Anotācija (ex-ante)

MK noteikumi Nr. 402 tika pieņemti 2007. gada 19. jūnijā. Kopš 2007. gada ir mainījusies VPD struktūra, notikušas strukturālas izmaiņas Valsts policijas, prokuratūru un tiesu institūcijās, mainījusies dažādu jautājumu izskatīšanas forma valsts pārvaldē, kā arī īstenota administratīvi teritoriālā reforma (pēdējā no reformām tika īstenota 2021. gadā). Ievērojot minēto, tika izstrādāts likumprojekts un Saeima pieņēma Likumu, kas paredz izmaiņas arī attiecībā uz VPD  konsultatīvajām padomēm.
MK noteikumos Nr. 402 ietvertais regulējums neatbilst Likumā ietvertajam regulējumam, kas paredz trīs līmeņu konsultatīvās padomes – VPD padomi, struktūrvienību padomes un abu minēto padomju apakšpadomes, tai skaitā:
1) nenosaka, kādos gadījumos un ar kādu mērķi var tikt izveidotas apakšpadomes;
2) neparedz iespēju vairākām teritoriālajām struktūrvienībām veidot vienu kopēju struktūrvienības padomi;
3) neparedz iespēju veidot  struktūrvienības padomes apakšpadomi, kas ir kopīga vairākām vienas teritoriālās struktūrvienības nodaļām vai struktūrvienības padomes apakšpadomi, kas ir kopīga vairāku teritoriālo struktūrvienību nodaļām;
4) ietvertais regulējums par VPD padomes un struktūrvienības padomes uzdevumiem ir aktualizējams un noteiktos  gadījumos būtu attiecināms arī uz struktūrvienības padomes apakšpadomi;
5) ietvertais regulējums par VPD padomes un struktūrvienības padomes tiesībām ir aktualizējams un noteiktos  gadījumos būtu attiecināms arī uz apakšpadomēm;
6) ietvertais regulējums par VPD padomju un struktūrvienību padomju darba organizēšanu ir aktualizējams un būtu jāattiecina arī uz apakšpadomēm.

Ņemot vērā problēmas aprakstā norādīto, noteikumu projektā ir ietvertas normas (no spēkā esošā regulējuma), kuras ir redakcionāli precizētas, gan, atbilstoši paredzētajām izmaiņām attiecībā uz VPD  padomēm, noteikumu projektā iestrādātas jaunas nomas, vienlaikus precizējot normu sadalījumu noteikumu projekta nodaļās, tādējādi uzlabojot MK noteikumu Nr. 402 ietverto regulējumu.

Noteikumu projekta I nodaļā ietverti vispārīgie jautājumi, kas noteic, kāda veida VPD padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes var tikt izveidotas VPD, kā arī noteic, ka VPD padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Piemēram, noteikts, ka apakšpadomes var būt gan pastāvīgas (piemēram, teritoriālo struktūrvienību nodaļu konsultatīvās padomes, tai skaitā vairākām atsevišķām nodaļām viena konsultatīvā padome), gan izveidotas kādā reģionā vai tā nodaļā aktuāla jautājuma risināšanai (piemēram, sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām/sociālajiem uzņēmējiem, vecāku un iedzīvotāju iesaiste darbā ar bērniem un jauniešiem, kuri ir izdarījuši likumpārkāpumu, pakalpojumu pieejamība, sociālie jautājumi, prevencija u.tml.). Tāpat tiek paredzēta iespēja veidot vienu kopēju struktūrvienības padomi, šī iespēja ir īpaši aktuāla attiecībā uz Rīgas Austrumu un Rīgas Rietumu reģionu teritoriālajām struktūrvienībām, ņemot vērā, ka, lai gan teritoriāli abas struktūrvienības ir nodalītas, abām struktūrvienībām konsultatīvo padomju darbības jomā ir vairāki vieni un tie paši sadarbības partneri, kā arī konsultatīvo padomju ietvaros skatāmie jautājumi un aktualitātes pēc būtības sasaucas.

