Anotācija (ex-ante)

PBG Attīstības komitejas diskusiju centrā būs ziņojums pilnvarniekiem par Pasaules Bankas reformas “World Bank Evolution” progresu. SVF Starptautiskajā monetārajā un finanšu komitejā tiks pārrunāta makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, uz izaugsmi vērstu reformu veicināšana, kā arī “Globālā finanšu drošības tīkla” un parāda arhitektūras stiprināšana.

I. Pasaules Bankas attīstības reforma

PBG Attīstības komitejā tiks izskatīts ziņojums pilnvarniekiem par Pasaules Bankas reformas progresu. Kopš 2022. gada pilnvarnieku gada sanāksmes aicinājuma Pasaules Bankai uzsākt attīstības reformu procesu Pasaules Banka ir spērusi vairākus soļus, lai pielāgotu savu kapacitāti globālo izaicinājumu risināšanai: 1) uzstādīt ambīcijām atbilstošu vīziju un misiju; 2) pilnveidot atbilstošu darbības modeli; 3) pilnveidot finanšu modeli un palielināt finansēšanas kapacitāti. Ziņojums ietver Pasaules Bankas izstrādātos darbības soļus: jauna vīzija un misija, jaunas darbības vadlīnijas (“a new World Bank playbook”) un palielināta pašu finansēšanas kapacitāte. Pasaules Banka turpinās izstrādāt un ieviest darbības modeļa priekšlikumus, un identificēt un adaptēt jaunus risinājumus produktīvākas bankas (“better bank”) virzienā. Lai risinātu apjomīgos problēmizaicinājumus, ar ko saskaras klienti, Pasaules Bankai ir jākļūst arī par lielāku banku (“bigger bank”). Tādējādi 2023.gada pilnvarnieku gada sanāksmes laikā Pasaules Banka aicina pilnvarniekus un starptautisko sabiedrību atbalstīt jaunos virzienus un kopīgi izvērtēt, kā Pasaules Banka var vēl vairāk palielināt savu ietekmi.

Vīzija un misija
Kā viens no būtiskākiem progresa rezultātiem ir jaunas Pasaules Bankas vīzijas izveide, kuras mērķis ir “radīt pasauli bez nabadzības uz dzīvošanai piemērotas planētas”[1], un jaunas misijas izveide “izbeigt galēju nabadzību un veicināt kopēju labklājību uz dzīvošanai piemērotas planētas”,[2] stiprinot iekļaušanu, noturību un ilgtspējību. Tāpat arī kā progresa rezultāts tiek piedāvāts apstiprināt definīciju globāliem izaicinājumiem, kas ietver astoņus virzienus: (i) pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana; (ii) nestabilitāte un konflikti; (iii) pandēmiju novēršana un gatavība tām; (iv) enerģijas pieejamība; (v) pārtikas un uztura nodrošinājums; (vi) ūdens nodrošinājums un pieejamība; (vii) digitalizācija; (viii) bioloģiskās daudzveidības un dabas aizsardzība. Lai gan šīs nav vienīgās globālās problēmas, kas skar daudzas valstis, tās nerisinot, ilgstošs progress nabadzības, labklājības un dzīvošanai piemērotas planētas jomā nebūs iespējams. Mainoties apstākļiem, problēmu saraksts tiks pārskatīts.
Galvenie virzieni Pasaules Bankas rezultātu sasniegšanai:
- nabadzības mazināšana: izskaust galēju nabadzību pēc iespējas ātrāk;
- kopēja labklājība: veicināt labklājību taisnīgākas sabiedrības attīstības virzienā, jo īpaši nabadzīgākajiem 40% iedzīvotāju;
- iekļaušana: paplašināt un uzlabot iespēju, resursu un izvēļu pieejamību visiem, jo īpaši sievietēm, jauniešiem un neaizsargātiem un atstumtiem cilvēkiem;
- noturība: stiprināt cilvēku un valstu spēju novērst, sagatavoties un atgūties no satricinājumiem, tostarp noturību pret klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzēm, pandēmijām un nestabilitāti vai konfliktiem;
- ilgtspējība: veicināt ekonomikas izaugsmi un darba vietu radīšanu, cilvēku attīstību, makroekonomisko stabilitāti, fiskālo un parāda pārvaldību, pārtikas nodrošinājumu, tīra gaisa, ūdens un enerģijas pieejamību, tostarp atzīstot pieaugošo saikni starp valstu līmeņa progresu ilgtspējīgas attīstības mērķu (turpmāk – IAM) sasniegšanā un globālo progresu, lai samazinātu klimata pārmaiņu un citu globālo risku ietekmi.

Pieaugošo attīstības valstu vajadzību nodrošināšanai nepieciešams ievērojami palielināt attīstības finansējumu, tostarp finansējumu ar atvieglotiem nosacījumiem jeb koncesijas finansējumu. Lai nodrošinātu pieejamu finansējumu tādu globālo attīstības izaicinājumu risināšanai kā klimats, konflikti un pandēmijas, pēc Pasaules Bankas aprēķiniem laikā no 2023. līdz 2030. gadam attīstības valstīm ir nepieciešami kopumā 2.4 trilj. USD gadā. Savukārt G20 iniciētās neatkarīgo ekspertu grupas ziņojumā “Multilateral Development Bank Reform: The Triple Agenda”, kas publicēts šī gada jūnijā, norādīts, ka no kopējām investīcijām 3 trilj. USD apmērā, kas ik gadu nepieciešamas attīstības valstīm klimata un IAM sasniegšanai līdz 2030. gadam, 2 trilj. USD ik gadu paredzēts iegūt no iekšzemes resursu (nodokļu ieņēmumu) mobilizēšanas[3], 500 mljrd. USD no oficiālā attīstības finansējuma un 500 mljrd. USD – no privātā kapitāla mobilizēšanas[4].

Jaunas darbības vadlīnijas “World Bank Playbook”
Vadlīnijās ir iestrādātas darbības reformas, lai nodrošinātu plaša mēroga ietekmi uz Pasaules Bankas klientiem. Pasaules Banka plāno divkāršot savu ietekmi, lai labāk risinātu gan valstu attīstības vajadzības, gan globālās problēmas, tostarp izmantojot plaša mēroga un pārņemamus risinājumus. Tāpat plānots uzlabot un modernizēt Pasaules Bankas finansējuma un zināšanu sniegšanu, tostarp piemērojot vienotu pieeju visās PBG institūcijās, lai mobilizētu privāto kapitālu un iekšzemes resursus (nodokļu ieņēmumus) attīstībai. Lai monitorētu ietekmi un rezultātus misijas izpildei, Pasaules Banka plāno izmantot jaunus korporatīvos rezultatīvos rādītājus.

Lai divkāršotu savas darbības ietekmi, Pasaules Banka plāno:
- mainīt pieeju zināšanām, kas ir būtiska Pasaules Bankas priekšrocība, lai panāktu ietekmi attīstības finansējuma, politikas dialoga un kapacitātes stiprināšanas jomās. Tiek piedāvāts pilnveidot analītiskās informācijas produktus (valstu diagnostikas ziņojumus), lai tie veicinātu jaunās misijas un globālo izaicinājumu risināšanu; balstīties uz integrētām pasaules līmeņa zināšanām un datiem par galvenajiem attīstības jautājumiem, kam nepieciešama sadarbība, piemēram, klimats, nestabilitāte, sieviešu un jaunatnes iespēju veicināšana, privātais sektors; veikt sistemātiskāku datu apkopošanu, izmantošanu un izplatīšanu, ļaujot valstīm veidot politikas un prioritizēt atbalstu tajās jomās, kur tas ir visvairāk nepieciešams; pilnveidot klientu un darbinieku mācības un kapacitātes stiprināšanu, tostarp sadarbībā ar augstskolām un domnīcām; veicināt stratēģiskākas zināšanu partnerības, lai sasniegtu visas Pasaules Bankas dalībvalstis; uzlabot zināšanu procesus un sistēmas, tostarp izvērtējot to ietekmi un sistemātiskāk izmantojot digitalizāciju un mākslīgā intelekta rīkus. Par šiem pasākumiem diskusijas turpināsies pēc pilnvarnieku 2023.gada sanāksmes;
- stiprināt valstu iesaisti, balstoties uz plašāku analītiskās informācijas bāzi, tostarp attiecībā uz risinājumiem privātā kapitāla un iekšzemes resursu (nodokļu ieņēmumu) mobilizēšanai, kā arī fokusu uz pasākumiem ne tikai nacionālā, bet arī reģionālā līmenī, lai nodrošinātu, ka investīcijas nonāk tur, kur tās var būt visefektīvākās. Šos pasākumus plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē;
- mobilizēt privāto kapitālu un mazināt šķēršļus privātā sektora investīcijām, izveidojot jaunu privātā sektora investīciju laboratoriju, lai identificētu reālus risinājumus privāto investīciju palielināšanai attīstības valstīs, veicinot publisku pieeju “Globālajai datubāzei par riskiem strauji augošos attīstības tirgos” (Global Emerging Markets risk database, GEMs) un tādējādi palielinot investīciju risku caurskatāmību, attīstot Starptautiskās Finanšu korporācijas platformu privātā kapitāla mobilizēšanai Parīzes nolīgumam atbilstīgiem, standartizētiem aizdevumiem privātajam sektoram, izpētot iespējas institucionālo investoru privātā kapitāla piesaistei zaļo publisko projektu līdzfinansēšanai. Šos pasākumus plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē. Papildus jaunās darbības vadlīnijas paredz veicināt Pasaules Bankas garantijas un kapitāla tirgus instrumentus, par ko diskusijas turpināsies pēc pilnvarnieku 2023.gada sanāksmes;
- mobilizēt iekšzemes resursus (nodokļu ieņēmumus), prioritāri atbalstot valstis ar zemu nodokļu iekasēšanas līmeni un/vai neefektīvām nodokļu struktūrām. Šī atbalsta pamatā būs princips, ka nodokļu sistēmām ir jābūt taisnīgām, progresīvām, efektīvām un ilgtspējīgām, ar fokusu uz nelegālo finanšu plūsmu samazināšanu, tostarp uzlabojot pārvaldību un mazinot korupciju. Pasaules Banka plāno stiprināt atbalstu, veicot publisko finanšu pārskatu gan par valsts ieņēmumiem, gan izdevumiem. Šis pārskats nodrošinās katrai valstij būtiskāko reformu identificēšanu un politikas atbalsta sniegšanu, un to Pasaules Banka veiks sadarbībā ar partneriem, īpaši SVF. Šos pasākumus plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē;
- pilnveidot gatavību krīzēm un reaģēšanu uz tām, uzlabojot pieejamos instrumentus, lai veicinātu valstu noturību, tostarp paplašinot pieeju ātrās reaģēšanas atbalstam krīzes gadījumā, piedāvājot valstij pieejamā, bet neizmantotā Pasaules Bankas finansējuma pārskatīšanu un apdrošināšanu katastrofu gadījumā. Tāpat tiks sniegts tehniskais atbalsts, lai valstis spētu novērtēt īstermiņa un garāka termiņa risku iespējamo ietekmi, plānojot katastrofu riska finansēšanas stratēģijas. Tāpat valstīm, kas ir visneaizsargātākās pret dabas katastrofām, tiks piedāvāta iespēja uz laiku atlikt pamatsummas atmaksu par Pasaules Bankas aizdevumiem smagas dabas katastrofas gadījumā, tādējādi samazinot parādu slogu krīzes laikā un atbrīvojot iekšzemes resursus reaģēšanai uz katastrofu. Šos pasākumus plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē. Savukārt par katastrofu obligāciju izlaišanas un apdrošināšanas paplašināšanu diskusijas turpināsies pēc pilnvarnieku 2023.gada sanāksmes;
- uzsākt jaunu “Globālo prioritāšu programmu” īstenošanu, atbalstot valstu līmeņa operācijas, kas ietilpst plašākā, globāli koordinētā platformā attīstības vajadzību risināšanai. Pirmās pilotprogrammas plānots īstenot šajās jomās: ūdens nodrošinājums un pielāgošanās klimata pārmaiņām, enerģētikas pāreja, efektivitāte un pieejamība, ārkārtas situāciju veselības jomā novēršana, gatavība un reaģēšana uz tām, digitalizācijas paātrināšana, pārtikas un uztura nodrošinājums. Jaunu “Globālo prioritāšu programmu” izstrādi plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē, savukārt diskusijas par pilotprogrammu uzsākšanu turpināsies pēc pilnvarnieku 2023.gada sanāksmes.

Pasaules Bankas darbības modernizēšanai paredzēts:
- veicināt vienotu pieeju visās PBG institūcijās (“One World Bank”), veicinot sadarbību, koordināciju un kopēju zināšanu un instrumentu izmantošanu, primāri koncentrējoties uz privātā kapitāla mobilizēšanu, savukārt publiskā sektora resursus izmantojot tikai nepieciešamības gadījumos. Šos pasākumus plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē. Savukārt, piemēram, par vienotas pieejas pilotprogrammas uzsākšanu diskusijas turpināsies pēc pilnvarnieku 2023.gada sanāksmes;
- stiprināt cilvēkresursus, piesaistot un motivējot augstākā līmeņa profesionāļus, kā arī paplašinot institucionālās prasmes un zināšanās jomās, kas saistītas ar globālajiem izaicinājumiem. Par šiem pasākumiem diskusijas turpināsies pēc pilnvarnieku 2023.gada sanāksmes;
- uzlabot operativitāti un efektivitāti, lai panāktu, ka PBG operacionālā pieeja un instrumenti palīdz nodrošināt ātru, efektīvu un kvalitatīvu risinājumu īstenošanu attīstības jomā, tostarp vienkāršojot projektu izstrādes un apstiprināšanas procesus. Par šiem pasākumiem diskusijas turpināsies pēc pilnvarnieku 2023.gada sanāksmes;
- stiprināt partnerības ar citām organizācijām globālā, reģionālā un vietējā līmenī, lai palielinātu jaunās darbības pieejas ietekmi, kā arī uzlabotu savstarpējo koordināciju, īpaši attiecībā uz zināšanās un līdzfinansējumu. Šos pasākumus plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē. Savukārt par partnerības hartas izveidi diskusijas turpināsies pēc pilnvarnieku 2023.gada sanāksmes.

Jauni korporatīvie rezultatīvie rādītāji palīdzēs monitorēt visu PBG institūciju rezultātus, stiprinot vienotu pieeju, un fokusēsies uz tematiski strukturētiem rezultātiem, kas saskaņoti ar jauno misiju un IAM. Sākotnēji definētos rādītājus plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē. Pēc tam diskusijas turpināsies, un korporatīvo rezultatīvo rādītāju gala versiju plānots apstiprināt pēc pilnvarnieku 2023.gada sanāksmes.

Finansēšanas modelis
Vienlaikus ir būtiski veikt pasākumus, lai palielinātu PBG finansēšanas kapacitāti attīstības vajadzību apmierināšanai. Saistībā ar G20 daudzpusējo attīstības banku kapitāla pietiekamības ietvara rekomendācijām Pasaules Banka ir īstenojusi tūlītējus risinājumus tās finanšu kapacitātes palielināšanai, potenciāli palielinot savu aizdošanas kapacitāti par 50 mljrd. USD nākamo 10 gadu laikā. Tāpat Pasaules Bankas vadība rosina īstenot papildu inovatīvus pasākumus, kas varētu vēl vairāk palielināt tās finansēšanas kapacitāti. Pasaules Bankas mērķis ir palielināt klientu valstīm sniegto finansējumu no dažādiem un savstarpēji papildinošiem avotiem (iekšzemes publiskiem resursiem, privātā sektora resursiem, papildu attīstības partneru resursiem), gan izmantojot pašu bilances, gan mobilizējot papildu finansējumu, tostarp izmantojot partnerības un līdzfinansējumu. Tāpat ir būtiski palielināt koncesijas resursus, jo īpaši stimulēt investīcijas ar pārrobežu ieguvumiem un mobilizēt privātās investīcijas. Pasaules Bankai pieejamie koncesijas resursi nav pietiekami, lai nodrošinātu jaunajai vīzijai un misijai atbilstošu atbalstu, īpaši valstīm ar vidējiem ienākumiem. Koncesijas resursus parasti nodrošina trasta fondi, finanšu starpnieku fondi un partneru līdzfinansējums, kam trūkst nepieciešamā apmēra, paredzamības, elastības un kopējās stratēģiskās orientācijas. Lai koncesijas finansējuma palielināšana valstīm ar vidējiem ienākumiem nenotiktu uz nabadzīgāko valstu rēķina, būtiski ir stimulēt publiskā un privātā sektora klientu investīcijas globālo izaicinājumu risināšanā. Koncesijas avotus un principus plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē. Savukārt par koncesijas ietvaru valstīm ar vidējiem ienākumiem un koncesijas finansējuma nodrošināšanu privātā sektora operācijām diskusijas turpināsies pēc pilnvarnieku 2023.gada sanāksmes.

SAA turpinās būt primārais avots koncesijas finansējuma nodrošināšanai valstīm ar zemiem ienākumiem. Lai palīdzētu nabadzīgākajām valstīm risināt nesenās daudzkārtējās krīzes, SAA “Krīzes atbalsta programmā” tika izveidots speciāls “Krīzes reaģēšanas ietvars”. Kopējais “Krīzes atbalsta programmai” piesaistītais donoru finansējuma apmērs tiks paziņots šī gada decembrī. Latvija šī gada aprīlī apstiprināja granta iemaksu “Krīzes atbalsta programmā” 8 milj. EUR apmērā Ukrainas atbalstam. Vienlaikus tiek vērtēti pasākumi SAA vidēja termiņa finansēšanas kapacitātes stiprināšanai. Šos pasākumus plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē.

Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (turpmāk – SRAB) aizdošanas kapacitātes uzlabošanai jau sperti būtiski soļi, apstiprinot vairākus bilances optimizēšanas pasākumus pilnvarnieku pavasara sanāksmēs šī gada aprīlī, palielinot aizdošanas kapacitāti par 50 mljrd. USD nākamo 10 gadu laikā. Šie pasākumi ir: (1) minimālā pašu kapitāla pret aizdevumiem (Equity to Loan, E/L) rādītāja samazināšana no 20% līdz 19%; (2) akcionāru bilaterālo garantiju limita palielināšana par 5 mljrd. USD; (3) pilotprogrammas 1 mljrd. USD apmērā īstenošana hibrīdkapitāla emisijai kapitāla tirgos; (4) valdes apstiprinājums aizdošanas limita radīto ierobežojumu (Statutory Lending Limits, SLL) dzēšanai no SRAB statūtiem. Kā nākamos soļus tiek piedāvāts īstenot papildu pasākumus SRAB aizdošanas kapacitātes stiprināšanai, kuru ieviešana atkarīga no akcionāru un attīstības partneru intereses un kurus plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē: (1) akcionāru bilaterālo garantiju limita papildu palielināšana par 5 mljrd. USD; (2) 1 mljrd. USD garantija no Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas; (3) aizdevumu portfeļa garantiju platforma; (4) hibrīdkapitāls akcionāriem un attīstības partneriem. Savukārt, piemēram, par kapitāla uz pieprasījuma (callable capital) paplašināšanu, diskusijas turpināsies pēc pilnvarnieku 2023.gada sanāksmes.

Starptautiskā Finanšu korporācija izmantos esošo kapitāla bāzi, lai sasniegtu 2018.gada kapitāla palielināšanas un Pasaules Bankas attīstības reformas mērķus. Šos pasākumus plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē.

Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra paplašinās sniegto garantiju līmeni, uzlabojot esošos un izstrādājot jaunus instrumentus, lai atbalstītu jauno Pasaules Bankas darbības vadlīniju īstenošanu. Šos pasākumus plānots apstiprināt pilnvarnieku 2023.gada sanāksmē. Savukārt par garantiju instrumentu, kas paredzēts daudzpusējām attīstības bankām, lai segtu risku par valsts garantētiem aizdevumiem, diskusijas turpināsies pēc pilnvarnieku 2023.gada sanāksmes.

