Anotācija (ex-ante)

Pašlaik nepastāv valsts informācijas sistēma, kurā tiktu iekļautas ar regulas 2018/1862 32. panta 1. d) ii) un iii) apakšpunktu noteiktās jaunās ziņojumu kategorijas par tajā minētajām personām identiska mērķa sasniegšanai, kas atbilstoši Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 9. panta otrās daļas 1.punktam, ir priekšnoteikums ziņojumu iekļaušanai Šengenas informācijas sistēmā.
 

Projekts paredz, ka Personu izceļošanas liegumu reģistrs (turpmāk – reģistrs) būs Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Integrētā iekšlietu informācijas sistēma" apakšsistēma.
Atbilstoši paredzētajam deleģējumam projekts satur nosacījumus par ziņu apjomu, kas par personu (Latvijas pilsonis, nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglis), par kuru pieņemts lēmums par liegumu izceļot no Latvijas Republikas iekļaujams reģistrā, ziņu iekļaušanas kārtību, glabāšanas termiņus, dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, proti, projekts paredz, ka ziņas reģistrā ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā iekļaus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Nacionālās drošības likumā noteiktajos gadījumos pēc noteikto ziņu, kas iekļaujamas reģistrā, saņemšanas no iekšlietu ministra.
Paredzēts, ka, ja kļūs zināms, ka reģistrā iekļautās ziņas būs nepieciešams aktualizēt, tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tās aktualizēs ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā.
Minētais nepieciešams, jo regulas 2018/1862 32. panta 1. d) ii) un iii) apakšpunktā noteiktajos gadījumos, jo īpaši, ja attiecīgā persona (Latvijas pilsonis, nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglis) ir nepilngadīga, nepieciešams veikt iespējami ātru rīcību, lai primāri nodrošinātu pašas personas aizsardzību. Tādējādi operatīvi tiks informētas kompetentās iestādes (institūcijas), lai nodrošinātu pieņemtā lēmuma īstenošanu.
Vienlaikus, ievērojot, ka liegums personai izceļot no Latvijas Republikas leģitīma mērķa sasniegšanai ierobežo tās pārvietošanās brīvību, projektā paredzēts iespējami īss termiņš ziņu dzēšanai, piemēram, gadījumos, kad zudis mērķis attiecīgu ziņu iekļaušanai reģistrā (piemēram, lēmums par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas ir atcelts, jo nav vairs saskatāms iepriekš konstatētais apdraudējums, kā rezultātā zudis mērķis attiecīgu ziņu apstrādei reģistrā). Tādējādi tiks nodrošināta precizitāte nolūkā ievērot fizisko personu datu apstrādes ierobežojuma principu.
Projekts paredz, ka ziņu apstrāde reģistrā tiks veikta tiešsaistes datu pārraides režīmā, tādējādi nodrošinot iespējami ātru informācijas apriti, kas ir būtiski iepriekš minētā mērķa sasniegšanai.
Projekts arī paredz noteikt reģistrā iekļaujamo ziņo apjomu par personu un par lēmumu, ar kuru personai ir liegts izceļot no valsts. Attiecīgais ziņu apjoms noteikts, ņemot vērā ziņu apjomu, kas noteikts, tostarp regulā 2018/1862 (32. panta 6. punkts) un saistītajos dokumentos (Komisijas 2021. gada 18. novembra Īstenošanas lēmums, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par SIRENE biroju uzdevumiem un papildinformācijas apmaiņu attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmā ievadītiem ziņojumiem policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās ("SIRENE rokasgrāmata – policija" 8. nodaļa) ziņojumu iekļaušanai Šengenas informācijas sistēmā, tādējādi ievērojot datu minimizēšanas, likumīguma, godprātības un pārredzamības principu, kā arī, ievērojot no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta izrietošo principu par valsts rīcībā jau esošu fiziskās personas datu iespējamu nedublēšanu citās valsts informācijas sistēmās, lai ievērotu personas tiesiskās intereses.
Projekts paredz noteikt iestādes (institūcijas), kurām būs piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām. Minētais iestāžu loks noteikts, ievērojot reģistrā iekļaujamās informācijas raksturu, tostarp sensitivitāti, attiecīgo ziņu iekļaušanas mērķi un ārējos normatīvajos aktos noteikto iestāžu (institūciju) kompetenci. Vienlaikus projekts paredz iespēju citām valsts pārvaldes iestādēm, tiesām, prokuratūrai piekļūt reģistrā iekļautajām ziņām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. Tādējādi tiks nodrošināta integritātes un konfidencialitātes principu ievērošana fizisko personu datu apstrādē.
Projekts paredz arī noteikt reģistrā iekļauto ziņu glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību, proti, paredzēts, ka reģistrā ziņas tiks glabātas tādu laikposmu, uz kādu lēmumā personai noteikts liegums izceļot no Latvijas Republikas. Regulas 2018/1862 53. panta 4. punkts paredz, ka ziņojumu par liegumu izceļot Šengenas informācijas sistēmā var iekļaut uz laiku līdz vienam gadam. Attiecīgi Nacionālās drošības likums paredz iespēju iekšlietu ministram noteikt personai liegumu izceļot no Latvijas Republikas uz laika posmu līdz vienam gadam.
Ievērojot minēto, ziņas reģistrā netiks glabātas ilgāk, nekā tas nepieciešams noteiktā mērķa sasniegšanai. Tādējādi tiks nodrošināta ziņu glabāšanas ierobežojuma principa ievērošana fizisko personu datu apstrādē.
Fiziskās personas, par kurām dati būs iekļauti reģistrā, kā arī to pārstāvji, informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām par minēto personu varēs pieprasīt un saņemt fizisko personu datu apstrādi regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī normatīvajos aktos par informācijas izpaušanu noteiktajos ietvaros un kārtībā.