Anotācija

25-TA-118: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts zemes vienības Juglas ielā 4, Jūrmalā, daļas pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2013. gada 18. decembra rīkojums Nr. 653 “Par valsts dzīvojamo māju Juglas ielā 2/4, Jūrmalā, nodošanu privatizācijai”.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 7. panta septītā daļa.
Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumi Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta otrā daļa un ceturtās daļas 3. punkts, 5. panta pirmā daļa, 37. panta pirmās daļas 4. punkts, 44. panta ceturtā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir saņemt Ministru kabineta atļauju SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk - Possessor) pārdot par brīvu cenu valsts zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 13000100099) Juglas ielā 4, Jūrmalā, daļu 0,0145 ha platībā atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2013. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 653 “Par valsts dzīvojamo māju Juglas ielā 2/4, Jūrmalā, nodošanu privatizācijai” valsts dzīvojamās mājas Juglas ielā 2/4, Jūrmalā, kopā ar funkcionāli saistītajām palīgēkām un valsts īpašumā esošo zemi nodotas privatizācijai.

Ar Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 19. augusta lēmumu Nr. 14-9/157 valsts dzīvojamām mājām Juglas ielā 2/4, Jūrmalā, piešķirtas sekojošas adreses – Juglas iela 2, Jūrmala, Juglas iela 2 k-1, Jūrmala; Juglas iela 2 k-2, Jūrmala; Juglas iela 4, Jūrmala un Juglas iela 4 k-1, Jūrmala, Juglas iela 4 k-2, Jūrmala, Juglas iela 4 k-3, Jūrmala, Juglas iela 4 k-4, Jūrmala.

Valsts nekustamais īpašums Juglas ielā 4, Jūrmalā, kadastra Nr. 13000100129, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 13000100099, ar kopējo platību 0,6793 ha (turpmāk – Zemes vienība), ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000543229 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.

Zemes vienība ir izveidota zemes vienības Juglas ielā 2/4, Jūrmalā, kadastra Nr. 13000101104, 10526 m2 platībā (turpmāk – Zemes vienība Juglas ielā 2/4, Jūrmalā), reālās sadales rezultātā, atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2013. gada 29. jūlija lēmumam Nr. 14-9/239 “Par zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanu zemes vienībai Juglas ielā 2/4, Jūrmalā”.
Savukārt Zemes vienība Juglas ielā 2/4, Jūrmalā, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas Zemes komisijas 2000. gada 6. oktobra lēmumu Nr.1016, izveidota, atjaunojot īpašuma tiesības uz zemesgabala 3739/10526 domājamām daļām 3739 m2 platībā likumīgā īpašnieka mantiniecei (fiziskai personai). Vienlaikus ar minēto lēmumu noteikts, ka zemesgabala 6787/10526 domājamās daļas 6787 m2 platībā ir piekritīgas valstij.
Īpašuma tiesības uz Zemes vienības Juglas ielā 2/4, Jūrmalā, 6787/10526 domājām daļām bija nostiprinātas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 7312 Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, savukārt uz 3739/10526 domājamām daļām vairākām fiziskām personām.
Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 7312  III daļas 1. iedaļas ierakstiem Zemes vienībai Juglas ielā 2/4, Jūrmalā, noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi un apgrūtinājumi, t.sk. uz zemesgabala atrodas citām personām piederošas ēkas un būves.

Uz Zemes vienības atrodas divi ēku (būvju) nekustamie īpašumi: ēku (būvju) īpašums Juglas ielā 4, Jūrmalā, kadastra Nr. 13005101107, un ēku (būvju) īpašums Juglas iela 4 k-1, Jūrmala; Juglas iela 4 k-2, Jūrmala; Juglas iela 4 k-3, Jūrmala; Juglas iela 4 k-4, Jūrmala; kadastra Nr. 13005100016 (turpmāk kopā - Būvju īpašumi).
Ar Possessor 2014. gada 18. decembra valdes lēmumu Nr. 196/1230 “Par valsts dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu” nolemts uzsākt Būvju īpašumu privatizāciju ar 2015. gada 30. aprīli.

Vienlaikus uz Zemes vienības atrodas daļa no vairākām privātpersonām piederoša nekustamā īpašuma Ogres ielā 5, Jūrmalā; Ogres ielā 5A, Jūrmalā; Ogres ielā 5/5A, Jūrmalā, kadastra Nr. 13000101103 (turpmāk – Nekustamais īpašums), proti, daļa no Nekustamā īpašuma sastāvā esošās saimniecības ēkas Ogres ielā 5A, Jūrmalā, ar kadastra apzīmējumu 13000101103005 un daļa no dzīvojamās mājas Ogres ielā 5A, Jūrmalā, ar kadastra apzīmējumu 13000101103004 (turpmāk kopā – Būves).
Nekustamais īpašums 1999. gada 15. janvārī ir ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 4189.
Zemesgrāmatā ir nostiprināta kopīpašnieku Nekustamā īpašuma lietošanas kārtība. Atbilstoši Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 4189 ierakstiem Nr. 15.1. un Nr. 15.2. īpašuma tiesības uz Būvēm ir nostiprinātas fiziskai personai.
Possessor 2023. gada 1. augustā ar Būvju īpašnieku noslēdza Zemes vienības daļas 0,0145 ha platībā nomas līgumu Būvju uzturēšanai.

Privatizācijas likuma 7. panta sestā daļa nosaka, ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras atrodas arī ēkas, kas nav privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā, šī zeme var tikt sadalīta, ievērojot normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus. Pēc tam, kad vairs nepastāv šajā daļā minētais privatizācijas ierobežojums, tas ir, pēc valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes sadalīšanas, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un atdalītā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un Privatizācijas likuma 7. panta sestajā daļā noteikto, Zemes vienības privatizācijai pastāv ierobežojumi.

Ar Jūrmalas domes 2023. gada 29. jūnija lēmumu Nr. 253 “Par dzīvojamām mājām Juglas ielā 4, Juglas ielā 4 k-1, Juglas ielā 4 k-2, Juglas ielā 4 k-3 un Juglas ielā 4 k-4, Jūrmalā, funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu”, noteikts, ka Zemes vienības daļa 0,0145 ha platībā gar robežu ar zemes vienību Ogres ielā 5, Jūrmalā, kā arī Zemes vienības daļa 0,0119 ha platībā gar Juglas ielu, Jūrmalā, nav funkcionāli saistītas ar privatizētajiem Būvju īpašumiem. Vienlaikus Jūrmalas domes lēmumā noteikts, ka turpmākā rīcība ar Zemes vienības daļu 0,0145 ha un 0,0119 ha platībā, kas netiek piesaistīta dzīvojamām mājām, tiek izskatīta saskaņā ar Zemes ierīcības likumā un Atsavināšanas likumā noteikto kārtību.

Līdz ar to, lai novērstu šķēršļus Zemes vienības privatizācijai, nepieciešams pārkārtot Zemes vienības robežas, atdalot Zemes vienības daļu 0,0145 ha platībā un atsavinot to atbilstoši Atsavināšanas likuma 44. pantā noteiktajam regulējumam.

Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Pilsētplānošanas pārvaldes nodaļa 2022. gada 29. decembra vēstulē Nr. 14-1/2893 norādīja, ka atdalāmā no Zemes vienības daļa 0,0145 ha platībā veidos starpgabalu.
Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu apbūvei, vai kuram nav nodrošināts pieslēgums koplietošanas ielai.
Zemes ierīcības likuma 1. panta 4. punktā ir norādīts, ka starpgabals ir atsevišķi izvietota zemes vienība, kas atdalīta no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi.
Atsavināšanas likuma 5. panta otrā daļa paredz, ka zemes starpgabali, kas nav ierakstīti zemesgrāmatā, ir atsavināmi pēc tam, kad tie ir ierakstīti zemesgrāmatā.
Savukārt atbilstoši Zemes ierīcības likuma 16. pantā noteiktajam, sadalot kopīpašumā esošu zemes vienību, nav pieļaujama starpgabalu veidošana.
Possessor 2023. gada 22. decembrī ir saskaņojusi Zemes ierīcības likumā noteiktajā kārtībā izstrādātā zemes ierīcības projekta risinājumu par Zemes vienības robežas starp zemes vienību pārkārtošanu, paredzot atdalīt no Zemes vienības daļu 0,0145 ha platībā un pievienot to Nekustamā īpašuma sastāvā esošai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 13000101103, lai Būves pilnībā atrastos uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības.

Ar Jūrmalas domes 2024. gada 30. maija lēmumu Nr. 229 “Par zemes ierīcības projekta un zemes vienību robežu pārkārtošanas apstiprināšanu Juglas ielā 4, Jūrmalā, un Ogres ielā 5, Jūrmalā” (protokols Nr. 8, 37. punkts) ir apstiprināts zemes ierīcības projekts un zemes vienību robežu pārkārtošana, atdalot no Zemes vienības tās daļu 0,0145 ha platībā un pievienojot to Nekustamā īpašuma sastāvā esošai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 13000101103. Ar minēto lēmumu ir noteikts, ka pēc Zemes vienības daļas atdalīšanas Zemes vienības platība ir 0,6648 ha, savukārt Nekustamā īpašuma sastāvā esošai zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 13000101103 platība pēc Zemes vienības daļas pievienošanas ir 0,1904 ha.

Atbilstoši Zemes ierīcības likuma 22. panta pirmajā daļā noteiktajam, zemes ierīcības projekts ir īstenots, ja projektētā teritorija ir kadastrāli uzmērīta, reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīta zemesgrāmatā.

Zemes ierīcības projekta ietvaros Zemes vienība un Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 13000101103 2024. gada 30. septembrī ir kadastrāli uzmērītas, pārkārtojot zemesgabalu robežas atbilstoši Jūrmalas domes 2024. gada 30. maija lēmumā Nr. 229 noteiktajam.
2024. gada 3. decembrī un 16. decembrī ir izgatavoti minēto zemesgabalu robežu, situāciju un apgrūtinājumu plāni, 2024. gada 17. decembrī ir aktualizēti attiecīgie ieraksti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Ierakstu aktualizācija Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000543229 un Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 4189 tiks veikta pēc Zemes vienības daļas 0,0145 ha platībā pārdošanas Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 5. panta 3.3 daļā noteiktajam, Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama valsts zemes starpgabala un tāda nekustamā īpašuma pārdošanai, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 10 000 euro. Lēmumu par šajā panta daļā minēto valsts nekustamo īpašumu pārdošanu pieņem attiecīgā nekustamā īpašuma valdītājs. Ja šā likuma 4. panta ceturtās daļas 1. vai 3. punktā minētā persona iesniegusi atsavināšanas ierosinājumu, lēmumu par zemes starpgabala pārdošanu pieņem divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts atsavināšanas ierosinājums, ja tam pievienoti visi dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības. Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts par zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt zemes starpgabalu pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad tas ierakstīts zemesgrāmatā. 
Atsavināmā Zemes vienības daļa 0,0145 ha platībā nav uzskatāma par starpgabalu Atsavināšanas likuma un Zemes ierīcības likuma izpratnē, jo tā nav atsevišķi izvietota zemes vienība, kura būtu ierakstāma zemesgrāmatā. Pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, Zemes vienības universālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 1. janvāri ir 581 280 euro, attiecīgi Zemes vienības daļas 0,0145 ha platībā universālā kadastrālā vērtība ir 12 678,34 euro.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.

Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut Possessor pārdot valsts zemes vienības daļu par brīvu cenu, kas vienāda ar nosacīto cenu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta ceturto daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 44. panta ceturtajai daļai publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).

Personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu – Nekustamā īpašuma īpašnieki. 

Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3. punktam publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve).

Nekustamā īpašuma kopīpašnieki atbilst Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtajā daļā noteiktajam personu lokam, jo Nekustamais īpašums ir uzskatāms par patstāvīgu īpašuma objektu atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas 1. punktam.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47. pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā Possessor deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma kopīpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi