trešo valsti vienoties par konkrētās valsts valstspiederīgajiem piemērotajiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • jaunieši no 18.gadiem līdz 34.gadiem
Ietekmes apraksts
Abu valstu jauniešiem tiek piedāvāta iespēja uz atvieglotajiem nosacījumiem ieceļot otrās puses valsts teritorijā.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts

Atbilstoši Nolīguma projektam Korejas pilsoņi ar Latvijas izsniegto ilgtermiņa vīzu varēs pārvietoties Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā saskaņā ar Šengenas zonas normatīvajiem aktiem (3.panta 1.punkts). Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) trešo valstu valstspiederīgajiem ir tiesības ieceļot Šengenas dalībvalstu teritorijā, ja tiem ir derīga ilgtermiņa vīza.
Gadījumā, ja Nolīguma projektā minētie Šengenas normatīvie akti nākotnē tiks grozīti, paredzot atšķirīgu regulējumu, Korejas pilsoņiem būs saistoši šie jaunie grozījumi, jo Nolīguma projektā ir paredzēts, ka pārvietošana notiek saskaņā ar Šengenas zonas normatīvajiem aktiem. 
Nolīguma projekta 3.panta 1.punkta redakcijas saglabāšana bija īpašs Korejas puses lūgums, jo identiskā norma ir iekļauta līdzīgā Korejas un Beļģijas līgumā. 

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Lai nodrošinātu efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību, un sabiedrības pārstāvjiem nodrošinātu iespēju rakstiski sniegt viedokli par projektu tā izstrādes stadijā, informācija par projektu 2022. gada ___. ______ ievietota Valsts kancelejas Tiesību aktu projektu publiskā portāla sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” (_________________).

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Projekta izpildes rezultātā nav paredzēta esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija. Iestāžu institucionālā struktūra netiek ietekmēta.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk