Anotācija (ex-ante)

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka pienākums deklarēt dzīvesvietu ir ārzemniekam, kurš ir saņēmis Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju. Līdz ar to tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir izdota termiņuzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, ir noteikts pienākums deklarēt savu dzīvesvietu.
Praksē ir konstatēts, ka attiecīgajos gadījumos ir apgrūtināta iespēja Ukrainas civiliedzīvotājam deklarēt savu dzīvesvietu Latvijas Republikā, vai arī, ja dzīvesvieta tiek deklarēta, bet Ukrainas civiliedzīvotājs izceļo no Latvijas Republikas, tad nekustamā īpašuma īpašniekam rodas administratīvais slogs saistībā ar deklarētās dzīvesvietas adreses anulēšanas procesu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumiem Nr. 172 “Noteikumi par informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija, vienotais valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta koordinācijas punkts, vienotais valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrs vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienība vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atbalsta sniegšanai noskaidro un fiksē arī informāciju par uzturēšanās (izmitināšanas) vietas adresi. Tādējādi nodrošinot, ka Ukrainas civiliedzīvotājs ir sasniedzams tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 2. panta piektajai daļai un 3. panta piektajai daļai kompetentā institūcija nodrošina attiecīgu ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā, tai skaitā, ziņas par Ukrainas civiliedzīvotāja kontaktadresi.
 

Līdz ar to Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ir nepieciešams noteikt, ka ziņu par Ukrainas civiliedzīvotāja uzturēšanās (izmitināšanas) vietas adresi (kontaktadresi) iekļaušana Fizisko personu reģistrā saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu ir uzskatāma par dzīvesvietas deklarēšanas pienākuma izpildi.
 

Ievērojot to, ka Ukrainas civiliedzīvotāji atgriežas Ukrainā vai arī ceļo uz citu valsti, ir nepieciešams Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikt nosacījumus, kuros gadījumos Ukrainas civiliedzīvotājs zaudē pagaidu aizsardzību, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcību šajā gadījumā.
 

Likumprojekts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāja pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā persona zaudē, ja:
1) tā vairs neatbilst šā likuma 1.panta pirmajā daļā noteiktajiem atbalsta sniegšanas kritērijiem, piemēram, Krievijas Federācija izbeidz karu Ukrainā; tiek atklāts, ka Ukrainas civiliedzīvotājs ir vēl citas valsts, piemēram, Krievijas Federācijas pilsonis un viņa var izceļot uz šo valsti; lai gan sākotnēji ir reģistrēts Ukrainas civiliedzīvotāja statuss, bet minētā persona nevar pierādīt, ka viņai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Ukrainā;
2) tā saņem starptautisko aizsardzību citā valstī vai izceļo (ir izceļojusi) uz valsti, kur tai ir tiesības uzturēties vai saņemt uzturēšanās atļauju. Šāda informācija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā var nonākt, saņemot Ukrainas civiliedzīvotāja iesniegumu vai saņemot informāciju no Eiropas Savienības vienotās pagaidu aizsardzības platformas, kurā tiek uzkrāti dati par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam piešķirts pagaidu aizsardzības statuss;
3) tai beidzies šajā likumā noteiktajā kārtībā izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā derīguma termiņš, un mēneša laikā tā nav iesniegusi pieteikumu jaunas vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde konstatē kādu no norādītajiem gadījumiem, tad tā aktualizē ziņas par Ukrainas civiliedzīvotāju Fizisko personu reģistrā  un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 2. panta ceturtajā daļā minēto atbalsta sniegšanas nodrošināšanas informāciju, kā arī iekļauj informāciju par uzturēšanās atļaujas zaudēšanu Uzturēšanās atļauju reģistrā, par vīzas zaudēšanu – Nacionālajā vīzu informācijas sistēmā.

Šāds tiesiskais regulējums būtiski arī samazina administratīvo slogu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei attiecībā uz lēmumu par pagaidu aizsardzības statusa zaudēšanu pieņemšanu. Tāpat ir būtiski, ka par pagaidu aizsardzības statusa zaudēšanu tiek aktualizētas ziņas Fizisko personu reģistrā, lai attiecīgajām institūcijām būtu tiesiskais pamats izbeigt atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājam.