Anotācija (ex-ante)

Gan Eiropas Komisijas, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) savos izvērtējumos ir konstatējusi,  ka sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs. Pēc OECD pētījuma [1] datiem Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem starp OECD dalībvalstīm (mazāk nekā 2% no kopējā dzīvojamā fonda). Tāpat sociālie dzīvokļi ir sliktā stāvoklī - ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 15,2 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju — 4,5 %.

Šobrīd Latvijā daļa pašvaldības palīdzībai paredzētie mājokļi neatrodas apdzīvotu administratīvo teritoriju centrā, bet gan nomalēs, kā rezultātā, šo māju iedzīvotājiem bieži vien nav pieejami dažādi pakalpojumi, veikali, kultūras un atpūtas iestādes. Vairums no tām nav piemērotas sociālo dzīvojamo māju funkciju pildīšanai, jo ēkas būvētas citiem mērķiem. Jāņem vērā arī pašvaldību dzīvojamajā fonda izmaiņas pēdējo gadu laikā, kā arī tā tehniskais un vizuālais stāvoklis ir būtisku ierobežojis pašvaldības un valsts iespējas nodrošināt personas ar dzīvojamo telpu, kā rezultātā šobrīd nav iespējams izpildīt Palīdzības likumā noteikto pienākumu – izīrēt pašvaldību rīcībā esošās dzīvojamās telpas visām ar likumu noteiktajām personu kategorijām, kurām tas ir nepieciešams.

Kā tas izriet no Tiesībsarga 2018.gada 28.augusta vēstulē Nr. 1-12/6 Ekonomikas ministrijai minētā, pašvaldībās nenotiek dzīvojamā fonda papildināšana vai aktīva tā tehniskā stāvokļa uzlabošana, izņemot tādas pilsētas kā Rīga, Valmiera un Cēsis. Dzīvojamais fonds tiek papildināts pārsvarā uz bezmantinieka dzīvojamo telpu rēķina, kā arī pirkumu un dāvinājumu pieņemšanas ceļā. Tāpat vēstulē minēts, ka no visa kopējā pašvaldību pieejamā dzīvojamā fonda, dzīvošanai derīga ir tikai viena trešā daļa.  Finansējuma trūkuma dēļ pašvaldībās nenotiek dzīvojamā fonda papildināšana vai tehniskā stāvokļa uzlabošana. Līdz ar to vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām, pat ja tās kvalificējas ierobežotajai palīdzībai mājokļu jautājumu risināšanai, līdz pašvaldības tām izīrē dzīvokli var nākties gaidīt rindā pat gadiem. Tiesībsargs norāda, ka pašvaldībām, realizējot vienu no to autonomajām funkcijām - sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā, gadskārtējā budžeta ietvaros ir jāparedz naudas līdzekļi dzīvojamā fonda attīstībai, īpaši veicinot sociālo dzīvokļu pieejamību mazāk aizsargātajām personu grupām. Tāpat ir jāgādā par savu iedzīvotāju tiesību uz mājokli standartu ievērošanu.
           
Atbilstoši Palīdzības likuma regulējumam vismazaizsargātākās personu kategorijas, kurām pašvaldībām ir jāsniedz palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, ir personas, kurām paredzēts sniegt palīdzību, kas minēta Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā – pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpās izīrēšana un sociālā dzīvokļa izīrēšana. Personu kategorijas, kuras var pretendēt uz konkrēto palīdzības veidu, ir minētas Palīdzības likuma 14., 15. un 21.⁶ pantā.

Ekonomikas ministrija ir veikusi pašvaldību aptauju, lai noskaidrotu aktuālo situāciju saistībā ar personu skaitu, kas ir reģistrētas (“gaida rindā”) Latvijas pašvaldībās tieši Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2. punktā minētās palīdzības saņemšanai. Kā tas izriet no saņemtās informācijas, uz 2022.gada 1.septembri kopējais personu skaits, kuras ir reģistrētas palīdzības - pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanai un sociālā dzīvokļa izīrēšana – saņemšanai, ir 5022. No minētā skaita 3819 personas ir reģistrētas kā tādas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz pašvaldībai piederošās vai nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanu, savukārt, 1203 personas ir tiesīgas pretendēt uz sociālā dzīvokļa izīrēšanu. Vislielākais personu skaits, kuras gaida palīdzību, ir Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, kur kopējais personu skaits, kas ir reģistrēts palīdzības, kas minēta Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā, saņemšanai ir 1981 (attiecīgi sadalījums pa palīdzības veidiem ir 1 153 un 828), ievērojams personu skaits ir Madonas novada pašvaldībā (kopā 326 personas, sadalījums pa palīdzības veidiem ir attiecīgi 319 un 7), Ludzas novada pašvaldībā (kopā 252 personas, sadalījums pa palīdzības veidiem ir attiecīgi 244 un 8), Valkas novada pašvaldībā (kopā 250 personas, no kurām visas reģistrētas 3.panta 1.punktā minētās palīdzības saņemšanai), Jēkabpils novada pašvaldībā (kopā 239 personas, sadalījums pa palīdzības veidiem ir attiecīgi 187 un 52), Rēzeknes novada pašvaldībā (kopā 197 personas, no kurā visas reģistrētas 3.panta 1.punktā minētās palīdzības saņemšanai). Pašvaldība, kura ir norādījusi, ka tās teritorijā nav reģistrētas personas iepriekšminētās palīdzības saņemšanai, ir Valmieras novada pašvaldība; savukārt, kā secināms pēc aptaujas datiem, tajās pašvaldībās, kuras robežojas ar Rīgas valstspilsētu vai atrodas tās tiešā tuvumā, esošā rinda uz pašvaldības īres/sociālajiem dzīvokļiem ir nebūtiska (Ādažu novada pašvaldībā 3 personas, Ķekavas novada pašvaldībā 2 personas, Mārupes novada pašvaldībā 6 personas, Saulkrastu novada pašvaldībā 3 personas).
 

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam (turpmāk – DP) kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir veicināt sociāli atstumto kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un sociālo pakalpojumu jomā, šī mērķa sasniegšanai paredzot jau konkrētu atbalsta pasākumu “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība”.

Tāpēc, lai sekmētu personu vienlīdzīgas iespējas iesaistīties darba tirgū un uzlabojot profesionālo mobilitāti, DP tiek plānoti ieguldījumi, nodrošinot kvalitatīvu sociālo un pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām.
Atbalstu plānots sniegt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai vai jauna fonda izbūvē, t.sk. aprīkošanā. DP ir paredzēts, ka programmas ietvaros izveidotie mājokļi būtu pieejami mazaizsargātākajiem iedzīvotājiem atbilstoši Palīdzības likumam.

Ministru kabineta noteikumu projekts (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19.panta 13.punktu un  nosaka kārtību, kādā īsteno DP prioritārā virziena “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un sociālo pakalpojumu jomā” 4.3.1.3. pasākumu “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība ” (turpmāk – pasākums), pasākuma mērķi un mērķa grupu, pasākumam pieejamo finansējumu, prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.

DP tiek lietots jēdziens “sociālie mājokļi”,  ar kuru Eiropas Savienības dalībvalstu ietvaros galvenokārt saprot visus pašvaldību/valsts mājokļus, kuri tiek izīrēti noteiktām personu kategorijām. Latvijā ar jēdzienu “sociālie mājokļi” primāri saprot tos dzīvokļus, kuriem pašvaldība ir piešķīrusi sociālā dzīvokļa statusu saskaņā ar Palīdzības likumu un tie tiek izīrēti sevišķi mazaizsargātām personu grupām par zemāku īres maksu. Skaidrības labad jānorāda, ka pasākuma (šo noteikumu) ietvaros ar jēdzienu “sociālie mājokļi” ir jāsaprot gan tā dzīvojamā telpa, kas tiek izīrēta saskaņā ar Palīdzības likuma 3.panta 1.punktu, gan tā, kas tiek izīrēta saskaņā ar Palīdzības likuma 3.panta 2.punktu.

Valsts atbalsta komponentes neesamība pasākuma ietvaros
Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā noteikto, ja vien Eiropas Savienības pamatā esošajos līgumos nav noteikts citādi, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds valsts atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Kā tas ir atzīts Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu[2] 17.punktā Līguma 107.panta 1.punkts nav piemērojams situācijās, kad valsts rīkojas “īstenojot valsts varu”, vai kad publiskie subjekti rīkojas “publisko iestāžu statusā”. Subjektu var uzskatīt par tādu, kurš rīkojas, īstenojot valsts varu, ja attiecīgā darbība pieder pie valsts galvenajām funkcijām vai pēc savas būtības, mērķa un tai piemērojamajiem noteikumiem ir saistīta ar šīm funkcijām. Raugoties vispārīgi, darbības, kuras ir valsts varas prerogatīvu neatņemama sastāvdaļa un kuras veic valsts, nav saimnieciskā darbība, izņemot, ja attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi ieviest tirgus mehānismu.

Pašvaldības pasākuma ietvaros radītos mājokļus drīkstēs izīrēt tikai saskaņā ar Palīdzības likumu un tajā noteiktajām personām tām ar likumu “Par pašvaldībām” noteiktās funkcijas – nodrošināt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā - ietvaros. Pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā ir pieskaitāma tādai sociālo tiesību jomai kā sociālais atbalsts (jeb sociālā palīdzība plašākā nozīmē), ko valsts vai pašvaldība sniedz personām, kurām ir vajadzība pēc šāda atbalsta un kuras pašas saviem spēkiem nespēj nodrošināt attiecīgo vajadzību.[3]

Turklāt jāņem vērā, ka pasākuma ietvaros radītos mājokļus drīkstēs izīrēti tieši un tikai vismazaizsargātākajām personām Palīdzības likuma izpratnē (netiks atbalstīta dzīvokļu izīrēšana, piemēram, speciālistu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu pašvaldībā, ņemot vērā, ka šī personu grupa nebūtu uzskatāma par mazaizsargātām personām, līdz ar to saņemto palīdzību nevarētu uzskatīt par sociālo atbalstu).
Ņemot vērā minēto, nav uzskatāms, ka pasākuma ietvaros varētu būtu piemērojami valsts atbalsta noteikumi.

Vispārīgie jautājumi
Pasākuma mērķis ir nodrošināt cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem atbilstoša mājokļa pieejamību tām personām, kuras ir reģistrētas Palīdzības likumā noteiktajiem palīdzības veidiem:
1) pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana;
2) sociālā dzīvokļa izīrēšana.

Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 60 900 000 euro  (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 51 765 000 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums 9 135 000 euro), kura ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim vismaz 1865 mājsaimniecībām (ģimenēm) plānots nodrošināt mājokli. Ņemot vērā, ka kopumā Latvijā pašvaldību īpašumā ir dzīvojamais fonds, no kura apmēram divas trešdaļas nav dzīvošanai derīgs, tad tiek plānots, ka pasākuma ietvaros vismaz 1 200 mājokļi tiks radīti, atjaunojot jau esošās pašvaldību īpašumā esošās telpas vai telpu grupas (dzīvokļus), savukārt vismaz 665 mājokļi varētu tikt radīti no jauna, būvējot jaunas dzīvojamās mājas/pārbūvējot esošās.

Pasākumu plānots īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, ņemot vērā, ka personu skaits, kurš reģistrēts konkrēto palīdzības veidu saņemšanai pašvaldībās (secīgi - pašvaldību pieprasījums pēc finansējuma) krietni pārsniedz to mājokļu skaitu, kuru būtu iespējams radīt pasākuma īstenošanas rezultātā, ņemot vērā pieejamo finansējumu. Vienlaikus, ņemot vērā pašvaldību līdzfinansējuma nepieciešamību konkrētā apjomā, pastāv iespēja, ka gadījumā, ja pēc pirmās projektu iesniegumu atlases netiks apgūts viss pasākumam pieejamais finansējums (vai tiks piešķirts papildus finansējums), tik organizētas papildus atlases kārtas par pieejamo finansējumu.

Atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma regulējumam atbildīgās iestādes funkcijas pasākuma ietvaros pilda Ekonomikas ministrija, bet sadarbības iestādes – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Prasības projekta iesniedzējam

Pasākuma ietvaros atbalstam pieteikties un pretendēt uz finansējumu var ikviena Latvijas Republikas pašvaldība, ja:

1) pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā ir reģistrētas personas palīdzības saņemšanai, kas paredzēta Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā.
DP ir noteikts, ka ieguldījumi pašvaldību īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un izbūvei tiks atbalstīti tikai tādu pašvaldību teritorijās, kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres dzīvokļiem. Lai izpildītu nosacījumu, pašvaldībai sadarbības iestādē, iesniedzot projekta iesniegumu, būs jāiesniedz arī aktuālā informācija par personu skaitu pašvaldībā, kuras reģistrētas attiecīgo palīdzības veidu saņemšanai, apliecinot sniegto ziņu patiesumu. Jāņem vērā, ka palīdzības sniegšana personām dzīvokļa jautājumu risināšanā ir katras pašvaldības autonomā funkcija, turklāt atbilstoši Palīdzības likuma regulējumam pašvaldībai ir deleģējums noteikt šīs palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī papildus Palīdzības likumā noteiktajām personu kategorijām atbalstāmās personu kategorijas konkrētajā pašvaldībā. Līdz ar to sadarbības iestādei nav iespējams iegūt centralizēti ticamus datus par personu skaitu, kas reģistrētas konkrētās pašvaldībās teritorijā. Tāpēc pašvaldības pašapliecinājums par sniegto ziņu patiesumu būs nepieciešams un vienlaikus pietiekams, lai pārliecinātos, ka pašvaldība var pretendēt uz atbalstu pasākuma ietvaros;

2) pašvaldības teritorijā tiek sniegti pašvaldības finansēti vai līdzfinansēti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Atbilstoši DP ieguldījumi pašvaldību īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un izbūvei tiek atbalstīti tikai tādu pašvaldību teritorijās, kurās pašvaldība nodrošina ikvienam pieejamus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, tādējādi šie ieguldījumi papildinās sociālās iekļaušanās pasākumus, veicinot speciālā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” rezultātu sasniegšanu.
Attiecībā uz pašu jēdzienu “sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi” jānorāda, ka, lai arī nepastāv tā legāldefinīcija, ar to saprot visus tos  sociālos pakalpojumus, kas personai nodrošina atbalstu dzīvesvietā vai iespējami tuvāk dzīvesvietai un neietver pakalpojumus institūcijā [4]. Pašvaldībai, iesniedzot projekta iesniegumu, projekta iesnieguma veidlapas attiecīgajā sadaļā būs jānorāda, kādi pašvaldības finansēti vai līdzfinansēti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē) tiek sniegti pašvaldības teritorijā, apliecinot šo ziņu patiesumu. Sadarbības iestāde gūs pārliecību par šo ziņu patiesumu, ielūkojoties sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā [5], ņemot vērā, ka sociālos pakalpojumus drīkst sniegt tikai tādi sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuri attiecīgā pakalpojuma sniegšanai ir reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Tā kā minētajā reģistrā ir norādīts tikai pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma veids, tas, vai pakalpojums ir pašvaldības līdzfinansēts vai finansēts, pašvaldībai būs jāapliecina projekta iesnieguma veidlapā;

3) ja projekta iesniegumā paredzēts saņemt atbalstu tādu darbību īstenošanai, kas paredzētas noteikumu projekta 23.2. – 23.4. apakšpunktā (pašvaldības īpašumā esošu un neizīrētu ēku atjaunošana vai pārbūve/pašvaldības īpašumā esošu jaunbūvju, kuru būvdarbi nav pabeigti un tās nav nodotas ekspluatācijā, pabeigšanas darbi; jaunu dzīvojamo māju būvniecība), tad papildus jāizpildās arī trešajam nosacījumam, kas paredz iepriekš minēto darbību atbalstīšanu tikai gadījumā, ja pašvaldībā notiek vai tiek plānota uzņēmējdarbību un nodarbinātību veicinošu pasākumu īstenošana. Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 23.2. – 23.4. apakšpunktā minēto darbību īstenošana prasa ievērojamus ieguldījumus (skat. attiecināmo izmaksu apmēru!), uzskatāms, ka faktiski šo darbību īstenošanas rezultātā tiks radīti jauni mājokļi. Kā tas ir nostiprināts DP,  jaunu mājokļu pieejamības nodrošināšanā jāvērtē teritoriju ekonomiskā attīstība (piem., darba iespējas utml.), lai nodrošinātu, ka jauni pašvaldību īres un sociālie mājokļi tiek būvēti tādās teritorijās, kurās ir nodarbinātības iespējas, tādējādi veicinot īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām iespējas iegūt darbu un uzlabot savu sociālo situāciju. Līdz ar to, lai uzskatītu, ka pašvaldība atbilst šim nosacījumam, tai projekta iesniegumā būs jāsniedz informācija par to, ka pašvaldības teritorijā pēdējo piecu gadu laikā vai pašreiz tiek īstenoti, vai nākotnē tiek plānoti tādi pasākumi, kuri acīmredzami sekmē uzņēmējdarbību/uzlabo tās vidi un nodarbību pašvaldības teritorijā. Tie var būt pasākumi, kuru īstenošanā pašvaldība ir tieši iesaistīta (piemēram, īstenojot kādu ES fondu projektu, kas vērsts uz nodarbinātības pasākumu veicināšanu), kā arī tādi, kuru esamību pašvaldība ir atbalstījusi, tieši neiesaistoties to īstenošanā (piemēram, pašvaldības teritorijā darbojas biznesa inkubators). Attiecībā uz nākotnē vērstiem pasākumiem jānorāda, ka plānotajiem pasākumiem jābūt pietiekami konkrētiem, lai gūtu pārliecību par to vērā ņemamu gatavības pakāpi, tādā veidā gūstot pārliecību par to īstenošanas ticamību. Šī atbilstības nosacījuma izpildi nevarētu nodrošināt tikai ideju līmeņa pasākumu apraksts.  

Atbalstāmās darbības
Pasākuma ietvaros tiek atbalstītas šādas darbības:

1) pašvaldības īpašumā esošu un neizīrētu atsevišķu telpu vai telpu grupu atjaunošana vai pārbūve.
Tiek atbalstīts, ka pašvaldība atjauno vai pārbūvē tās īpašumā esošas tādas telpas vai telpu grupas (dzīvokļus), kuras līdz projekta iesniegšanai ir vai nu jau bijušas paredzētas Palīdzības likumā noteiktās palīdzības sniegšanai vai arī tādas telpas, kuras līdz tam nav bijušas izmantotas palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā. Svarīgi, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī telpas nav izīrētas, tādā veidā veicinot to, ka atjaunotas/pārbūvētas primāri tiek tādas telpas, kuras projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir bijušas tādas, kuras nav dzīvošanai derīgas;
2) pašvaldības īpašumā esošu un neizīrētu ēku atjaunošana vai pārbūve.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiek paredzēts, ka pašvaldība var atjaunot vai pārbūvēt visu ēku – gan tādu, kura līdz projekta iesniegšanai ir bijusi paredzēta Palīdzības likumā noteiktās palīdzības sniegšanai, gan tādu ēku, kura, piemēram, vispār nav bijusi dzīvojamā ēka, secīgi, kuru pārbūvējot un mainot lietošanas veidu uz dzīvojamo ēku, būs iespējams izmantot, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Termini “atjaunošana” un “pārbūve” abu iepriekš minēto atbalstāmo darbību ietvaros tiek saprasti un lietoti Būvniecības likuma izpratnē, tādā veidā norādot, kāda veida būvdarbi tiek atbalstīti, pašvaldībai pašai nosakot piemērotāko veidu, kādā telpas padarīt par tādām, kuras būtu piemērotas to izmantošanai Palīdzības likumā noteiktās palīdzības sniegšanai.
3) pašvaldības īpašumā esošu jaunbūvju, kuru būvdarbi nav pabeigti un tās nav nodotas ekspluatācijā, pabeigšanas darbi.
4) jaunu dzīvojamo māju būvniecība.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāms, ka tiek atjaunotas/pārbūvētas vai izbūvētas tādas telpas, kuras līdz šim ir bijušas kopmītņu tipa telpas, pārveidojot tās par atsevišķām dzīvojamām telpām (dzīvokļiem), taču nav atbalstāms, ka šādi kopmītņu tipa dzīvokļi tiek radīti no jauna.

Veicot jebkurus no atbalstāmo darbību ietvaros veicamajiem būvdarbiem, atkarībā no konkrēto plānoto būvdarbu veida, ir jāievēro ne tikai būvniecību regulējošie normatīvie akti, bet arī visi citi spēkā esošie normatīvie, tai skaitā, normatīvie akti vides pieejamības un energoefektivitātes jomā.

Attiecināmās izmaksas
Pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts, sedzot faktiskās darbību īstenošanai nepieciešamās šādas attiecināmā izmaksas:
- būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrādes izmaksas visām projektā paredzētajām darbībām;
- būvekspertīzes (ja nepieciešams), autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas (ja nepieciešams);
- energoefektivitātes novērtējuma izmaksas;
- būves tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanas izmaksas un būves tehniskās izpētes izmaksas (ja nepieciešams);
- jaunas ēkas būvniecības, esošas ēkas pārbūves, esošas jaunbūves pabeigšanas darbu, kā arī esošu telpu/telpu grupu atjaunošanas darbu izmaksas atbilstoši būvatļaujā/paziņojumā par būvniecību/paskaidrojuma rakstā vai tāmē paredzētajam;
- ēkas iekšējo inženiertīklu izbūves, pārbūves un atjaunošanas darbu izmaksas;
- teritorijas labiekārtošanas izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam, kas nepārsniedz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
- iekārtu un ierīču iegādes izmaksas virtuves un sanitāro telpu funkcionalitātes nodrošināšanai, kas nepārsniedz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Iepriekš minētās attiecināmās izmaksas ir aprobežotas šādā apmērā:
- izmaksas, kas radušās noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros, tiek attiecinātas apmērā, kas nepārsniedz 350  euro par vienu atjaunoto vai pārbūvēto dzīvojamās  telpu grupas kopējās platības kvadrātmetru.  
- izmaksas, kas radušās noteikumu projekta 23.2. - 23.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros, tiek attiecinātas apmērā, kas nepārsniedz 1 200 euro par vienu pārbūvēto vai izbūvēto dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.

Izmaksas, kuras nav minētas noteikumu projekta 26.punktā, kā arī izmaksas, kas pārsniedz iepriekš minētos izmaksu ierobežojumus, nav attiecināmas.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 64.panta 1.punkta “c” apakšpunktam pasākuma ietvaros šo noteikumu 26.punktā minēto izmaksu pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmās izmaksas projektos, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 EUR (ieskaitot PVN), kā arī projektos, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 EUR (ieskaitot PN), ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Projekta iesniegums un projekta iesniegumu atlase 
Projekta iesniegumu atlase tiek plānota par visu pasākumam pieejamo finansējumu. Projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu par noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu (atsevišķu telpu/telpu grupu atjaunošana vai pārbūve), iekļaujot tajā visus objektus (adreses), kuras plānots atjaunot/pārbūvēt, kā arī vienu projekta iesniegumu noteikumu projekta 23.2. – 23.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai (ēku atjaunošana/pārbūve, jaunbūvju pabeigšana, jaunu dzīvojamo māju būvniecība).

Ja projektu iesniegumu iesniegšanas atlases ietvaros netiks apgūts viss pasākumam pieejamais finansējums, sadarbības iestāde organizēs papildu atlases kārtu vai kārtas par pieejamo finansējumu.
Ņemot vērā, ka potenciālais pieprasījums pēc finansējuma pašvaldību dzīvojamā fonda, kas tiks izmantots saskaņā ar Palīdzības likumu, atjaunošanas indikatīvi ir lielāks nekā pieejamais finansējums, sākotnējā jeb pirmajā atlasē tiek plānots atbalstīt tās pašvaldības, kurās rinda uz pašvaldības dzīvokļiem ir viskritiskākā. Tādējādi ar noteikumu projektu tiek paredzēts, ka sākotnējā (pirmajā) atlasē projekta iesnieguma minimālā kopējo izmaksu summa šo noteikumu atbalstāmo darbību īstenošanai ir 200 000 euro. Šāds minimālais projekta iesnieguma kopējo izmaksu slieksnis noteikts, pieņemot, ka vienas dzīvojamās telpas (telpu grupas) vidējais izmērs ir 50 m2 un tās atjaunošanas/pārbūves minimālās izmaksas varētu sastādīt līdz 350 euro par vienu m2, kas kopā veido 17 500 euro. Ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos papildus izmaksas prasīs iekārtu un ierīču iegāde virtuves un sanitāro telpu funkcionalitātes nodrošināšanai, indikatīvi tiek pieņemts, ka minimālais dzīvojamo telpu (dzīvokļu) skaits projekta iesniegumā varētu būt 10 - 11, lai izpildītu prasību par minimālā projekta iesnieguma kopējo izmaksu summu.
Kā jau tas iepriekš tika minēts, ar pasākumu vispirms ir mērķis samazināt rindas un nodrošināt mājokli tajās pašvaldībās, kurās akūti pietrūkst dzīvojamā fonda. Gadījumā, ja pēc pirmās atlases netiks apgūts viss pasākumam pieejamais finansējums un tiks rīkota papildus atlase vai atlases, tiks veikti grozījumi noteikumu projektā, paredzot iespēju pieteikties arī tādu projekta iesniegumu atbalstīšanai, kuru īstenošanas izmaksas ir mazākas par 200 000 euro.
Ievērojot Regulas Nr. 2021/1060 53.panta regulējumu par vienkāršoto izmaksu piemērošanu projektiem, kuru kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 euro, tiks noteikti nosacījumi finansējuma saņēmējiem par katru darbību un tiks izstrādāta metodika, kas piemērojama konkrētās darbības izmaksu noteikšanai.

Ņemot mērā pasākuma mērķi, kurš, cita starpā, ir arī rindu mazināšana pašvaldībās konkrētās palīdzības saņemšanai, un ierobežoto pasākuma finansējumu apjomu, ar noteikumiem tiek paredzēti kopējo attiecināmo izmaksu griesti vienam projekta iesniegumam (pašvaldībai).
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas veikto aptauju Rīgas valstspilsētas pašvaldībā personu, kuras reģistrētas Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai, ir ievērojami lielāks nekā citās Latvijas pašvaldībās (no kopējā Latvijas pašvaldībās reģistrēto personu skaita (5022 personas), Rīgā reģistrēto personu skaits ir gandrīz 40% no kopējā skaita (1981 persona)). Līdz ar to tiek paredzēti diferencēti projektu iesniegumu attiecināmo izmaksu griesti Rīgas valstspilsētas pašvaldībai un pārējām Latvijas pašvaldībām.

Konkrētāk - projekta iesniegumiem, kuri iesniegti par noteikumu projekta 23.1. apakšpunktā minēto darbību īstenošanu atlases kārtas ietvaros katrā atsevišķā pašvaldības teritorijā nevar pārsniegt 500 000 euro un 2 500 000 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā īstenotajiem projektiem. Savukārt maksimālā kopējo attiecināmo izmaksu summa vienam projekta iesniegumam noteikumu projekta 23.2. - 23.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atlases ietvaros katrā atsevišķā pašvaldības teritorijā ir 4 000 000 euro un 12 000 000 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā īstenotajiem projektiem.

Pasākuma izstrādes laikā Ekonomikas ministrija veica pašvaldību aptauju ar Reģionālo attīstības centru apvienības un Latvijas Pašvaldību savienības starpniecību, lai noskaidrotu pašvaldību potenciālās iespējas dalībai pasākumā. Analizējot saņemto informāciju kopsakarā ar informāciju par rindām pašvaldībās, noteikumu projektā ietvertie maksimālo attiecināmo izmaksu griesti atspoguļo situāciju, kuras ietvaros, īstenojot projektus, tiktu sasniegts balanss starp rindu mazināšanu pašvaldībās un iespēju visām pašvaldībām pretendēt uz finansējumu projektu īstenošanai.
Tāpat kā attiecībā uz minimālo projekta iesnieguma izmaksu summu jānorāda, ka gadījumā, ja netiks apgūts viss finansējums un būs iespēja rīkot papildus atlases kārtas, tiks analizēti dati par iesniegtajiem/apstiprinātajiem projektiem un uz to brīdi esošais pašvaldību pieprasījums, tādējādi nepieciešamības gadījumā tiks veikti grozījumi noteikumu projektā, koriģējot projektu iesniegumu kopējo attiecināmo izmaksu griestus.

Ņemot vērā, ka pasākums tiek īstenots atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, jānorāda, ka atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027.gada plānošanas perioda vadības likuma regulējumam pasākuma ietvaros ir izstrādāti kvalitātes kritēriji, kuri tiks virzīti apstiprināšanai Uzraudzības komitejā (pirms tam - saskaņojot attiecīgajā apakškomitejā (AK)), kuri būs vērsti uz to, lai atkarībā no atbalstāmo darbību veida priekšroku pašvaldībām, kuras:
1) projekta īstenošanas rezultātā visbūtiskāk samazina tās teritorijā esošās rindas uz pašvaldības dzīvokļiem;
2) projekta īstenošanas rezultātā atjauno/pārbūvē tādas dzīvojamās telpas, kurās līdz šim nav bijusi funkcionējoša ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma;
3) ir īstenojušas vai jau īsteno konkrētus uz uzņēmējdarbības atbalstu un nodarbinātības veicināšanu vērstus pasākumus.


[1] “Policy Actions for Affordable Housing in Latvia”, OECD, 2020. Pieejams: https://issuu.com/oecd.publishing/docs/latvia_housing_report_web-1

[2] Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2016. gada 19. jūlijs, Nr. C 262/1

[3] Augstākās tiesas 2010. gada 6. maija spriedums lietā Nr. SKA–171/2010

[4] Pētījums “Esošo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas un finansēšanas sistēmas analīze”. Pieejams:http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/petijums_2017_lm_petijums_par_esoso_sabiedrib_balstit_soc_pakalp_snieg_un_finan_sist_analize_I_sejums.doc

[5] https://vspmis.lm.gov.lv/Public/PublicetsPakalpojums