Anotācija

Ar tiesību akta projektu "Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumos Nr. 223 "Noteikumi par valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu"" (turpmāk - noteikumu projekts) tiek pārskatīts valsts nodevas apmērs par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu.

01.01.2025.

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un personām, kuras veic valsts nodevas samaksu, un iestādēm, kas, piemēro valsts nodevu, būtu precīzi zināma valsts nodevas likme un tās spēkā stāšanās datums, noteikumu projektā paredzēts, ka grozījums stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 3. panta pirmā daļa nosaka, ka konsulārā palīdzība un konsulārie pakalpojumi ir konsulārās funkcijas. Minētā likuma 4. panta pirmā daļa nosaka, ka par konsulāro funkciju veikšanu iekasē valsts nodevu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Tā 6. panta 7. punkts nosaka, ka Latvijas valstspiederīgajam tiek sniegta konsulārā palīdzība, ja tai nepieciešams saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu, tas ir, atgriešanās apliecību vai pagaidu ceļošanas dokumentu. Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 7. panta septīto daļu atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumentus izsniedz Ārlietu ministrija.
Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 223 "Noteikumi par valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 223) nosaka valsts nodevas apmēru, kas tiek iekasēts par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumu Nr. 221 “Noteikumi par atgriešanās apliecību” 2. punktu atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta. Savukārt pagaidu ceļošanas dokumentu saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumu Nr. 222 “Noteikumi par pagaidu ceļošanas dokumentu” 2. punktu var saņemt Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis (izņemot Latvijas pilsoni), kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.

Norādāms, ka 2025. gada valsts budžeta galvenās prioritātes ir valsts ārējā un iekšējā drošība. Ārlietu ministrija, nodrošinot konsulārās funkcijas, ar savām darbībām stiprina valsts ārējo drošību. Atgriešanās apliecību un pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšana ir viens no valsts un sabiedrības drošības sistēmas elementiem. Valsts nodevas apmērs nodrošina atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanas funkcijas nodrošināšanu, kas, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 2. punktā iekļautā termina "valsts nodeva" definīciju ir obligāts maksājums valsts budžetā par valsts institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Šobrīd atbilstoši Noteikumu Nr. 223 2. punktam valsts nodevas apmērs, kas tiek iekasēts par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, ir 15 euro. Valsts nodevas par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu tikušas noteiktas 2012. gadā.

Veicot izpēti par citu Eiropas Savienības dalībvalstu maksājuma apmēru par valsts nodevu par atgriešanās apliecības izsniegšanu, konstatēts, ka vidējā summa, kas ir jāmaksā par viena dokumenta saņemšanu, ir 44 euro. Iepazīstoties ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu maksājuma apmēru par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu, konstatēts, ka summas ir dažādas, piemēram, Beļģijā par šāda dokumenta izsniegšanu maksa ir 10 euro, Bulgārijā 20 euro, Vācijā 52 euro, Dānijā 152 euro, bet Somijā 255 euro.
Igaunijai ir trīs veidu nodevas par pagaidu ceļošanas dokumentu:
- ja personu apliecinošs dokuments ir zudis - 20 euro;
- ārvalstīs dzimušiem bērniem līdz viena gada vecumam – 45 euro;
- ja ir beidzies personu apliecinoša dokumenta derīguma termiņš - 100 euro.
Lietuvai ir divu veidu pagaidu ceļošanas dokumenti:
- repatriācijas sertifikāts: tiek izsniegts, ja personu apliecinošs dokuments ir zudis, un Lietuvas valstspiederīgais vēlas atgriezties Lietuvā, nodeva - 25 euro,
- pagaidu pase: tiek izsniegta uz laiku līdz vienam gadam, ļauj dokumenta turētājam turpināt ceļojumu, nodeva – 50 euro.

Nē

-