Pasaules Bankas piedāvātie inovatīvie bilances optimizēšanas pasākumi finanšu kapacitātes palielināšanai būtiski palielinās atbalstu attīstības valstīm, taču tie pilnībā nespēs nosegt finansējuma vajadzības, kas nepieciešamas globālo krīžu radīto satricinājumu risināšanai. Investīcijas IAM un globālo izaicinājumu risināšanā ir nepieciešamas jau šobrīd, lai izvairītos no lielākām izmaksām nākotnē. Daudzpusējās attīstības bankas nodrošina finansējuma piesaisti ar augstu ekonomisko atdevi tās akcionāriem. Mobilizējot papildu kapitālu Pasaules Bankai, tai skaitā palielinot iemaksas SAA resursu papildināšanā līdz 2030.gadam un palielinot SRAB kapitālu, būtu iespējams nodrošināt ievērojami lielāku atbalstu attīstības valstīm. Tādējādi Pasaules Bankas reformas ietvaros būtu turpināms darbs pie ietvara izstrādes turpmākai Pasaules Bankas finanšu kapacitātes palielināšanai nākotnē.

II. Kopējas labklājības un noturības veidošana

Globālās ekonomikas atgūšanās no daudzkārtējiem satricinājumiem ir lēna un nevienmērīga. Kopējas labklājības un noturības veidošanai SVF izvirza šādas politikas prioritātes: 1) aizsargāt makroekonomisko stabilitāti un atjaunot rezerves; 2) paātrināt uz izaugsmi vērstas un zaļās reformas; 3) starptautiskās sadarbības jomā koncentrēties uz “Globālā finanšu drošības tīkla” un parāda arhitektūras stiprināšanu.

Lai saglabātu makroekonomisko stabilitāti, nepieciešams īstenot efektīvas politikas un izaugsmi veicinošas reformas: jāatjauno cenu stabilitāte, jāstiprina finanšu stabilitāte, jāatjauno fiskālās rezerves, jāveicina ilgtspējīga vidēja termiņa izaugsme.

Ņemot vērā dalībvalstu ekonomisko apstākļu dažādību, SVF divpusējā uzraudzībā sniedz pielāgotus politikas ieteikumus, skaidrojot monetārās un fiskālās politikas mijiedarbību, konsultējot par kapitāla plūsmu vadību un valūtas kursa svārstīgumu. Lai mazinātu finanšu integritātes riskus, SVF pārskata savu stratēģiju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Veicinot uz izaugsmi vērstas reformas, SVF turpina analizēt strukturālo reformu saikni ar klimata politikām un parādu, kā arī plāno pētīt mākslīgā intelekta ietekmi uz nodarbinātību un nevienlīdzību nākotnē. Tāpat SVF turpina uzraudzībā iekļaut klimata, digitalizācijas, dzimumu līdztiesības, makrofinansiālos un ar nestabilām un konfliktu skartām valstīm saistītus jautājumus.

SVF daudzpusējā uzraudzība palīdz tā dalībvalstīm gūt priekšrocības no pārmaiņu procesiem, vienlaikus samazinot riskus. Klimata jomā SVF analītiskais darbs ir vērsts uz dekarbonizācijas stimulēšanu, nosakot oglekļa emisiju cenu un oglekļa cenu minimumu, kas atšķiras atkarībā no valsts attīstības līmeņa. Tāpat SVF izstrādā instrumentus un politikas ieteikumus klimata pārmaiņu mazināšanai nozarēs, kā arī pielāgošanās pasākumiem. Lai veicinātu valstu finanšu sektora noturību, SVF atbalsta klimata risku analīzi un uzraudzību, kā arī palīdz stiprināt vietējos kapitāla tirgus un palielināt privāto finansējumu klimata jomā, lai atbalstītu zaļo pāreju. Digitalizācijas jomā SVF veiktā izpēte liecina, ka finansiālo iekļautību veicina izaugsmes pieaugums un nevienlīdzības samazināšanās. Tādēļ SVF strādā pie publiskās digitālās infrastruktūras, kā arī pārrobežu digitālo platformu uzlabošanas, lai maksājumus varētu veikt lētāk, ātrāk un caurskatāmāk. Tāpat SVF analizē centrālo banku digitālo valūtu makrofinansiālo ietekmi. Lai mazinātu digitalizācijas radītos riskus, SVF ir izstrādājis rekomendācijas kriptoaktīvu politiku jomā, kā arī paplašina kiberrisku tvērumu finanšu uzraudzībā.

Lai nodrošinātu starptautisko finanšu stabilitāti, SVF kā centrālajam “Globālā finanšu drošības tīkla” elementam nepieciešams atbilstošs resursu apjoms. Kopš pandēmijas SVF ir ieguldījis aptuveni 1 trilj. USD globālajā likviditātē un rezervēs, gan izsniedzot aizdevumus, gan īstenojot speciālo aizņēmuma tiesību (Special Drawing Rights, turpmāk – SDR) vispārējo piešķīrumu 2021.gadā. Tādēļ būtiski, lai SVF dalībvalstis vienotos par SVF kvotas resursu palielināšanu, veiksmīgi pabeidzot 16. vispārējo kvotu pārskatu līdz šī gada 15.decembrim. Lai turpinātu atbalstīt nabadzīgākās un neaizsargātākās valstis, SVF sagaida, ka tās ekonomiski spēcīgākās dalībvalstis papildinātu SVF “Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fonda” subsīdiju resursus trūkstošā finansējuma 0.9 mljrd. SDR apmērā, kā arī SVF “Noturības un ilgtspējas trasta fonda” resursus, pārsniedzot sākotnēji uzstādīto mērķi aizdot 20% no SDR vispārējā piešķīruma 2021.gadā.

Lai palīdzētu attīstības valstīm, kuru ekonomikas var apdraudēt ārēji šoki, SVF veic piesardzības instrumentu un “Politikas koordinācijas instrumenta” pārskatīšanu, paredzot iespēju ātrai atbalsta palielināšanai un palīdzot piesaistīt finansējumu no oficiāliem kreditoriem un privātiem investoriem. Atbalstot valstis ar zemiem ienākumiem, SVF pārskatīs savus koncesijas mehānismus un finansējumu, lai palīdzētu šīm valstīm risināt maksājumu bilances problēmas, kā arī nodrošinātu SVF “Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fonda” finanšu ilgtspēju.

Lai atjaunotu makroekonomisko stabilitāti, būtiski, ka globālā parāda restrukturizācijas arhitektūra risina parāda ievainojamību. SVF kopā ar Pasaules Banku sniedz atbalstu G20 “Vienotajam ietvaram parāda restrukturizācijai”, kura efektivitāti joprojām nepieciešams uzlabot. SVF kopā ar Pasaules Banku un G20 Indijas prezidentūru šī gada februārī uzsāktā iniciatīva organizēt “Globālā valsts parāda apaļā galda” sanāksmes ir nesusi rezultātus, veicinot vienotu izpratni par parāda izaicinājumiem, tostarp daudzpusējo attīstības banku lomu koncesijas finansējuma nodrošināšanā. Lai palīdzētu parādu risku vadības jomā un uzlabotu parāda restrukturizācijas procesu, SVF turpina darbu pie publiskā parāda caurskatāmības un fiskālo risku vadības uzlabošanas. Vienlaikus SVF izskata iespējas stiprināt savu kapacitāti, lai sniegtu atbalstu valstīm, kuras īsteno parāda restrukturizāciju.

Kopā ar Pasaules Banku un citiem partneriem SVF īsteno iekšzemes resursu mobilizēšanas iniciatīvas. Tā attieksies uz publisko un privāto resursu mobilizēšanu, lai palīdzētu attīstības valstīm to attīstības mērķu sasniegšanā, tostarp klimata pārmaiņu jomā. Iniciatīvas ietvaros SVF palīdz palielināt nodokļu kapacitāti, uzlabot valsts izdevumu efektivitāti un stiprināt fiskālās institūcijas. Šim nolūkam “Globālās publisko finanšu iniciatīvas” ietvaros SVF veido jaunu kapacitātes stiprināšanas fondu, kas apvienos ekspertīzi valsts ieņēmumu un valsts izdevumu jomās.

Kapacitātes stiprināšanas jomā SVF turpina koncentrēt savu tehnisko palīdzību un apmācību uz jomām, kas ir makrokritiski svarīgas dalībvalstīm, jo īpaši valstīm ar zemiem ienākumiem, kā arī nestabilām un konfliktu skartām valstīm.

[1] To create a world free of poverty on a livable planet.

[2] To end extreme poverty and boost shared prosperity on a livable planet.

[3] Domestic Resource Mobilization.

[4] Private Sector Mobilization.

Ziņojuma projekts par Pasaules Bankas attīstības reformas progresu atspoguļo kopējo mērķi par lielāku un labāku ("bigger and better") Pasaules Banku. Ņemot vērā Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekmi uz globālo attīstību, tam būtu jābūt skaidri atspoguļotam šajā ziņojumā.

Atzinīgi vērtējams, ka jaunajā Pasaules Bankas misijā klimata pārmaiņas ir atspoguļotas kā akūtākais globālais izaicinājums. Vienlaikus ziņojumā nepieciešams iekļaut, kā Pasaules Bankas attīstības reforma veicinās klimata finansējuma pieaugumu un ietekmi attīstības valstīs.

Būtiski, ka “Globālo prioritāšu programmas” tiks papildinātas ar mežsaimniecības, dabas un bioloģiskās daudzveidības jomu. Atzinīgi vērtējams jaunajās darbības vadlīnijās iekļautais iekšzemes resursu (nodokļu ieņēmumu) mobilizēšanas apraksts. Vienlaikus ziņojumā būtiski ietvert atsauci uz G20 neatkarīgās ekspertu grupas aprēķiniem, ka lielāko daļu finansējuma, kas nepieciešamas investīcijām, ir iespējams mobilizēt no iekšzemes resursiem 2 mljrd. USD apmērā. Šis ir būtisks arguments, kādēļ Pasaules Bankai nepieciešams paplašināt un stiprināt darbu šajā jomā. Tāpat ir nepieciešams saskaņot ziņojumā iekļauto formulējumu par iekšzemes resursu (nodokļu ieņēmumu) mobilizēšanu ar SAA 20.resursu papildināšanā apstiprināto politikas apņemšanos šajā jomā. Turklāt jaunos korporatīvos rezultatīvos rādītājus nepieciešams papildināt ar nevienlīdzības rādītāju un uz rezultātu vērstu kvalitātes rādītāju attiecībā uz iekšzemes resursu (nodokļu ieņēmumu) mobilizēšanu.

Princips, ka koncesijas finansējums valstīm ar vidējiem ienākumiem ir pieejams tādā apmērā, lai tas nemazinātu valstīm ar zemiem ienākumiem pieejamo koncesijas finansējuma apmēru, ir atbalstāms, tādējādi pieturoties pie mērķa aizsargāt un palielināt nabadzīgākajām valstīm pieejamos resursus. SAA resursu papildināšana vidējā termiņā un SRAB finanšu kapacitātes stiprināšana ir apsverami soļi, lai nodrošinātu globālo publisko labumu finansēšanu, turklāt, pateicoties to finansējuma piesaistes modeļiem, abas šīs institūcijas piedāvā augstu ekonomisko atdevi tās akcionāriem.

SVF Starptautiskajā monetārajā un finanšu komitejas dienaskārtībā iekļautās globālās ekonomikas attīstības prioritātes – makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, uz izaugsmi vērstu reformu veicināšana, kā arī “Globālā finanšu drošības tīkla” un parāda arhitektūras stiprināšana – līdzsvaroti atspoguļo pašreizējos izaicinājumus un ir atbalstāmas.

Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Latvijas Republikas delegāciju dalības nodrošināšanai SVF un PBG pilnvarnieku gada sanāksmēs, kas notiks 2023.gada 9.-15.oktobrī Marakešā, Marokā, un informēt par tajās izskatāmajiem jautājumiem. Sanāksmju ietvaros tiek plānotas arī divpusējās tikšanās ar PBG vadību un citiem sadarbības partneriem. Delegācijas vadītājs būs finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas pārstāvību atbilstoši sanāksmju darba kārtībai, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Valsts kases.