Noteikumu projekta II nodaļā:
1) ietverti VPD padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes uzdevumi un tiesības. Noteikumu projekta 5.3. apakšpunktā ir noteikts uzdevums – sniegt valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām informāciju un priekšlikumus par pasākumiem un resursiem, kas ir nepieciešami probācijas klientu veiksmīgai sociālajai integrācijai vietējā kopienā vai institūciju sadarbības veicināšanai (MK noteikumos Nr. 402 šāds uzdevums nebija ietverts). Minētais uzdevums veicinās mērķtiecīgāku pakalpojumu, kas ir vērsti uz nepieciešamo atbalstu un sociālās korekcijas pasākumiem probācijas klientiem un viņu ģimenēm, attīstību novados, kā arī vietējās kopienas līdzdarbību un līdzatbildību iedzīvotāju sociālās integrācijas procesos. Ņemot vērā, ka VPD padomju, struktūrvienības padomju un apakšpadomju organizēšanā un satura plānošanā VPD ir galvenā loma, VPD pamatā būs atbildīgs par šī uzdevuma aktualizēšanu un izpildi. Jaunā konsultatīvo padomju forma ir paredzēta nevis kā vienpusēja informācijas nodošana, bet aktīva konsultatīvo padomju locekļu, tostarp nevalstisko organizāciju, līdzdalība aktuālu problēmu apzināšanā un risinājumu kopīgā meklēšanā. Īpaši aktuāli tas ir struktūrvienību padomju un apakšpadomju līmenī, kur tiek skatītas problēmas noteiktas teritorijas ietvaros (piemēram, ciema, pilsētas, novada). Nevalstiskajām organizācijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām ir svarīgi zināt kurā virzienā ir attīstāmi pakalpojumi un kāpēc, ievērojot noziedzības problēmas un notiesāto, tostarp bērnu un jauniešu, vajadzības katrā konkrētā teritorijā, vienlaikus svarīga ir savstarpēja resursu un pasākumu plānošana un salāgošana. Konsultatīvo padomju ietvaros aktualizētās problēmas un to iespējamos risinājumus apkopos un tālāku virzību atbilstoši to saturam nodrošinās VPD;
2) ņemot vērā, ka apakšpadomes var tikt izveidotas noteiktu jautājumu risināšanai, kas katrā gadījumā var būt atšķirīgi, noteikumu projekta 6. punkts noteic amatpersonas, kuras var noteikt uzdevumus apakšpadomēm;
3) noteikumu projekta 7. punktā noteiktas tiesības VPD padomei, struktūrvienības padomei un apakšpadomei gan pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām darbam nepieciešamo informāciju, gan pieaicināt valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus attiecīgo jautājumu izskatīšanā VPD padomes, struktūrvienības padomes vai apakšpadomes sēdē. Minētais ir būtisks VPD funkciju īstenošanā, jo paredz iespēju elastīgi risināt attiecīgu jautājumu, piemēram, par darbu ar bērniem un jauniešiem pieaicināt speciālistu, kura kompetencē ietilpst darbs ar bērniem un jauniešiem attiecīgajā pašvaldībā, risināšanā;
4) noteikumu projekta 8. punktā noteikts, ka VPD padomei un struktūrvienības padomei, papildus šo noteikumu 7. punktā minētajām tiesībām ir tiesības pēc iepriekš iesniegta nevalstiskās organizācijas rakstiska iesnieguma – balsot par padomes sastāva paplašināšanu. Minētā tiesība ir būtiska, jo tā sekmē nevalstisko organizāciju iesaisti nozīmīgu procesu (saistīts ar VPD funkciju īstenošanu) īstenošanā probācijas jomā;
5) noteikumu projekta 9. punktā ir noteiktas VPD padomes priekšsēdētāja, struktūrvienības padomes priekšsēdētāja un apakšpadomes priekšsēdētāja tiesības – bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt padomi, attiecīgo struktūrvienības padomi vai apakšpadomi, sasaukt VPD padomes, attiecīgās struktūrvienības padomes vai apakšpadomes ārkārtas sēdes, kā arī uzaicināt citu institūciju amatpersonas un ekspertus piedalīties VPD padomes, attiecīgās struktūrvienības padomes vai apakšpadomes sēdēs. 

Noteikumu projekta III nodaļā ietvertas normas, kas noteic VPD padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes darba organizēšanu:
1) tiek saglabāts MK noteikumos Nr. 402 ietvertais regulējums, kas noteica, ka VPD padomes sastāvu apstiprina tieslietu ministrs un struktūrvienības padomes sastāvu apstiprina VPD vadītājs, papildu minētajam – noteikumu projekta 10. punkts paredz, ka VPD padomes apakšpadomes sastāvu nosaka un apstiprina VPD vadītājs, savukārt noteikumu projekta 11. punkts paredz, ka struktūrvienības padomes apakšpadomes sastāvu nosaka un apstiprina VPD teritoriālās struktūrvienības vadītājs;
2) noteikumu projekta 12. punkts noteic, kādas institūcijas ir jāietver struktūrvienības pastāvīgās apakšpadomes sastāvā. Attiecībā uz citiem apakšpadomju veidiem sastāvu saskaņā ar noteikumu projekta 10., 11. un 13. punktu noteiks un apstiprinās VPD vadītājs vai teritoriālās struktūrvienības vadītājs, jo to sastāvs var būt atšķirīgs, ņemot vērā to izveidošanas mērķi;
3) ņemot vērā, ka apakšpadomes var tikt izveidotas noteiktu jautājumu atrisināšanai, noteikumu projekta 15. un 16. punkts norāda amatpersonas, kuras var noteikt to darbības termiņu un priekšsēdētāju;
4) atšķirībā no MK noteikumu Nr. 402 ietvertā regulējuma, kas neparedzēja, ka VPD padomes vai struktūrvienības padomes priekšsēdētājs sēdi vai tās daļu var noteikt par slēgtu, noteikumu projekta 19. punkts noteic, ka, izvērtējot sēdē skatāmo jautājumu saturu, VPD padomes vai struktūrvienības padomes priekšsēdētājs sēdi vai tās daļu var noteikt par slēgtu, kā arī noteic, ka apakšpadomes sēdes ir slēgtas Tas ir būtiski, ņemot vērā nepieciešamību atsevišķus jautājumus izskatīt, sēdē piedaloties tikai apstiprinātajam sastāvam, piemēram, ja tiek skatīti sensitīvi sadarbības jautājumi (informācijas apmaiņa par radikalizētām personām vai augsta riska personām, kuras ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību, rīcības algoritmi ārkārtas situāciju gadījumos u.c.), institūciju ierosinājumi jaunām iniciatīvām, ja vispirms ir nepieciešams tās saskaņot ar konsultatīvās padomes sastāvu, ja ir nepieciešams apspriest informāciju, kurai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss u.c. Ņemot vērā, ka apakšpadomes tiek veidotas pēc VPD padomes vai struktūrvienības padomes iniciatīvas noteikta mērķa sasniegšanai un noteikta jautājuma risināšanai, pārraudzībai vai koordinēšanai, tiek paredzēts, ka tās ir tikai slēgtas;
5) noteikumu projekta 20. punktā tiek paredzēts, ka VPD padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes sēde var tikt organizēta klātienē vai videokonferences režīmā;
6) noteikumu projekta 21.punktā noteikta VPD padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes lēmumu pieņemšanas kārtība, kā arī noteikts, ka gadījumos, ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss, savukārt noteikumu projekta 26. punktā noteikts, ka pieaicinātajiem citu institūciju pārstāvjiem nav balsstiesību VPD padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes sēdēs;
7) noteikumu projekta 23. punkts noteic, ka informāciju par VPD padomes un struktūrvienības padomes sēdi un iespēju pieteikties dalībai sēdē trīs darbdienas pirms sēdes ievieto VPD mājas lapā internetā, tādējādi ikvienam sabiedrības loceklim ir iespēja piedalīties sev interesējošu jautājumu izskatīšanas procesā.

Ņemot vērā to, ka Likums paredz normu attiecībā uz konsultatīvo padomju regulējumu spēkā stāšanos ar 2023. gada 1. janvāri, noteikumu projektā iekļauta norma par spēkā stāšanos ar 2023. gada 1. janvāri.