Anotācija (ex-ante)

22-TA-3270: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Savienības Padomes 2022.gada 5. oktobra paziņojums Eiropas Savienības dalībvalstīm, ar ko tās tika informētas, ka ir jānodrošina nepieciešamās pilnvaras savas valsts pārstāvim parakstīt Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi apstiprināt Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šis Nolīgums ir pirmais divpusējais nolīgums starp ES un Malaiziju un aizstāj pašreizējo tiesisko regulējumu, kas noteikts 1980. gada Sadarbības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kas saistās ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā un Ķīnas tuvināšanos Krievijai, konkurences saasināšanos ar ASV, kā arī pēdējo gadu laikā pieaugošās aktivitātes atšķirīgas vērtību sistēmas lobēšanā un pašreizējās starptautiskās kārtības apšaubīšanā, Eiropas Savienībā ir aktualizējusies nepieciešamība veidot ciešākus kontaktus ar valstīm Āzijā, tajā skaitā Dienvidaustrumāzijā, ar ASEAN dalībvalstīm. 
Malaizija atrodas Dienvidaustrumāzijas reģionā un ar iedzīvotāju skaitu lielāku par 32 miljoniem iedzīvotāju ir nozīmīgs reģionālais ekonomiskais un tirdzniecības centrs.
Risinājuma apraksts
Nolīgums atspoguļo vispārējos principus, mērķus un nosacījumus, uz kuriem būs balstītas ES un Malaizijas turpmākās partnerattiecības (I sadaļa). Tas ietver svarīgāko elementu klauzulas par cilvēktiesībām un ieroču neizplatīšanu. Nolīgumā paredzētas arī sadarbības iespējas daudzās jomās, tostarp reģionālā un starptautiskā sadarbībā (II sadaļa), drošības un starptautiskā miera jomā (III sadaļa), tirdzniecības un ieguldījumu jomās (IV sadaļa), kā arī tiesiskuma un noziedzības apkarošanas jomās (V sadaļa). Pēdējā minētā sadaļa ietver ne tikai visaptverošas klauzulas par cīņu pret organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un narkotiku apkarošanu, bet arī par sadarbību humanitāro jautājumu un migrācijas jomā, kur ir ietverta skaidra atsauce uz atpakaļuzņemšanu. Nolīgums ietver arī sadaļas par tādām jomās kā laba pārvaldība, tūrisms, kiberdrošība (VI sadaļa), kā arī izglītība, tehnoloģijas un enerģētika (VII sadaļa), šādi apstiprinot, ka Nolīguma mērķis ir sadarbība.
Politiskā ziņā Nolīgums ar Malaiziju ir nozīmīgs solis nolūkā stiprināt ES lomu Dienvidaustrumāzijā, pamatojoties uz tādām kopējām vispārējām vērtībām kā demokrātija un cilvēktiesības. Tas paver ceļu plašākai politiskajai, reģionālajai un globālajai sadarbībai starp diviem līdzīgi domājošiem partneriem. Šā Nolīguma īstenošana dos praktisku labumu abām pusēm, nodrošinot pamatu plašāku ES politisko interešu veicināšanai.
Ņemot vērā, ka nolīgums ir jauktais starptautiskais nolīgums, kurš satur gan ES, gan dalībvalstu kompetencē esošos jautājumus, ir nepieciešama šī nolīguma apstiprināšana visās dalībvalstīs, kā arī Padomē.
Tiek plānots, ka ES dalībvalstu pārstāvjiem Nolīgums būs atvērts parakstīšanai 2022. gada 30. novembra un 7. decembra COREPER II sanāksmēs Briselē. Sakarā ar to ir nepieciešams pilnvarot Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Leldi Līci-Līcīti Latvijas Republikas vārdā to parakstīt.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām ES. Nolīgums tiek noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības (ES) darbību un konkrēti – tā 209. pantu, kas paredz, ES ar trešajām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām var noslēgt jebkādus nolīgumus, kas palīdz sasniegt Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā un šā Līguma 208. pantā minētos mērķus, un saistībā ar 218. panta 5. punktu, kas nosaka, ka pēc sarunu vadītāja priekšlikuma Padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj parakstīt nolīgumu un vajadzības gadījumā – to provizoriski piemērot līdz brīdim, kad tas stājas spēkā.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija. 
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi