Anotācija (ex-ante)

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

1) nav paredzēts izmantot Direktīvas Nr. 2021/1883 5. panta 4. un 5. punktā paredzēto iespēju - noteikt zemāku atalgojumu augsti kvalificētajiem nodarbinātajiem, kas tiks nodarbināti profesijās, kurās konstatēts darbaspēka trūkums, kā arī jaunajiem speciālistiem. Ievērojot to, ka Latvijā ir viena no zemākajām vidējām algām Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, zemāks atalgojums neveicinātu augstas kvalifikācijas nodarbināto piesaisti Latvijas darba tirgum;
2) saistībā ar Direktīvas Nr. 2021/1883 7. panta 2. punktā paredzēto rīcības brīvību saistībā ar uzturēšanās tiesību atteikumu Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos netiek paredzēta iespēja pārbaudīt situāciju darba tirgū, lai neradītu papildu šķēršļus augsti kvalificētu nodarbināto piesaistes procesā, savukārt tiek paredzēta "b", "c" un "d" apakšpunktā noteiktā iespēja nepiešķirt uzturēšanās tiesības gadījumos, kad konstatēti darba devēja pārkāpumi saistībā ar ārzemnieku nodarbināšanu. Netiek paredzēta 7. panta 2. punkta "e" apakšpunktā paredzētā iespēja ierobežot trešo valstu pilsoņu uzņemšanu, lai nodrošinātu ētisku darbā pieņemšanu viesstrādnieku izcelsmes valstīs profesijās, kurās konstatēts darbaspēka trūkums. Šāda iespēja netiek paredzēta, jo Latvija uzņem ļoti nelielu skaitu viesstrādnieku, būtiski neietekmējot situāciju darba tirgū viņu izcelsmes valstīs;
3) Direktīvas Nr. 2021/1883 8. panta 2. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā noteiktā rīcības brīvība ir izmantota, Imigrācijas likumā paredzot iespēju anulēt piešķirtās uzturēšanās tiesības, ja tas saistīts ar valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai veselības apsvērumiem, kā arī, ja personai nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai ir konstatēts, ka personas uzturēšanās mērķis nav augsti kvalificēta nodarbinātība, vai konstatēti darba devēja pārkāpumi. Netiek paredzēta uzturēšanās tiesību anulēšana, ja personai nav derīga ceļošanas dokumenta vai viņa nav ievērojusi informēšanas pienākumu vai pārkāpusi mobilitātes nosacījumus, jo tie ir administratīvi sodāmi pārkāpumi. Nacionālajā normatīvajā aktā nav paredzēta arī uzturēšanās tiesību anulēšana vai atteikums, ja vairs netiek ievēroti nosacījumi, kas paredzēti piemērojamos tiesību aktos, izklāstīti koplīgumos vai noteikti praksē attiecīgajās augsti kvalificētas nodarbinātības profesionālās nozarēs, jo šādu nosacījumu pārkāpumu konstatēšana būtu sarežģīti īstenojama;
4) Direktīvas Nr. 2021/1883. 8. panta 4. punktā paredzētā rīcības brīvība - noteikt, ka ES zilā karte nav anulējama invaliditātes, darba nespējas vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, ja šis periods nepārsniedz 12 mēnešus, ir izmantota, lai radītu labvēlīgākus apstākļus augsti kvalificētajiem nodarbinātajiem, savukārt 8.panta 5. punktā paredzētā iespēja noteikt ilgākus bezdarba periodus nav izmantota, jo direktīvā noteiktie periodi ir optimāli;
5) 10. panta 1. punktā un 21. panta 3. punktā paredzētā iespēja atļaut ES zilās kartes pieteikumu iesniegt gan darba devējam, gan ES zilās kartes pieprasītājam, ir izmantota un iekļauta tiesību akta projektā. Lai veicinātu augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti, ir izmantota arī 10. panta 3. punktā un 21. panta 3. punktā paredzētā iespēja - pieteikumu ES zilās kartes pieprasīšanai iesniegt, likumīgi uzturoties Latvijas Republikas teritorijā;
6) 11. panta 4. punktā paredzētā iespēja noteikt periodu, kādā jāiesniedz pieteikums ES zilās kartes atkārtotai pieprasīšanai, izmantota, nosakot, ka pieteikums jāiesniedz termiņā, kas nodrošina ES zilās kartes pieprasītāja likumīgu uzturēšanos pieteikuma izskatīšanas un kartes izgatavošanas laikā, t.i., pieteikums jāiesniedz vismaz 12 darbdienas pirms ES zilās kartes termiņa beigām (Imigrācijas likuma 33.panta trešās daļas 1. punkts);
7) lai neveicinātu nepamatotu ES zilās kartes pieprasījumu iesniegšanu, ir izmantota 12.panta 1.punktā paredzētā iespēja noteikt maksu par pieteikuma izskatīšanu (Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumi Nr. 557 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem";
8) nav paredzēts ieviest 13.pantā noteikto darba devēju atzīšanas procedūru, tā būtu sarežģīti administrējama, kas pie pašreizējās administratīvās kapacitātes ierobežotajām iespējām būtiski apgrūtinātu pašu ES zilās kartes pieprasījumu operatīvu izskatīšanu;
9) lai saglabātu uzraugošo iestāžu iespējas veikt pārbaudes, tiesību akta projektā paredzēts izmantot Direktīvas Nr. 2021/1883 15.panta 2. un 3. punktā noteikto iespēju - paziņot par darba devēja maiņu, kā arī Imigrācijas likuma 37. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts pienākums ziņot par izmaiņām, kas var ietekmēt atbilstību 5. pantā izklāstītajiem uzņemšanas kritērijiem;
10) atbilstoši 15. panta 5. punktam paredzēts atļaut piekļuvi pašnodarbinātas personas aktivitātēm, jo šāda piekļuve ir atļauta jebkuram trešās valsts nodarbinātajam, līdz ar to nebūtu lietderīgi šādu piekļuvi liegt ES zilās kartes turētājam;
11) 15. panta 7. punktā pieļautā atļauja veikt citas profesionālas darbības šobrīd netiek ieviesta, jo par šo regulējumu nepieciešamas plašākas diskusijas ar citām atbildīgajām institūcijām;
12) 15. panta 8. punktā paredzētais ierobežojums piekļūt nodarbinātībai, kas pieļauta tikai valsts pilsoņiem, ir noteikts citos normatīvajos aktos (piemēram, likuma “Par tiesu varu” 51.pantā, Valsts civildienesta likuma 7. pantā u.tml.), un to nav lietderīgi mainīt ar migrāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
13) saistībā ar 16.panta 2. punktā noteiktajiem ierobežojumiem izglītības apguves, stipendiju un mājokļa atbalsta ziņā rīcības brīvība ir izmantota, ierobežojumus paredzot speciālajos likumos, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas kompetences jomā. Saistībā ar ES zilās kartes saņēmējiem speciālie likumi neparedz nekādus izņēmumus no vispārpieņemtajiem ierobežojumiem, kas attiecas uz trešo valstu pilsoņiem;
14) Direktīvas 2021/1883/ES 17. panta 7. punkta otrajā teikumā paredzētā iespēja dalībvalstīm pieprasīt, lai ES zilās kartes turētāja ģimenes loceklis, pirms viņš iegūst patstāvīgu uzturēšanās atļauju Latvijā, būtu uzturējies dalībvalstī vismaz divus gadus pirms šādas atļaujas pieprasīšanas, pārņemts likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3.panta pirmās daļas 3. punktā. Divu gadu uzturēšanās perioda pieprasīšana ir būtiska, lai persona šajā laikposmā varētu integrēties sabiedrībā. 
15) 20. panta 2. punktā paredzētā iespēja pieprasīt pierādīt to, ka persona ieceļo, lai veiktu saimnieciskās aktivitātes, 21. panta 2.punktā paredzētā iespēja pieprasīt uzrādīt pirmajā dalībvalstī izsniegto ES zilo karti un saistošu darba piedāvājumu, kā arī 22. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētā iespēja pieprasīt ES zilās kartes turētāja ģimenes loceklim atbilstošu atļauju, kas izsniegta pirmajā dalībvalstī, izmantota, to nosakot Imigrācijas likuma 5.⁶ pantā, pretējā gadījumā Valsts robežsardzes amatpersonām nav iespējams pārliecināties par personas ieceļošanas mērķi;
16) nacionālajos normatīvajos aktos nav paredzēts veikt Direktīvas Nr. 2021/1883 21.panta 8. punktā minēto pārbaudi darba tirgū, jo tāda netiek veikta arī tad, ja Latvija ir pirmā dalībvalsts, kurā ieceļo ES zilās kartes pieprasītājs;
17) Direktīvas 21. panta 10. punkts - izvēles nosacījums par īpašas atļaujas izsniegšanu netiek pārņemts, jo persona, kuras iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņš beidzies pieteikuma izskatīšanas laikā, ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā līdz lēmuma pieņemšanas brīdim (Imigrācijas likuma 33.panta septītā daļa);
18) tiesību akta projektā paredzēts neizmantot Direktīvas Nr. 2021/1883 21. panta 4. punkta trešajā daļā un 5. punktā noteikto iespēju - atkārtoti pārbaudīt augstāko profesionālo kvalifikāciju, ja šāda pārbaude tikusi veikta jau citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Šāda pārbaude radītu pārmērīgu administratīvo slogu un neveicinātu augstas kvalifikācijas strādājošo piesaisti.
19) tiesību akta projektā nav paredzēts izmantot Direktīvas Nr. 2021/1883 22.panta 4.punktā noteikto iespēju - mobilitātes gadījumā pieprasīt pierādījumus, ka Eiropas Savienības zilās kartes pieprasītāju ģimenes locekļi kopā ar viņiem uzturējušies citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Šādas nepieciešamības nav, jo Latvijas nacionālie normatīvie akti paredz iespēju apvienot ģimeni gan tad, ja ģimenes locekļiem pirms tam bijusi kopīga mājsaimniecība, gan tad, ja tādas nav bijis (piemēram, jaunizveidotās ģimenes).

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

-

Cita informācija

Pārējās direktīvas 2021/1883 prasības pārņemtas Imigrācijas likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos, kas šobrīd atrodas dažādās izstrādes stadijās:
Direktīvas 2. panta 1.-10. un 13.-14. punkts - Imigrācijas likuma 1. pants.
Direktīvas 2. panta 11. punkts - likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 1.panta 12.punkts. 
Direktīvas 3. panta otrā punkta "a", "c"-"h" apakšpunkts - Imigrācijas likuma 34. panta pirmās daļas 31.punkts.
Direktīvas 5. panta 1. punkts un 7. punkts - Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.564), kas šobrīd atrodas saskaņošanas stadijā (23-TA-1681);
Direktīvas 5. panta 2. punkts - Darba likuma 20. pants;
Direktīvas 5. panta 3., 4. un 5. punkts - Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 225 "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un to esības konstatēšanas kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr.225). Minētajā tiesību aktā netiks veikti grozījumi, bet tas ir papildināts ar atsauci uz direktīvu (23-TA-1605);
Direktīvas 5. panta 7. punkts - ir pārņemts (izpildīts) MK noteikumu Nr. 564 25. punktā, kur uzskaitīti dokumenti, kādi jāiesniedz, pieprasot uzturēšanās atļauju, t.sk., ES zilo karti. Šajā uzskaitījumā nav iekļauts dzīvesvietu apliecinošs dokuments. Personai ir jāaizpilda anketa, kurā norāda paredzamo dzīvesvietu, bet šai norādei ir tikai informatīvs raksturs. Patiesā dzīvesvieta jānorāda, saņemot uzturēšanās atļauju (MK noteikumu Nr. 564 73.5. apakšpunkts).
Direktīvas 7. panta 1. punkts - Imigrācijas likuma 34. pants;
Direktīvas 7. panta 2. punkta "b", "c" apakšpunkts - Imigrācijas likuma 22.1 pants;
Direktīvas 7. panta 2. punkta "d" apakšpunkts - Imigrācijas likuma 9.1 pants;
Direktīvas 7. panta 3. punkts un 8. panta 7. punkts, 21. panta 7. punkts - Administratīvā procesa likuma 13. pants;
Direktīvas 8. panta 1. punkts, 2. punkta pirmā daļa un 3., 4., 5. un 6. punkts - Imigrācijas likuma 35. panta pirmā daļa;
Direktīvas 8. panta 2. punkta otrā daļa - Noteikumi Nr. 225;
Direktīvas 9.panta 1. punkts - Noteikumi Nr. 564;
Direktīvas 9. panta 2. punkts - Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 6. punkts;
Direktīvas 9. panta 7. punkts - Imigrācijas likuma 4. pants;
Direktīvas 10. panta 1. punkts - Noteikumu Nr. 564 2., 3. un 3.¹ punkts. 
Direktīvas 10. panta 2. un 3. punkts  - Imigrācijas likuma 32. un 33. pants, Noteikumu Nr. 564 2., 3. un 3.¹ punkts;
Direktīvas 11. panta 1. punkta pirmā daļa, 4. un 5. punkts - Imigrācijas likuma 32. pants un Paziņošanas likums;
Direktīvas 11. panta 2. un 3. punkts - Administratīvā procesa likums;
Direktīvas 12. panta 1. punkts - Imigrācijas likuma 6. pants un Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumi Nr. 557 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem";
Direktīvas 14. pants - Imigrācijas likuma 9.1 pants;
Direktīvas 15. panta 1. punkts - Imigrācijas likuma 9. pants;
Direktīvas 15. panta 2. punkta "a" apakšpunkts, 3., 4. punkts - Noteikumi Nr. 564;
Direktīvas 16. pants - Darba likums,
Direktīvas 17. panta 2. punkts - pārņemts Imigrācijas likuma 23. panta ceturtajā daļā, kurā paredzētas ģimenes locekļu tiesības vienlaicīgi ar galveno iesniedzēju saņemt uzturēšanās atļauju. Minētā norma nesatur direktīvā minētos ierobežojumus.
Direktīvas 17. panta 4. punkts - Imigrācijas likuma 33.panta pirmās daļas 1.1 apakšpunkts;
Direktīvas 17. panta 5. punkts - Imigrācijas likuma 23. panta ceturtā daļa;
Direktīvas 17. panta 7. punkts, 18. panta 1. punkts un 2. punkta "a" apakšpunkts - normatīvā akta projekta 23-TA-2922 "Grozījumi likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 1.pants;
Direktīvas 18. panta 2. punkta "b" apakšpunkts - Likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3. panta pirmās daļas 3. punkts;
Direktīvas 18. panta 3. un 4.punkts - normatīvā akta projekta 23-TA-2922 "Grozījumi likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 1. un 4. pants;
Direktīvas 20. pants - Imigrācijas likuma 5.⁴, 5.⁵ un 5.⁶ pants;
Direktīvas 21. panta 1. un 2. punkts un ​​​​​​22. panta 2. punkts - Imigrācijas likuma 5.⁶ pants;
Direktīvas 21. panta 3. punkts - Imigrācijas likuma 32. panta otrā daļa un 9. panta trešās daļas 13. punkts;
Direktīvas 21. panta 4. un 5. punkts - Noteikumi Nr. 564;
Direktīvas 21. panta 6. punkts - Imigrācijas likuma 34. panta pirmā daļa;
Direktīvas 21. panta 7. punkts - administratīvās procedūras principi noteikti Administratīvā procesa likumā;
Direktīvas 21. panta 9. punkts - Imigrācijas likuma 4. pants (personai jāpamet valsts, ja viņai nav tiesību uzturēties), Noteikumu Nr. 564 100. punkts - nosaka termiņu, kādā personai jāpamet valsts. 9. punkta otrā daļa pārņemta Imigrācijas likuma 33.panta pirmās daļas 1.¹ punktā, trešā daļa - 39.¹ panta pirmās daļas 1. punkts);
Direktīvas 21. panta 9. punktā noteiktais par izskatīšanas termiņa iespējamo pagarināšanu jāiekļauj Imigrācijas likuma 33.pantā, jo šobrīd paredzētais termiņa pagarinājums (uz laiku līdz trim mēnešiem) pārsniedz direktīvā Nr. 2021/1883 pieļauto (30 dienas). Minētais priekšlikums iesniegts likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" izskatīšanai otrajā lasījumā (Nr. 490/Lp14);
Direktīvas 21. panta 10. punkts - izvēles nosacījums par īpašas atļaujas izsniegšanu netiek pārņemts, jo persona, kuras iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņš beidzies pieteikuma izskatīšanas laikā, ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā līdz lēmuma pieņemšanas brīdim (Imigrācijas likuma 33.panta septītā daļa);
Direktīvas 22. panta 1. punkts - Imigrācijas likuma 23. panta ceturtā daļa;
Direktīvas 22. panta 2. punkts - Imigrācijas likuma 5.⁶ pants;
Direktīvas 22. panta 3. punkts - Imigrācijas likuma 32. panta pirmā daļa un 33. panta septītā daļa;
Direktīvas 22. panta 4. un 5. punkts - Noteikumi Nr. 564 un Imigrācijas likuma 32. panta pirmā daļa;
Direktīvas 23. panta 1. punkts - Imigrācijas likuma 35. panta trešās daļas 4. punkts;
Direktīvas 23. panta 2. punkts - Imigrācijas likuma 5.⁴ pants;
Direktīvas 23. panta 4. punkts - Imigrācijas likuma 9.¹ pants;
Direktīvas 23. panta 5. punkts un 28. panta 1. punkts - Imigrācijas likums 39.¹ pants;

Nacionālajā normatīvajā regulējumā nav nepieciešams pārņemt Direktīvas 1.pantu, 2. panta 12. punktu, 3. panta 1. punktu, 2. punkta "b" apakšpunktu un 3. punktu, 4. pantu, 5. panta 6. punktu (nav jāpārņem, jo Latvijā nav nacionālās procedūras – uzturēšanās atļaujas piešķiršanas augstas kvalifikācijas nolūkos, tomēr projektā pārņemts 5. panta 6. punkta "a" apakšpunkts, lai samazinātu administratīvo slogu), 6. pantu, 7. panta 2. punkta "a", "e" apakšpunktu, 9. panta 3.-6.punktu, 11. panta 1. punkta otro daļu, un 6.punktu, 12. panta 2. punktu, 13. pantu, 24.-27. pantu, 15. panta 2. punkta "b" apakšpunktu (jo Latvija neveic darba tirgus pārbaudi augsti kvalificētiem nodarbinātajiem), 5.-9.punktu (5.punkts - nacionālajos normatīvajos dokumentos nav noteikts aizliegums iesaistīties pašnodarbinātas personas aktivitātēs, ir jāsaņem tikai papildu ieraksts uzturēšanās atļaujā. Pašnodarbinātas personas aktivitāšu uzsākšana notiek vispārējā kārtībā. 6. punkts – nav jāpārņem, jo Latvija neizsniedz nacionālās uzturēšanās atļaujas augsti kvalificētai nodarbinātībai; 7. punkts – izvēles nosacījums, šobrīd nav pārņemts nacionālajos normatīvajos aktos. Nākotnē varētu tikt pārņemts, bet ir nepieciešamas diskusijas par pieļaujamo aktivitāšu loku; 8. punkts – nav jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos, jo ierobežojumi trešo valstu pilsoņiem ieņemt noteiktus amatus iekļauti speciālajos normatīvajos aktos, piemēram, likuma “Par tiesu varu” 51.pantā, Valsts civildienesta likuma 7. pantā u.tml.; 9. punkts – vispārējs nosacījums, kas ieviests, nosakot Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem vienkāršotu nodarbinātības uzsākšanas kārtību (nesaņemot tiesības uz nodarbinātību vai vīzu, vai uzturēšanās atļauju). MK 30.08.2011. noteikumi Nr. 675 “Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā”, 17. panta 1. punktu, 3. punktu (nacionālie normatīvie akti neparedz nekādus integrācijas nosacījumus, personām piesakoties termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai), 8. punktu (nav jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos, jo tad, ja persona bauda tiesības uz brīvu pārvietošanos, viņai piemērojami tie normatīvie akti, kas regulē personu brīvu pārvietošanos - MK 30.08.2011. noteikumi Nr. 675 “Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā”), 9. punktu (nav jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Personai, kam citā ES dalībvalstī piešķirta starptautiskā aizsardzība, tiks piemērota vispārējā kārtība – tāda, kāda jebkuram citam trešās valsts pilsonim), 10. punktu, 18. panta 5. un 6. punktu (5. punkts – attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem un pensiju un pabalstu izmaksu piemērojami normatīvie dokumenti, kas regulē attiecīgo jomu. 17. un 22. pants nosaka vispārējos principus saistībā ar ģimenes locekļu uzņemšanu, bet Latvijas normatīvie akti jau paredz visiem ģimenes locekļiem vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no tā, kāds statuss ir galvenajam iesniedzējam; 6. punkts – Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi citu valstu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa turētāju ieceļošanai), 19. pantu (normas nodrošina administratīvā prakse - Personu apliecinošo dokumentu informācijas sistēmā iestrādāta funkcionalitāte atbilstošas piezīmes iekļaušanai uzturēšanās atļaujā), 21. panta 8. punktu (8. punktā noteikts, ka otrā dalībvalsts nedrīkst noteikt nekādas papildu pārbaudes – Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos tādas nav noteiktas) un un 11. punktu (nav jāpārņem nacionālajā normatīvajā aktā, jo sniegts jēdzienu skaidrojums, kā arī norādīti pārcelšanās termiņi uz citu dalībvalsti. Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts ierobežojums pārcelšanās termiņam), 6. un 7. punktu (6. punkts - nav jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos, jo personai, kam citā ES dalībvalstī piešķirta starptautiskā aizsardzība, tiks piemērota vispārējā ieceļošanas kārtība – tāda, kāda jebkuram citam trešās valsts pilsonim; 7. punkts -  nav jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos, jo tad, ja persona bauda tiesības uz brīvu pārvietošanos, viņai piemērojami tie normatīvie akti, kas regulē personu brīvu pārvietošanos - MK 30.08.2011. noteikumi Nr. 675 “Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā”), 23. panta 3. punktu (ievērojot to, ka personu brīvprātīgas izceļošanas izmaksas nav saistāmas ar administratīvo lietu izskatīšanas procesu, jautājumi par izmaksu segšanu netiks iekļauti migrāciju regulējošajos normatīvajos aktos), 24. pantu (nosaka, kāda informācija paziņojama Eiropas Komisijai. Šādas normas migrāciju regulējošajos normatīvajos aktos netiek iekļautas, jo tās tiek nodrošinātas, veicot paziņošanas pienākumu), 26. pantu (nosaka Eiropas Komisijas kompetencē esošu jautājumu – profesiju saraksta izveidi, līdz ar to nacionālajā normatīvajā aktā to pārņemt nav nepieciešams), 28. panta 2. un 3. punktu, 29.-33. pantu. Minētajos pantos iekļautais regulējums vai nu ir vispārīgs (piemēram, direktīvas mērķis), vai nosaka Eiropas Komisijas veicamās darbības, vai attiecas uz dalībvalstu pienākumiem, kas tiek izpildīti, balstoties uz citos normatīvajos aktos noteikto (piemēram, statistikas sniegšanas pienākumu paredz Eiropas Savienības regula), vai regulē procedūras, kādas Latvijas Republikas normatīvajos aktos migrācijas jomā nav ieviestas (piemēram, darba devēju atzīšanas procedūra). Detalizēts Direktīvas pantu pārņemšanas pārskats sniegts Iekšlietu ministrijas priekšlikumos likumprojektam "Grozījumi Imigrācijas likumā", kas pieņemts Saeimā 08.06.2023. https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/4AB0CAA3B603E320C22589C000236B2F?OpenDocument