Anotācija (ex-ante)

Šobrīd Noteikumi Nr.112 paredz, ka no valsts pārbaudes darbiem var atbrīvot uz termiņu līdz sešiem mēnešiem vai pastāvīgi. Ja izglītojamais tiek atbrīvots uz laiku līdz sešiem mēnešiem, tad tas visbiežāk liedz izglītojamam tajā pašā mācību gadā nokārtot valsts pārbaudes darbus un iegūt attiecīgo izglītību, kas savukārt ierobežo izglītojamā iespējas  turpināt mācības nākamajā izglītības pakāpē.
Vairākos gadījumos izglītojamie, kuri atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem, tomēr piesakās kārtot tos valsts pārbaudes darbus, īpaši latviešu valodas eksāmenu vai kādu no izvēles eksāmeniem, kuru rezultāti viņiem ir nozīmīgi turpmākajā izglītības pakāpē vai uzsākot darba gaitas.
Veselības inspekcija, veicot pārbaudes par ārstu izsniegtajiem izrakstiem, konstatēja, ka pārsvarā izglītojamie bija iepriekš vērsušies pēc palīdzības pie ārstiem – speciālistiem, kā arī iepriekš saņēmuši viņu palīdzību un aprūpi. Līdz ar to, lai mazinātu ģimenes ārstu noslodzi, projektā paredzēts, ka atzinumu ar ieteikumu atbrīvot izglītojamo no valsts pārbaudījumiem turpmāk izsniegs ārsts – speciālists.
Aizvien vairāk patvēruma meklētāja, bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvušu personu uzsāk mācības Latvijas izglītības iestādēs pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpes beigu posmā un nav paspējuši apgūt valsts valodu tādā līmenī, lai varētu nepieciešamos valsts pārbaudes darbus kārtot latviešu valodā. Pastāv risks, ka minētās personas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ valsts pārbaudes darbos neiegūs pietiekamu vērtējumu, lai saņemtu dokumentu par attiecīgas izglītības iegūšanu. Vienlaikus nepilngadīgu patvēruma meklētāju izglītības ieguves ilgums vispārējās izglītības iestādēs varētu būt nepietiekams, lai apgūtu valsts valodu, atbilstoši mācību sasniedzamajos rezultātos noteiktam līmenim.

Projekts paredz, ka no valsts pārbaudījumiem var atbrīvot 9.klases izglītojamos vai izglītojamos, kuriem jākārto valsts pārbaudes darbi par vispārējo vidējo izglītību, veselības stāvokļa dēļ. Vidējās izglītības pakāpē tie var būt gan vispārējās izglītības iestāžu 11. un  12.klases , gan profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamie. Lai izglītības iestādes vadītājs varētu pieņemt lēmumu par izglītojamā atbrīvošanu no valsts pārbaudes darbiem, būs nepieciešams ārsta – speciālista atzinums ar ieteikumu atbrīvot izglītojamo no valsts pārbaudes darbiem. Projektā paredzēts, ka atzinumu izsniegs ārsts-speciālists, pie kura izglītojamais ir vērsies pēc palīdzības veselības problēmas risināšanā un kurš līdz ar to labāk pārzina izglītojamā veselības traucējumus, kas liedz izglītojamam pilnvērtīgi kārtot valsts pārbaudījumus.
Izglītojamiem, kuri saskaņā ar projektu netiks atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem, būs tiesīgi saņemt savām speciālajām vajadzībām atbilstošus atbalsta pasākumus, ko nosaka Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1510 “Valsts pārbaudījumu norises kārtība” vai Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumi Nr.398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību.”
Projekts paredz nediferencēt gadījumus, kad izglītojamais atbrīvots no valsts pārbaudījumiem uz termiņu, kas īsāks vai ilgāks par sešiem mēnešiem. Ja izglītojamais saskaņā ar projektā noteikto regulējumu tiks atbrīvots no valsts pārbaudījumiem, tad viņš būs tiesīgs, izpildot pārējās Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības, saņemt apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vispārējo vidējo izglītību.
No valsts pārbaudes darbu kārtošanas ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu paredzēts atbrīvot olimpiskā sporta veida valsts pieaugušo izlases komandas dalībniekus, kā arī izglītojamajos, kuriem izsniegta derīga Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas identifikācijas karte.
Projekts paredz, ka no valsts pārbaudes darbiem tiktu atbrīvoti arī patvēruma meklētāja, bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvušas personas, kuri atbilstoši  Patvēruma likumam un Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija noteikumiem Nr.488 "Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas" attiecīgajā mācību gadā uzsākuši mācības Latvijas izglītības iestādēs 9. vai 12.klasē.  Projektu izstrādājot, tika ņemts vērā, ka gada laikā nav iespējams apgūt valodu tā, lai tajā varētu kārtot valsts pārbaudes darbus. Nepietiekamo valodas prasmju dēļ izglītojamais varētu nesasniegt minimālo prasību slieksni pietiekama vērtējuma iegūšanai, kas būtu šķērslis, lai iegūtu apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vispārējās izglītības iegūšanu.
Projektā paredzēts, ka izglītojamie, kuri atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem veselības stāvokļa dēļ, nevarēs kārtot noteiktos valsts pārbaudījumus attiecīgajā mācību gadā, jo primāra ir izglītojamā veselības stāvokļa uzlabošanās.
Turpmāk arī no valsts pārbaudījumiem atbrīvotiem izglītojamiem tiks nodrošināta iespēja saņemt atbilstīgu izglītības dokumentu, ja vien izglītojamie izpildīs pārējās Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības. Tādējādi tāpat kā līdz šim no valsts pārbaudījumiem atbrīvotie izglītojamie varēs turpināt mācības nākamajā izglītības pakāpē, jo, piemēram, augstskolas, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt kārtību, kādā šajās studiju programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus. Gadījumos, kad no valsts pārbaudes darbiem atbrīvotam izglītojamam būs nepieciešams apliecināt savas valsts valodas prasmes, izglītojamais varēs nokārtot valsts valodas prasmes pārbaudījumu.